Works: Author (186); Translator (1); Co-author (1); Person of reception (89)
Photos: Person in photo(6)
| Name | Kārlis Skalbe |
|---|---|
| Pseudonym | Austris, Vakargailis, Kalēju Kārlis |
| Link | https://enciklopedija.lv/skirklis/97180-Kārlis-Skalbe |
| Summary | Kārlis Skalbe (1879–1945) – dzejnieks, rakstnieks, politiķis un žurnālists. Latviešu literatūras vēsturē īpaši nozīmīgas viņa literārās pasakas. Šī iemesla dēļ dēvēts par "pasaku ķēniņu". Kārlis Skalbe savās pasakās cildina garīgo spēku, kā arī noliedz vardarbību un naidu. Pasaku krājums "Ziemas pasakas" iekļauts Latvijas kultūras kanonā, savukārt 2014. gadā Latvijas televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta pasaka "Kaķīša dzirnavas". Kārļa Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums, spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Aktīvi piedalījies Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Bijis 1905. gada revolūcijas dalībnieks, Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes loceklis un viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem, ar saviem literārajiem darbiem un sabiedrisko darbību rosinājis Latvijas valsts proklamēšanu. Nozīmīga viņa grāmata "Mazās piezīmes", kurā izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli. Bijis arī Satversmes sapulces loceklis un divu Latvijas republikas Saeimu deputāts. |
| Personal information | Dzimis kā jaunākais bērns kalēja Jāņa Skalbes (1833–1888) un Edes (dzimušas Brūklenes) Skalbes desmit bērnu ģimenē Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta Incēnos. Pieci no bērniem miruši jau agrā bērnībā, pārējie četri – brāļi Jēkabs un Augusts, māsas Līze (precējusies Medne) un Ede (precējusies Undule). Sieva Lizete (dzimusi Erdmane) Skalbe (1886–1972). Laulībā dzimuši divi bērni – dēls Jānis Viesturs Skalbe (1910–1986) un Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa (1912–1996). |
| Work | Literārā darbība1896: pirmā publikācija – dzejoļi "Sapnis" un "Kādai sirdij" (ar pseidonīmu Austris) laikrakstā "Balss".Dzejoļu krājumi1898: "Mazas aina" (Pie jūras).1902: "Cietumnieka sapņi". 1904: "Kad ābeles zied". 1906: "Zemes dūmos". 1907: "Veļu laikā". 1909: "Emigranta dziesmas". 1911: "Sirds un saule". 1912: "Sapņi un teikas". 1918: "Daugavas viļņi". 1923: "Pēclaikā". 1927: "Vakara ugunis". 1931: "Zāles dvaša". 1938: "Izmeklētas dzejas" (izlase). 1941: "Klusuma meldijas". Literāro pasaku krājumi1904: "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties".1907: "Ezerieša meita". 1911: "Pazemīgās dvēseles". 191?: "Sarkangalvīte". 1913: "Ziemas pasakas". 1920: "Kurzemē" (pasaku un zīmēju (tēlojumu) krājums). 1924: "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas". 1926: "Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas". 1928: "Mātes leģendas". 1932: "Muļķa laime". 1937: "Garā pupa". Stāsti un stāstu krājumi1905: "Skaņas iz tālumiem".1920: "Pa dzimtenes ceļiem". Publicistika1914: "Kara gleznas".1920: "Mazās piezīme". 1924: "Sarkanās lapas". Sabiedriskā darbībaPiedalījās nelegālā pulciņa "Trubadūri Vidzemē" darbā.1904: kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā. 1905: piedalījās Latvijas skolotāju kongresā Rīgā, bija skolotāju biroja loceklis. 