Jānis Mediņš

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (3); Person of reception (7)

Photos: Person in photo(3)

NameJānis Mediņš
SummaryJānis Mediņš (1890–1966) – komponists, diriģents, memuāru autors. Viens no ievērojamākiem latviešu komponistiem. Komponējis operas "Uguns un nakts" (1921) "Dievi un cilvēki" (1922), "Sprīdītis" (1925), "Luteklīte" (1939), baletus "Mīlas uzvara" (1934), "Tērauda spārni" (1936), simfoniju, simfoniskas svītas, koncertus čellam un klavierēm, solodziesmas, solo skaņdarbus klavierēm u. c. plaši pazīstamus skaņdarbus. Atmiņu grāmatas "Toņi un pustoņi" (1964, atkārtots izdevums 1992) autors.
Personal informationDzimis mūziķa pašdarbnieka Jura Mediņa ģimenē. Tēvs bijis muzikāls Aleksandra II laikā spēlējis kā klarnetists kara orķestri. 1863. gadā nesaskaņu dēļ ar muižas īpašnieku no Bruknas pagasta Kurzemē pārnāca uz Rīgu, kur dibināja kurpnieka darbnīcu.
Jānis Mediņš ir jaunākais bērns četru bērnu ģimenē.
Brāļi: latviešu mūzikas pedagogs un komponists, Latvijas Valsts konservatorijas profesors un rektors (1948–1951) Jēkabs Mediņš (1885–1971), komponists Jāzeps Mediņš (1877–1947) un un māsa Marija Mediņa arī apguva mūziķu profesiju.

1909–1913: laikā, kad strādājis A. Neimaņa klavieru veikalā, radās iespēja ceļot, pabūt ārzemēs, apmēram astoņus mēnešus pavadījis dažādās ievērojamās pilsētās (Berlīnē, Minhenē, Frankfurtē, Montreā, Milānā un Venēcijā), apmeklējis ievērojamākās operas un koncertus, papildinājis zināšanas, nopietni studējis partitūras.
1915: devās uz Maskavu, vēlāk Pēterpili.
1916: pildot Kara dienestu, ar Pāvula Jurjāna gādību ieskaitīts pie 11. Strēlnieku bataljona brigādes formējamā simfoniskā orķestrī par mūziķi. Orķestrim vēl nedarbojoties, spiests pāriet uz 5. Sibīrijas dzelzceļnieka bataljonu, kur par kapelmeistaru strādāja mūzikas skolas direktors Peins.
1915–1920: atradās Krievijā; 1920: atgriezās Latvijā.
1944: devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1948: pārcēlās uz dzīvi Zviedrijā.
1965: viesojās padomju Latvijā.

1924: pirmajā laulībā piedzima dēls Gunārs Mediņš.
1938: apprecējās otrreiz, sieva Vanda Pancere; piedzima meita Marianna, 1949: Zviedrijā piedzima meita Marija.

WorkProfesionāls mūziķis: diriģents, komponists, vijolnieks.
Plašāka informācija par Jāņa Mediņa profesionālo darbību mūzikas jomā atrodama
Nacionālajā Enciklopēdijā iespējams iepazīties ar muzikologa Arnolda Klotiņa rakstīto:
https://enciklopedija.lv/skirklis/88590-J%C4%81nis-Medi%C5%86%C5%A1
Latvijas mūzikas informācijas centra datu bāzē, noklausīties atsevišķus skaņdarbus: https://www.lmic.lv/lv/komponisti/janis-medins-3963#!/
Arī Musica Baltica mājaslapā: https://www.musicabaltica.com/lv/komponisti-un-autori/medins-janis/
Jāņa Mediņa opera "Uguns un nakts" iekļauta Latvijas Kultūras kanonā mūzikas jomā, detalizētāk skat.: https://kulturaskanons.lv/archive/janis-medins/
Savukārt stāstījumu Latvijas Radio par Jāņa Mediņa operu "Mīlas uzvara" (1934) var noklausīties:
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/notrausam-puteklus-no-pirma-latviesu-originalbaleta-jana-medina-milas-u
Komponista Jāņa Mediņa diskogrāfija apkopota: https://www.discogs.com/artist/2534122-J%C4%81nis-Medi%C5%86%C5%A1
Informācija iegūstama Musicalics. The Classical Composers Database; skat.: https://musicalics.com/en/composer/J%C4%81nis-Medi%C5%86%C5%A1

Komponista muzikālās attīstības gaita bijusi vairāk autodidaktiska. Par viņš sevi rakstījis: "Visas savas teorētiskās zināšanas pa lielākai daļai ieguvu ar pamācīšanos. Komponēt sāku jau 11 gadu vecumā, un līdz 16. gadam pierakstīju 2 krietnas "bībeles", kuras pats iesēju vākos... Strādājis tiku daudz, bet mana brāļa stingrā kritika bija par iemeslu, daudz toreizējos darbus pamest novārtā".
1909: komponējis pirmās dziesmas.
1912: pirmā e-molla simfonija.
1912: Rīgas Latviešu Biedrības Mūzikas komisijas kora dziesmu konkursā ieguva 1. godalgu un uzslavu.


