Items: Author (1)
Works: Author (59); Compiler (2); Editor (1); Person of reception (24)
Photos: Person in photo(4)
Name | Lelde Stumbre |
---|---|
Summary | Lelde Stumbre (1952) – dramaturģe. Dzimusi žurnālista Ērika Stumbra un muzikoloģes Silvijas Stumbres ģimenē. Neilgu laiku strādājusi laikrakstu "Diena" un ''Literatūra. Māksla. Mēs'' redakcijā un citur, taču galvenokārt pievērsusies literārajai darbībai. Viņas radošo interešu attīstību rosinājusi saskarsme ar mātes brāli, trimdā dzīvojošo latviešu dzejnieku Olafu Stumbru. Rakstnieces pirmās publikācijas ir 20. gadsimta 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā publicēti dzejoļi. 70. gados Stumbre pievērsusies dramaturģijai, kļūdama par vienu no novatoriskākajām 20. gadsimta pēdējās ceturtdaļas lugu autorēm, kuras lugās - ''Sarkanmatainais kalps'', ''Jānis'', ''Ipolits'', ''Nākošpavasar'' un citās - jaušamas absurda un sirreālisma drāmas iezīmes. 21. gadsimtā Stumbre daudz rakstījusi arī prozu, darbus bērniem, publicējusi autobiogrāfiskas ievirzes sacerējumus un biogrāfijas. |
Work | 1973: Pirmā nozīmīgākā publikācija: dzejoļi jauno dzejnieku krājumā "Acis". Literāro darbību sākusi ar dzeju, kas publicēta periodikā kopš 1969. gada.Darbu pirmuzvedumi1975: "Lietus" (Somerseta Moema stāsta motīvi) Valmieras teātrī1979: "Gaidīt" Latvijas radio 1980: "Andersons" Dailes teātrī 1980: "Zīmējumi smiltīs" Dailes teātrī 1981: "Vasaras ainava" Latvijas radio 1982: "Bērni" Nacionālajā teātrī 1982: "Ipolits" Nacionālajā teātrī 1982: "Tā, lai var redzēt ceļu" teātrī "Sovremeņņik" (Maskavā) 1982: "Mauglis" (Radjarda Kiplinga "Džungļu grāmatas" motīvi) Jaunatnes teātrī 1984: "Jānis" Valmieras teātrī 1986: "Ziediņi" Jaunatnes teātrī 1987: "Sarkanmatainais kalps" Nacionālajā teātrī 1988: "Kuģītis miglā" teātrī "Kabata" Rīgā 1988: "Nākošpavasar" Valmieras teātrī 1989: "Liels, spoži sarkans autobuss" Latvijas televīzijā 1989: "Kronis" Nacionālajā teātrī un teātrī "Kabata" 1991: "Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums" (Selmas Lāgerlēvas romāna motīvi) Dailes teātrī 1991: "Kaziņa – meitiņa" teātrī "Skatuve" 1992: "Suns" Nacionālajā teātrī 1992: "Roze" Valmieras teātrī 1992: Cikls "Deviņas īsas lugas" Latvijas Televīzijā 1994: "Divi forši suņi" Liepājas teātrī 1995: "Spalvas" Dailes teātrī 1995: "Svešinieki šeit" Nacionālajā teātrī 1998: "Slepkava un slepkava" ("Mīla – jā, mīla – nē") Nacionālajā teātrī 1999: "Aktieri" Sanfrancisko Mazajā teātrī 2003: "Letiņi" Valmieras teātrī 2004: "Saulriets" Nacionālajā teātrī 2005: "Skatiens no augšas" Daugavpils teātrī 2007: "Laimīgā Blūmentāle" Dailes teātrī 2008: "Smiltāju mantinieki" ("Mājās") Nacionālajā teātrī 2008: "Pāris – nepāris" Liepājas teātrī 2009: "Persijs Dievišķīgais" Austrālijas Latviešu teātrī Sidnejā 2012: "Mī.. mālēt" ("Bilde") Nacionālajā teātrī 2012: "Zelta nauda" Daugavpils teātrī (kopā ar Moniku Zīli) 2015: "Droši kā tankā" Dailes teātrī Romāni2006: Pacietības mērs (Lauku Avīze)2009: