Items: Author (1)
Works: Author (155); Translator (1); Compiler (2); Editor (1); Co-author (1); Author of the comment (1); Person of reception (79)
Audio/video: Narrator (1)
Photos: Person in photo(6)
| Name | Jūlijs Vanags |
|---|---|
| Pseudonym | Ķeksis |
| Summary | Jūlijs Vanags (1903–1986) ir dramaturgs, dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs. Dzimis Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Irbessalā. 1915. gadā kopā ar vecākiem evakuējies uz Vjatkas guberņu Krievijas impērijā (mūsdienās – Kirovas apgabals). 1940. gadā piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības izveidē. Otrā pasaules kara laikā atkal evakuējies uz Krieviju.1941. gada oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā. Darbojies dzejā, prozā un dramaturģijā, rakstījis arī bērniem un jauniešiem. Daiļrade pauž padomju ideoloģijas uzskatus. |
| Personal information | Dzimis drēbnieka ģimenē. 1915. gadā kopā ar vecākiem evakuējies uz Vjatkas guberņu (mūsdienās – Kirovas apgabals), Krievijas impērijā. 1922. gadā atgriezies Latvijā, neilgu laiku atradies Rēzeknes koncentrācijas nometnē. Pēc atgriešanās strādājis gadījuma darbus – dzelzceļa strādnieks, koku skaitītājs un šķirotājs, ogļu krāvējs, glābšanas laivu uzraugs Rīgas Jūrmalā, kinoteātru reklāmu zīmētājs, ceļojošais fotogrāfs un cirka artists, medicīnisko instrumentu veikala ekspeditors, bibliotekārs Rīgas pilsētas 1. bibliotēkā. Pēc Kārļa Ulmaņa apvērsuma bijis bezdarbnieks, pēc tam strādājis Valsts statistiskajā pārvaldē par korektoru un statistiķi. Otrā pasaules kara laikā, sākoties aktīvai kara darbībai Latvijā, evakuējies uz Krieviju. 1941. gada oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā. Viņa korespondences un feļetonus iespiež "Latviešu Strēlnieks". Neilgi strādājis arī armijas laikraksta "За разгром врага" redakcijā. Otrajam pasaules karam veltītas balādes "Liepnas kauja" un "Otrā vada vīri", arī dzeja, kas apkopota izlasē "Sūrie ziedi" (1960), memuāri "Vēstules no tālā ceļa" u. c. |
| Work | Darbība literatūrāDarbojies dzejā, prozā un dramaturģijā. Kā prozaiķis rakstījis galvenokārt bērniem un jauniešiem.Sākotnēji pazīstams kā dramaturgs. 1933. gadā Strādnieku teātris iestudēja viņa lugu "Vēja pūtiens", bet 1934. gadā – kopā ar Aleksandru Čaku sarakstīto lugu "Pusnakts kuģis". Jūlija Vanaga dzejai iezīmīgs liroepisks, balādisks raksturs, lakoniska, melodiska izteiksme. Sakārtojis baltkrievu un ukraiņu stāstu izlases, Aleksandra Puškina kopotus rakstus latviešu valodā. 1927: pirmā nozīmīgā publikācija – stāsts "Bankrots" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve". 1941: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis pirmo padomju oriģināllugu "Ceļa cirtēji" (teātrī 1945. gadā, grāmatā – 1946. gadā). Literārā līdzdarbība mūzikā1942: kopā ar Frici Rokpelni librets pirmajai latviešu padomju operai "Rūta" (komponists Nilss Grīnfelds; teātrī 1943. gadā).1945: kopā ar Frici Rokpelni sarakstījis Latvijas PSR Valsts himnas tekstu (komponists Anatols Liepiņš). Daudzi Jūlija Vanaga dzejoļi izmantoti par dziesmu tekstiem. Darbība kinodramaturģijā1955: kopā ar Semjonu Nagorniju pēc Rūdolfa Blaumaņa novelēm – "Salna pavasarī", "Laimes klēpī", "Raudupiete" – scenārijs kinofilmai "Salna pavasarī" (režisors Pāvels Armands un Leonīds Leimanis; iespiests žurnālā "Karogs" 1954. gadā).1956: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Kā gulbji balti padebeši iet..." (režisors Pāvels Armands; iespiests žurnālā "Karogs" 1957. gadā). 1958: kopā ar Semjonu Nagorniju scenārijs kinofilmai "Latviešu strēlnieka stāsts" (režisors Pāvels Armands). Literārā līdzdarbība folklorāJūlijs Vanags veicis literāro apdari latviešu pasaku un teiku grāmatām:1974: "Latviešu tautas pasakas" (krievu valodā). 1969: "Reiz bija...". 1967: "Nāc nākdama, vasariņa". 1967: "Daugavas rakšana". 1965: "Simts brīnumstāstu". Ārzemju autoru darbu tulkojumi un atdzejojumiTulkojis no krievu, baltkrievu un ukraiņu valodas dzeju, prozu un lugas.No baltkrievu valodas 1979: Šamjakins Ivans. "Tirgussieva un dzejnieks; Kāzu nakts" (Гандлярка і паэт). 