Works: Author (96); Author of the comment (2); Person of reception (19)
Photos: Person in photo(4)
| Name | Laimonis Vāczemnieks |
|---|---|
| Pseudonym | Laimis Zemnieks |
| Summary | Laimonis Vāczemnieks (1929–1998) – dzejnieks, rakstnieks, kinoscenārists. Lielākoties rakstījis padomju periodā. Vairāk kā desmit dzejoļu krājumu un desmit stāstu un stāstu krājumu autors, arī kinoscenāriju autors populārām latviešu kinofilmām – "Līvsalas zēni", "Dāvana vientuļai sievietei", "Veco vraku noslēpums" un mākslas filmai bērniem "Kroņa numurs". Daudzi Laimoņa Vāczemnieka dzejoļi kļuvuši par dziesmu tekstiem un folklorizējušies, piemēram, "Vecpiebalgas ūdensrozes", "Viss nāk un aiziet tālumā". |
| Personal information | Dzimis strādnieku ģimenē. 1948. gadā zaudējis tēvu un Laimonis Vāczemnieks izstājas no vidusskolas, kurā pabeidz 10. klasi. |
| Work | 1953: pirmais dzejolis publicēts laikrakstā "Padomju
Jaunatne".Dzejoļu krājumi1957: "Dzintarlāse".1959: "Pūpolīts". 1961: "Siltās rokas". 1962: "Dziļā ziema". 1966: "Kad apses tvīkst". 1969: "Puika, valdies!". 1970: "Atbalss". 1976: "Mana ziemeļblāzma". 1979: "Pie jautrā Vāczemnieka". 1984: "Ceļamaize". 1986: "Es paklanos labvakaram". 1988: "Bite runā to pašu, ko es". 1989: "Atsaukšanās". 1999: "Viss Dieva rokās". Stāsti un stāstu krājumi1958: "Vasara Ziedu ciemā".1961: "Mēnestiņa pirmais ceļojums". 1962: "Atdodiet mammu!". 1964: "Sprīdīša piedzīvojumi". 1966: "Līvsalas zēni". 1968: "Siltais rieciens". 1973: "Veco vraku noslēpums". 1978: "Stepiņš un viņa brigāde". 1978: "Noslēpumu grāmata". 1991: "Jefiņa glābšanas biedrība". Darbība kinodramaturģijā1968: kinoscenārijs filmai "Līvsalas zēni".1973: kinoscenārijs kinokomēdijai "Dāvana vientuļai sievietei" un filmai "Veco vraku noslēpums". 1984: literārais scenārijs krāsainai pilnmetrāžas mākslas filmai bērniem "Kroņa numurs". Daudzi Laimoņa Vāczemnieka dzejoļi kļuvuši par dziesmu tekstiem un folklorizējušies, piemēram, "Vecpiebalgas ūdensrozes", "Viss nāk un aiziet tālumā" (no kinofilmas "Mans draugs – nenopietns cilvēks"). |
| Quotations | "Vāczemniekam nav augstākās izglītības, bet piemita pašinteliģence, viņš bija vispusīgi attīstīta personība. Laimonis bija vienkāršs strādnieku puisis, tīrā biogrāfija viņam palīdzēja kļūt par dzejnieku. [..] No Laimoņa strāvoja vienkāršība un dziļa sirsnība. Šīs īpašības izpaužas arī viņa dzejā. Pārlasot viņa dzeju, daudz kas paliek nākotnei, īpaši dabas un mīlestības lirika. Viņš par katru tematu varēja viegli ar smīniņu uzrakstīt. Pats sevi sauca par Jautro Vāczemnieku, bet pseidonīmu Laimis Zemnieks izmantoja, rakstot pantus Jāņa Dreslera stilā." Bērsons, Ilgonis. Zemberga, Kaija. Atslēgas vārds – grāmata. Ievas Stāsti, Nr. 18, 25. lpp. "Valdis Rūja, recenzējot Laimoņa Vāczemnieka pirmo dzejoļu krājumu "Dzintarlāse", pareizi uztver savas paaudzes jaunā talanta ienākšanas ceļus literatūrā. Daži dzejnieki, sākot savas daiļrades gaitas, iezīmējas citu vidū, rakstot par gandrīz neskartu tematiku, citi – ar jauniem formas meklējumiem, žilbinošiem izteiksmes līdzekļiem. Bet ir dzejnieki, kurus lasītājs ievēro, saklausot viņu darbos patiesu dzejas iejūsmu, svaigu pieeju izvēlētajai tēmai. Šāda savdabīga attieksme pret diezgan parastām lietām un parādībām, jauneklīgais dzīves skatījums un aktīva iejaukšanās tajā raksturīga ari labākajiem Vāczemnieka dzejoļiem, padarot tos pievilcīgus, iedarbīgus. Pats nācis no strādnieku vidus, autors prot izteikt vienkāršo cilvēku izjūtas, lepnumu, darba cildenumu. Par turpmākajām grāmatām runājot, Arnolds Būmanis it kā izvērš Rūjas izteikto domu: "Labi, ka dzejnieks nav baidījies no savas balss, tās diapazona un tembra, bet baidījies no viena toņa nemitīgas atkārtošanas, tāpēc tematisko, tāpat intonatīvo loku krietni paplašinājis. Arī paklusā, it kā iekšējā balsī var runāt par lieliem notikumiem savas un citu tautu dzīvē – par revolūciju, karu." Reinis Ādmīdiņš laikraksta "Cīņa" šā gada 11. februārī publicētajā apcerē "Sintēze: lirisms, humors, sirsnība" iejūtīgi aplūko Laimoņa Vāczemnieka daiļrades gaitas, uzrāda gan viņa attīstības augšupejas pakāpienus, gan piemin atsevišķus lejupslīdes gadījumus. Ceļš vārda mākslā nav tikai nemitīga celšanās