Mācītājas māja (Lauku Avīze) 2010: Savienoto trauku līkums (Lauku Avīze) 2011: Vasaras svelme (Lauku Avīze) 2014: Divas mājas (Lauku Avīze) 2017: Fokstrots (Latvijas Mediji) 2021: Perfekcioniste (Latvijas Mediji) Proza bērniem2016: Pūcīte ar zeltainajām acīm (Zvaigzne ABC)Biogrāfijas2016: Pasaules lāpītājs - Arvīds Ulme (Drukātava)2017: Maija, Cher ami! (Latvijas Avīze) Memuāri2012: Personīgi (Lauku Avīze)Dalība citos projektos2015: autore Jēkaba Jančevska oratorijas ''Māra no Letu zemes'' un skaņdarba ''Naktsvijole'' dzejas tekstiem |
Quotations | Par lugu ''Jānis''Lidz šim dramaturģija piedāvāja galvenokārt varoni, kas traucās no laukiem projām, lai ātrāk tiktu pilsētā: pie komforta, pie visa gatava. Piedāvāja varoni: ņemt un baudīt noskaņotu. Lelde Stumbre un režisore Māra Ķimele veiksmīgas sadarbības rezultātā piedāvā mums jauna tipa varoni, kurš no pilsētas atgriežas laukos, jaunieti, kuram ir svarīgi atrast nevis kaut kādu. bet gan savu īsto vietu dzīvē. Lelde Stumbre, pati būdama jauna, izjutusi savas paaudzes sirdspukstus: - Nav laikam neviena, kuram nebūtu pazīstams kāds Jānis. Jānis ir mums blakus katru dienu, mēs skatāmies uz viņu un vērtējam viņu, jo viņš taču ir JĀNIS. Cilvēks. realitāte. simbols, sapnis. Саur Jāni man gribējās ieraudzīt savas tautas pagātni, šodienu un varbūt arī nākotni. Vai viņš šodien ir tikpat stiprs kā bija kādreiz, vai būs ar mums vienmēr? Ko viņš, Jānis, grib un domā šodien mūsu civilizētājā gadsimtā? Vai viņš vēl sajūt zemes smaržu un tās saldo smagumu, jeb vai tikai pask-rien visam garām, sēžot žigulī? Vai viņš būs tas spēks, kas mūs visus virzīs uz priekšu, saturēs kopā? Vai viņš būs tas JĀNIS? Tādi ir jautājumi, kurus es pati sev uzdevu, rakstot šo lugu.Austra Skudra. Par zemes smaržu un viduslaiku meiteni. Valmiera, Liesma, nr.195, 12.12.1984. Par lugu emocionālo intensitāti"Lasītāja emocionālo kontaktu ar L. Stumbres lugām vispirms rada arī viņas tēlu dzīvīgums, tajos kūsājošās dziņas. Dionīsiskais vīrišķo un sievišķo dziņu pārmērs, ko lugas struktūras rāmjos iekļauj L. Stumbres izkoptā amata prasme. Acīmredzot ir sasniegta tā meistarības pakāpe, kurā formas pieredze vairs nav kanons, kas spīdzina jaunrades impulsus, bet spēks, kas organiski iekļaujas jaunrades procesā. [..] Leldes Stumbres talants ir bagāts arī ar vārda maģijas izjūtu. Autores lugu
personāži nevairās no stipriem vārdiem. (..) Bet autores lugu valodā ir arī
otrs slānis, te valoda kļūst par zīmju sistēmu, kurā sazinās izredzētie. Šī
valoda apliecināja Leldes Stumbres mākslas noslēpumu jau „Zīmējumos
smiltīs”. Cilvēku visintīmākās saskarsmes brīžos klasiskais dialogs pāraug
