Jānis Kriškāns

1 picture

18.11.1863 – 31.10.1916

Jānis Kriškāns (1863–1916) – pedagogs, skolu vēsturnieks, izdevniecību darbinieks, bibliotekārs, bibliotekārās domas teorētiķis. Pirmais ražīgākais latviešu skolu vēsturnieks. No 1889. līdz 1914. gadam skolotājs Rīgas pilsētas savienotajās elementārskolās. Piedalījies Rīgas Latviešu biedrības Bibliotēku komisijā. Ilgus gadus darbojās Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Kopš 19. gs. 90. gadu sākuma vadīja RLB lasāmbibliotēku, sastādīja tās katalogu. Kopš 1903. gada publikācijas presē galvenokārt par izglītības jautājumiem un bibliotēkām. Iestājies par izglītības pieejamību, latviešu tautas augstskolu dibināšanu, bezmaksas tautas bibliotēkām. Aktīvi vācis materiālus par skolu vēsturi, kas pēc viņa nāves Andreja Viča sakopojumā piecos sējumos izdoti sērijā "Latvijas skolu vēsture" (1923–1940). 

Birth time/place

18.11.1863
Mežaraupi
Dzimis 1863. gada 18. novembrī (6. novembrī pēc vecā stila) Aknīstes Mežaraupu "Jurasētā".

Place/time of death

31.10.1916
Elva
Miris Elvā, Bēgļu komitejas slimnīcā 31. oktobrī (18. oktobrī pēc vecā stila). 

Personal information

Dzimis zemkopja Krišjāņa un Ilzes Kriškānu ģimenē.

Valdemāra Ancīša mātes krusttēvs un radinieks. 

Ar Friča Brīvzemnieka palīdzību 1885. gadā ieguvis vietu Maskavā, kur turpinājis izglītību un aktīvi piedalījies turienes latviešu vakaros. 

1914. gadā Jānim Kriškānam konstatēts plaušu vēzis, ārstējies ārpus Latvijas, miris 1916. gadā. 

Professional activity

PUBLICISTIKA, RAKSTI

Kopš 1903. gada publikācijas presē bez paraksta vai ar pseidonīmiem Bezzemju Jānis, Krš izdevumos "Dienas Lapa", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Austrums", galvenokārt par izglītības jautājumiem un bibliotēkām. 

Propagandējis visai tautai pieejamu izglītību. Dedzīgi iestājās pret pārkrievošanas politiku, tajā skaitā pret uz pārkrievošanu vērstu izglītības sistēmu. Popularizēja ideju par latviešu tautas augstskolu dibināšanu. Interesējās par mājmācības attīstību. Popularizēja bezmaksas tautas bibliotēku izveidi un sniedza ieteikumus bibliotēku darba uzlabošanai. 

Nozīmīgi raksti

1903: vairāki apjomīgi raksti par bibliotēkām mēnešrakstā "Austrums" (1903, Nr. 1 un 6). 

Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas bibliotēku aptaujas rezultāti apkopoti rakstos "Ziņas par bibliotēkām" un "Mūsu bibliotēkas 1903. gadā" (publicēti Derīgu grāmatu nodaļas kalendārā 1904.–1906. gadam).

1908: anonīmi sarakstījis šķirkli "Skolas un izglītība" RLB izdotajā "Konversācijas vārdnīcā"

Vācis materiālus par Latvijas skolu vēsturi. Iecerēto darbu "Latviešu skolu vēsture" savas dzīves laikā nepaguva sagatavot izdošanai. To Latvijas neatkarības gados pabeidzis un piecos sējumos no 1923. līdz 1940. gadam izdevis Andrejs Vičs. 

1972–1973: trimdā tika izdota Kriškāna sarakstītā un Jāņa Krolina rediģētā tautskolu vēsture (13. gs. – 1905. gads) "Latvijas skolas" (Aijovas Veiverlija: Latvju Grāmata).

PIEMIŅAS SAGLABĀŠANA

1925: Latvijas skolotāju biedrība J. Kriškānam uzstāda akmeņkaļa J. Lāča darinātu pieminekli. Padomju okupācijas laikā J. Kriškāna kapa vieta iznīcināta.

1926: Rīgas latviešu skolotāju biedrība izdeva A. Viča sarakstītu grāmatu par J. Kriškāna dzīvi.

Pirms Otrā pasaules kara par godu novadniekam Aknīstē esošā Ložmetēju iela (šobrīd Dzirnavu iela) bija pārdēvēta par Jāņa Kriškāna ielu.

