Jānis Poruks

lv
Report to editor

Collections (4)

Works: Author (150); Author of the comment (1); Person of reception (93)

Audio/video: Narrator (4)

Photos: Author of photo(1); Person in photo(5)

NameJānis Poruks
PseudonymDaimons, Nemo, Adagio
Linkhttps://enciklopedija.lv/skirklis/107565-J%C4%81nis-Poruks
SummaryJānis Poruks (1871–1911) ir viens no izcilākajiem 19. un 20. gs. mijas latviešu rakstniekiem. Latviešu romantisma prozas pirmā spilgtākā darba – garstāsta "Pērļu zvejnieks" (1895) autors. Darbs iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.
Personal information1902: apprecējies ar Ernestīni Pētersoni.
Pēc 1905: psihiskās slimības dēļ aktīva un radoša literārā darbība apsīka. Vairākkārt ārstējies psihiatriskajās klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējies sievas Ernestīnes mājās Cēsīs.
1909–1910: dzīvojis Burtnieku namā Vecmīlgrāvī.
No 1910. gada rudens: ārstējies Čiža nervu klīnikā Tērbatā, kur pēkšņi miris.
Work1888: pirmā publikācija – stāsts "Purvaiņos" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā (ar pseidonīmu Daimons).

Proza

Poruka proza viņa dzīves laikā apkopota krājumos "Sirds starp sirdīm" (1900), "Dzīves straumē" (1902), "Dzīve un sapņi" (1904), "Zelta adata" (1906), atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks" (1895), "Brūklenāju vaiņags" (1904).

Stāsti
1895: garstāsts "Pērļu zvejnieks".
1896: "Sirdsšķīsti ļaudis".
1897: "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs", "Mūžīgais žīds".
1898: "Asaras", "Kā Runcis kļuva par Runcē", "Nervi".
1899: "Kukažiņa", "Rīta zvaigzne".
1900: "Krustmātes kāzas".
1901: "Veseli ļaudis", "Grāfs Rodenšteins", "Ubagi gada tirgū".
1903: "Baltās drānas".
1903: "Ērģelnieks".
1904: "Brūklenāju vaiņags".
1905: "Dzimtas plaisa", "Čūska".
1906: "Zelta adata".

Stāstu krājumi
1900: "Sirdis starp sirdīm".
1902: "Dzīves straumē".
1904: "Dzīve un sapņi".
1906: "Zelta adata".

Eseju krājums
1894: Die Religion der Zukunft ("Nākotnes reliģija"; grāmatā esejiski izklāstītas Ļeva Tolstoja un Frīdriha Nīčes cilvēka koncepcijas.).

Romāns
1899: "Rīga" (grāmatā 1907).

Dzeja

1905: poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905),
1906: dzejoļu krājums "Dzejas" (1906).

Luga
1895: "Hernhūtieši".

