Works: Author (133); Translator (1); Compiler (9); Editor (4); Co-author (1); Author of the comment (23); Person of reception (24)
Photos: Person in photo(5)
| Name | Kārlis Dziļleja |
|---|---|
| Pseudonym | K. Lejnieks, Slīpernieks |
| Name at birth | Kārlis Tīfentāls |
| Summary | Kārlis Dziļleja (1891–1963) – dzejnieks, literatūrvēsturnieks, jurists un politiķis; aktīvi darbojas trimdas presē, publicējot gan literārus darbus, gan apcerējumus un recenzijas par aktuāliem tematiem un notikumiem trimdas dzīvē.1917. gadā sāka darboties publicistikā. Sarakstījis lasāmo grāmatu Latvijas skolām "Darbs un dzīve", "Rakstniecības teorija", "Poētika", "Rakstniecības vēsture". Vairāku literāri vēsturisku monogrāfiju autors: J. Jansonu, J. Asari, A. Upīti un Aspaziju un vairākus pētījumus par Raini. Sarakstījis biogrāfiskus romānus par A. Alunānu, J. Rozentālu, R. Blaumani un G. Merķeli, kā arī dzejas krājumus "Sejas", "Tālais ceļš" un "Cilvēks trimdā" un stāstu krājumus "Paradīzes sargs" un "Seklais laiks", romānu "Daugava". Sastādījis sonetu antoloģiju "Latvju sonets 100 gados: ar plašu ievadu. Tulkojis no vācu un zviedru valodas. Rediģējis Raiņa rakstu trimdas izdevumu, Dr. Paulam Kalniņam veltīto krājumu "Tautai un brīvībai" un Klāras Kalniņas atmiņas "Liesmainie gadi". |
| Personal information | Dzimis zemnieka ģimenē. Kā pats atzinis, tad senči ir ienācēji no Šķēdes pagasta, kur "Bezdubeņos" mani senči ir saimniekojuši kopš senseniem laikiem, ik tālu vien pagātnē tie pārskatāmi seno laiku dokumentos (baznīcas grāmatās un revīzijas listēs). Pēc zemnieku brīvlaišanas mans sencis ir bijis pirmais pagasta vecākais un dabūjis uzvārdu Tīfentāls." (Trimdas rakstnieki: autobiogrāfiju krājums, 2. sēj., 1947, 11. lpp.) Māte nākusi no turīgas mežsargu dzimtas. "Manas pirmās bērnības atmiņas vārda tiešā nozīmē tinas purva malas miglas autos. Nevien pavasarī un rudenī, bet arī vasarā ik vakaru un rītu no lielā purva un apkārtējām pļavām cēlās balta migla, kurā drīz vien pazuda netālo mežu silueti." (12. lpp.) Pēc Cēsu pedagoģisko kursu beigšanas, 1909: uzsāka skolotāja gaitas. 1911–1914: dzīvoja Belgorodā. 1915: 1. Pasaules kara laikā evakuējās uz Harkovu, dzīvoja Pēterpilī. 1919: sākumā atgriezās Latvijā. 1944: oktobrī atstāja Rīgu un bēgļu gaitās nonāca Vācijā, vispirms Šneidemīles sadales nometnē, tad Mēklenburgas apriņķa pilsētā Gitrovā, kur tolaik apradušies ap 500 latviešu; 1945: aprīlī virzījās tālāk uz rietumiem un nonāca Holšteinas ciemā; pēc 2. pasaules kara brīvprātīgi devās uz Putlosu, kur pavadīja mēnesi un bijušajiem karavīriem lekcijas par literāriem un sabiedriskiem jautājumiem. 1949: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā. |
| Work | Literārā darbība1908: pirmā publikācija – humoristiski stāsti laikraksta "Latvija" literārajā pielikumā 8./21. novembrī, kā arī "Zvārguļa Zobgala kalendārā".1912: pirmās recenzijas periodikā. Literārie darbiDzejas krājumi1925: "Sejas". 1946: "Cilvēks trimdā". 1947: "Tālos ceļos" 1964: "Starp diviem krastiem". 1995: "Vijole naktī" (sakārtoja un izdeva meitas Rasma Sināte un Ilze Dziļleja). Īsprozas krājumi 1925: "Seklais laiks". 1927: tēlojumi bērniem "Bundiņš". 1927: tēlojumi bērniem "Janka, kur grāmata?" 1928: tēlojumi bērniem "Bundiņa dienasgrāmata". 1944: atmiņu tēlojumi "Mans brālītis". 1951: stāstu krājums "Paradīzes sargs". 1961: stāstu krājums "Aizlaikā". Romāni 1937: "Daugava". 1943: "Jaunā pasaule". Literatūrteorētiski izdevumo, monogrāfijas 1925: monogrāfiska apcere "Jānis Asars dzīvē un darbā". 