pārtrauktajā, kad vārds ir reizē adresēts sev un partnerim. Gunārs Bībers. Būt vienmēr ceļā. Priekšvārds Leldes Stumbres lugu izlasei ''Kronis''. Rīga: AGB, 2000. 7. lpp. ''Leldes Stumbres lugu izejas punkts ir it ka sadzīvisks, bet, lugai virzoties uz priekšu, kļūst redzams, ka katra varoņa rīcību nosaka kāda viena visu pakļaujoša iedoma, noteikts rīcības, domāšanas stereotips. Varoņi neatsedzas kā personības cilvēkiem raksturīgā daudzveidībā, bei viņi iet līdz galam pa kādu vienu jūtu, domāšanas, rīcības līniju. Lidz ar to arī ir neiespējama savstarpējā saprašanās. Ja šādiem cilvēkiem pieietu no sadzīviska viedokļa – varētu teikt, ka mūsu priekšā ir psihiski slimie. Taču šeit notiek kas cits – autores psiholoģiskā intuīcija, spēja saskatīt katrā situācija aizvien jaunas nianses atkal kādā brīdī liek skatītājam sevī sajust tuvību ar šiem varoņiem. Jo viņu rīcību vada vispārcilvēciski, ikvienam vairāk vai mazāk piemītoši motīvi un impulsi. Vienkārši dzīvē tie nav sastopami tik sakāpinātā veidā, kā tas ir lugā – modelī. Notiek tas pats, kas Jāņa Jurkana lugās – identifikācija un pēc tam konfrontācija ar nepieņemamo ceļu, pa kuru aiziet lugas varoņi, tikai, ja Jānis Jurkāns to panāk ar smalku visas cilvēka esamības atspoguļojumu, tad Lelde Stumbre ar precīzi niansētu psiholoģiju. Ja Jānim Jurkanam atsevišķi tēli metaforiski izsaka lugas jēgu, tad Leldei Stumbrei visa luga pāraug metaforā.'' Dainis Grīnvalds. Jaunie dramaturgi – problēmas un perspektīvas. Rīga, Literatūra un Māksla, nr. 2, 14.01.1983. Par saistību ar teātri"Teātrim L. Stumbres mūžā ir īpaša nozīme. Viņas lugas daudz rādītas gan profesionālos, gan amatieru teātros, iestudētas televīzijā un radio, atšķirīgu mākslinieku personību iedzīvinātas. Teātris ir viņu mācījis un kalis, īpaši no tā laika, kad S. Moema "Lietus" dramatizējuma uzveduma sagatavošanā Leldei Stumbrei bija iespēja piedalīties režisores Māras Ķimeles mēģinājumos Valmieras teātrī." Kalnačs, Benedikts. Lelde Stumbre. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 36. lpp. Par rakstnieces personību"Lelde nav ārišķiga, viegla. Ir impulsīva, emocionāla, drosmīga, viegli aizkaitināma, stipra, taisnīga, naiva... Vai nav par daudz pretrunu? Nav, jo dažas no šīm īpašībām attiecas tikai uz viņas lugu personāžiem." Čaklais, Ingmārs. Lelde Stumbre un viņas lugas. Stumbre, Lelde. Kronis. Rīga: AGB, 2000. 516. lpp. |
Links | Olafs Stumbrs (1931–1996) - Father's brother |
Occupations | play writer |
Birth time/place | 30.01.1952 Auce Auce, Dobeles novads |
Residence | 1952 Rīga Rīga |
Education | Unknown – 1970 Rīgas 5. vidusskola Āgenskalna iela 21a, Rīga Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048 1978 – 1984 The Maxim Gorky Literature Institute Povarskaya 25А, Maskava Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069 Diplomdarbs - luga ''Sarkanmatainais kalps'' |