Quotations"Latviešu romantisma prozas pirmais spilgtākais darbs bija Poruka garais stāsts "Pērļu zvejnieks" (1895), kurā filozofiski reflektējošs, introverts platoniskas mīlestības maksimālists, svešs konformismam un prakticismam, tēlots kā neiederīgs sadzīviskā ikdienišķu vērtību vidē. Stāsta "Pērļu zvejnieks" romantisma idejas sakņojas Riharda Vāgnera, Novālisa u. c. romantiķu, kā arī Platona cilvēka un mīlestības metafiziskajā izpratnē. Poruka varonī dominē dzīves garīgās izjūtas intensitāte un maksimāli spriegs transcedentāls pārdzīvojums. Stāstam daļēji autobiogrāfisks raksturs. Turpmākajos Poruka prozas darbos lielākoties stāsta "Pērļu zvejnieks" ideju sazarošanās un variēšanās, skatot pasauli un cilvēkus pretstatu vienībā un duālismā, sākot no romantisma maksimālisma dramatisma un estētiskā altruisma līdz reālisma vai pat naturālisma personāžiem un konfliktiem. Altruistu morālo un garīgo principu noturīgums atklāts stāstos "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), "Kukažiņa" (1899), "Baltās drānas" (1903, visi periodikā), simboliski akcentējot viņu personības starojumu un labestības nesavtīgumu. Neoromantismam raksturīga stoiciska vientuļnieka dominante ir Poruka stāstos "Kauja pie Knipskas", "Klusētājs" (abi 1897), "Asaras" (1898), "Ērģelnieks" (1903, visi periodikā), "Zelta adata" (1906). Romantisma mīlestība kā dvēseliska vērtība akcentēta Poruka stāstos "Rīta zvaigzne" (periodikā 1899), "Brūklenāju vaiņags" (1904). Raksturīgas Poruka prozas romantisma varoņu iezīmes – to garīgā neatkarība un patstāvība, morālo principu noturīgums, emocionālo pārdzīvojumu intensitāte un metafiziskums, tiecībā uz filozofiskām refleksijām. Cilvēku reālistiski portretējumi, uzsverot ikdienišķu pārdzīvojumu nozīmību un vērtību, atainoti periodikā publicēti stāstos "Krustmātes kāzas" (1900), "Veseli ļaudis" (1901), "Dzimtas plaisa" (1905). Cilvēka slēpto kaislību un instinktu esamība attēlota stāstos "Grāfs Rodensteins" (1901), "Čūskas" (1905). Naturālistiska, ironiska šarža nokrāsa ir stāstiem "Kā Runcis kļuva par Runcē" (1898), "Ubagi gada tirgū" (1901). Personības sašķeltība modernajā lielpilsētā, rakstura izveides ģenētiskā nosacītība tēlota psiholoģiskajā romānā "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907). Daļai Poruka prozas darbu ir filozofiskas paralēles, alegorijas, t. s. konceptuālās prozas raksturs; pretējā polā – Poruka humoristiskā un satīiskā proza. Poruka prozas darbos atklāta cilvēka esamības dažādīguma plaša panorāma – gan jutekliskie instinkti, gan romantiskās bezgalības alkas, kā dominanti uzsverot personisko atbildību un nepieciešamību apliecināt katram visatbilstošāko pašizpausmes formu. Poruka prozā, nereti pat atsevišķā darbā, ir romantisma, reālisma un simbolisma estētikas un poētikas mijiedarbe, īpaši cilvēka reālās dzīves un metafiziskās esamības dubultplāna interpretācijā, kā centrālo uzsverot subtila, smalkjūtīga un ideālu alkstoša cilvēka dzīves dramatismu pragmatisku un sadzīvisku vērtību pasaulē. Poruka proza viņa dzīves laikā apkopota krājumos "Sirds starp sirdīm" (1900), "Dzīves straumē" (1902), "Dzīve un sapņi" (1904), "Zelta adata" (1906), atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks" (1895), "Brūklenāju vaiņags" (1904).
Poruka dzejā blakus meditatīvai lirikai (dzīve un nāve, dievība un zemes dzīve, nesasniegtā un nebijušā motīvs, sapnis un realitāte) emocionāli piesātināta ir mīlestības lirika, kurā dominē sapņaina un ekstātiska pielūgsme, garīgās šķīstības alkas un elēģisks "pasaules sāpju" rūgtums. Liela daļa Poruka intīmo un apceres dzejoļu ir latviešu klasiskās dzejas šedevri, daudziem komponēta mūzika (īpaši daudz Emīla Dārziņa dziesmu). Poruka dzeja rāda galvenokārt viņa personības romantiski grūtsirdīgo, eksistenciāli traģisko un platoniski metafizisko šķautni, mazāk viņa prozai raksturīgo analītisko pieeju dzīvei, cilvēkam, pasaulei. Poruka dzīves laikā grāmatā izdota poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905), lirika – krājums "Dzejas" (1906).
Poruka lugā "Hernhūtieši" (periodikā 1895) mākslinieciski plakātiskā formā tēloti patriarhāli reliģiskās un buržuāziski pragmatiskās paaudzes konflikti, veidojoties jaunām vērtīborientācijām 19. gs. beigu Latvijā. Poruka dramaturģiskās skices veidotas kā dialogi un monologi par personības suverenitāti, eksistenciālo traģismu un morālā imperatīva nepieciešamību. Poruka literārās apcerēs un recenzijās, rakstos par sabiedrību un kultūras aktualitātēm uzsvērta vispārcilvēcisko ētisko un mākslas vērtību prioritāte un nepieciešamība tās pārmantot."

Vecgrāvis, Viesturs. Jānis Poruks. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
LinksErnestīne Poruka (1875–1956) - Wife
Occupationsauthor
Birth time/place13.10.1871
Druvienas pagasts
Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Dzimis Druvienas pagasta Prēdeļos.
ResidenceDruviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads
Education1881 – 1885
Druvienas pagastskola
Druviena
Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads

1885 – 1887
Liezēres draudzes skola
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads

1888 – 1889
Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis
Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

1889 – 1892
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Mācījies Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā

1893 – 1894
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā studējis galvenokārt klavierspēli, mūzikas vēsturi, pašmācības ceļā arī filozofiju. Studējis ar mecenāta Hermaņa Vestermaņa materiālo atbalstu.

1897 – 1899
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis ķīmiju

1901 – 1905
Rīgas Politehniskais institūts
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējis komerczinātnes
Working place1894
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga
Ar pārtraukumiem strādāja laikrakstā "Mājas Viesis".

1894
Mājas Viesa Mēnešraksts
Rīga
Rīga
Ar pārtraukumiem strādāja žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts".
Place/time of death25.06.1911
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Buried1911 – 1924
Lauciņu kapi
Jāņa Poruka iela 12, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Sākotnēji apglabāts Cēsu Lauciņu kapos, 1924. gadā pārapbedīts.
Memorials1930
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
Jāņa Poruka kapa piemineklis veidots no gaiši pelēka Somijas granīta. Tēlnieks Teodors Zaļkalns.
Pārapbedīts1924
Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026
1924. gadā pārapbedīts Otrajos Meža kapos.

Map legend

















Showing 1-15 of 15 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Druvienas pagasts
(Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
13.10.1871Birth time/placeParish
2Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
(not set)ResidenceVillage
3Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
25.06.1911Place/time of deathCity
4Lauciņu kapi
(Jāņa Poruka iela 12, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1911 - 1924BuriedCemetery
5Druviena
(Druviena, Druvienas pagasts, Gulbenes novads)
1881 - 1885EducationVillage
6Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1885 - 1887EducationVillage
7Lielā Skolas iela 6, Cēsis
(Lielā Skolas iela 6, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1888 - 1889EducationBuilding, house
8Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1889 - 1892EducationBuilding, house
9Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1893 - 1894EducationCity
10Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1897 - 1899EducationBuilding, house
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1901 - 1905EducationBuilding, house
12Rīga
(Rīga)
1894Working placeCity
13Rīga
(Rīga)
1894Working placeCity
14Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
1930MemorialsCemetery
15Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026)
1924PārapbedītsCemetery

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.