Quotes

"Visi tie, kuri Kriškāna  darbu pazina cik necik tuvāk, zina, cik rūpīgi viņš krāja savai skolu vēsturei vajadzīgos materiālus. Rīgas Latviešu biedrības bibliotēkā viņš uzšķīra katra laikraksta lapu un atzīmēja katru rakstu, pat niecīgāko ziņojumu, ja vien tam bija kāds sakars ar latviešu skolu un izglītības dzīvi. Meklēja viņš ziņas visās Rīgas bibliotēkās, klaušināja vai uz laukiem pie veciem skolotājiem nav kādu materiālu, kuri noderīgi viņa darbam. Un visu, ko viņš sameklēja, rūpīgi pievienoja iesāktam darbam. Tā materiāla sakrājās daudz un darba apmērs stipri auga. [..] Vai kāds brīnums, ka Kriškāns beidzamā laikā bija vai vienīgā nopietnā autoritāte mūsu skolu lietās. Kriškānu kā autoritāti šinī ziņā atzina ne vien viņa domu biedri, bet arī pretinieki. Man noteikti zināms, ka pat tie, kuri veda Kriškāna virzienam pavisam pretēju skolu politiku, tomēr nepagāja viņam secen, kad ķērās pie kāda nopietnāka vai lielāka darba, –– viņi apjautājās, kā domā K. un pat mēģināja viņu iegūt par līdzstrādnieku." 

A. Vičs. J. Kriškāna piemiņai. Dzimtenes Vēstnesis, 1916, 13.11., Nr. 261, 1. lpp.

"Ceļošana pa dzimteni un ārzemēm bija viens no nelaiķa mīļākiem darbiem pa vasaras brīvdienām. Tur viņš smēla jaunus iespaidus, paplašināja savu redzes aploku un kļuva beidzot pie pilnīgi eiropejiski-kulturela skata. Kaut gan nevienā augstskolā nestudējis, viņš, pastāvīgi lasīdams ievērojamus darbus, – pārspēja vairāk kā vienā ziņā inteliģencē un vispārējās zināšanās dažu labu studējušu vīru. No svešām zemēm viņš bez augšminētām jo tuvi iepazinās vēl ar Vāciju, Šveici un Itāliju. Kriškāna raksti, lai tie būtu rakstīti par kaut kādu jautājumu, ir viscaur interesanti, kodolīgi, ar daudz satura, kas izteikts ar lielu nopietnību un lietišķību; spriedumi un nodomi izteikti droši un taisni, bez locīšanās un glaimiem, tomēr arvienu arī ar zināmu lēnību un apdomību, lai mērķi jo labāki sasniegtu."

Āronu Matīss. Jānis Kriškāns †. Dzimtenes Vēstnesis, 1916, 25.10., Nr. 244, 1. lpp. 

Affinities

Valdemārs Ancītis - Relative

Pseudonym

Bezzemju Jānis, Krš

Education

Aknīstes pamatskola
Aknīste
Trīs gadus mācījies Aknīstes skolā. 

08.1878–1880
Subates skola
Subate
Mācījies Subates skolā pie N. Gerkāna. 

04.1888
Maskava
1888. gada aprīlī Maskavā ieguvis apriņķa skolotāja tiesības.

Working place

Aknīste
Pēc Aknīstes un Subates skolu beigšanas strādājis par rakstveža palīgu Aknīstē. 

18.11.1881–1884
Pandēle
Trīs gadus strādājis par rakstveža palīgu Lietuvā – Pandēlē. 

1885
Maskava
No 1885. gada paralēli studijām strādājis par rakstvedi Maskavas Pētera-Pāvila vācu skolas kancelejā.

1888–1889
Zvārde
Pēc atgriešanās no Maskavas vienu gadu vadīja jaundibināto ministrijas skolu Veczvārdē.

08.1889–1914
Rīgas pilsētas savienotā elementārskola
Kalpaka bulvāris 8, Rīga
No 1889. līdz 1914. gadam strādāja Rīgas pilsētas savienotajā elementārskolā. 

1910–1914
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis" (1907–1917)
Rīga
Skolu un izglītības nodaļas vadītājs

Participation in organisations

Latviešu izglītības biedrība
Tērbatas iela 15/17, Rīga
Aktīvi darbojies Latviešu izglītības biedrībā. 

1890–1898
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Darbojies Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļā. Kopš 19. gs. 90. gadu sākuma vadīja RLB lasāmbibliotēku, sastādīja tās katalogu. No 1892. līdz 1895. gadam Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļas izdevniecības rakstvedis, 1895. gadā tās Rakstu komisijas loceklis, no 1896. līdz 1898. gadam Bibliotēku komisijas loceklis. 

Travelled

1894
Vācija
1894. gadā ceļoja pa Vāciju, iepazīstoties ar vācu pedagogiem.

1910
Vīne
1910. gadā komandējumā no Rīgas mācības apgabala apceļoja Vīni, Minheni un citas Vācijas pilsētas.

1910
Minhene
1910. gadā komandējumā no Rīgas mācības apgabala apceļoja Vīni, Minheni un citas Vācijas pilsētas.

1911
Dānija
1911. gadā Latviešu izglītības biedrības uzdevumā apceļoja Dāniju un Zviedriju, lai iepazītos ar tautas augstskolu iekārtu un mācību plāniem.

1911
Zviedrija
1911. gadā Latviešu izglītības biedrības uzdevumā apceļoja Dāniju un Zviedriju, lai iepazītos ar tautas augstskolu iekārtu un mācību plāniem.

Buried

Rīgas Lielie kapi
Apbedīts Lielo kapu Jāņa draudzes nodalījumā.1925. gadā Latvijas skolotāju biedrība J. Kriškānam uzstādīja akmeņkaļa J. Lāča darinātu pieminekli. Padomju okupācijas laikā J. Kriškāna kapa vieta iznīcināta.