Krišjānis Valdemārs

lv
Report to editor

Works: Author (11); Compiler (1); Author of the comment (1); Person of reception (38)

Photos: Person in photo(1)

NameKrišjānis Valdemārs
PseudonymC. W.; C. Wr.; C. W - r.
Name at birthChristian Waldemar; arī Woldemar, Waldemart
SummaryKrišjānis Valdemārs (1825–1891), viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, publicists. Tērbatas universitātē kopā ar Juri Alunānu, Krišjāni Baronu organizēja latviešu studentu vakarus un veidoja atmodas laikmeta ideoloģiju. Kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Baronu rediģēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kurā centās kopt tautas pašapziņu, aicināja zemniekus uz patstāvību saimnieciskajā laukā un izglītībā. 1864. gadā ar tiešu Valdemāra līdzdalību izveidota Ainažu jūrskola. Aicinot dibināt jūrskolas, kuģu būvētāju un jūrnieku sabiedrības, propagandējot jūras izglītību, mudinot latviešus nodarboties ar jūras saimniecību, ieguvis nacionālā jūrniecības tēva godu. 1870. gados ap sevi pulcināja Maskavas latviešu inteliģenci, rosinot to darboties latviešu kultūras laukā, vākt folkloras materiālus un kopt latviešu valodu.
Personal informationKrišjānis Valdemārs ir dzimis Ārlavas Vecjunkuru mājās Mārtiņa Valdemāra (mir.1853) un viņa sievas Marijas, Vecjunkuru saimniekmeitas, ģimenē, pēc Marijas tēva nāves, rentes mājas pāriet Mārtiņa Valdemāra pārvaldībā. 1835. gadā saimniecisku neveiksmju dēļ vecāki spiesti mājas atstāt un apmetas Sasmakas (tg.Valdemārpils) ciemā.

Viņa vecākiem ir bijuši desmit bērni, tomēr pieaugušo vecumu sasnieguši tikai trīs - Krišjānis, viņa māsa Marija, vēlākā rakstniece Marija Medinska, un brālis - vēlākais vēsturnieks Indriķis.

Brālis Johans Heinrihs Voldemārs (arī Jans Indriķis Valdemārs, 1819-1880) ir rakstvedis Pūņu pagasta tiesā (1837-1839); arhivārs Talsu pilskunga tiesā (1839-1840); Kurzemes rentejas saimniecības nodaļas rakstvedis (1840-1841); Kurzemes valsts īpašumu palātas arhivārs (1841-1843); Kurzemes Galma virstiesas aizbildniecības nodaļas arhivārs (1843-1846); rakstvedis Kurzemes mērniecības komisijā (1846-1847); Kurzemes rentejas kontroles nodaļas rakstvedis, vēlāk - kontroliera palīgs (1848-1850); Kurzemes guberņas valdes arhivāra palīgs (1851); Kurzemes guberņas valdes nodaļas priekšnieka palīgs (1852-1853); Kurzemes guberņas valdes izpildītāja palīgs (1858-1862);
Par viņu sīkāk: A.Birkerts. Indriķis Voldemārs (Valdemārs) - pirmais latviešu tautības vēsturnieks. Ilustrēts Žurnāls, nr. 4 (1927), 127.-132.lpp.
Peņģerote, Ž. Indriķa Voldemāra vēstules. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2 (1935), 142.-150.lpp.
V.Kvaskova. Johans Heinrihs Voldemārs - stāsts par arhivāru un arhīviem. Latvijas Arhīvi, nr.4 (2007), 82.-138.lpp.