1935: monogrāfiska apcere "Garlībs Merķelis". 1936: monogrāfiska apcere "Janis Rozentāls" (atkārtots izdots 1996). 1937: monogrāfiska apcere "Ādolfs Alunāns". 1938: monogrāfiska apcere "Vecais Stenders". 1938: monografiska apcere "Neredzīgais Indriķis". Otrā pasaules kara izskaņā manuskriptā Rīgā palika sakārtotais stāstu krājums "Klusos krastos" un dzejas krājums "Vijole naktī", to 1995. gadā izdeva meitas. Sastādītājs1939: Jāņa Ruģēna darbu izlase "Dzīve un darbi", arī ievads un bibliogrāfija.1939: Laubes Indriķa Raksti (1–2), arī ievads un bibliogrāfija. Periodikā publicējis rakstus par Raini, arī Raiņa dzimtas pirmo ģenealoģisko pētījumu "Pa Raiņa senču pēdām" ("Domas", 1929, 5). Skolu vajadzībām sagatavojis lasāmgrāmatas "Darbs un dzīve" (6 daļas tautskolām). 20. gs. 20. un 30. gadu latvieši mācību grāmatu vidū nozīmīgi bija viņa literatūras vēsture un teorijas kursi pamatskolām un vidusskolām: "Latviešu rakstniecības teorija" (1915), "Poētika" (1920, 1928, jauns variants: 1948, 1985)), "Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām" (1921, 1933), "Mazā poētika tautkolām" (1921, 1931{6}), "Poētika" (vidusskolām); "Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā" (1–2, 1931–1932). Gramatika "Mazais valodnieks" (3 daļas tautskolām), metodiskā rokas grāmata skolotājiem "Brīvie domraksti" u. c. Strādājis par skolotāju Majoros, Harkovā, Pēterburgā, Rīgā, Blombergā. Tulkotājs; daļa tulkojumu parakstīti ar K. Lejnieka vārdu2015: Šlihtegrolls, Karls Felikss, fon. Meža skola : jautra grāmata bērniem (Rīga: Zvaigzne ABC); no vācu valodas.1973: Mobergs, Vilhelms. Līdumnieki: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas. 1973: Mobergs, Vilhelms. Pēdējā vēstules uz Zviedriju: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no zviedru valodas. 1969: Turgeņevs, Ivans. Mednieka piezīmes: stāsti un noveles 2 grāmatās (Mineapole: Tilta apgāds); no krievu valodas. 1963: Remarks, Ērihs Marija. Nakts Lisabonā: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1958: Remarks, Ērihs Marija. Melnais obelisks: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1956: Remarks, Ērihs Marija. Triumfa arka: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1955: Remarks, Ērihs Marija. Laiks mīlēt, laiks mirt: romāns (Bruklina: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1943: Kopišs, Augusts. Rūķīši: jautra bērnu grāmata (Rīga: Alfrēda Ūdra apgāds); no vācu valodas. 1943: Šencingers, Karls. Metāls: romāns (Rīga: Grāmatu Drauga apgāds), no vācu valodas. 1943: Šrēers, Gustavs. Zeme aicina: romāns (Rīga: O Šteinberga apgāds); no vācu valodas. 1943: Štorms, Teodors. Zeltītās dienas: noveles (Rīga: O. Šteinberga apgāds); no vācu valodas. 1942: Karossa, Karls. Ārsts Gions: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1942: Sepenens, Unto. Marku un viņa cilts: romānu triloģija (Rīga: Helmārs Rudzītis); no vācu valodas. 1941: Gorkijs, Maksims. Ļaudīs (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas. 1941: Gorkijs, Maksims. Bērnība (Rīga: VAPP Daiļliteratūras apgādniecība); no krievu valodas. 1939: Kruifs, Pauls de. Mikrobu mednieki (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1938: Ostenso, Marta. Meza zosu sauciens: romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1937: Reinharts, E. A. Eleonoras Dūzes dzīve: autobiogrāfisks romāns (Rīga: Grāmatu Draugs); no vācu valodas. 1936: Heide, Gerhards. Dzīves laime, mīlas laime: padomi dzīves mākslā (Rīga: Kultūras draugs); no vācu valodas. 1934: Mateuss, P. Četri zēni palīdz vienai meitenei (Rīga: Latvijas Bērnu draugu biedrība; no vācu valodas. |