Solodziesmas ar latviešu tautasdziesmu, Friča Bārdas (4 bārenītes dziesmas), Viļa Plūdoņa, Elīnas Zālītes, Veronikas Strēlertes, Aspazijas, Ata Ķeniņa, Kārļa Skalbes, Lūcijas Zamaičas, Jāņa Akuratera, Zinaīdas Lazdas, Karolas Dāles, Klāras Zāles, Kārļa Jēkabsona, Leonīda Breikša, Aīdas Niedras, Raiņa, Elza Ķezberes, Leona Paegles, Friča Dziesmas, Ausekļa, Valdas Moras, Andreja Eglīša, Veltas Tomas, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ināra Brēdricha, Andreja Upīša, Jāņa Ziemeļnieka un citu dzejnieku vārdiem.

Komponējis Elza Ķezberes "Vēstules Pēram Gintam".
Komponējis mūziku Viļa Lapenieka filmai "Zvejnieka dēls" (1939).
Quotations"Mediņš nav folklorists, bet viņa mūzikā klausoties, jūtamies kaut kā saistīti ar mūsu dzimtenē dzīvoto skaistāko gadu romantiku. Tai līdzi iet viņa dziesmās latviešu dzeja. Protams, ne katra dzeja ļaujas komponēties, par spīti dažām vērtībām, kas tomēr vairāk atvīd intellektuālā plāksnē, vai izžuburo tik krāšņā vārdu stilā, garos teikumos, kā piem. J. Medeņa, ka mūzika nevar atļauties to vēl pagarināt. Laikam gandrīz nav tāda latviešu komponista, kas nebūtu kādu dziesmu komponējis ar Fr. Bārdas un K. Skalbes tekstiem. Skalbes pants ir tik plastisks un pats par sevi jau muzikāls, izteiksme koncentrēta, vienkārša un tomēr pirmreizīga, ka viņa dzejas šķiet jau rakstītas kādas iekšķīgi skanošas mūzikas ietekmē, komponistam tikai atliek tanī ieklausīties, to uzminēt. Saskarsmē ar vārdu, mūzika paildzina tanī slēptās izjūtas norisi. Vārds ir kā ziedlapiņa, kas iekritusi straumē: tam apakšā un visapkārt pludo mūzika, savukārt savai iekšējas kustības un formas likumībai padota. [..] Jānis Mediņš ir spontāns metodiķis, kas var rakstīt daudz un ātri, ļaudamies viņu sagūstījušas iedvesmas tūlītējai izpausmei. Un tomēr viņa dziesmas bieži pārsteidz ar savu oriģinālitāti, intuitīvi rastu skaņu, kas liekas latviska."
Lesiņš, Knuts. Skanīgais mūžs. Tilts, Nr. 60.-61, 1964.