1836: mācījies Sasmakā (tagadējā Valdemārpilī).
1837: mācījies Pūņu muižas skolā.
1838–40: mācījies Lubezeres draudzes skolā.
1840–45: bijis mājskolotājs Sasmakā, pēc tam strādājis par rakstveža palīgu Rundālē, rakstvedi Lielbērstelē.
1847–48: strādājis par rakstvedi Ēdolē.
1848: Ēdolē izveidojis pirmo lauku inteliģences pulciņu "Baltijas jūras izsmelšanas biedrība" (tajā piedalījās arī A. Spāģis, K. Lepevičs u.c.) un pirmo latviešu publisko bibliotēku.
Ar baltijas ģenerālgubernatora A. Suvorova palīdzību 24 gadu vecumā kā brīvskolnieks iestājās Liepājas augstākajā apriņķa skolā.
1854: beidzis Liepājas augstāko apriņķa skolu.
1854–58: studējis kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē.
1856: kopā ar J. Alunānu, K. Baronu organizēja latviešu studentu vakarus. Apzinoties savu piederību pie latviešu tautas, vakaru dalībnieki sāka veidot atmodas laikmeta ideoloģiju.
1859–67: dzīvojis Pēterburgā, bijis Krievijas ZA laikraksta "St. Petersburger Zeitung" redaktora palīgs un ierēdnis Finanšu ministrijā. Ar savu darbību jūrniecības attīstīšanā guvis lielkņaza Konstantīna labvēlību.
1860 un 1861: lielkņaza Konstantīna uzdevumā apceļojis Baltijas jūras piekrasti, iepazinies ar vietējiem apstākļiem un iesniedzis Krievijas valdībai priekšlikumus par kuģniecības attīstīšanu Baltijas jūrā.
1862–65: izdeva, sākotnēji arī cenzēja (līdz 17. nr.) un kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Baronu rediģēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kurā centās kopt tautas pašapziņu, aicināja zemniekus uz patstāvību saimnieciskajā laukā un izglītībā. Laikraksts kļuva par jaunlatviešu organizācijas centru, apkaroja kārkluvācietību, cīnījās pret gara tumsību.
1864: ar tiešu Valdemāra līdzdalību tika izveidota Ainažu jūrskola.
1864. gada 18. februāris: laulības ar Luīzi fon Rammu.
1867: pēc neveiksmīgas zemju iepirkšanas Novgorodas guberņā latviešu zemniekiem, pastiprinoties policijas uzraudzībai, pārcēlās uz Maskavu, kur sadarbojās ar slavofiliem, bija M. Katkova vadītā laikraksta "Московские ведомости" līdzstrādnieks.
1870–71: laikraksta "Moskauer Deutsche Zeitung" faktiskais redaktors.
1870. gadi: ap sevi pulcināja Maskavas latviešu inteliģenci, rosinot to darboties latviešu kultūras laukā, vākt folkloras materiālus un kopt latviešu valodu.
1873: pēc Valdemāra iniciatīvas tika izveidota Krievijas tirdzniecības veicināšanas biedrība.
1873-91: bijis Krievijas tirdzniecības veicināšanas biedrības sekretārs.
1891: miris Maskavā.
1898: uzstādīts piemineklis Lielajos kapos (tēlnieks A. Folcs).

1997: uzstādīta piemiņas zīme Rīgā, K. Valdemāra un A. Briāna ielas stūrī (tēlnieks G. Panteļejevs).
Latvijas pirmās brīvvalsts laikā Valdemāra Vārdā nosauktā iela Rīgā, jūrasskola un tolaik lielākais ledlauzis.
Work1853: sakārtojis grāmatu "300 stāsti, smieklu stāstiņi un mīklas", kuras ievadā "Vārdi par grāmatām" minēts nolūks – celt zemnieku pašapziņu, skubināt tos uz grāmatu lasīšanu un "prāta cilāšanu". Grāmatā arī vairāki paša sacerējumi dzejā un prozā.
1854: vācu valodā sarakstīta poēma "Natur und Mensch" ("Daba un cilvēks") (publicēta krājuma "Daiļliteratūra latviešu grāmatniecībā" sērijā "Bibliotēku zinātnes aspekti", 1991).
1855: publicējis Dundagas mācītāja F. Bankava dzejojumu vācu valodā par Dundagu (1721) ar savām piezīmēm par folkloras materiāla vākšanas nozīmi ("Das Inland", 1855, 14-16).
1856: fragments "Das Gewitter" ("Negaiss") ar parakstu C.W-r publicēts krājumā "Museenalmanach der Ostseeprovinzen Russlands" (latviešu valodā šis fragments publicēts žurnālā "Burtnieks", 1933, 11).
No 1856: laikrakstā "Mājas Viesis" krievu un vācu presē publicējis rakstus par dabas zinātnēm.

1856: pirmā publikācija latviešu valodā – "Ziņa par jaunām grāmatām" laikrakstā "Mājas Viesis" (5. XI).

1857: ar rakstiem par jūrskolu nepieciešamību ("Das Inland", 1857, 18-19) un brošūru "Uber die Heranziehung der Letten und Esten zum Seewesen.."("Par latviešu un igauņu piesaistīšanu jūrniecībai..", Tērbatā 1857) pievērsa sev Krievijas valdības uzmanību kā izcils jūrniecības lietu pāzinējs.

