Works: Author (134); Compiler (1); Author of the comment (1); Person of reception (55)
Audio/video: Narrator (1)
Photos: Person in photo(3)
| Name | Knuts Lesiņš |
|---|---|
| Additional names | Knuts Voldemārs Orions |
| Pseudonym | Orions |
| Summary | Knuts Lesiņš (1909–2000) – rakstnieks, profesionāls mūziķis, pazīstams žurnālists un kultūras procesu vērtētājs. Dzimis rakstnieka Valda Lesiņa ģimenē, līdzās vispārizglītojošajiem priekšmetiem un izglītībai mērķtiecīgi pilnveidojies mūzikas jomā - profesionāls mūziķis un komponists. Pirmās literārās publikācijas kopš 1929. gada. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kopš 1950. gada dzīvoja ASV. Vairāku grāmatu autors. Iegūto mūzikas izglītību izmantoja dzīvodams ASV, kur izveidoja savu mūzikas studiju un strādāja par mūzikas skolotāju. |
| Personal information | Dzimis mērnieka Valda Voldemara Lesinga (vēlākā rakstnieka Valda Lesiņa; 1881-1932) un mājskolotājas Edvinas Berlingas (Lesiņas; 1884-1955)) ģimenē, vienīgais bērns. Bērnība daļēji paiet Sibīrijā un Krievijas Eiropas daļā – tēva darba un kara apstākļu dēļ. 1920: ģimene atgriezās Latvijā. 1935: laulības ar jauno dziedātāju, vēlāk trimdā pazīstamu kamerkoncertu solisti un pedagoģi Valdu Lesiņu (dzimusi Šmits). |
| Work | Pirmā publikācija1929: novele "Atzīšanās" žurnāla "Daugava" 8. numurā.1931: pirmā dzejas "Slimā dvēsele" publikācija laikrakstā "Latvis" 8. febr. Kopš 1929: publikācijas izdevumos "Daugava", "Latvis", "Dzīve", "Piesaule", "Burtnieks", 1933–1937: apceres par mūziku un mūzikas dzīvi izdevumā "Mūzikas Apskats"; arī laikrakstā "Brīvā Zeme" (kopš 1936), "Zemgales Balss" (1936), "Rīts" (1936) 1933: debitēja kā pianists. Literārie darbi1938: stāstu krājums "Zīmes tumsā".1943: romāns "Mīlestības zīmogs". 1946: stāstu un noveļu krājums "Atstari" (Kultūras fonda godalga.) 1948: humoresku krājums "Lietas, kas kārtojas pašas". 1949: novele "Mūžības vīns". 1950: Romāns "Janka Muzikants". 1952: īsprozas krājums "Lepnās sirdis". 1955: īsprozas krājums "Aklā iela". 1956: tēlojumu un aprakstu krājums "Zem svešām zvaigznēm". 1957: romāns "Pēdējās mājas". 1962: dzejas krājums "Smilgas saulrietā". 1988: noveļu izlase "Gredzens un maize". Kultūrvēsturiski apcerējumi1939: apceres un kritikas raksti par mūziku ietverti krājumā "Sejas un problēmas latviešu mūzikā"1983: monogrāfija par tēlnieku Miķeli Geistautu. Daudz rakstījis par mūziku žurnālos "Tilts", "Latvju Mūzika", "Ceļa Zīmes", laikrakstā "Laiks". Operas uzvedumu vajadzībām tulkojis un pārstrādājis citvalodu darbus. Literāro darbu tulkojumi citās valodāsKnuta Lesiņa noveles un stāsti tulkoti angļu valodā.Rutas Spīrsas un H. Kundziņa tulkojums krājumā "The wine of eternity" ("Mūžības vīns", 1957) ir pirmā latviešu literatūras grāmata angļu valodā. Darbs periodiskajos izdevumosAvīzes "Pēdējā Brīdī" provinces nodaļas redaktors.Rīta laikraksta "Latvis" tehniskais redaktors (ap 1930–1932), publicējas arī citos izdevumos. Raksta galvenokārt par literatūru un mūziku. 1946: latviešu nedēļas laikraksta "Latvju Domas" (Augsburga) redaktors kopā ar Arturu Baumani. Literārā līdzdalība citos projektosLatvijas Nacionālās operas dramaturga amatā rakstījis libretus.1942: kopā ar Marģeri Zariņu librets operas ''Kungs un spēlmanītis'' izrādei Dailes teātrī. Darbība mūzikāKomponējis ap 30 solodziesmu un kora dziesmu, kā arī instrumentālos skaņdarbus.1938. gada aprīlī sarīko savu pirmo skaņdarbu autorkoncertu (solisti Vilma Briede, Teodors Brilts, komponista klavierpavadījums). 