| Quotations | Par dzejas krājumu "Sejas" (Rīga: Saule, 1925)"Kritiķis un literaturvēsturnieks Dziļleja sācis mēģināties nevien stāstu rakstniecībā, bet ari dzejā. Un gandrīz liekas – no visiem viņa darbiem dzejoji būs tie vērtīgākie un paliekamākie. Vismaz pirmais dzejoju kopojums atstāj itin patīkamu iespaidu un tur daži tiešām glīti dzejoļi. Salīdzinot Dziļleju ar mūsu pārējiem sociālistiski noskaņotiem dzejniekiem, jāsaka, ka viņš nav tik ultrarevolucionars un neīsts, kā Linards Laicens, nav tāds šaudīgs nemiergars un jaunu formu eksperimentētājs, kāds Andrejs Kurcijs un nav tik programatiski-sauss un auksts, kā Kārlis Dzelzs. Vistuvāks viņš Jānim Grotam, tikai Grots liriskāks un intīmāks, bet sirsnīgais ideālisms un revolucionārā romantika abiem puslīdz vienādi. [..] Dziļleja galvenā kārtā optimists, jaunas nākotnes ticētājs un gavilētājs. [..] nevērtīgākie un negatavākie visā grāmatiņā būs italiskās sonetas un trioletas formās rakstītie dzejoļi, īpaši trioletas. Vispār, nav saprotami, kā pēc tam, kad Kārlis Krūza trioletas formu izsmēlis, vēl dzejnieki atrod par iespējamu viņā mēģināties. Vispatīkamāko iespaidu man atstāja pēdējā nodaļa "Pa dzimtenes taku". Te atmiņas no dzimtenes mājām, skolas laika un revolucionārās darbības izteicas vienkāršos, sirsnīgos, zīmīgi-reālos pantos."Ērmanis, Pēteris. K. Dziļleja. Sejas. Latvju Grāmata, Nr.2 (01.03.1926) Par dzejas krājumu "Tālos ceļos" (Vircburga: Ceļš, 1947)"Gadi, kuros radies Dziļlejas "Tālos ceļos" – tie ir mūsu visu upuru gadi. Tajos izkausētas dažādas politiskās ideoloģijas, to vietā izlējusies jauna – visiem kopīgā ideoloģija, kurā apzināmies savu stāvokli un savus tiešos mērķus – brīvības atgūšanu un tautas dzīvības nodrošināšanu. Tādai pārkušanai Dziļlejas dzejoļu grāmata vislabākais paraugs. Te runā tas pats autors, kas kļuvis par vienu no visdedzīgākajiem trimdinieku nacionālisma sludinātājiem. Viņš apzināti grib, lai "Tālos ceļos" kalpotu pieminētiem kopīgajiem mērķiem – "lai šī grāmata pavada tos, kas staigā tālos ceļos, un lai aizved viņus atpakaļ mājās". Kad lasām Dziļlejasdzejoļus, tad atceramies viņa pagājušā vasarā paustās domas par "latviešu eksistenciālismu", kam jāparādās tai apziņā, ka mūsu rakstnieki ir nacionāli karavīri, kuri nav vēl demobilizēti, tiem jācīnās tāļāk par savas tautas tiesībām. Dažubrīd Dziļleja saslejas īstā nacionālā patosā. Tā radies viņa aizrautīgais dzejojums "Cilvēks trimdā". Tiesa, tā ir plakātiska dzeja, bet pārdzīvojums tajā īsts, izteiksme – ekspresioniski tēlaina. Tieši nacionālā patosa virzienā Dzijlejam veicies vislabāk. Tāpat atzinība jāteic par satirisko dzeju, kas rakstīta epigrammās un apvienota nodaļā "Pabiru vīri". Ašā doma. stingrā nostāja pret nācijas pabirām, skaidri lakoniskais stils, – tas viss šos dzejolīšus dara par latviešu epigrammatiskās dzejas īsti ievērojamiem paraugiem." Rudzītis, Jānis. Tālos ceļos. Latvija, 1948, 16. janv. Par dzejas krājumu "Starp diviem krastiem" (Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1964)"Kā teorētiķis Dziļleja palicis klasiskās un pseudoklasiskās poētikas robežās,un, lai tās kanoniem varētu dot piemērus no latviešu dzejas, bieži vien viņam bija pašam tos jāsacerē. Tā arī krājums "Starp diviem krastiem" ir visai bagāts dažādu lirikas formu katalogs, kur atrodam elēģisko distichu, rondo, terclnas, palindromu, soneta paveidus, Raiņa strofu ("saīsināto sonetu" jeb sonetīnu), franču balādi, trioletu, Spensera pantu, oktāvu, sekstīnu, kancioni, ritornelu. Lai