Works: Author (7); Co-author (2); Person of reception (7)
Photos: Person in photo(2)
| Name | Leonīds Leimanis |
|---|---|
| Summary | Leonīds Leimanis (1910–1974) – aktieris, kinorežisors un kinoscenārists. Režijas darbiem liela radoša patstāvība, romantisks pacēlums, sociālu momentu akcentācija. Uzņēmis dokumentālo filmu "Daugava" un "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts" (abas 1953). Rīgas kinostudijā ar Leimaņa scenārijiem un viņa režijā uzņemtas filmas "Nauris" (1958), "Šķēps un roze" (scenārijs kopā ar Zigmundu Skujiņu, 1960), "Kapteinis Nulle" (scenārijs kopā ar Egonu Līvu, 1964) un "Pie bagātās kundzes" (pēc Andreja Upīša romāna "Smaidoša lapa" un noveļu motīviem, 1969). Inscenējis arī pēc Rūdolfa Blaumaņa darbiem veidotas filmas – "Salna pavasarī" (1955) un "Purva bridējs" (1966) –, no kurām pēdējā raisīja plašu diskusiju; Leimaņa interpretācijai tika pārmests pietātes trūkums pret oriģināldarbu un Rūdolfa Blaumaņa tēlu sistēmas neizpratne. 2006. gadā filma "Purva bridējs" iekļauta Latvijas kultūras kanonā. |
| Personal information | Dzimis Zemes ierīcības pārvaldes ierēdņa ģimenē. Bērnībā zaudējis tēvu, agri sācis darba gaitas, strādājis par ganu, izsūtāmo zēnu, plakātu zīmētāju. Beidzis Rīgas pilsētas 23. pamatskolu, mācījies Valsts tehnikuma arhitektūras nodaļā, Tautas augstskolas dramatiskajā studijā (1927–1930). |
| Work | 1928–1934: aktieris Strādnieku teātrī. No 1933: darbojies kino. 1934–1940: aktieris Dailes teātrī. 1940–1941: direktors Dailes teātrī. 1944–1946: direktors un aktieris Dailes teātrī. 1946–1948: Rīgas kinostudijas mākslinieciskais vadītājs. 1947–1974: režisors Rīgas kinostudijā. Kinoscenāriji:1958: "Nauris".1959: "Šķēps un roze" (kopā ar Zigmundu Skujiņu), publicēts žurnālā "Karogs", 1959, Nr. 6. 1962: "Cilvēka bērns: dramatiska komēdija" (nerealizēts), fragmenti publicēti žurnālā "Kino Raksti", 2010, Nr. 2. 1964: "Kapteinis Nulle" (kopā ar Egonu Līvu, E. Līva romāna ekranizācija). 1969: "Pie bagātās kundzes" (pēc Andreja Upīša romāna "Smaidoša lapa" un noveļu motīviem). 1974: "Dokeri" ("Dundagas pils") (nerealizēts) Režisētās filmas:1953: dokumentālā filma "Daugava" (scenārija autori Jūlijs Vanags, Jevgeņijs Ratners; Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija).1953: dokumentālā filma "Tautas rakstnieks Andrejs Upīts (scenārija autors Arvīds Grigulis; Rīgas Mākslas un hronikāli dokumentālo filmu studija). 1955: "Salna pavasarī" (režija kopā ar Pāvelu Armandu; pēc Rūdolfa Blaumaņa noveļu motīviem, scenārija autori Jūlijs Vanags, Semjons Nagornijs; Rīgas kinostudija). 1958: "Nauris" (scenārija autors Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija). 1960: "Šķēps un roze" (scenārija autori Zigmunds Skujiņš un Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija). 1964: "Kapteinis Nulle" (scenārija autori Egons Līvs un Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija). 1966: "Purva bridējs" (pēc Rūdolfa Blaumaņa darbu motīviem, scenārija autori Jānis Sīlis, Antons Stankevičs; Rīgas kinostudija). 1969: "Pie bagātās kundzes" (scenārija autors Leonīds Leimanis; Rīgas kinostudija). |
| Quotations | "Latvijas kino klasiskais periods, 20. gadsimta 50.–60. gadi, nav
iedomājams bez režisora Leonīda Leimaņa filmām, kam raksturīgas pat
daudzas Holivudas "zelta laikmeta" (1930.–1950. gadi) pazīmes –
romantisks patoss, skaidri zīmēta dramaturģija, liktenīgu kaislību