1943: laikraksts "Mana Māja" ziņo, ka Knuts Lesiņš raksta monogrāfiju par komponistu Alfrēdu Kalniņu. Literāro darbu dramatizējumi un iestudējumi1958: muzikālas spēles "Janka Muzikants" iestudējums Minesotas DV teātrī.1963: lugas "Vājuma spēks" iestudējums Minesotas DV teātrī. Piemiņas stipendija2009: dibināta Knuta Lesiņa piemiņas stipendija mūziķiem Latvijā. |
| Quotations | Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes"K. Lesiņš piederīgs tai rakstnieku kopai [..], kas sava talanta uzplaukumu piedzīvoja Latvijas patstāvības pēdējā posmā – trīsdesmito gadu vidū. Latvijas valstiskā traģēdija šo literātu paaudzi arī skāra visbargāk. Dzīves un mākslas izjūta, kas bija brīvi veidojusies, tika smagi pārbaudīta divu lielvaru okupācijas apstākļos, arī bēgļu gaitās un ilgajā svešatnes trimdā."Smilktiņa, Benita. Knuts Lesiņš. 20. un 30. gadu latviešu rakstnieku portreti. II., 1999, 185. lpp. Lesiņa novelēm raksturīgas gan notikuma un paradoksa humoristiskas noveles iezīmes, gan analītiski psiholoģiskajām novelēm tipiskie konflikti, kas risināti stilistiski spriegā kompozīcijā ar negaidītu, paradoksālu atrisinājumu. Lesiņa darbu varoņi galvenokārt ir romantiskas ievirzes personības. Knuta Lesiņa žanrs ir stāsts: psiholoģiskais, filozofisku pārdomu vai noskaņu, atmiņu vai vienkārši izklaidējošs joku stāsts. Viens no labākajiem humoristiem latviešu rakstniecībā. Kritikā autors dēvēts par romantisku intelektuālistu. ''Viss Lesiņa personāžs visos viņa darbos ir romantiskais varonis – apcerētājs, bezgribas, emocijām padots, apmulsis jūsmotājs vai izmisīgs tirzātājs, pa lielākai daļai mākslinieks, visbiežāk mūziķis vai ģīmetņu gleznotājs. Ja viņš ir intelektuālis, tad galējs skeptiķis un noliedzējs, bet bez rūgtuma, vairāk vai mazāk epikūrietis un liels rezonants un aforismu bārstītājs no romantiskās ironijas žēlastības.'' (Vitauts Kalve) ''Pretēji prozai Lesiņa lirikā nav ne mazāko humora pazīmju. Tās pamattonis ir grūtsirdīgs un smeldzīgs.'' (Anšlavs Eglītis) Knuts Lesiņš piedāvā savu noveles žanra raksturojumu: īss stāsts, ''kurā viss tēlotais no pirmā līdz beidzamajam teikumam pakļauts vienam mērķim – darbību pretī kādam vienreizīgam, liktenīgam atrisinājumam'' (''Zem svešām zvaigznēm'', 1956., 454. lpp.) Par īsprozas krājumu "Zīmes tumsā" (1938)"Lesiņa galvenais varonis, kas viņa stāstos parasti runā pirmajā personā, ir tipisks intelliģents, viņa psīche pilnīgi atšķirīga no mūsu prozā tik izplatītā apdomīgā, pamatīgā, bieži morālizējošā ideālista. Lesiņa varonis ir izglītots, skeptisks, ironisks jauneklis, ko neapgrūtina nekādi uz ārpusi izpausti augsti mērķi, ideālisms vai dzīves labotāja domas; viņš pieņem dzīvi tādu, kāda tā ir, vēro to bez sevišķas ziņkāres, priecājas bez aizrautības, postā pasmīn rezignēts, bet vīrišķīgs. Tas ir pesimists ar apslēptām alkām pēc dzīves, kas gruzd kā ogles zem pelniem un reizēm spontāni uzliesmo. [..] Lesiņa stāstu stiprā puse ir fābula, kas veikli veidojas, intriģēdama lasītāju gan ar krimināli-drāmatisku notikumu maiņu, gan neparastām, saspīlētām psīcholoģiskām situācijām un konfliktiem."Eglītis Anšlavs. Zīmes tumsā. Daugava, 1938, Nr. 