Leonards Kārlis Ludvigs Hērvāgens

lv
Report to editor

Collections (2)

Works: Author (10); Translator (6); Compiler (3); Person of reception (6)

Photos: Person in photo(5)

NameLeonards Kārlis Ludvigs Hērvāgens
PseudonymH.....g. n. ; Kāds Gaujmalnieks; Vecais Gaujenes mācītājs
Name at birthLeonhard Karl Ludwig Heerwagen
SummaryLeonards Kārlis Ludvigs HĒRVĀGENS (Heerwagen, 1817-1899) ir vācu tautības mācītājs un literāts. Hērvāgens ir dzimis muižas nomnieka ģimenē, mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā, studējis Tērbatas universitātē teoloģiju (1837-42). Hērvāgens īsu laiku ir strādājis par skolotāju Rīgā, pēc tam iesvētīts par draudzes mācītājs Alojā (1842-1847), tomēr, pārdzīvodams reliģiskus meklējumus, pēc paša vēlēšanās no draudzes gana amata atkāpies. Gadu bijis bez vietas, bet 1849. gadā ievests kā draudzes mācītājs Gaujienā, kurā kalpojis līdz 1876. gadam, kad vājās veselības dēļ bijis spiests emeritēties un pārcēlies uz Rīgu, kur arī dzīvojis līdz mūža galam. Hērvāgens ir darbojies latviešu reliģiskajā literatūrā - sastādījis dziesmu un lūgšanu grāmatu mājmācībai un mājas svētbrīžiem "Dzīvā maize" (1851), publicējis katehismu bērniem "Ganiņa grāmata" (1878) u.c. No 1853. gada Hērvāgens ir publicējies periodiskajos izdevumos "Latviešu Avīzes", "Ceļa Biedris", "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", "Arājs" u.c. Viņa rakstos skarts ļoti plašs jautājumu loks - pasaules un Baltijas vēsture, ģeogrāfija, etnoloģija, zinātnes sasniegumi; viņš rakstījis par latviešu valodas un latviešu tradicionālās kultūras jautājumiem; jo īpaši liela nozīme Hērvāgena rakstu virknei par māju iepirkšanu Vidzemē - Hērvāgens aizstāvējis ideju par stipra, labi nodrošināta latviešu saimnieku slāņa veidošanos. Cita svarīga Hērvāgena publicistikas tēma ir izglītība, viņš atbalstījis skolu tīkla veidošanu, lielu uzmanību piešķīris skolotāju izglītošanas jautājumiem, kā arī mājmācībai, ļoti augstu vērtējis grāmatu lasīšanu kā brīvā laika pavadīšanas veidu. Hērvāgena sastādītā "Skolas maize" (1-2, 1867-74) - lasāmgrāmata bērniem - 20 gadu laikā piedzīvoja 10 atkārtotus izdevumus, tā bija pati populārākā 19. gadsimta mācībgrāmata skolās. Hērvāgens darbojies arī beletristikā, tulkojis vienkāršu, pamācošu, nereti reliģiski didaktiskas ievirzes īsprozu galvenokārt no vācu, nedaudz arī no krievu valodas. Hērvāgena tulkotā "Nībelungu teika" (1883), kā arī pāris I.Turgeņeva darbu ("Mumu", 1882; "Maša", "Zvirbulis", 1885) un Viktora Igo stāstu tulkojumi ir izņēmumi viņa tulkotās tautas literatūras piedāvājumā. Hērvāgens ir publicējis pirmo Jura Neikena biogrāfiju (1869).
Personal informationLeonards Kārlis Ludvigs Hērvāgens (Heerwagen, 1817-1899) dzimis nomnieka Leonarda Johana Karla Hērvāgena (1787-1872) un viņa sievas Annas Vilhelmīnes, dzimušas fon Harmensas (von Harmens, 1796-1817) ģimenē.
Hērvāgens 1843. gada 2. jūlijā Pēterburgā apprecas ar Augusti Karolīni Ditleri (Dittler, 1821-1888), skolotāja Bernharda Ditlera meitu. Laulībā dzimuši bērni Johans (Hanno) Hērvāgens (1844-1875 Pēterburgā), Ludvigs Bernhards Rūdolfs Leonhards (1850-1854), Ģertrūde Vilhelmīne Nasija Karolīne (dzim.1854), Elzbete Marija Johanna Margarēta (dzim.1858), Ludviga Fabiāns Rūdolfs (dzim.1860).
Pusmāsas Nansijas Eleonoras Adolfi dēls ir Gaujienas mācītājs Heinrihs Leonards Adolfijs (Adolphi, 1852-1918).
Ziņas no: A. Jaunzemis. Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1931), 355. lpp.; https://www.geni.com/people/Leonhard-Karl-Ludwig-H... [7.02.22.]
Work