1917–1918: Latviešu pagaidu nacionālā padomes loceklis. Kārlis Skalbe bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Latvijas valsts idejas aizstāvjiem. Grāmatā "Mazās piezīmes" (1920) viņš izteicis savus apsvērumus par valsts politikas un tikumības modeli. Līdz 1934: aktīvi piedalījās Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. 1945: publicējis dzejoļus un mazās piezīmes laikrakstā "Latvju Ziņas" un "Latvju Vārds". Ievēlēts jaundibinātās Latviešu apvienības padomē. PagodinājumiLatvijas kultūras kanonā iekļauts Kārļa Skalbes pasaku krājums "Ziemas pasakas"2014: televīzijas šovā "Lielā lasīšana" par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū atzīta Kārļa Skalbes pasaka "Kaķīša dzirnavas". |
| Quotations | "Šī
perioda [1902–1905] darbos Skalbes romantismam raksturīgs krass ilgu, sapņu un realitātes
pretnostatījums, protests pret merkantilismu un despotiju. [..] Dzejoļu krājums "Emigranta dziesmas" (1909) spēcīgi izteikta trimdas izjūta, kas ir viens no emocionāli skarbākajiem Skalbes krājumiem. [..] Ar
dzejoļu krājumu "Sirds un saule" (1911) Skalbes strofikā par noteicošo kļuva
četrrinde. Šajā krājumā jau pilnībā izpaužas Skalbes dzejai raksturīgais jūtu dziļums,
spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Cilvēka dvēseles izjūtas un daba ir galvenie
Skalbes lirikas ierosmes avoti. Skalbes emocionalitāte apvaldīta, taču tās iekšējā,
slēptā enerģija ar suģestīvu spēku piepilda dzejas tēlus, caur tiem lakoniski,
bet precīzi pārraidot noskaņu. Mākslinieciski pārliecinoši Skalbes talants atklājas dzejoļu
krājumā "Sapņi un teikas" (1912) un pasaku krājumā "Ziemas
pasakas" (1913). Skalbes prozas nozīmīga daļa ir pasakas; tajās uzsvērta cilvēka
garīgā spēka loma pasaules pārveidē, naida un vardarbības noliegums
(konceptuāla šajā ziņā ir pasaka "Kaķīša dzirnavas", 1913). Latviešu
folklorai tuvs Skalbes pasaules uztveres sinkrētisms. Skalbes pasaku centrā nav spraigu
notikumu, galvenā uzmanība pievērsta cilvēka tikumiskai attīstībai ("Pasaka par
vērdiņu", "Milzis", "Jūras vārava", "Bendes
meitiņa", "Karaļa krāsnkuris" u. c.). [..] Šā laika [1914–1919] dzejā un tēlojumos ("Kara gleznas", 1914, "Kurzemē", 1919, u. c.) spilgts izpostītās dzimtenes tēls, aicinājums saglabāt cilvēcību. [..] Latvijas Brīvības cīņu motīvi variējas dzejoļu krājumā "Daugavas viļņi" (1918), ko ievada liroepiskais, metrikā perfekti izstrādātais tāda paša nosaukuma cikls." Treimane, Inese. Kārlis Skalbe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. "Kas mums vairāk vajadzīgs no Skalbes – "Mazās piezīmes", pasakas vai dzeja? Nē, tas nav stiprākais, ka viņš ir dzejnieks vai politiķis. K. Skalbe ir latviskā gara pārstāvis pats par sevi un pats ar sevi. Ļoti latviska personība. Ja Rainis būtu rakstījis sadzīviskāk, viņa drāmu, arī "Spēlēju, dancoju", varonis varētu būt Skalbe. Ja Skalbe būtu skatījies Gunāra Priedes lugas, viņš gan būtu varējis dot tām visprecīzāko novērtējumu. Runa ir par izmirstošām brīnišķīgām kategorijām – par maigumu un par pazemību. [..] Un beidzot – tur, viņa dārza vidū, zied patiesības koks. Tās nav rindiņas, kas speciāli meklētas. Tās ātri atrodamas vai katrā dzejolī. Var sacīt: nu jau no laika tāluma redzams, ka