4. "[..] rezumē Knuta Lesiņa epikas pirmo cēlienu. Šo 13 stāstu, noveļu un skiču varoņi ir cilvēki, kas atrodas nesaskaņā ar sevi, resp., ar savu apkārtni. Bet pārsvarā tie nav nekādi aiz – vai salauztie ļautiņi, nav mocekļi. Lielākoties autors tēlojis studentus, inteliģences vai apinteliģences pārstāvjus, kuriem piemīt vēss prāts un ironiska attieksme pret dzīvi. Un pietiekami daudz gribasspēka." Čākurs, Jānis. Ieskats Knuta Lesiņa prozā. Literatūra un Māksla, 1994, 1. apr. Par romānu "Mīlestības zīmogs" (1943)"Knuts Lesiņš kavējas mūsu lielpilsētas sabiedrībā un vidē, risinādams psīcholoģiskus jautājumus mākslinieku sadzīvē. Tajā pašā pilsētas vidē saviem darbiem guvuši ierosmi un meklējuši vielu Lesiņa paaudzers akstnieki: Anšlavs Eglītis, Ēriks Rīga, M. Bendrupe. [..] Lesiņa attieksme pret pasauli toties ir īsta rakstnieka un, tālāk norobežojot, īsta stāstnieka attieksme. Doma viņam nenomāc tēlojumu, raksturojums neaizsedz cilvēka dzīvo tēlu, izjūta nesalauž izteiksmi, izteiksme netiecas kļūt pašmērķīga un neaptur darbību. Viņa attieksme pret tēlojamiem cilvēkiem ir mierīga un droša, viņš tos varmācīgi nepārveido karikatūrās, bet arī neizkausē liriskā es-izjūtu vienveidībā. Viņš spēj reizē rādīt kādus piecus ļoti dažādus raksturus, tos visus skatīdams nevien no ārienes, bet arī no iekšienes. Visi šie cilvēki paturējuši paši savas sejas. Rakstnieks tos visus skatījis ar vienādu mīlestību un vienādu atturību, un tādēļ tie nav ne labi, ne ļauni, ne patīkami, ne nepatīkami, ne smieti, ne cildināti, ne izdaiļināti, bet tikai dzīvi. Un tas jau ir viss, kas rakstniekam jāsasniedz."Kalve, Vītauts. Knuts Lesiņa Mīlestības zīmogs. Latvju Mēnešraksts, Nr. 4, 1944. Par īsprozas krājumu "Atstari" (1946)"Knuta Lesiņa tēlošanas veidu varētu nosaukt par viegli stilizētu reālismu. Bieži tam humora vai vieglas satiras pieskaņa, ar tikko manāmu tendenci uz grotesko. Vienotas ar asprātību un īstu stāstīšanas prieku, šīs īpašības arī dažu par sevi sīku sižetu padara interesantu un tīkamu. [..] Kā Anšlavam Eglītim, tā Knutam Lesiņam īstā vide ir pilsētas inteliģence un īpaši mākslinieku aprindas. Tās viņš arī vislabprātāk patēlo. Taču sveša viņam nav arī lauku dzīve un tās personāži. "Kadilis, Jānis. Jauni izdevumi. Latviešu Ziņas, 1947, 15. febr. Par īsprozas krājumu "Aklā iela" (1955)"Knuta Lesiņa jaunā grāmata liek domāt, ka rakstnieks ir gājis vai nu soli tālāk no kautkā vai pāris soļus tuvāk kautkam, kas viņa mākslā var iezīmēt pēdējās pārmaiņas, kurās parasti apvienojas visu iepriekšējo meklējumu rezultāti. Lesiņam šis virziens ved uz lakonismu un skaidrību. [..] Visa mūsu laika māksla skrien uz fragmentu — uz noskaņu novelē, uz cilvēka izārdīšanu sīkdaļās psīcholoģiskajā romānā, uz sirreālistisku vīziju noskaņu lirikā. Knuts Lesiņš ir sava laikmeta dēls, tāpēc viņa attīstības virziens saskan ar laikmetu, bet viņš tajā neiestieg. [..] Cilvēka meklēšana saredzama vai katrā jaunās grāmatas darbā. [..] Lesiņa grāmata ir pilna drūmu likteņu zibšņainās uguņošanas, bet rakstnieks stāsta par tiem ar mieru, vieglu smaidu un rezignāciju. Šī īpatā māksla stāstīt par traģisko ar humora pieskaņu, kas iezīmējusies Lesiņam jau agrāk, jaunajā grāmatā tālāk izkopta."Andrups, Jānis Piecas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 29, 1956. Par romānu "Pēdējās mājas" (1957)"Knuta