Beletristika presē [izlase]

1860: Mūka purvis. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.-6.
1868: Kuģu vergs [V.Igo stāsta tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 43-48.
1869: Dēla Sieva [B. Auerbaha stāsta tulkojums]. Mājas Viesis, nr. 1.-6.
1869: Bāra bērns [V.Igo stāsta tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 3-6.
1869: Elefants par mājokli [V.Igo stāsta tulkojums]. Latviešu Avīzes, nr. 31-32.
1869: Teuardins un cielavites glābējs [V.Igo stāsta tulkojums]. Mājas Viesa pielikums, nr. 16-20.
1869: Kad vellam pirkstu dosi, tad viņš paņems visu roku. Mājas Viesa pielikums, nr. 47.-50.
1869: Saravkas Radža. Latviešu Avīzes, nr. 48, 49.
1870: Kā jauneklis par nedarbnieku palicis un uz Sibēriju aizdzīts ticis, dēļ tā, ka viņam trūkusi krietna mājas audzināšanas un skolas mācība. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1871: Ļaundarītāju kuģu vergu rinda [V.Igo, fragm. no "Nožēlojamiem"]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1877: Ādams un Ieva uz zemkopības svētkiem [B.Auerbaha stāsta tulkojums], nr. 41, 42.
1878: Makbets, Skotijas ķēniņš. Vēsturīga teika. Latviešu tautas biedra pielikums, nr. 21.
1879: Acu prieks [dzejolis]. Latviešu tautas biedra pielikums, nr. 22.-28.
1882: Iz mūsu jaunības dienām. Mājas Viesa pielikums, nr. 1.,2.
1883: Kupčošanās ar uzvārdiem [Leopolda Zaher-Mazoha stāsta tulk.]. Arājs, nr. 46-48.
1885: Maža [I.Turgeņeva dzejolis prozā]. Māju Kalendārs, 93.lpp.
1887: Malkas lasītāji. Mājas Viesa pielikums, nr. 22.
1890: Salīdzināšanas bērns. Mājas Viesa pielikums, nr. 6,7.
1890: Sniega pikas sviedējs. Mājas Viesa pielikums, nr. 40.
1891: Bārenīte. Mājas Viesa pielikums. nr. 12, 13.
1891: Lauvu dīdītājs. Mājas Viesa pielikums, nr. 18.
1891: Zem vislabakaja pajumta. Mājas Viesa pielikuma, nr. 35-37.
1891: Klāvs. Mājas Viesa pielikums, nr. 48.
1891: Kā Miķelis no tukša kalpa par turīgu vīru palicis. Iz Dienvidkrievijas vācu kolonistu dzīves. Mājas Viesa pielikums, nr. 48.,49.
1892: Cadiks, Heršels, Mesijafa ģimenes vectēvs. Mājas Viesa pielikums, nr. 10.
1892: Maizes apkārt vedējs. Mājas Viesa pielikums, nr. 44.
1892: Zara galiņā. Mājas Viesa pielikums, nr. 19.
1892: Izrauts iz nāves rīkles. Mājas Viesa pielikums, nr. 14
1893: Papīra lapa. Mājas Viesa pielikums, nr. 14.