Skalbe nāk reizē ar tautasdziesmām. Taču ne jau kā filologs viņš tās mācījis. Tautasdziesmas viņš teica sev. Viņš pats bija cilvēks, piedzimis no tām. 1917. gadā politisko juku laikā, kad pie viņa pulcējās mākslinieki, dzejnieki, Skalbe dzied tautasdziesmas. Kāpēc? Ar tām vēl labu. 1918. gadā vācu okupācijas laikā Rīgā atkal ar daudziem viņš dzied šīs dziesmas. Tie ir mūsu mītiskie cilvēki, mītiskā dzīvība, kas laiku pa laikam piedzimst un neļauj izsīkt tautas vitālismam. Skalbe mums jāsargā kā mūsu dzīvība. Skalbiskums, šī smalkjūtība. Tieši tā." Ziedonis, Imants. Skalbiskums. Mūža raksti. 1. sējums. Sast. Ilgonis Bērsons. Rīga, Elpa, 2001, 7. lpp. "Kārlis Skalbe prot klausītāju suģestēt. Ar savu lēno, muzikālo valodu un plastiskajām roku kustībām viņš iepin klausītāju kā tādā neredzamā, saldā un tīkamā tīklā, no kura nav varas ārā tikt. Gribas tur slīgt tikai arvien tālāk un dziļāk. Kad Kārlis Skalbe grib ko mīļu un draudzīgu teikt, viņš pienāk klausītājam gluži tuvu un raugās viņā savām lēnajām acīm..." Čaks, Aleksandrs. Kārlis Skalbe stāsta. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 9. lpp. "K. Skalbes smiekli ir tas, kas sakausē viņa dzejnieka un cilvēka veidolus. Tā pati stiprā skaidrība, reizē maigums, sirsnība un atklātība, kas viņa dzejā un pasakās, izskan arī viņa smieklos. K. Skalbem piemīt kāda valdzinātāja īpašība – smalkjūtība. Un taisni šī smalkjūtība ir tā, kas iezīmē viņas latviskās personības stiprumu, tā ir pret katru familiaritāti, pret glaimiem un pliekanību." Plaudis, Jānis. Latviskā personība. Kārlis Skalbe – raksti un atmiņas. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999, 15. lpp. "Arī tas, ko esam no Skalbes saņēmuši, dzīvo un dzīvos joprojām. Skalbes latviskais gars dara viņu tik tuvu un mīļu katram latvietim. Skalbe nepieder pie tiem dzejniekiem, kas daudz mācās no lielu tautu lieliem dzejas meistariem, ļaudamies to ietekmei formas meklējumos un idejās. Skalbe ir dzimis pats ar savu dziesmu un dziedājis to visu mūžu kā putns zarā. Tā apbuŗ ar patiesa izjutuma vienkāršību, ar vārdu gleznu un krāsu, svaiguma un vienreizīguma spēku, ar rituma melodiskumu. Pēdējos dzejoļu krājumos – Zāles dvaša, Vakara ugunis, Klusuma meldijas un Zelta lāpa – ir dzejoļi, kas dzejnieka dabiskas attīstības un garīga nobrieduma gaitā ir sasnieguši visaugstāko izteiksmes meistarību. Taisni mākslas darba mazajā formātā izpaužas Skalbes dzejas lielākais spēks. Kā teikts, Skalbe ir gleznas, krāsas, melodijas meistars, bet viņš nav plašākas kompozīcijas meistars. Kur viņa izjūta koncentrējas uz mirkļa pārdzīvojumu, viņš rada brīnumdarbus; ne tā episkajās formās. Viņš arī nav pieskāries nevienai lielākai episkai formai, un ari viņa īsais stāstiņš vai tēlojums dzīvs tikai ar labu domu vai skalbisku valodas gleznu. Pat viņa romantiķa dabas iemīļotajā izteiksmes formā pasakā stāstījumam ne vienmēr ir stingrs kompozīcijas pavediens. Novelei un drāmai, visstingrākajām kompozīcijas formām rakstniecībā, Skalbe nemaz nav pieskāries. Bet kam viņš ir pieskāries, to viņš apdvesis ar nemirstīgu dzeju un latvisku garu." Jēgere-Freimane, Paula. Kārli Skalbi pieminot. Latvija, Nr. 106, 1949, 5. nov., 5. lpp. |