Lesiņa darbs, kas īstenībā noskicē tikai dažas dienas pirms Rīgas krišanas 1944. gadā, bet ar ļoti plašu ekspozīciju tiecas aptvert Ilgāku okupācijas laika periodu Rīgā. Romāns netēlo lielo notikumu virkni, bet lūko dot dziļskatījumu šajos notikumos bez savas gribas iejauktos cilvēkos. [..] romāns ir laikmeta kā sabiedriski politiskas parādības tēlojums. Laikmets romānā ir tikai kulises. Galvenais pavediens ir tīri individuālas cilvēku psichisko lzdāiibu studijas, kas ar loģikas patapinājumiem Iztaisītas tik sarežģītas, kagrūti izprast, ko autors ar visu to domājis. " A. I. Dziļskatījums ar kodu. Latvija, 1958, 15. febr. Par dzejas krājumu "Smilgas saulrietā" (1962)"Knuta Lesiņa dzejoļu krājums ir ļoti personīga grāmata, kas rada to, ko cilvēki parasti mēdz slēpt – šaubas, vājumu un asaras. Novelēs un stāstos rakstnieks stāv ar skatu pret pasauli un rāda tās atspulgu savos pārdzīvojumos. Het kā šie pārdzīvojami īsti izaug no rakstnieka cilvēcīgās vienreizības, to var atklāt šī grāmata, kura autors stāv ar skatu pats pret sevi. [..] Lesiņa dzeja izaug no tās iekšējās cilvēciskas vajadzības, kurai pāris gadu tūkstošus ilgi ir kalpojusi bikts un šai gadsimtenī kalpo psīchoanalize. Šī grāmata parāda bez aistētiskiem aizsegiem dzīvo cilvēku, kas sarakstījis izcilās noveles un romānus."Andrups, Jānis. Septiņas grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 42, 1963. |
| Links | Valdis Lesiņš (1881–1932) - Father Anna Ašmane-Sietiņsone (1885–1967) - Teacher |
| Occupations | author |
| Birth time/place | 28.03.1909 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia |
| Residence | 1911 – 1914 (Date is approximate) Pēc pāris Pēterburgā pavadītiem gadiem Knuta Lesiņa vecāki atgriežas Latvijā. Knuts Lesiņš dzīvo Rīgas Jūrmalā. 1914 – 1915 Rīga Rīga Pirmā pasaules kara sākumā dzīvo Rīgā. 1920 – 1921 Aumeisteru pagasts Grundzāles pagasts, Smiltenes novads Neilgu laiku kopā ar māti dzīvo Aumeisteru (vēlāk Cirgaļu) pagastā mātes brāļa - vietējā ārsta ģimenē 1922 – 1927 Tēvam iegūstot darbu Valmieras apriņķa valsts zemju inspektora amatā, ģimene pārceļas uz Valmieras Lucas muižu 1922 – 1927 Valmiera Valmiera 1945 – 1950 Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany 1950 – 1951 Fērgusfolsa Fergus Falls, Minnesota, United States 1951 Mineapolisa Minneapolis, Minnesota, United States Kopš 1951. gada Knuts Lesiņš dzīvo Mineapolē, ASV. Valda un Knuts Lesiņi nodibina Mūzikas privātstudiju vokālā, klavierspēles un mūzikas teorijas specialitātē. Abi regulāri uzstājas ar koncertiem, viesojas arī Austrālijā (1970) un Tobago (1972), Knuts Lesiņš pievēršas arī daiļliteratūrai un žurnālistikai. 1997 – 2000 Mineapolisa Minneapolis, Minnesota, United States Pēc Valdas Lesiņas nāves 1985. gadā Knuta Lesiņa radošā darbība apsīkst. No 1997. gada mīt Mineapoles veco laužu aprūpes namā.. |
| Education | 1921 – 1922 Mellužu pamatskola Melluži Kūdra, Jūrmala 1922 – 1923 Rīgas pilsētas 2. pamatskola Skola atradusies Krišjāņa Barona ielā. 1923 – 1927 Valmieras Tautas konservatorija Valmiera Valmiera Mācījies Valmieras Tautas konservatorijā (mūzikas skolā) - klavieres (Aleksandrs Brauers, Alvīne Liepiņa-Sinepe), teorētiskās disciplīnas (VTK direktors Artūrs Sineps). 1923 – 1927 Valmieras reālģimnāzija Valmiera Valmiera 1927 – 1928 Rīgas 2. Valsts vidusskola Rīga Rīga Pārskaitīts no Valmieras reālģimnāzijas, beidza ģimnāzijas nodaļu. 1927 – 1932 Rīgas Tautas konservatorija Rīga Rīga Absolvēja profesora Paula Šūberta speciālo klavieru klasi, iegūst brīvmākslinieka diplomu. 1928 University of Latvia Rīga Rīga Uzsāk studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. |