Izzinošas, arī populārzinātniskas publikācijas presē [izlase]

1861: Cīparu noslēpumi. Mājas Viesis, nr. 5.
1861: Kādi kāzu, bēru un dzīves ieradumi veciem latviešiem (un igauņiem) ir bijuši, īpaši savvaļības laikos. Mājas Viesis, 1861, nr.41, 42, 44, 46, 47.
1862: Badeke [par 16.gs. tēvreizē ietverto vārdu] Mājas Viesis, nr. 12.
1862: Par valodas likumiem. Mājas Viesis, nr. 49.
1863: Par vācu bokstābiem h un f. Pēterburgas Avīzes, nr. 10.
1863: Par vecu latvju elka dieviem pagānu laikos. Mājas Viesis, nr. 47, 49.
1864: Par vecu latvju seju, apģērbu un veselību. Mājas Viesis, nr. 4
1864: Savādi jaktssuņi [pardeļi]. Mājas Viesis, nr. 17.
1864: Reizošana pa Vidzeme, Mājas Viesis, nr. 41.
1864: No Gaujienas draudzes [jaunas skolas iesvētīšana]. Mājas Viesis, nr.48
1865: Bluķa vakars. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1865: Par vecu latvju dzīves būšanām un ierašām. Mājas Viesis, nr. 7; Latviešu Avīzes, nr.8.
1865: Džonsons [ASV prezidents]. Mājas Viesis, nr. 45, 50.
1867: Par Eiropas valodu sakni. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 1
1867: Čerkesi. Latviešu Avīzes, nr. 3.
1867: Dāvids Džefersons [par ASV prezidentu]. Mājas Viesis, nr. 29.
1868: Vanemuina [igauņu dziedāšanas biedrība]. Mājas Viesis, nr. 13.
1868: Leišu zeme. Latviešu Avīzes, nr. 15., 16.
1868: Dziedātāju svētki Valkā. Latviešu Avīze, nr. 29.
1868: Par dzimtu māju pārdošanu Vidzemē. Latviešu tautas biedris, nr. 29.
1868: Par dzimtu māju pirkšanu Vidzemē. Latviešu Avīzes, nr. 8, 21, 33, 38, 46.
1868: Vidzeme, Kurzemei un Igauņzemei vajag eizenbānes. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1869: Par dzimtu māju pirkšanu Vidzemē. Latviešu tautas biedris, nr. 9.
1869: Iz vienas vecas dziesmu grāmatas no 1586. gada [par dziesmu "Krists ir augšām cēlies"]. Mājas Viesis, nr. 21.
1869: Kāds vārds par manu reizošanu Helvēcijā vasarā 1869. Mājas Viesis, nr. 38, 40.
1874: Vēstule iz Gaujienas [par skolām]. Latviešu Avīzes, nr.9
1873: Čigāni. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1875: Skudru milzu spēks. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1877: Cesvaines senatne un tagadne. Latviešu tautas biedris, nr. 3,4.
1877: Landrāts barons Ernests Kampenhauzens [nekrologs]. Latviešu tautas biedris, nr.9., 12.
1877: Tautība. Latviešu tautas biedris, nr. 27. [Māteru Jura atbildes raksts. Baltijas Zemkopis, nr. 28.]
1877: Oh jeb o. Latviešu tautas biedris, nr. 22.
1877: Gaisakuģis jeb gaisabalona ceļojums pār Atlantijas okeānu. Latviešu tautas biedris, nr. 25.
1877: Kur visas pilsētiņas un visi miesti palikuši, kas senlaikos Vidzemē atradās? Latviešu tautas biedris, nr. 30, 32.
1877: Igauņu kolonisti Krimā. Latviešu tautas biedris, nr. 43.
1878: Itālijas ķēniņa Viktora Emanuela bēres. Latviešu tautas biedris, nr. 3.
1878: Kā tagad Konstantinopolē izskatās. Rīgas Lapa, nr. 17.
1878: Gaujenes draudzes senatne un tagadne. Latviešu tautas biedris, nr. 16., 17.
1878: Par to Rīgas biedrību, kas par to gādā, ka akli un pilnīgi neredzoši skolojami un mācāmi Rīgas aklu skolā. Latviešu tautas biedris, nr. 5; Rīgas Lapa, nr. 24, Mājas Viesis, nr. 5.
1878: Kā Ziemeļamerikas Brīvvalstu sievieši sāk bizot [cīņa par vēlēšanu tiesībām]. Latviešu tautas biedris, nr. 11.
1878: Vislielākais tilts Krievijā. Baltijas Vēstnesis, nr. 17.
1878: Latvieši Pliskavā. Latviešu tautas biedris, nr. 39.
1878: Pāvests Pius X miris. Mājas Viesis, nr. 5.
1878: Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisiju. Latviešu tautas biedra pielikums, nr. 19.
1878: Grieķijas dievi. Latviešu tautas biedra pielikums. nr. 35.
1879: Par dzimtu māju pārdošanu Vidzemē. Mājas Viesis, nr. 8.
1882: Baltijas un Itālijas zemnieku būšana. Arājs, nr.21-23.
1890: Berlīnes tiesas priekšā. Mājas Viesa pielikums, nr. 43.
1892: Citas pasaules. Mājas Viesa pielikums, nr. 42.
1893: Jaunā pasaule [Amerikas atklāšana]. Mājas Viesa pielikums, nr. 10.