| Links | Mirdza Ersa - Goddaughter Mudīte Austriņa - Goddaughter Lizete Skalbe - Wife Jānis Skalbe - Son Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa - Daughter |
| Occupations | poet politician author |
| Birth time/place | 07.11.1879 Incēni "Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 Dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagasta "Incēnos". 20.07.1922 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 |
| Residence | 1904 Ģipka Ģipka, Rojas novads 1905 Koknese Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads 1905 Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads 1905 Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads 1905 Leukādijas Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads 00.06.1906–00.08.1906 (Date is approximate) Leukādijas Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads Pāris vasaras mēnešus viņš uzturējies pie Edvarda Treimaņa-Zvārguļa. 00.08.1906–00.09.1906 (Date is approximate) Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads Uzturējies pie māsas vīra Medņa Abula skolā, kur drīz vien kāds viņu denuncējis, līdz ar to nākas atkal emigrēt. 1909–1914 Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015 Dzīvojis mecenāta Augusta Dombrovska Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. 00.10.1909–00.12.1909 (Date is approximate) Torņakalns Rīga 00.05.1914 Ķemeri Priedaine, Jūrmala Ārstē reimatismu Ķemeros. 00.06.1914–00.08.1914 (Date is approximate) Smārde Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads Ar ģimeni vasaru pavada Smārdē. 1915 Valka Valka, Valkas novads 00.06.1916–00.08.1916 Valmiera Valmiera Dzīvo pie J. Lapiņa. 00.10.1916 Ģertrūdes iela 69/71, Rīga Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011 00.09.1917–00.11.1918 Valka Valka, Valkas novads 00.11.1918 (Date is approximate) Ģertrūdes iela 69/71, Rīga Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011 1919–1935 Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga, LV-1011 1926–1944 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 "Saulrieti" ir Skalbju ģimenes vasaras atpūtas māja. 1935–1941 Mātera iela 9, Rīga Mātera iela 9, Rīga, LV-1014 1941 Antonijas iela 10, Rīga Antonijas iela 10, Rīga, LV-1010 Dzīvoklī Skalbes mitinās kopā ar Justīni Čaksti un Zemgaļu ģimeni. 1945 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Education | 1887–1890 Veļķu pagasta skola Jaunpiebalgas pagasts Jaunpiebalgas pagasts, Jaunpiebalgas novads 1890–1895 (Date is approximate) Vecpiebalgas draudzes skola Vecpiebalga Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads 1901 Pašmācības ceļā sagatavojies un nolicis
eksāmenus, ieguvis tautskolotāja tiesības. |
| Working place | 1895–1897 (Date is approximate) Bija laukstrādnieks, vēršu dzinējs. 1895–1899 Kolportieris pie grāmattirgotāja Jāņa Ozola. 1896–1898 Rauna Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads Strādājis par pagasta rakstveža Eglīša palīgu. 1898–1900 Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads Strādājis par rakstveža palīgu pie Pētera Blaua. 1901–1904 Ērgļu pagastskola Ērgļi Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads Strādājis par otro skolotāju Ērgļu pagastskolā, kuru vadījis Rūdolfa Blaumaņa brālis Arvīds.