1862: Leipcigā publicējis anonīmu brošūru "Baltische, namentlich livlandische Bauernzustande" ("Baltijas, īpaši Vidzemes zemnieku stāvoklis"). Tajā atzinīgi novērtēja G. Merķeļa paveikto un vērsās pret zemnieku beztiesisko stāvokli.
1862: izdeva, sākotnēji arī cenzēja (līdz 17. nr.) un kopā ar Juri Alunānu un Krišjāni Baronu rediģēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes", kurā centās kopt tautas pašapziņu, aicināja zemniekus uz patstāvību saimnieciskajā laukā un izglītībā. Laikraksts kļuva par jaunlatviešu organizācijas centru, apkaroja kārkluvācietību, cīnījās pret gara tumsību. Tā pielikumā Valdemārs publicēja satīrīriskus īsprozas darbus ("Bizes gaudas", "Kaunīgi latvieši", abi 1862).

Publicējis brošūras un rakstus par tautas izglītības jautājumiem, tirdzniecības floti un kuģniecību. Ekonomiska satura rakstos aizstāvēja sociālo progresu, vērsās pret dažādiem ierobežojumiem saimnieciskajā dzīvē, prasīja garantēt cilvēka personisko brīvību un atļaut brīvu ekonomisko darbību.

Publicējis vairākas grāmatas krievu valodā, daudzus rakstus krievu, latviešu un vācu presē par jūrniecības jautājumiem, propagandējot jūras izglītību, mudinot latviešus nodarboties ar jūras saimniecību, Publicējis brošūras un rakstus par tautas izglītības jautājumiem, tirdzniecības floti un kuģniecību.

1871: rakstu krājumā "Vaterlandisches und Gemeinnutziges" (1-2, 1871, latviešu valodā "Tēvu zemes un vispārderīgais", Rakstu 2. sējumā 1937) sakopoti darbi par vēsturi un sava laika sabiedriskiem jautājumiem, iekļaujot tajā arī Garlība Merķeļa teiku "Vanems Imanta".
1872: sagatavota un izdota "Krievu-latviešu-vācu vārdnīca", kuras izveidošanā piedalījās F. Brīvzemnieks, A. Spāģis, I. Laube un citi.
1879: izdota arī "Latviešu-krievu-vācu vārdnīca". Šās vārdnīcas saīsināts (arī nedaudz rediģēts) variants "Krievu-latviešu vārdnīca" tika izdots 1890. gadā ar Valdemāra vārdu titullapā.


Recepcija un vēlākas publikācijas
A. Baumanis. Kronvalda Ata un Krišjāņa Valdemāra senči. Latvijas Vēstures institūta žurnāls, nr.2 (1938).
1936–37: Raksti 2 sējumos.
1991: izlase "Tēvzemei"
1997: "Lietišķā un privātā sarakste (vēstules 1854-91).
LinksMarija Medinska-Valdemāre - Sister
Luīze Johanna Valdemāre - Wife
Occupationscultural worker
publicist
Birth time/place02.12.1825
Ārlavas pagasts
Ārlavas pagasts, Talsu novads
dzimis kā saimnieka dēls Vecjunkuru rentes mājās, kas līdz mūsdienām vairs nav saglabājušās. To vietā, pirms II pasaules kara 1930.gados uzcelta jauna māja.
Residence1835–1853
Valdemārpils
Valdemārpils, Talsu novads
Valdemāra vecāki uzcēluši nelielu koka namu, kura viens gals izīrēts ebreju ģimenēm, otrā galā mitinājusies visa Valdemāru ģimene.
EducationValdemārpils
Valdemārpils, Talsu novads

Mācījies Sasmakā, tagadējā Valdemārpilī.


1837

mācījies
Pūņu muižas skolā


1838–1840
mācījies
Lubezeres draudzes skolā

1849–1854
mācījies
ar Baltijas ģenerālgubernatora A.Suvorova palīdzību
Liepājas augstākajā apriņķa skolā

1854–1858
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Studējis kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.

Place/time of death07.12.1891
Maskava
Moscow, Russia
BuriedRīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

Map legend

Showing 1-6 of 6 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Ārlavas pagasts
(Ārlavas pagasts, Talsu novads)
02.12.1825Birth time/placeParish
2Valdemārpils
(Valdemārpils, Talsu novads)
1835 - 1853ResidenceCity
3Maskava
(Moscow, Russia)
07.12.1891Place/time of deathCity
4Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
(not set)BuriedCemetery
5Valdemārpils
(Valdemārpils, Talsu novads)
(not set)EducationCity
6Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1854 - 1858EducationCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.