Grāmatas

Biogrāfiska apcere

1869: Jura Neikena, papriekš Dikļu tad Umurgas mācītāja, dzīves gājums. Rīga: E. Plates.

Mācību grāmatas skolām

1867: Skolas maize jeb otrā daļa Šaca lasīšanas grāmatai, ko ar draugu palīdzību skolniekiem apgādājis. Rīga: E.Plates. 10 izd. 1886. gadā.
1874: Skolas maize. Otrā daļa. Rīga: E.Plates. 3. izd. 1880.

Beletristikas tulkojumi no vācu valodas

1859: Skolmeisteris un viņa dēls. [K.H.Kaspari (Caspari) stāsta saīsināts tulkojums]. Rīga: Plates.
1860: Balcers un Spricis no Vāczemes ciema notikumi 1639. gadā. Rīga: Millers.
1862: Seši stāsti. 19 sakāmvārdi. Rīga: Brāļi Buši.
1862: Dūkanais jeb kāda sakne, tāda atvasa [K.H.Kaspari stāsta saīsināts tulkojums]. Rīga: Plates.
1862: Sarkanais [K.H.Kaspari stāsta saīsināts tulkojums]. Rīga: Plates.
1863: Neraugi vīru pie cepures! Rīga: Plates.
1863: Baznīcas zaglis jeb zirgam četras kājas, tomēr klūp. Rīga: E.Plates.
1864: No dzirksteles liels uguns izceļās. Rīga: E.Plates.
1879: Acu prieks. Stāsts [N.Frīsa (Fries) stāsta tulkojums]. Rīga: Brāļi Buši.
1879: Pakrēslā [ N.Frīsa stāsta tulkojums]. Rīga: Brāļi Buši.
1879: Grietiņa jeb tā tukša kalpone palikusi par saimnieci [N. Frīsa stāsta tulkojums]. Rīga: Brāļi Buši.
1879: Ciems un fabrika. Rīga: Brāļi Buši [pirmpublicēts "Latviešu tautas biedra pielik.", 1.-12.], atk. izd. 1885.
1880: Spīduļos [N.Frīsa stāsta tulkojums] Rīga: Brāļi Buši.
1880: Stipros grožos [N.Frīsa stāsta tulkojums] Rīga: Brāļi Buši.
1880: Baltie un sarkanie. Rīga: Brāļi Buši [pirmublicēts Latviešu tautas biedra pielik. nr.15-18.]
1880: Medinieks uz savu paša roku. Rīga: Brāļi Buši [pirmpublicēts "Latviešu tautas biedra pielik. 25.-32.]
1880: Blindungas Guntaris. Stāsts iz ticības atjaunošanas laikiem [Friedrich Palmie darba tulkojums]. Rīga: E. Plates.
1881: Jātnieka sieva. [N.Frīsa stāsta lokalizēts tulkojums] Rīga: Šnakenburgs.
1881: Audzēkne. Rīga: E. Plates.
1882: Nepārraujama saite. Rīga: Plates.
1883: Lai Dievu visi līdz nu teic [O. Hekera (Höcker) stāsta tulkojums]. Rīga: Al.Stīda.
1883: Kad ūdens mutē nāk, tad jāmācās peldēt. Vēveris un nāve. Rīga: E.Plates.
1883: Nibelungu teika. Rīga: Brāļi Buši.
1887: Cietumā svabads [H.Stretona (Stretton) stāsta tulkojums]. Rīga:

Beletristikas tulkojumi no krievu valodas

1882: Mumu. Sarakstījis krievu rakstnieks Ivans Turgeņevs. Rīga: Plates.

Reliģiskie raksti

1851: Dzīvā maize [reliģiskas dziesmas, lūgšanas un fragmenti no Bībeles u.c. skolām]. Rīga: Millers. 7 atkārtoti izdevumi līdz 1885.gadam
1854: Apžēlojies pār nabagiem pagāņu brāļiem [apcere par ziedošanu misijas darbam]. Rīga.
1854: Kā Mārtiņš Luters apustuļu ticības spīdumu atjaunojis [ieskats reformācijas gaitā]. Rīga: Millers.
1859: Sinai un Golgāta: Īsi Bībeles stāsti, mazākām skolām un mājas bērniem par labu. Rīga: Millers; 6. izd. 1875.
1865: Mārtiņa Lutera katķisis ar izkaidrošanām, ar dziesmu un bībeles peršiņiem un ar diviem pielikumiem. Rīga: E.Plates.
1878: Ganiņa grāmata, ko maziņiem pasniedz [katehisms]. Rīga: E.Plates.
QuotationsKādai lasīšanas grāmatai būs būt? Viņai pienākās bērnus kā pa trepēm vadīt, no visvieglākā gabala sākot, līdz galam. Viņai visādi gabali jāliek priekšā, lai bērns mācās bez stomīšanās ar pieklājīgu balsi katru gabalu lasīt, ko lasījis, saprast un ar saviem vārdiem izteikt. Viņai jādod tāda barība, kas Dieva vārdos nav atrodama un kas tomēr labi audzinātam cilvēkam mūsu laikos vajadzīga; jādod zināšanas, kā arī viss tas, kas cilvēka sirdi paceļ, šķīstī un iepriecina. (..) Tomēr grāmatai pašai būs tādai būt, ka tā arī pieaugušiem neriebj, bet uz visu mūžu mīļa un derīga, par īpašu ļaužu grāmatu paliek (..) Tā ir īsta skolas maize ["Skolas maize"] septiņos gabalos [nodaļās] pasniegta; katram gabalam pieliktas dziesmas, kas labi ar to gabalu sader, it kā dusas brītiņi, lai atvelk elpu un lai atspirgstās. (..) Otrā gabalā stāsti, nevis par laika kavēkli, bet lai bērni mācās, ka ne vien cilvēks pasaulē, bet arī pasaule cilvēka sirdī mīt, un kā tiem iet, kas ar pasauli kopā vienu vezumu velk. (..) Piektā gabalā Gaujienes mācītājs stāsta par veciem latviešiem. Tiešām, ar tādu labu prātu tas vien var runāt, kas latviešus mīļo. Ar veciem stāstiem labi saietās vecas tautas dziesmas, kuras tas slavens valodas pratējs, cien. Bīlenštein mācītājs apgādājis. Tā abi goda vīri mūsu tautu un tautas mantu godājuši. Kaut jel to dažs puskoka lēcējs ņemtu pie sirds.(..) Tādā vīzē šī jauna skolas grāmata izdarījuse, kas viņai nācās darīt: pasaulē bērnu ieveduse, mācījuse pasauli pazīt, lai bērns nemaldās, bet lai turās kā pienākās.
J.C. [Jānis Cimze]. Vajadzīga un visiem derīga grāmata [par "Skolas maizi]. Mājas Viesis, nr. 23 (5.06.1867).