Kā politiski neuzticams tika atlaists no skolotāja vietas un 1904. gada rudenī kopā ar Antonu Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā. 00.04.1902–00.06.1903 Raunas draudzes skola Rauna Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads Strādājis par otro skolotāju pie Augusta Brača 1902. gadā no aprīļa līdz Jāņiem, tāpat arī 1903. gadā. 1904 Laikraksts "Dienas Lapa" Rīga Rīga 1905 Žurnāls "Kāvi" Rīga Rīga Žurnāla dibinātājs un redaktors. Par dažiem tajā ievietotajiem darbiem, kas simpatizēja revolūcijai, žurnāls tika slēgts un pret Kārli Skalbi ierosināta prāva. 1910 Laikraksts "Rīta Vēstnesis" Rīga Rīga Redaktors 24.10.1914–00.12.1914 (Date is approximate) Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" Polija Poland Laikraksta korespondents Polijā. 1915 Laikraksts "Līdums" Valka Valka, Valkas novads Žurnālists 1915 Žurnāls "Varavīksne" Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Rediģējis žurnālu "Varavīksne". Kādu laiku tā paplašinājušos literāro daļu vadījis Kārlis Skalbe. 00.12.1915 (Date is approximate) Maskava Moscow, Russia Vadīja
Latviešu kultūras biroja mākslas nodaļu. 1916 Laikraksts "Līdums" Valka Valka, Valkas novads 1916 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Rīga Rīga 1917 Žurnāls "Laiks" (1917) Rīga Rīga Redaktors un izdevējs 00.09.1917–00.11.1918 (Date is approximate) Mēnešraksts "Jaunā Latvija" Valka Valka, Valkas novads Žurnāla "Jaunā Latvija" vadītājs un redaktors kopā ar Arturu Kroderu. 1920 Laikraksts "Latvijas Vēstnesis" Rīga Rīga 1920–1940 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Rīga Rīga Literārās nodaļas vadītājs 1922–1925 The Saeima of the Republic of Latvia Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Deputāts 1928–1935 Žurnāls "Piesaule" Rīga Rīga Redaktors 1931–1934 The Saeima of the Republic of Latvia Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Deputāts 1942–1944 Latvju Mēnešraksts Rīga Rīga Žurnāla redaktors un vadītājs |
| Participation in organisations | Latvijas Preses biedrība Rīga Rīga Biedrs 1904 Iesaistījies nelegālajā pulciņā "Trubadūri Vidzemē". 1917 Latviešu nacionāldemokrātu partija Bija partijas Centrālajā padomē. 1917–1918 Latviešu pagaidu nacionālā padome Valka Valka, Valkas novads Padomes loceklis, sekretāra biedrs, ievēlēts no Latviešu nacionāldemokrātu partijas. 1921–1934 Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Rīga Rīga No 1930. gada priekšsēdētājs. 1937 Latvijas PEN klubs Biedrs 1940–13.06.1942 Latvian Soviet Writers’ Union Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā). |
| Service | 00.12.1916 Gada beigās iestājās latviešu strēlnieku bataljonā, kur veica galvenokārt kancelejas darbu. |
| Emigrated | 00.10.1944 Vārve Vārve, Vārves pagasts, Ventspils novads 1906 Cīrihe Zürich, Switzerland Cīrihē dzīve kļuva nepanesama gan emocionālā, gan finansiālā ziņā, un jau maija sākumā – viņš caur Vīni, Ungāriju, Poliju – ierodas atpakaļ Rīgā. 1906 Kopenhāgena Copenhagen, Denmark 1906 Berlīne Berlin, Germany 00.01.1906 (Date is approximate) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 00.02.1906 (Date is approximate) Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden 00.09.1906–24.12.1907 (Date is approximate) Helsinki Helsinki, Finland Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos. 1907 Vallinkoska Vallinkoski, 55100 Imatra, Finland Dzīvojis dažas nedēļas. 00.06.1907–00.08.1907 Ekenasa Ekenäs, Finland Ziemu nodzīvojis Helsinkos, tad 1907. gada vasaru Ekenasas pilsētā, dažas nedēļas Vallinkoskā pie Imatras, pēc tam atkal Helsinkos. 24.12.1907–00.10.1909 Oslo, Norvēģija Oslo, Norway 12.11.1944–00.11.1944 (Date is approximate) Visbija Visby, Gotland, Sweden 00.12.1944–00.01.1945 Valla Valla, Södermanland, Sweden 00.01.1945–00.02.1945 (Date is approximate) Visingsö Visingsö, 560 34 Visingsö, Sweden 23.03.1945–10.04.1945 (Date is approximate) Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Travelled | 00.03.1921–00.04.1921 (Date is approximate) Neapole Naples, Campania, Italy 00.03.1921–00.04.1921 (Date is approximate) Sorento Sorrento, Metropolitan City of Naples, Italy 25.03.1921 Berlīne Berlin, Germany 26.03.1921–27.03.1921 (Date is approximate) Milāna Milan, Lombardy, Italy 00.04.1921 (Date is approximate) Roma Rome, Metropolitan City of Rome, Italy 00.04.1921 Bāzele Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland 27.04.1921 Kapri Capri, Campania, Italy |