nezcik sarežģīta būtu viena vai otra forma, tās likumi ievēroti bez atkāpes, tā ka var runāt par technisku virtuozitāti. Arī tad, ja dzejolis radies ārpus starptautiskajiem kanoniem, Dziļleja turas pie sillabotoniskās likumības, bet, kad kādreiz vilinājis brīvais pants un tīrā tonika, vērojama norobežošanās no anarchistiskas vaļības no atonālisma. Visnotaļ viņš ir formas dzejnieks, vēl vairāk – dzelžaini stingras formas dzejnieks."Rudzītis, Jānis. Dzejnieka testaments. Laiks, 1965, 11. aug. Par dzejas krājumu "Vijole naktī" (Linkolna: Gaujas apgāds, 1995)"... krājumam vēl autors pats sakopojis dzejoļus, kas tapuši laikā no1922. līdz 1941. gadam un ko viņš bija cerējis laist iespiešanā jau jukās esošajā 1944. gada vasarā. Manuskripts nav autoram nācis līdz bēgļu gaitās. Tas tagad atrasts Latvijā, bet izdots "Gaujas" apgādā ASV. Krājuma virsraksts "Vijole naktī" padevies patiešām trāpīgs, jo vairumam dzejoļu tematika klusināti apcerīga kā surdinētas vijoles skaņas. Dominē vakara, rieta, nakts noskaņas. Tāpēc varētu iebilst pret daudzināto uzskatu, ka Dziļleja būtu Raiņa epigons, jo Rainis taču ir saules valsts dzejnieks. Mēs reizēm pārspīlējam šādu pirmparaugu meklēšanu. Dziļlejas dzejā jau 20-tajos un 30-tajos gados diezgan bieži iesaistās, ja tā varētu teikt, kultūras bagāža, bez kuras vairs neiztiek neviens mūsu dienu rakstnieks. t. i., darbos sastopama daža laba norāde gan uz dažādām kultūras pasaules personībām, gan uz citu autoru radītiem literāriem tēliem. Tikai tos zinot, iespējams piekļūt viena vai otra dzejoļa saturam īsti tuvu. Kā "Poētikas" autoram iederas, visi Dziļlejas dzejoļi tapuši klasiskos pantmēros un ar atskaņām. Krājums "Vijole naktī" iedalīts sešās nodaļās. [..] "Vijole naktī" beidzas ar neatbildamo, bet cilvēka allaž par jaunu prasīto jautājumu: "Kā dzīvībai un nāvei tiesu spriež, kad dvēselei tiek ņemta zemes elpa?" Šis dzejolis radies baigajā 1941. gadā, pasvītrojot toreizējo un vēlāko noskaņu gan atsevišķu cilvēku, gan tautas dvēselē." Ruņģe, Valija. Priekš piecdesmit gadiem pabeigts manuskripts. Laiks, 1995, 7. okt. |
| Links | Mārtiņš Zīverts (1903–1990) - Son-in-law Rasma Sināte (1917–2005) - Daughter Ilze Zīverte (1929–2020) - Daughter |
| Occupations | author literary scholar educator |
| Birth time/place | 13.12.1891 Brūžkalni "Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251 Dzimis Pastendes (mūsdienās Ģibuļu) pagasta "Brūžkalnos". |
| Residence | 1911 – 1914 Belgoroda Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия Dzīvoja studiju laikā. 1915 – 1919 (Date is approximate) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1929 – 1944 Mazā Nometņu iela 4, Rīga 4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija Pie nama Viļņa Titāna veidota piemiņas plāksne. |
| Education | Stende Parish 6-year Primary School Stende Stende, Talsu novads Talsu pilsētas skola Talsi Talsi, Talsu novads Unknown – 1900 Cēsis Cēsis, Cēsu novads Beidzis pedagoģiskos kursus. Unknown – 1942 University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studēja Tiesību zinātņu fakultātē, ieguvis Mg. iur. grādu. 1911 – 1914 Belgoroda Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия Studēja Belgorodas skolotāju institūtā. 1915 – 1918 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Beidzis Augstākos komerczinību kursus. |