Avīžniecībā darbodamies, rakstījis Mājas viesī, Latviešu avīzēs, Latviešu tautas biedrā; sevišķi Mājas viesī nenoguris ziņot par māju dzimtpirkšanu, reģistrējis katru pirkšanu un aprēķinājis māju dālderu vērtību, jo zemes īpašumu iegūšanā saskatījis svarīgāko faktoru latviešu labklājības zelšanai. Avīžu rakstos uzvārda vietā parakstījies ar septiņām zvaigznēm, kas jāsaprot kā aizrādījums uz "greizo vāģu" zvaigznāju. (..) Visvecākā paaudze Gaujienā vēl atceras Hērvāgenu, ko toreiz saukuši par veco Ludi, kā enerģisku skolu pārlūku un nenogurstošu bērnu pārklaušinātāju, kas bērnus dalījis divās daļās: goda bērnos, t.i. pratējos, un kauna bērnos, nepratējos, pirmajiem pasniegdams kliņģerus vai ābolus, otriem pagriezdams muguras pret sevi, kādreiz arī pagrūžot ar īkšķi pakausī. Visā savā darbības laikā viņš skubinājis draudzi piegriezt lielu vērību mājmācībai, skolām, izglītībai, pār visām lietām grāmatu un avīžu lasīšanai. No kanceles pieminējis Pēterburgas avīzes, kas saviem tautiešiem liekot pie sirds skolas, skolas un atkal skolas.
A. Jaunzemis. Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1931), 355. lpp.

"Skolas maize" bija sava veida literatūras antoloģija un enciklopēdija. Grāmatas 1. daļā no 133 lasāmajiem gabaliem puse (67) bija literāri sacerējumi. Daudzi no tiem ar "Skolas maizes" starpniecību kļuva tautā ļoti populāri, piemēram, A.Līventāla "Matīsiņš" ("Cūkas ganot, Matīsiņam / Dziedāt vis negribējās"), J. Ruģēna "Latviešu draugu dziesma" ("Kad atnāks latviešiem tie laiki, / Ko citas tautas tagad redz"), J. Alunāna "Kapsēta" ("Kapsēta tur kalna galā"), J. Zvaigznītes - Šterna malēniešu stāsti un pasakas. A. Bīlenšteina sakārtojumā te bija sniegta rinda tautasdziesmu gan no Vidzemes, gan Kurzemes apvidiem. Aizkraukles draudzes skolotājs J. Bankins "Skolas maizei" bija sarakstījis pāris desmitu nelielu vēsturisku apcerējumu ("Par vērā liekamiem vīriem un notikumiem"); līdz ar Gaujienas draudzes skolotaju H. Spalviņu viņš sniedza diezgan plašas ziņas par ģeogrāfiju. Daudzi raksti iepazīstināja ar dabas parādībām. Visi lasāmie gabali bija sakārtoti noteiktā sistēmā. "Skolas maizes" 2. daļā ievietoti arī Kronvaldu Ata ģeogrāfiskie apraksti.
Konstantīns Karulis. "Skolas maizei" 100 gadu. Karogs, nr. 9 (1967), 170. lpp.