| Working place | 1930 – 1932 (Date is approximate) Laikraksts "Pēdējā Brīdī" Dzirnavu iela 57, Rīga Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010 Provinces nodaļas redaktors. 1930 – 1932 Laikraksts "Latvis" Rīga Rīga Tehniskais redaktors. 1934 (Date is approximate) Laikraksts "Brīvā Zeme" Rīga Rīga Kopš 1934. gada laikraksta mūzikas kritiķis (ar pseidonīmu Orions), publicists, kā speciālkorespondents referējis par vairākām izcilāko amatierkoru (LU Prezidija konventa vīru koris, Reitera koris) koncertturnejām 1934. gadā Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, 1936. gadā Vācijā. 15.07.1936 – 1940 Latvijas Nacionālā opera Aspazijas bulvāris 3, Rīga Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050 Dramaturgs (1936-1940, 1941-1942), veicis LNO repertuāra izvēli un mākslinieciskās darbības propagandu, veidojis komponistu, diriģentu, dziedātāju, režisoru intervijas presē un Rīgas radiofonā, tulkojis operu tekstus, veidojis aranžijas, arī rakstījis libretus. 1942 – 1944 (Date is approximate) Rīgas Tautas konservatorija Rīga Rīga Mūzikas privātskolotāja darbu, strādā par klavierspēles skolotāju Rīgas Tautas konservatorijā (Rīgas Mūzikas skolā). 1946 – 1947 Žurnāls "Ilustrētais Vārds" Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany Atbildīgais redaktors. 1950 1950. gadā devies uz ASV, kur strādājis par mūzikas pedagogu privātstudijā Mineapolē, pasniedzot privātstundas klavierspēlē un dziedāšanā. 1970 Mičigana Michigan, USA No 1970. gada strādājis Garezera vasaras vidusskolā. |
| Participation in organisations | Latviešu preses biedrība 14.10.1928 Studentu korporācija "Talavija" Lāčplēša iela 30, Rīga Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011 Aktīvi darbojas Literatūras komisijā, rakstot lugas un organizējot literāri muzikālas pēcpusdienās. |
| Emigrated | 00.09.1915 Karačeva Karachev, Bryansk Oblast, Russia Bēgot no vācu armijas iebrukuma Latvijā, 1915. gada rudenī Lesiņu ģimene dodas uz Karačevu Orlas guberņā, Krievijā. Šeit pavada laiku līdz revolūcijai. 1917 – 1918 Sevastopole Sevastopol, Crimea, Ukraine Pilsoņu kara laikā ģimene emigrē līdz Sevastopolei. 1918 Pēc Latvijas brīvvalsts dibināšanas došanās uz Latviju ar bēgļu kuģi pāri Melnajai jūrai uz Konstantinopoli (mūsdienu Stambula) Turcijā 1919 Latviešu trimdinieku vilciens 1919. gadā cauri Dienvideiropai un Viduseiropai līdz Štetinai Polijā. 00.11.1920 Rīga Rīga Bēgļu kuģis no Polijas uz Rīgu 1944 (Date is approximate) 1944. gada rudenī pamet Latviju un dodas uz Vāciju, kur īsu laiku pavada Berlīnē 1945 – 1950 (Date is approximate) Augsburga Augsburg, Bavaria, Germany Dzīvoja DP nometnē. Knuts Lesiņš turpina strādāt žurnālistikā, rediģē trimdas laikrakstu "Latvju Domas". 1950 1950. gada vasarā Valda un Knuts Lesiņi izceļo uz ASV, dažus mēnešus mitinās Minesotas pavalstī. Knuts Lesiņš strādā par mūzikas skolotāju Luterāņu Brāļu koledžā, ir ērģeļnieks vietējā baznīcā. |