| Working place | Latvijas Tautas padome Rīga Rīga Latvijas Tautas padomes loceklis. The Dailes Theatre Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Vadības loceklis. Laikraksts "Sociāldemokrāts" Krišjāņa Barona iela 25, Rīga Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011 Līdzstrādnieks. 1909 – 1910 Čiekurkalns Rīga Strādāja par skolotāju privātā elementārskolā. 1910 – 1911 Kokneses pagastskola Koknese Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads Otrais skolotājs. 1914 – 1915 Majoru-Dubultu tirdzniecības skola Jūrmala Jūrmala Skolotājs. 1916 Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skola Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Tolaik - skolotājs Pēterpils latviešu labdarības biedrības tirdzniecības skolā. 1916 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Lektors latviešu Tautas augstskolā Pēterpilī. 1919 – 1920 Rīga City 1st Gymnasium Rīga Rīga Skolotājs. 1919 – 1934 Riga City Council Rīga Rīga Domnieks sociāldemokrātu frakcijā. 1920 – 1921 Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija Rīga Rīga Skolotājs. 1920 – 1934 Rīgas Tautas augstskola Rīga Rīga Lektors. 1924 – 1934 Žurnāls "Domas" Rīga Rīga Teātra un sabiedriskās hronikas nodaļas vadītājs. 1929-1934: redaktors. 1925 – 1934 Riga City Council Rīga Rīga Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 1927 – 1934 Rīga Rīga Latvijas ārpusskolas izglītības padomes valdes priekšsēdētājs 1927 – 1934 Žurnāls "Jaunais Cīrulītis" Rīga Rīga Redaktors. 1932 – 1934 Strādnieku teātris Tērbatas iela 64, Rīga Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001 Direktors. 1945 Neištates Latviešu ģimnāzija Neištate Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany Skolotājs. 1946 (Date is approximate) Blombergas Latviešu ģimnāzija Blomberga Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany Skolotājs. 1946 Blombergas Tautas augstskola Blomberga Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany Lektors. 1950 – 1963 Mēnešraksts "Brīvība" Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Līdzstrādnieks. |
| Participation in organisations | Latvijas PEN klubs Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Bijis arī fonda ģenerālsekretārs. Latvijas rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība Latviešu preses biedrība Rīga Rīga Ārpusskolas izglītības padomes priekšsēdis. 1907 – 1963 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija |
| Emigrated | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās. 1949 Zviedrija Sweden Pārcēlās uz Zviedriju. |
| Detention | 1934 Liepāja Liepāja |
| Place/time of death | 16.12.1963 Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden |
| Buried | Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden Apglabāts Meža kapos Stokholmā. |
| Memorials | 1995 Rīga Rīga Dibināts Kārļa Dziļlejas fonds. 24.05.1995 Mazā Nometņu iela 4, Rīga 4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija Pārdaugavā pie nama, kurā no 1929. līdz 1944. gadam, Māra dīķa krastā dzīvoja Kārlis Dziļleja, atklāta tēlnieka Viļņa Titāna veidota piemiņas plāksne. |
| Pārapbedīts | 00.09.1991 Meža kapi Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201 1991. gada septembrī pārapbedīts Talsos Jauviņu kapos (Meža kapos). |
| Evacuate | 1915 Harkiva Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine |
| Rewards | Raiņa un Aspazijas fonda balva Balva piešķirta par darbu "Rainis vientulības kalnā". 1954 |
|---|
Map legend
Showing 1-42 of 42 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Brūžkalni ("Brūžkalni", Ģibuļu pagasts, Talsu novads, LV-3251) | 13.12.1891 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Belgoroda (Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия) | 1911 - 1914 | Residence | City |