Working place | Vides Vēstis Kalnciema iela 28, Rīga Kalnciema iela 28, Rīga, LV-1046 Līdzstrādniece Zaļās atmodas muzejs un vides izglītības centrs Pils iela 1, Jūrmala Pils iela 1, Jūrmala, LV-2015 1971 – 1972 Radio Latvia Doma laukums 8, Rīga Doma laukums 8, Rīga, LV-1050 Teletaipiste 1974 – 1978 (Date is approximate) Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs Rīgas Botāniskais dārzs Kandavas iela 2, Rīga, LV-1083 Sardze 1990 – 1990 Laikraksts "Diena" Mūkusalas iela 15, Rīga Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004 Žurnāliste 1998 – 1999 Laikraksts "Literatūra. Māksla. Mēs" Rīga Rīga Žurnāliste 2007 Latvian Academy of Culture Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Vadījusi dramaturģijas meistarklases 2011 Latvian Academy of Culture Ludzas iela 24, Rīga Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003 Vadījusi dramaturģijas meistarklases 2013 – 2016 Žurnāls ''Mezgls'' Rīga Rīga Ārštata autore 2014 The Saeima of the Republic of Latvia Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 11. Saeimas deputāte |
Participation in organisations | 1983 Latvian Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 1987 Vides aizsardzības klubs Kluba biedre un viceprezidente 1999 Latvijas Dramaturgu ģilde Vaļņu iela 9, Rīga Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050 Valdes priekšsēdētāja |
Rewards | Andreja Pumpura prēmija Prēmija piešķirta Leldei Stumbrei un Valmieras teātra uzvedumam "Jānis" (režisore M. Ķimele), komponistam I. Zemzarim. 1985 Annual Latvian Literary Award Kronis Balva piešķirta par lugu krājumu "Kronis". Dramaturģija 2001 Annual Latvian Literary Award Smiltāju mantinieki (Mājās) Balva piešķirta par darbu "Smiltāju mantinieki". Dramaturģija 2009 |
---|
# | Location | Date | Type | Type of place |
---|---|---|---|---|
1 | Auce (Auce, Dobeles novads) | 30.01.1952 | Birth time/place | City |
2 | Rīga (Rīga) | 1952 | Residence | City |
3 | Āgenskalna iela 21a, Rīga (Āgenskalna iela 21A, Rīga, LV-1048) | 1970 | Education | Building, house |
4 | Povarskaya 25А, Maskava (Povarskaya 25A, Moscow, Russia, 121069) | 1978 - 1984 | Education | Building, house |
5 | Mūkusalas iela 15, Rīga (Mūkusalas iela 15, Rīga, LV-1004) | 1990 - 1990 | Working place | Building, house |
6 | Doma laukums 8, Rīga (Doma laukums 8, Rīga, LV-1050) | 1971 - 1972 | Working place | Building, house |
7 | Rīgas Botāniskais dārzs (Kandavas iela 2, Rīga, LV-1083) | 1974 - 1978 | Working place | Park |
8 | Rīga (Rīga) | 1998 - 1999 | Working place | City |
9 | Jēkaba iela 11, Rīga (Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050) | 2014 | Working place | Building, house |
10 | Kalnciema iela 28, Rīga (Kalnciema iela 28, Rīga, LV-1046) | (Not set) | Working place | Building, house |
11 | Pils iela 1, Jūrmala (Pils iela 1, Jūrmala, LV-2015) | (Not set) | Working place | Building, house |
12 | Rīga (Rīga) | 2013 - 2016 | Working place | City |
13 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 2007 | Working place | Building, house |
14 | Ludzas iela 24, Rīga (Ludzas iela 24, Rīga, LV-1003) | 2011 | Working place | Building, house |
15 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1983 | Participation in organisations | Building, house |
16 | Vaļņu iela 9, Rīga (Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050) | 1999 | Participation in organisations | Building, house |