Johans Ādams Hillers [Hiller]

HILLERS [Hiller] Johans Ādams ( *1728.25.XII Vendišā-Osigā  pie Gerlicas, Vācijā - †1804.16.VI Leipcigā, Vācijā ) – komponists, kapelmeistars, rakstnieks. No 1746 māc. Drēzdenes Krusta bazn. skolā [Kreuzschule] klav. un ģenerālbasu pie L. A. Homiliusa un flautu pie B. Šmita [Schmidt]. 1751-54 stud. Leipcigas U, piedal. koncertos kā dziedātājs un flautists. 1754-58 bijis mājskolot. Drēzdenē. No 1758 bijis kapelmeistars Leipcigā, organizējis amatierkoncertus [Liebhaberkonzerte] un garīgās mūz. koncertus [Concerts spirituels]. 1766-70 izdevis pirmo mūzikas laikr. Vācijā Wöchentlichen Nachrichten und Anmerkungen die Musik betreffend, kur 1767 publicējis rec. par rīdzinieka J. G. Mītela pirmajiem izdotajiem čembalo koncertiem. Izdevis vairākas grāmatas par mūz. un mūziķiem, komp. H. G. Koha t-ra trupai dziesmuspēles, kas guvušas lielu popularitāti: dziesmuspēle Medības dažu mēnešu laikā Leipcigā uzvesta ~ 40 reižu.  H. strād. arī par dziedāš. skolotāju. 1781.25.XI bijis jaunās Gewandhaus zāles pirmā konc. vadītājs, līdz 1785.III atsk. tur simf. un vokālsimf. darbus (K. F. E. Baha, J. G. Naumaņa, J. A. Hases kantātes, oratorijas). 1784-87 bijis Kurzemes hercoga P. Bīrona kapelmeistars, par galma mūziķiem apstiprināti arī H. bērni: meitas Henrieta un Vilhelmīne – par kamerdziedātājām, dēls Frīdrihs – par kamermūziķi. Kurzemē 3 mēn. 1782 (pēc citām ziņām 1781 vasarā) tur bijis kopā ar skolniecēm Teklu un Mariannu Podleskām [Podlesky], kuras pieņemtas par galma dziedātājām. Pirms tam H. organizētajos koncertos abas uzstājušās kā solistes Leipcigā. Pateicībā par laipno uzņemšanu Kurzemē 1781 viņš izdevis krājumu Dažādu dzejnieku kantātes un ārijas [Cantaten und Arien vierschiedener Dichter], kas veltīts  Kurzemes hercogienei Dorotejai. H. komp. un izdevis daudz dziesmu, t. sk. brīvmūrnieku dz. un dz. ar Kurzemes dzejnieces E. fon Rekes vārdiem. 1786 viņš organizējis un vad. G. F. Hendeļa Mesijas atskaņojumu (ap 300 mūziķu) Berlīnē, vēlāk arī Leipcigā un Breslavā. 1785 Leipcigā H. komp. hercoga ceļojumam veltītu darbu. Rīgā vēl pirms pastāvīgā RPT atvēršanas uzvesta H. dziesmuspēle Die verwandelte Weiber oder Der Teufel ist los [Velns brīvībā] (komp.1765-66). Arī vēlāk viņa dziesmuspēles Lizuarts un Dariolete, (1766), Mīla uz laukiem (1768), Lotiņa galmā, Ražas vainags (1771), Medības (1770) u. c. uzvestas Rīgā, Spb un citur. 1779 H. dziesmuspēles Rīgā un Jelgavā uzvedis arī aktieru, dziedātāju pāris A. Bergers un R. Finka. H. darbu popularitātes pamatā sadzīviski sižeti un vienkāršas, līdzdziedamas, tautiskā garā komp. melodijas. Daudzas viņa kantātes tipa komp. atskaņotas Liepājas Sv. Trīsvienības bazn. kantora G. H. T. Perles (kurš uz Liepāju devies H. pamudināts) darbības laikā Liepājas Sv. Annas bazn. (1789), t. sk. 100. psalms ar latv. tekstu. Vismaz 7 H. kantātes vēl šobrīd ir Liepājas Sv.Trīsvienības bazn. īpašumā.  No 1786 viņš darb. Berlīnē, kopš 1789 bijis Sv. Tomasa bazn. kantors Leipcigā.