vadīti tēli. Šīs stilistikas spožākā virsotne un Leonīda Leimaņa
populārākā filma ir "Purva bridējs", kuru kinoteātros skatījās simti
tūkstošu Latvijas un vairāk nekā 26 miljoni visas toreizējās Padomju
Savienības kinoskatītāju. (..) Ar šo filmu ne tikai režisors Leonīds Leimanis, operators Mārtiņš Kleins (1938–2014) un citi filmas autori, bet visa Latvijas kinoražošanas sistēma kopumā pierādīja, ka ir beidzies pārejas periods pēc Otrā pasaules kara, kas spēlfilmu uzņemšanu Latvijā apstādināja uz vairākiem gadu desmitiem – vācu okupācijas laikā filmu ražošana bija apgrūtināta, savukārt padomju okupācijas vara vispirms neticēja, ka Latvijā kāds vispār prot filmas veidot, un sūtīja uz jauno republiku režisorus un scenāristus no citām PSRS kinostudijām, bet 50. gados pēc Staļina rīkojuma visā Padomju Savienībā spēlfilmu uzņemšana tika radikāli sašaurināta un atsākās tikai 60. gadu sākumā. "Purva bridējs" ir viena no pirmajām spilgtajām liecībām, ka šie juku laiki ir pagājuši un Latvijas kinoprofesionāļi bez palīgspēkiem no Krievijas kinostudijām spēj uzņemt lieliskas filmas. (..) .. "Purva bridēja" un Blaumaņa gadījumā visintriģējošākais āķis skatītāju interesei bija tas, ka režisors Leonīds Leimanis ar savu temperamentu un tieksmi uz liktenīgām kaislībām bija Kristīnes un Edgara attiecībās krietni sakāpinājis gandrīz vai erotisku spriedzi, tā izraisot šoku lielā daļā Blaumaņa daiļrades cienītāju. "Kur Blaumaņa Edgars tikai kavējas ar Kristīnes matu sprogu, filmas Edgars jau gāž viņu gultā," pārmeta "tīrā Blaumaņa" aizstāvji, pat rakstniece Regīna Ezera (1930–2002) publicēja avīzē rakstu ar nosaukumu "Biedri rauc pieres dibināti", un tādējādi izraisījās gandrīz anekdotiska diskusija par atļaušanās robežām ekranizācijās. Tika ierosināts pat noteikt "sarkanās līnijas", cik tālu ekranizētājs drīkst pārveidot literāro pirmavotu. Ar laika distanci jāvērtē, ka Leonīds Leimanis šajā ziņā Latvijas kinomākslā paveicis svētīgu darbu, iedrošinot kolēģus pārāk cieši neturēties pie literārā pirmavota burta, bet sajust tā garu." Kristīne Matīsa, Latvijas kultūras kanons "Viņš bija romantiķis caurcaurēm. Ikviens sižets Leimaņa fantāzijā uzšūpojās līdz pārlaicīgumam un pasakai. Veidot mākslas darbu no sīkām jūtām, sacīja Leimanis, nozīmē kurināt krāsni ar slapju malku. Detaļas, sīkumi, pusēnas, zemteksts viņu neinteresēja. Viņš visu gribēja būvēt uz pretstatiem: karsts–auksts, melns–balts, labs–ļauns. Ikvienā filmā, viņš sacīja, jānotiek kaut kam ārkārtējam. Tikai tādas filmas cilvēkiem iespiežas prātā. (..) Kopīgais darba cēliens ar Leonīdu Leimani ir kā skaists kalns, kas, skata punktam attālinoties, uz apkārtējā fona vien skaidrāk izdalās un kļūst labāk novērtējams. Viņa personības iespaidu savu māksliniecisko uzskatu un darba paņēmienu veidošanā jūtu vienmēr." Skujiņš, Zigmunds. Jātnieks uz lodes. R.: Preses nams, 1996, 55., 60. lpp. "Viena no sociālistiskā reālisma galvenajām prasîbâm bija rādīt tipisko – vienmēr gan idealizētā formā. Tipiskums ir vissvešākais Leimaņa estētikai – tâ vietā viņš atzina ārkārtējo, spilgto, neparasto. Tomēr šķiet, ka Leonīds Leimanis pirmais no latviešu kino veidotājiem izprata padomju kultūras mitoloģisko dabu un nevis cīnījās pret to, bet izmantoja, padomju mītus prasmīgi iekļaujot daudz plašākās mitoloģiskās struktūrās. Režisors neslēpti izmantoja gan antīkās kultūras, gan, jo īpaši, kristīgās reliģijas simbolus – un, lai cik dīvaini, viņam tas "gāja cauri", padomju vara to akceptēja. Leonīda Leimaņa dvēsele saskatāma gan saturiskos, gan vizuālos motīvos, simbolos un arhetipos, kas konsekventi ceļo no filmas filmā, un lielākoties tiem ir visai attālināta saistība ar filmas oficiālo stāstu un telpu." Pērkone, Inga. Leonīds Leimanis un augstums. Te-ki-la: teātra un kino lasījumi. Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu gadagrāmata. Rīga: Mansards, 2010, 67. lpp. |