augstāk un augstāk. Šis process ir daudz sarežģītāks un pretrunīgāks. Kritiķis atzīst, ka vispārinātie poētiskie tēli Vāczemnieka dzejā nereti veidojas no atsevišķu konkrētu mikrotēlu satuvinājuma. Emociju izraisīšanas līdzekļi pa lielākajai daļai ir tradicionāli, poētiskā frāze tiecas uz vienkāršību (īsta vienkāršība ir vislielākais skaistums!), galveno vērību autors veltī satura, pārdzīvojuma skaidrai atklāsmei. L. Vāczemnieka mākslinieciskie uzskati tuvi plašām lasītāju masām, jo dzejnieka poētiskie priekšstati ir ari lasītājiem vispazīstamākie, vissaprotamākie un arī – vistuvākie. Uz šā ceļa ir arī bīstami pagriezieni, it īpaši tad, ja pārkāpj neredzamo robežu, kas šķir vienkāršību no vienkāršotības, un jāsaka, ka reizēm Vāczemnieka dzejā tā arī noticis. Mēs varam piekrist arī šādam Reiņa Ādmīdiņa konstatējumam. Tāpat kā viņa atzinumam: lirisma un humora sintēzē, iespējams, meklējams Laimoņa Vāczemnieka lielākais spēks. Pirms gadiem divdesmit Ojārs Vācietis uzsvēra, ka jaunā dzejnieka talanta koks ir sazarojis un sakuplojis. "Lai visiem zariem pietiktu zemes sulas, zemes spēka – tagad jāiet dziļumā, jādzen dziļas saknes mūsu bagātajā īstenībā, lai neviens zars nenīkuļotu."" Vējāns, Andris. Avoti bērzu ēnā. Dažas iezīmes Laimoņa Vāczemnieka lirikā. Karogs, Nr. 4, 1979, 145. lpp. |
| Occupations | poet author film script writer |
| Birth time/place | 05.04.1929 Sarkandaugava Rīga |
| Education | 1936 – 1945 Rīgas 28. vidusskola Sliežu iela 23, Rīga Sliežu iela 23, Rīga, LV-1005 1939 – 1948 Rīgas Raiņa 8. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 1950 Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija Rīga Rīga Darba rezervju skolā ieguvis maizes cepēja diplomu |
| Working place | 1950 Rīga Rīga Kirova rajona maizes kombināts, baranku cepējs (slimības dēļ aizgājis no darba) 00.05.1951 Iļģuciems Rīga Transporta strādnieks Iļģuciema ādas izstrādājumu fabrikā 1954 – 1955 Rīga Rīga Ekspeditors "Dinamo" slēpju fabrikā 1958 Žurnāls "Bērnība" Rīga Rīga Atbildīgais sekretārs (no 1959. gada galvenā redaktora vietnieks) 1964 Žurnāls "Draugs" Rīga Rīga Galvenā redaktora vietnieks 1964 Žurnāls "Zīlīte" Rīga Rīga Galvenā redaktora vietnieks |
| Participation in organisations | 1957 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1959 – 1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs 1990 – 1998 Latvian Writers’ Union Citadeles iela 2, Rīga Citadeles iela 2, Rīga, LV-1010 Biedrs |
| Travelled | 1977 Dienvidslāvija Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā. |
| Place/time of death | 18.12.1998 Rīga Rīga |
| Buried | 22.12.1998 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Rewards | LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1979 Pastariņa prēmija Prēmija piešķirta par ieguldījumu latviešu bērnu literatūras attīstībā un par dzejoļu krājumu "Bite runā to pašu, ko es". 1990 |
|---|
Map legend
Showing 1-15 of 15 items.
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Sarkandaugava (Rīga) | 05.04.1929 | Birth time/place | Part of a city |
| 2 | Rīga (Rīga) | 18.12.1998 | Place/time of death | City |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 22.12.1998 | Buried | Cemetery |
| 4 | Sliežu iela 23, Rīga (Sliežu iela 23, Rīga, LV-1005) | 1936 - 1945 | Education | Building, house |
| 5 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1939 - 1948 | Education | Building, house |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1950 | Education | City |
| 7 | Iļģuciems (Rīga) | 01.05.1951 | Working place | Part of a city |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1954 - 1955 | Working place | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1958 | Working place | City |
| 10 | Rīga (Rīga) | 1964 | Working place | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1964 | Working place | City |
| 12 | Rīga (Rīga) | 1950 | Working place | City |
| 13 | Dienvidslāvija | 1977 | Travelled | Country |
| 14 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1957 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 15 | Citadeles iela 2, Rīga (Citadeles iela 2, Rīga, LV-1010) | 1990 - 1998 | Participation in organisations | Street |