DARBI: Skaņdarbi. Skatuves darbi: 12 dziesmuspēles, t. sk. Velns brīvībā (1766); Medības (1770); Izglābtā Troja (1782) u. c.; orķestrim: simfonija; vok. instr. mūzika: vairākas kantātes; vok. mūzika: dziesmu krājumi: Johann Adam Hillers geistliche Lieder einer vornehmen kurländischen Damen, mit Melodien [Johana Ādama Hillera garīgo dziesmu melodijas, veltītas kādai dižciltīgai Kurzemes dāmai] (1780, E. fon Reke); Lieder der Freundschaft und Liebe [Draudzības un mīlas dziesmas] (1774); Lieder für fühlende Seelen [Dziesmas saskanīgām dvēselēm] (1787); Lieder der Weisheit und Tugend [Gudrības un tikumu dziesmas] (1790) u. c.

Grāmatas: Anweisung zum musikalisch-richtigen Gesange [Ievads muzikāli pareizā dziedāšanā] (1774); Exempelbuch der Anweisung zum Singen [Piemēru grāmata ievadam dziedāšanā] (1774); Anweisung zum musikalisch-zierlichen Gesange [Ievads muzikāli jaukā dziedāšanā] (1780); Lebensbeschreibungen berühmter Musikgelehrten u. Tonkünstler neuerer Zeit [Izcilu jaunāko laiku mūzikas zinātāju un skaņu mākslinieku dzīvesstāsti] (1784), Anweisung zum Violin-Spielen [Ievads vijoles spēlē] (1792); Il vero omaggio per il felicissimo ritorno del viaggio delle il duca di Curlandia e la duchessa, Leipzig, 1785

Lit: Vītoliņš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture, R., 1972; Reinharde H., Jelgavas teātris hercogu laikos // IzMM,     ; Breģe I. Cittautu mūz. Ljā, R., 2001; Hiller J. A. Nachricht von der Aufführung des Händelschen Messias in der Dom-Kirche zu Berlin, den 19. May 1786, von Johann Adam Hiller, Herzogl. Curländischen Kapellmeister, Berlin; Peiser K. Johann Adam Hiller:  Ein Beitrag zur Musikgeschichte des 18. Jahrhunderts, Leipzig, 1894; Calmus G. Die ersten deutschen Singspiele von Stadtfuss un Hiller, Leipzig, 1908;  Clemen O. Beiträge zur Deutschen Kulturgeschichte aus Riga, Reval und Mitau, Berlin-Riga-Leipzig, 1919; Reichardt J.Fr. Briefe eines aufmerksamen reisenden die Musik betreffend,  1, 2, Frankfurt-Breslau, 1776; Rachel P. von. Elisa von der Recke. Tagebücher und Briefe aus ihren Wanderjahren, I, II. Leipzig, 1900, 1902; Wörner K.H. Geschichte der Musik, 7, Göttingen, 1980; Lib. Kalender, 1878; Mitauische Politische Zeitung, 1786, 37, 47, 49, 52; Mitausche Zeitung, 1786, 47; Rapp R. Johann Gottfried Müthels Konzerte für Tasteninstrument und Streicher, München-Salzburg, 1992; Sammlung von Gelegenheitsmusik. Aufführungen in Mitau und Riga (incl. Oratorien), NB RR Финдейзен Н. Очерки по истории музыки в России с древнейших времен до начала VIII века, IV, Москва – Ленинград, 1928; Вериня С. Музыкалъный театр Латвии, Ленинград, 1973; LVVA 5759-2-903; 5759-2-1120; 5759-2-336; 4060-1-968

 

I. Breģe, Z. Gailīte

 

author
composer
musician