1969: Meležs Ivans. "Negaisa elpa" (Подых навальніцы). 1968: Briļs Janka. "Putni un ligzdas". 1966: Meležs Ivans. "Purva ļaudis" (Людзі на балоце). 1962: Kolass Jakubs. "Slīkšņu purvs". 1960: baltkrievu tautas pasakas. No igauņu valodas 1953: Talveste Maija. "Vīrs pie vārda, vērsis pie valga" (kopā ar J. Vedrass) No krievu valodas 1988: Maršaks Samuils. "Laikrite" (Поступь времени; kopā ar Jāzepu Osmani). 1980: Ševeļova Jekaterina. "Aleksandra dārzs" (Александровский сад). 1976: Vorobjovs Jevgeņijs. "Etjēns un viņa ēna" (Этьен и его тень). 1971: Soboļevs Leonīds. "Kapitālais remonts". 1970: Fedosejevs Grigorijs. "Zēns no Lāču gravas". 1967: Puškins Aleksandrs. "Pasakas" (Сказки; atdzejojums kopā ar Jāni Plaudi). 1966: Mihalkovs Sergejs. "Pelikāna uzvediba". 1965: Višņevskis Vsevolods. "Optimistiskā traģēdija" (Оптимистическая трагедия). 1965: "Pifa piedzīvojumi" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, oriģinālā – franču valoda). 1964: Katajevs Valentīns. "Melnās jūras viļņi" (Волны Черного моря; kopā ar Pēteri Vanagu, S. Cielavu un Ādolfu Talci). 1961: Bianki Vitālijs. "Kolumbu klubs" (Клуб колумбов). 1957: Prišvins Mihails. "Zeltainā nora" (Золотой луг). 1954: Tolstojs Ļevs "Anna Kareņina" (tulkojuma atkārtots izdevums 1970. un 2010. gadā). 1954: Puškins Aleksandrs. "Ruslans un Ludmila" (Руслан и Людмила). 1953: Maršaks Samuils. "Kas ir gads un citi dzejoļi". 1953: Gorkijs Maksims "Pasakas par Itāliju" (Сказки об Италии). 1952: krievu tautas pasakas (kopā ar Martu Silabriedi). 1951: krievu tautas pasaka bērniem "Zvirbulēns: par muļķa Jānīti" (Воробьишко). 1948: Ostrovskis Aleksandrs "Sniegbaltīte" (Снегурочка; tulkojuma atkārtots izdevums 1979. gadā). 1947–1954: Gorkijs Maksims. "Raksti" (kopā ar Elzu Egli, Andreju Upīti u. c.). 1947: Tihonovs Nikolajs. "Stāsti" (Рассказы; kopā ar Andreju Balodi un Mirdzu Ķempi). 1941: Katajevs Valentīns. "Māj selgā bura vientulīga" (Белеет парус одинокий; kopā ar Pēteri Vanagu; tulkojuma atkārtots izdevums – 1946.,1947. un 1956. gadā). 1940: Gergelis Šandros, Ļitovskis Osafs. "Mans dēls" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, oriģinālā – ungāru valoda; tulkojuma atkārtots izdevums – 1941. gadā). 1923: Londons Džeks. "Dāvida Šeldona un Dženas Lakland piedzīvojumi starp Salamona salu mežoņiem cilvēkēdājiem" (darbs pārtulkots no krievu valodas tulkojuma, romāns oriģinālā – angļu valodā). No ukraiņu valodas 1963: Ukrainka Ļesja. "Dons Žuans" (Камінний господар). 1926–1928: prof. T. Achels, V. Belše, J. Blochs, u. c. "Vīrietis un sieviete: viņu savstarpējās attiecības un stāvoklis tagadnes kulturelajā dzīvē". Jūlijs Vanags bijis arī Latvijas PSR Mazās enciklopēdijas galvenās redakcijas loceklis. |
| Links | Ādolfs Vanags (1909–1957) - Brother |
| Occupations | poet translator author play writer |
| Birth time/place | 08.07.1903 Irbessala Irbessala, Variešu pagasts, Jēkabpils novads Tolaik – Daugavpils apriņķa Ungurmuižas pagasta Irbessalā. |
| Residence | 1917 – 1922 (Date is approximate) Muraši Murashi, Kirov Oblast, Russia 1922 – 1983 Rīga Rīga 1941.–1944. gadā atradies evakuācijā Padomju Krievijā. |
| Education | 1913 – 1914 (Date is approximate) Krustpils pagasta Spēles skola (tagad – Ezernieku). 1917 – 1919 Muraši Murashi, Kirov Oblast, Russia Murašu vidusskola. 1919 – 1921 Kirova Kirov, Kirov Oblast, Russia Vjatkas Lauksaimniecības tehnikuma zootehnikas nodaļa. |