| Travelled | 1934 1934. gadā Knuts Lesiņš tiek komandēts kā pārstāvis no laikraksta ''Brīvā Zeme'' žurnālistu grupā uz Čehoslovākiju. 1937. gada vasarā ceļojums uz Zviedriju un Norvēģiju kā korespondentam un mūzikas kritiķim līdzi Teodora Kalniņa vadītajam LU latvju vīru korim. 1937. gada oktobrī un novembrī kopā ar Teodora Reitera kori kā korespondents dodas uz Vāciju. 1937 Leipciga Leipzig, Germany Kā laikraksta "Brīvā Zeme" korespondents. 1937 Berlīne Berlin, Germany Kā laikraksta "Rīts" korespondents par mūzikas dzīvi. 00.11.1937 Vācija Germany Kopā ar Teodora Reitera kori. |
| Place/time of death | 01.01.2000 Čikāga Chicago, Illinois |
| Buried | 12.01.2000 Pelnu urnu no Mineapoles St. Paula latviešu baznīcas pēdējā gaitā izvada draudzes mācītājs prāvests Uldis Cepure. Pelnu urna apglabāta Brāļu kapu centrālajā daļā nišā, kurai piestiprināta bronzas plāksnīte ar uzrakstu "Rakstnieks, komponists Tal. Fil! Knuts Lesiņš. 28. III 1909, Pēterpilī, 1. I 2000, Mineapolis, MN". |
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 28.03.1909 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1914 - 1915 | Residence | City |
| 3 | Aumeisteru pagasts (Grundzāles pagasts, Smiltenes novads) | 1920 - 1921 | Residence | Parish |
| 4 | Mineapolisa (Minneapolis, Minnesota, United States) | 1951 | Residence | City |
| 5 | Mineapolisa (Minneapolis, Minnesota, United States) | 1997 - 2000 | Residence | City |
| 6 | Valmiera (Valmiera) | 1922 - 1927 | Residence | City |
| 7 | Fērgusfolsa (Fergus Falls, Minnesota, United States) | 1950 - 1951 | Residence | City |
| 8 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1945 - 1950 | Residence | City |
| 9 | Čikāga (Chicago, Illinois) | 01.01.2000 | Place/time of death | City |
| 10 | Karačeva (Karachev, Bryansk Oblast, Russia) | 01.09.1915 | Emigrated | City |
| 11 | Sevastopole (Sevastopol, Crimea, Ukraine) | 1917 - 1918 | Emigrated | City |
| 12 | Rīga (Rīga) | 01.11.1920 | Emigrated | City |
| 13 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1945 - 1950 | Emigrated | City |
| 14 | Valmiera (Valmiera) | 1923 - 1927 | Education | City |
| 15 | Valmiera (Valmiera) | 1923 - 1927 | Education | City |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1932 | Education | City |
| 17 | Rīga (Rīga) | 1928 | Education | City |
| 18 | Melluži (Kūdra, Jūrmala) | 1921 - 1922 | Education | Part of a city |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1928 | Education | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1934 | Working place | City |
| 21 | Aspazijas bulvāris 3, Rīga (Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050) | 15.07.1936 - 1940 | Working place | Building, house |
| 22 | Rīga (Rīga) | 1942 - 1944 | Working place | City |
| 23 | Mičigana (Michigan, USA) | 1970 | Working place | Region |
| 24 | Dzirnavu iela 57, Rīga (Dzirnavu iela 57, Rīga, LV-1010) | 1930 - 1932 | Working place | Building, house |
| 25 | Rīga (Rīga) | 1930 - 1932 | Working place | City |
| 26 | Augsburga (Augsburg, Bavaria, Germany) | 1946 - 1947 | Working place | City |
| 27 | Leipciga (Leipzig, Germany) | 1937 | Travelled | City |
| 28 | Berlīne (Berlin, Germany) | 1937 | Travelled | City |
| 29 | Vācija (Germany) | 01.11.1937 | Travelled | Country |
| 30 | Lāčplēša iela 30, Rīga (Lāčplēša iela 30, Rīga, LV-1011) | 14.10.1928 | Participation in organisations | Building, house |