| 3 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1919 | Residence | City |
| 4 | Mazā Nometņu iela 4, Rīga (4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija) | 1929 - 1944 | Residence | Street |
| 5 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 16.12.1963 | Place/time of death | City |
| 6 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
| 7 | Zviedrija (Sweden) | 1949 | Emigrated | Country |
| 8 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Not set) | Buried | City |
| 9 | Cēsis (Cēsis, Cēsu novads) | 1900 | Education | City |
| 10 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1915 - 1918 | Education | City |
| 11 | Stende (Stende, Talsu novads) | (Not set) | Education | City |
| 12 | Talsi (Talsi, Talsu novads) | (Not set) | Education | City |
| 13 | Belgoroda (Белгород, Белгородский район, Белгородская область, Центральный федеральный округ, Россия) | 1911 - 1914 | Education | City |
| 14 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1942 | Education | Building, house |
| 15 | Blomberga (Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany) | 1946 | Working place | City |
| 16 | Blomberga (Blomberg, North Rhine-Westphalia, Germany) | 1946 | Working place | City |
| 17 | Neištate (Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany) | 1945 | Working place | City |
| 18 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1934 | Working place | City |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1919 - 1934 | Working place | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1934 | Working place | City |
| 22 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | (Not set) | Working place | Building, house |
| 23 | Tērbatas iela 64, Rīga (Tērbatas iela 64, Rīga, LV-1001) | 1932 - 1934 | Working place | Building, house |
| 24 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1934 | Working place | City |
| 25 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1934 | Working place | City |
| 26 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1934 | Working place | City |
| 27 | Čiekurkalns (Rīga) | 1909 - 1910 | Working place | Part of a city |
| 28 | Koknese (Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads) | 1910 - 1911 | Working place | Village |
| 29 | Jūrmala (Jūrmala) | 1914 - 1915 | Working place | City |
| 30 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1916 | Working place | City |
| 31 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1916 | Working place | City |
| 32 | Rīga (Rīga) | 1919 - 1920 | Working place | City |
| 33 | Rīga (Rīga) | 1920 - 1921 | Working place | City |
| 34 | Krišjāņa Barona iela 25, Rīga (Krišjāņa Barona iela 25, Rīga, LV-1011) | (Not set) | Working place | Building, house |
| 35 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1950 - 1963 | Working place | City |
| 36 | Liepāja (Liepāja) | 1934 | Detention | City |
| 37 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | (Not set) | Participation in organisations | City |
| 38 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Participation in organisations | City |
| 39 | Mazā Nometņu iela 4, Rīga (4, Mazā Nometņu iela, Āgenskalns, Rīga, Vidzeme, LV-1002, Latvija) | 24.05.1995 | Memorials | Street |
| 40 | Rīga (Rīga) | 1995 | Memorials | City |
| 41 | Meža kapi (Friča Blumbaha iela 12, Talsi, Talsu novads, LV-3201) | 01.09.1991 | Pārapbedīts | Cemetery |
| 42 | Harkiva (Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine) | 1915 | Evacuate | City |