..liberālās pieejas un satura bagātības ziņā jaunā lasīšanas grāmata stipri pārspēj iepriekšējo. Hērvāgens ir ņēmis vērā jaunākās atziņas latviešu valodniecībā un pedagoģijā, uzklausījis daudzus padomus, bet jo īpaši pateicas Vidzemes skolotāju semināra direktoram J. Cimzem un mācītājam un valodniekam A. Bīlenšteinam. Lasāmgrāmatu ne tikai izmantoja skolās, bet ar to apmierināja kāri pēc zināšanām mājās lieli un mazi, grāmata izvērtās par fenomenālu grāmatniecības parādību, jo turpmāko 20 gadu laikā piedzīvoja 10 atkārtotus izdevumus. 1874. gadā iznāca 2. daļa, kas piedzīvoja trīs atkārtotus iespiedumus. Andrejs Upīts pa “Skolas maizes” lasīšanu atceras “Diemžēl laiks pie šīs brīnišķīgās grāmatas aizskrēja pārāk ātri. Neviena cita no tūkstošām vēlāk lasītām uz mani nav atstājusi tādu iespaidu kā šī ar teiku par Dundagas zaļo jumpravu un tamlīdzīgiem nepārspējamiem stāstiem.” (..) Patiesībā tā ir enciklopēdija un daiļliteratūras darbu izlase vienlaikus, ziniskās un literārās vielas intelektuālais līmenis sasniedzis pavisam citu, augstāku pakāpi nekā ierasts agrākajās lasāmgrāmatās, kasorientētas uz primitīvu pasaules izpratni (..) Skaidra un pārskatāma grāmatas struktūra, daiļliteratūra te sakārtota pa žanriem, atsevišķās nodaļās koncentrēta ģeogrāfijas, dabaszinātņu, vēstures viela.
Lilija Limane. "Uz visu mūžu mīļa un derīga". Latvijas Luterānis, 2.11.2002, 14.lpp.
Occupationspastor
writer
author
priest
Birth time/place07.02.1817
Drabeši
Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads
Education1831 – 1837
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga

mācījies un beidzis pilnu ģimnāzijas kursu


1837 – 1841
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

studējis teoloģiju

Working place1842
Kēferlinga zēnu privātskola
Rīga
Rīga
Sešus mēnešus - skolotājs

20.12.1842 – 1847
Alojas luterāņu draudze
Alojas luterāņu baznīca
Baznīcas iela 2, Aloja, Limbažu novads, LV-4064

Draudzes mācītājs, ordinēts Rīgā, ievests amatā 1843. gada 17. janvārī; atlaists pēc paša lūguma sava ticības stāvokļa dēļ - pārdzīvojis šaubas, izcīnījis sirdsapziņas cīņas, jo atradies pārejā no "racionālisma uz draudzes ticību", pēc diviem gadiem izcīnījies līdz draudzes ticībai.

No: A. Jaunzemis. Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1931), 354. lpp.


14.08.1849 – 1876
Gaujienas luterāņu draudze
Gaujienas luterāņu baznīca

Draudzes mācītājs, emeritējas 1876. gadā acu slimības un citu veselības problēmu dēļ. Atstājis piezīmes par draudzes dzīvi - izglītību, saimniekošanu utt. Gaujienas baznīcas grāmatās, t.sk, šo: "1851. gada 22. aprīlī pieņēmu iesvētītos pie sv.mielasta, to starpā vienu, kas šinī mēnesī palika 51 gadu vecs [Lipšu Andris Krauklis, kalpa Jāņa un viņa sievas Grietas dēls, dzim. Krampjos 15.04.1798. ]. Šo veco kropli es nejauši sastapu, kad apmeklēju viņa māsu Bormaņa Lipšu saimnieci. Atradu viņam veselu cilvēka prātu un ilgošanos baudīt sv. mielastu līdzīgi kā citiem kristīgiem cilvēkiem. Tāpēc es izprasīju un saņēmu konsistorijas atļauju, kopā ar citiem sagatavoju viņu četras nedēļas un pieņēmu pie sv.mielasta. Viņa asaras liecināja par iespaidu, kādu uz viņu atstāja svētā darbība. Pirmo un laikam arī pēdējo reizi viņš šinī gadījumā bija dievnamā, jo pirmkārt, viņš ir akls un otrkārt viņš var tikai rāpot. Turpmāk es viņam pasniegšu sv. mielastu arvienu Lipšos." Hērvāgens rosinājis citu izcilu runātāju viesošanos draudzē - sprediķojis Juris Neikens (1860, 1862, 1865), Neikenam viesojoties, baznīca bijusi pārpildīta; Cesvaines Auniņš, Dr.A. Bīlenšteins (1874) (..) Hērvāgens centies uzturēt tuvas un sirsnīgas attiecības ar latviešu draudzes locekļiem (..). Ka viņš savā mājas dzīvē arī ļāvis piedalīties latviešiem, rāda noslēgums ziņojumam hronikā par jaunu "pērminderu" ievešanu amatā 1851. gadā: "Pēc baznīcas es viņus ielūdzu pie sevim pusdienās, pie kam te piezīmēju, ka nekad neesmu nožēlojis, ka esmu zemniekus pieaicinājis pie sava galda, jo tie prot viscaur pieklājīgi izturēties." (..) Beidzot var vērot, ka Hērvāgens atzīst arī tagadējās demokrātiskās draudzes pārvaldes principus (..): "Vispārīgi lai mācītājs pats no sevis nedod noteikumus, bet lai ļauj noteikt draudzes pārstāvjiem, pie kam mācītāja iespaids, protams, nav izslēgts, jo mācītājs arī pieder pie draudzes. Tādiem noteikumiem draudze paklausa bez pretrunas."