| Working place | Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Kara patriotiskās literatūras komisijas priekšsēdētājs. 1932 – 1934 Rīgas pilsētas 1. bibliotēka Rīga Rīga Bibliotekārs. 00.07.1940 Žurnāls "Radio Vilnis" Redaktors. 00.09.1940 Žurnāls "Karogs" Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Žurnāla sekretārs. 00.09.1941 (Date is approximate) Cittautu literatūras apgāds Maskava Moscow, Russia Latviešu nodaļas redaktora vietnieks. 1943 (Date is approximate) Latvijas PSR Valsts Mākslas ansamblis Ivanova Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia Literārās daļas vadītājs. 1945 Latvijas PSR Valsts Krievu drāmas teātris Kaļķu iela 16, Rīga Kaļķu iela 16, Rīga, LV-1050 Literārās daļas vadītājs. 1945 – 1946 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Žurnāla atbildīgais sekretārs. 1946 – 1950 J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Mākslinieciskā vadītāja vietnieks repertuāra jautājumos un literārās daļas vadītājs. 1952 – 1965 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Dramaturģijas konsultants. 1954 – 1965 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes sekretārs. 1963 – 1965 Latvijas PSR Kultūras ministrija Antonijas iela 2, Rīga Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010 Mākslas un mācību iestāžu pārvaldes priekšnieks. |
| Participation in organisations | 17.10.1940 – 12.10.1986 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1963 – 1989 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs |
| Service | 00.10.1941 – 00.10.1944 (Date is approximate) Sarkanā armija Krievija Russia Latviešu strēlnieku divīzija. |
| Emigrated | 1915 – 1922 Kirova Kirov, Kirov Oblast, Russia Tolaik – Vjatka. Ar vecākiem Pirmajā pasaules karā evakuējās uz Vjatkas guberņas Staroverčeskas staciju. |
| Detention | 1922 Rēzekne Rēzekne Rēzeknes koncentrācijas nometne. |
| Place/time of death | 12.10.1986 Rīga Rīga |
| Buried | 22.10.1986 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Rewards | Sarkanās Zvaigznes ordenis 1946 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1953 Medaļa "PSRS Bruņoto spēku 50 gadi" 1968 Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1979 Aleksandra Fadejeva sudraba medaļa Medaļa piešķirta par grāmatām "Gadi", "Pēdas liedagā", "To dienu stāsti", "Vēstules no tālā ceļa", "Frontes ugunskurs". 1985 |
|---|
Map legend
Showing 1-22 of 22 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Irbessala (Irbessala, Variešu pagasts, Jēkabpils novads) | 08.07.1903 | Birth time/place | Village |
| 2 | Muraši (Murashi, Kirov Oblast, Russia) | 1917 - 1922 | Residence | City |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1983 | Residence | City |
| 4 | Rīga (Rīga) | 12.10.1986 | Place/time of death | City |
| 5 | Kirova (Kirov, Kirov Oblast, Russia) | 1915 - 1922 | Emigrated | City |
| 6 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 22.10.1986 | Buried | Cemetery |
| 7 | Kirova (Kirov, Kirov Oblast, Russia) | 1919 - 1921 | Education | City |
| 8 | Muraši (Murashi, Kirov Oblast, Russia) | 1917 - 1919 | Education | City |
| 9 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 01.09.1940 | Working place | Building, house |
| 10 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1954 - 1965 | Working place | Building, house |
| 11 | Ivanova (Ivanovo, Ivanovo Oblast, Russia) | 1943 | Working place | City |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1945 - 1946 | Working place | Building, house |
| 13 | Kaļķu iela 16, Rīga (Kaļķu iela 16, Rīga, LV-1050) | 1945 | Working place | Building, house |
| 14 | Lāčplēša iela 25, Rīga (Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011) | 1946 - 1950 | Working place | Building, house |
| 15 | Antonijas iela 2, Rīga (Antonijas iela 2, Rīga, LV-1010) | 1963 - 1965 | Working place | Building, house |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1932 - 1934 | Working place | City |
| 17 | Maskava (Moscow, Russia) | 01.09.1941 | Working place | City |
| 18 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1952 - 1965 | Working place | Building, house |
| 19 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | (Not set) | Working place | Building, house |
| 20 | Krievija (Russia) | 01.10.1941 - 01.10.1944 | Service | Country |
| 21 | Rēzekne (Rēzekne) | 1922 | Detention | City |
| 22 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 17.10.1940 - 12.10.1986 | Participation in organisations | Building, house |