"Nav žanru, kurā Jānis Mediņš nebūtu atstājis lielus skaņdarbus. Vairāki no tiem turklāt bijuši latviešu mūzikas literātūrā pirmie vai vismaz vieni no pirmajiem. Jānis Mediņš un Alfrēds Kalniņš apmēram reizē deva pirmās lielās latviešu oriģināloperas Uguni un nakti un Baņutu. Par sava veida pirmo, ja neievērojam nu jau putekļiem apklāto Jurjānu Andreja skaņdarbu, varam uzskatīt arī Jāņa Mediņa čella koncertu (nr. 1., 1928), kam vēl pievienojas pirmais latviešu klaviertrio (1930), pirmais klavieru koncerts (1932), balets Mīlas uzvara (1934) u. t. t. Būdams liela vēriena simfoniķis, Jānis Mediņš ievērojami paplašināja mūsu operas un orķestra mūziku. Ar viņa trimdā rakstītiem kamermūzikas darbiem varam lepoties arī
šajā žanrā. Tāpat smalkais instrumentu pazinējs bagātināja mūsu klavierliterātūru, ievedot tur jaunu stilu, un nebūs laikam latviešu dziedātāja, kam nebūtu repertuārā Jāņa Mediņa dažādos dzīves posmos radīto solo dziesmu. Jānis Mediņš ienesa latviešu mūzikā vēlā romantisma krāšņumu, smeldzi un impresionisma zaigojošo kolorītu. Kā komponists viņš bija viens no savas zemes spilgtākiem pārstāvjiem un kā diriģents aizveda latviešu mūziku arī pāri Latvijas robežām. Mūsu gadsimtā nav daudz komponistu, kuri būtu atstājuši tik bagātīgu darbu klāstu, kā to darījis Jānis Mediņš: četras operas, divi baleti, simfonija, četri koncerti ar orķestri, ap 20 simfonisku darbu lielam un mazam orķestrim, bez tam vēl kādi 12 darbi kameransambļiem, pāri par 20 darbu solo instrumentiem ar klavierēm, tuvu pie 200 dziesmu, pāri par 30 klavierdarbu, kantātes korim, solistiem un orķestrim, a cappella dziesmas, kā arī mūzika drāmatiskiem uzvedumiem un filmām."
Dunkele, Irēna. Jānis Mediņš. Latvju Mūzika, 1971, Nr. 5.
LinksJāzeps Mediņš - Brother
Lilija Kalniņa-Ozoliņa (1903–1934) - Partnere
Margarita Anna Tomsone (1901) - Niece
Margarita Mediņa (1895) - Svaine
Marija Mediņa-Zilēvica (1879–1912) - Sister
Occupationsconductor
composer
litterateur
Birth time/place09.10.1890
Rīga
Rīga
Residence00.04.1945 – 1948
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
Education1887 – 1889
Rīga
Rīga
Mācījies Zēvaldes pritvātskolā Ģertrūdes ielā un Berģa kundzeas privātskolā Stabu un Marijas ielu stūrī.

1899 – 1904
Ģertrūdes iela 101, Rīga
Ģertrūdes iela 101, Rīga, LV-1009

Mācījās Saveļjeva privātskolā.


1900 – 1909
Rīgas mūzikas institūts
Vaļņu iela 2, Rīga
Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050

Beidza klavieru, vijoles un čella klases.


1915 – 1917
Pēterburgas konservatorija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Working place1904 – 1913
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Vijolnieks, vēlāk altists t. s. Fišera kapelā.


1909 – 1913
Rīga
Rīga

Grāmatvedis un korespondents Arnolda Neimaņa klavieru veikalā.


1913 – 1914
Rīga
Rīga
Spēlējis Pāvula Jurjāna operas orķestrī.

1915 – 1917
Maskava
Moscow, Russia

Strādā A. Didericha klavieru veikalā un koncertu birojā; no veikala tiek komandēts uz Pēterpili firmas nodaļā, kur vienu gadu strādāja
kā komponists
.


1920 – 1928
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Diriģents.

1920 – 1944
Latvijas Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050

Orķestra un instrumentālās klases vadītājs; no 1929: profesors.


1928 – 1944
Rīgas radiofons
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050
Galvenais diriģents un mūzikas daļas vadītājs.

1949
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Arhivārs Stokholmas Koncertnamā.
Service1919 – 1920 (Date is approximate)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Petrogradā iestājies latviešu strēlniekos, bijis kara kapelmeistars.

Travelled1964
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Pavasarī kopā ar dziedātāju Ludmilu Sepi-Eši, kas dziedāja viņa dziesmas, komponistam pašam pavadot, viesojās lielākajos latviešu centros ASV.
Place/time of death04.03.1966
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
BuriedStokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
RewardsRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par solodziesmu "Meitenes dziesma".
1954

Raiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par dziesmām ar Aspazijas tekstiem un poēmu "Ave sol".
1963

Map legend

















Showing 1-18 of 18 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Rīga
(Rīga)
09.10.1890Birth time/placeCity
2Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
01.04.1945 - 1948ResidenceCity
3Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
04.03.1966Place/time of deathCity
4Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(not set)BuriedCity
5Ģertrūdes iela 101, Rīga
(Ģertrūdes iela 101, Rīga, LV-1009)
1899 - 1904EducationBuilding, house
6Vaļņu iela 2, Rīga
(Vaļņu iela 2, Rīga, LV-1050)
1900 - 1909EducationBuilding, house
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1915 - 1917EducationCity
8Rīga
(Rīga)
1887 - 1889EducationCity
9Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1904 - 1913Working placeBuilding, house
10Rīga
(Rīga)
1909 - 1913Working placeCity
11Rīga
(Rīga)
1913 - 1914Working placeCity
12Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917Working placeCity
13Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
1949Working placeCity
14Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1920 - 1928Working placeBuilding, house
15Aspazijas bulvāris 5, Rīga
(Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV-1050)
1928 - 1944Working placeBuilding, house
16Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
1920 - 1944Working placeBuilding, house
17Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1964TravelledCountry
18Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1919 - 1920ServiceCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.