| Links | Diāna Zande (1966) - Daughter Ludmila Leimane (1941) - Daughter Elvīra Leimane (1918–2007) - Wife |
| Occupations | director actor film director script writer film script writer |
| Birth time/place | 16.04.1910 Rīga Rīga |
| Education | Valsts tehnikums Mācījies arhitektūras nodaļā. Rīgas 23. pamatskola Kronvalda bulvāris 8, Rīga Kronvalda bulvāris 8, Rīga, LV-1010 1927 – 1930 Rīgas Tautas augstskola Tērbatas iela 15/17, Rīga Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 Mācījies Tautas augstskolas dramatiskajā studijā. 1941 – 1944 (Date is approximate) The Art Academy of Latvia Kalpaka bulvāris 13, Rīga Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050 Mācījies glezniecības nodaļā. |
| Working place | 1928 – 1934 Strādnieku teātris Tērbatas iela 64, Rīga Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001 Aktieris. 1934 – 1940 The Dailes Theatre Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Aktieris. 26.07.1940 – 22.06.1941 J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Direktors. 1944 – 1946 J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Direktors un aktieris. 1947 – 1974 Riga Motion Pictures Studio Skolas iela, Rīga Skolas iela, Rīga Mākslinieciskais vadītājs (1946–1948), režisors (1947–1974), Mākslas padomes loceklis. |
| Participation in organisations | 1962 – 1974 Latvijas Kinematogrāfistu savienība Rīga Rīga Viens no Latvijas Kinematogrāfistu savienības dibinātājiem. |
| Place/time of death | 06.07.1974 Rīga Rīga |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Rewards | Ordenis "Goda Zīme" 1956 LPSR Tautas skatuves mākslinieks 1965 Ļeņina ordenis 1971 |
|---|
Map legend
Showing 1-12 of 12 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 16.04.1910 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 06.07.1974 | Place/time of death | City |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Not set) | Buried | Cemetery |
| 4 | Tērbatas iela 15/17, Rīga (Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011) | 1927 - 1930 | Education | Building, house |
| 5 | Kronvalda bulvāris 8, Rīga (Kronvalda bulvāris 8, Rīga, LV-1010) | (Not set) | Education | Building, house |
| 6 | Kalpaka bulvāris 13, Rīga (Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050) | 1941 - 1944 | Education | Building, house |
| 7 | Skolas iela, Rīga | 1947 - 1974 | Working place | Street |
| 8 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1934 - 1940 | Working place | Building, house |
| 9 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 26.07.1940 - 22.06.1941 | Working place | Building, house |
| 10 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1944 - 1946 | Working place | Building, house |
| 11 | Tērbatas iela 64, Rīga (Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001) | 1928 - 1934 | Working place | Building, house |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1962 - 1974 | Participation in organisations | City |