No: A. Jaunzemis. Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1931), 359.-360.; 362.; 364.lpp.


1869
Vidzemes konsistorija
Rīga
Rīga
Piedalās Bībeles emendācijas komisijas darbā, sagatavo (rediģē) jaunu latviešu Bībeles izdevumu.
Participation in organisations1886 – 1899
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Rīga
Rīga
Goda biedrs
Travelled00.08.1869 (Date is approximate)
Šveice
Switzerland
Ceļojums vasarā (mēnesis nav precizēts) veselības uzlabošanas dēļ - ārstēšanās galvenokārt Graubindenē un Engadinē, bet Hērvāgens ceļā uz Šveici ar kājām apstaigā arī Bavāriju un Tiroli.

00.07.1871
Ķemeru sanatorija
Ķemeri
Ķemeri, Jūrmala
Ārstēšanās nolūkā sanatorijā pavada vienu mēnesi; biogrāfijā norādīts, ka jūrmalā (nekonkretizējot vietu) ārstējies arī 1870. gadā.
No: A. Jaunzemis. Ludviga Hērvāgena neoficiālie ieraksti Gaujienas baznīcas grāmatās 1849.-1876. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1931), 355. lpp.
Place/time of death22.09.1899
Rīga
Rīga
Buried16.09.1899
Rīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

Apbedīts Lielajos kapos Jēkaba kapu daļā 16. 09. Kapličā runā mācītājs Šāberts - "viņš pratis ar vāciešiem būt vācietis, ar latviešiem - latvietis" un Gaujienas mācītājs Adolfi.

No: Veco Gaujienas mācītāju Ludvigu Hērvāgenu.. Mājas Viesis, nr. 38 (22.09.1899).

Map legend















Showing 1-12 of 12 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Drabeši
(Drabeši, Drabešu pagasts, Cēsu novads)
07.02.1817Birth time/placeVillage
2Rīga
(Rīga)
22.09.1899Place/time of deathCity
3Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
16.09.1899BuriedCemetery
4Rīga
(Rīga)
1831 - 1837EducationCity
5Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1837 - 1841EducationBuilding, house
6Alojas luterāņu baznīca
(Baznīcas iela 2, Aloja, Limbažu novads, LV-4064)
20.12.1842 - 1847Working placeChurch
7Gaujienas luterāņu baznīca14.08.1849 - 1876Working placeChurch
8Rīga
(Rīga)
1869Working placeCity
9Rīga
(Rīga)
1842Working placeCity
10Šveice
(Switzerland)
01.08.1869TravelledCountry
11Ķemeri
(Ķemeri, Jūrmala)
01.07.1871TravelledPart of a city
12Rīga
(Rīga)
1886 - 1899Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.