| Detention | 15.12.1911–00.02.1913 Rīgas Termiņcietums Laktas iela 2/4, Rīga Laktas iela 2/4, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013, Latvia Apcietināts un kā bijušais žurnāla "Kāvi" redaktors notiesāts. |
| Place/time of death | 15.04.1945 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Miris Serafima slimnīcā Stokholmā. |
| Buried | 1945 Hogalidzkyrkan Stockholm, 117 30 Stockholm, Sweden Urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā. |
| Museums | 1987 Kārļa Skalbes memoriālais muzejs "Saulrieti" Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 |
| Pārapbedīts | 20.06.1992 Saulrieti "Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122 Pārapbedīts 1992. gadā Vecpiebalgas Saulrietos. |
| Rewards | Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1913 Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1914 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 Kultūras fonda prēmija Vakara ugunis Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vakara ugunis". Literatūra 1927 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Burvja sirds". Literatūra 1936 Annas Brigaderes prēmija Klusuma meldijas Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusuma meldijas". 1943 |
|---|
Map legend
Showing 1-20 of 76 items.
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Incēni ("Incēni", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122) | 07.11.1879 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122) | 20.07.1922 | Birth time/place | Farmstead |
| 3 | Ģipka (Ģipka, Rojas novads) | 1904 | Residence | Village |
| 4 | Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga (Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga, LV-1015) | 1909 - 1914 | Residence | Building, house |
| 5 | Saulrieti ("Saulrieti", Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads, LV-4122) | 1926 - 1944 | Residence | Farmstead |
| 6 | Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga (Lāčplēša iela 36 - 10, Rīga, LV-1011) | 1919 - 1935 | Residence | Apartment |
| 7 | Mātera iela 9, Rīga (Mātera iela 9, Rīga, LV-1014) | 1935 - 1941 | Residence | Building, house |
| 8 | Antonijas iela 10, Rīga (Antonijas iela 10, Rīga, LV-1010) | 1941 | Residence | Building, house |
| 9 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1945 | Residence | City |
| 10 | Leukādijas (Leukādijas , Priekuļu pagasts, Priekuļu novads) | 01.06.1906 - 01.08.1906 | Residence | Village |
| 11 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads) | 01.08.1906 - 01.09.1906 | Residence | Village |
| 12 | Torņakalns (Rīga) | 01.10.1909 - 01.12.1909 | Residence | Part of a city |
| 13 | Ķemeri (Priedaine, Jūrmala) | 01.05.1914 | Residence | Part of a city |
| 14 | Smārde (Smārde, Smārdes pagasts, Engures novads) | 01.06.1914 - 01.08.1914 | Residence | Village |
| 15 | Valka (Valka, Valkas novads) | 1915 | Residence | City |
| 16 | Valka (Valka, Valkas novads) | 01.09.1917 - 01.11.1918 | Residence | City |
| 17 | Ģertrūdes iela 69/71, Rīga (Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011) | 01.10.1916 | Residence | Building, house |
| 18 | Ģertrūdes iela 69/71, Rīga (Ģertrūdes iela 69/71, Rīga, LV-1011) | 01.11.1918 | Residence | Building, house |
| 19 | Koknese (Koknese, Kokneses pagasts, Kokneses novads) | 1905 | Residence | Village |
| 20 | Ērgļi (Ērgļi, Ērgļu pagasts, Ērgļu novads) | 1905 | Residence | Village |