Jānis Ilsters

lv
Report to editor

Collections (3)

Works: Author (7); Person of reception (7)

Photos: Person in photo(3)

NameJānis Ilsters
PseudonymDaugavietis
SummaryJānis ILSTERS (1851 - 1889) ir skolotājs, botāniķis, dzejnieks un folkloras vācējs. Viņš ir mācījies Ērgļu draudzes skolā (1864-1868) pie skolotāja Ādama Tērauda, 1871. gadā nokārtojis pagastskolotāja eksāmenu. Jānis Ilsters turpmāk ir strādājis par mājskolotāju, palīgskolotāju un skolotāju dažādās Vidzemes skolās un Vidzemes vācu tirgotāju ģimenēs, bijis ļoti apdāvināts, skolēnu mīlēts pedagogs. Līdztekus skolotāja darbam pētījis Baltijas dzīvo dabu, galvenokārt augu valsti, bet interesējies arī par ģeogrāfiju, zemkopību, kultūras vēsturi, kā arī iesūtījis "Latvju Dainām" 865 tautasdziesmas no Vestienas, A.Lerha-Puškaiša vākumam - 32 teikas, tai skaitā par vilkačiem, cīruļa, pūces, strazda, vālodzes, zvirbuļa un citu putnu dziesmu rašanos; ap 40 ticējumu Pēteris Šmits iekļāvis "Latviešu tautas ticējumos" . Ilsters ir savācis ap 500 latvisku augu nosaukumu, publicējis pirmo moderno mācību līdzekli dabaszinībās - "Botānika tautas skolām un pašmācībai" (1883), viņam bijis nodoms kā papildsējumu izdot folkloras vākumu, kas atspoguļo dzīvās dabas pasauli. Ilstera savāktos dabas zinātniskos materiālus izmantojuši Baltijas vācu dabas pētnieki Johans Kristofs Klinge (Klinge, 1851-1902) un Eduards Lēmanis (Lehmann, 1841-1902).
Jānis Ilsters ir publicējies latviešu presē - galvenokārt "Baltijas Vēstnesī", "Baltijas Zemkopī", "Dienas Lapā", kā arī žurnālos "Rota" un "Austrums". Īsi pirms nāves Ilsters izstrādāja savas avīzes "Latvijas Zemkopis" projektu, kas tomēr nekad netika realizēts.
Ar Āronu Matīsa atbalstu jau pēc Ilstera nāves nāca klajā viņa dzejas un atdzejas krājums "Sīkrozītes, magonītes jeb dzejas ziediņi" (1889).
Personal informationJānis ILSTERS (1851-1889) ir dzimis Vestienas pagasta "Gretēs" kā saimnieka dēls, septiņu bērnu ģimenē kā otrais vecākais bērns. Jāņa Ilstera māsas Anna, Karlīne un Ede, brāļi Atis, Kārlis, Viļums. Jānis Ilsters nebija precējies.
Brāļa Viļuma meita Tikla Ilstere (1904-1983) ir komponiste un kordiriģente.
Work

Krājumi

1883: Botānika tautas skolām un pašmācībai: elementārkurss. Rīga: Pūcīšu Ģederts.
1887: Führer durch das Dünathal von Stockmannshof nach Kokenhusen: nebst einer Karte des Dünathales und einer Ansicht des Schlosses Kokenhusen um 1700: hauptsächlich für die Boottour. Ceļojumu apraksts pa Daugavas ieleju no Stukmaņmuižas līdz Koknesei: kopā ar Daugavas ielejas karti un skatu uz Kokneses pili ap 1700. gadu: galvenokārt laivotājiem]. Rīga: A. Stieda.
1889: Sīkrozītes, magonītes jeb dzejas ziediņi. Rīga: Pūcīšu Ģederta apgāds.

PUBLIKĀCIJAS PRESĒ

Raksti par botāniku.

1884: Brūveru miežu audzināšana. Baltijas Zemkopis, nr. 16, 17.
1884: Par kārklu rīkstīšu audzināšanu. Baltijas Zemkopis, nr. 44-46.
1884: Paziņojums un lūgums, Balss, nr. 31; Baltijas Zemkopis, nr. 31; Baltijas Vēstnesis, nr. 169
1884: Par atbildi cien. Siliņa kungam uz kritiku par manu “Botaniku”, Baltijas Vēstnesis, nr. 106-108
1884: Latviešu botāniski nosaukumi RLB Rakstu krājums II, 63-81; III 66-74
1885: Stādu draugiem uz jaunu ziedu laikmetu. Balss, nr. 20; Baltijas Vēstnesis, nr. 108
1885: Veco latviešu puķu dārziņā. Rota, nr. 40-42.
1887: [Daugavietis]. Krājiet sēklas! Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 203.
1887: [Daugavietis]. Nezāles linsēklās. Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 209.
1888: Botāniski piezīmējumi. Balss, nr. 26, RLB Rakstu krājums, IV, 172. lpp.
1888: Par apiņu kopību Baltijā. Balss, nr. 15.-18., 22.
1889: Kā auga izgājušajā pavasarī stādītie Zāces apiņi? Balss, nr. 4.
1889: Lapiņas mūsu stādu draugiem. Balss, nr. 19.
1889: Par augļu kokiem. Dienas Lapa, nr. 101.
1890: Daži dārz- un zemkopības jautājumi. Austrums, 351.- 358., 461.-470. sleja.
1890: Par dabas vēsturi mūsu tautasskolās. Austrums, nr.1, 63.-70. sleja.
1891: Linkopība. Dienas Lapa, nr. 59., 60.
1891: Mūsu alus mieži. Austrums, 99.-114., 243.-248., 438.-458. lpp.
1891: Apdziru zāles. Lycopedium Selage. “Dienas Lapas” pielikums “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”, 161. lpp.

Publicistika par dažādiem jautājumiem

1877: Peldoša sala Ilziņezerā. Baltijas Vēstnesis, nr. 3.
1886: Ievērojumi uz Kurzemes pussalas. Rota, nr. 35., 38., 40., 43., 48.
1887: Ievērojumi uz Kurzemes pussalas. Dienas Lapas pielikums, nr. 142., 148., 154., 160. lpp.
1887: Šis un tas par ļaužu dzīvi un darbošanos uz Kurzemes pussalas. Dienas Lapas pielikums, nr. 196., 202.
1888: Vēl par [Dziesmu] svētku atlikumiem [tautas gara mantas izlietot izdošanai]. Baltijas Vēstnesis, nr. 292.
1889: Bērnu audzināšanas mācība. Dienas Lapa, nr. 118.
1889: [Daugavietis]. Ap Jāņu laiku. Austrums, VI, 755.-758. sleja.
1889: Kā lai mūsu maziņie pavada savu laiku. Austrums, XI, 1369.-1382. sleja.
1889: Ko lai dāvinām mūsu maziņiem uz Ziemassvētkiem? Austrums, XII, 1521.-1526. sleja.
1890: Sausais gads. Dienas Lapas pielikums, nr. 188.
1891: Putnu valoda. “Dienas Lapas” pielikums “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”, 148.-150. lpp.
1891: Vilkači. “Dienas Lapas” pielikums “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”, 156.-157. lpp.
1891: Izrunas, izsaucieni un līdzībiņas. “Dienas Lapas” pielikums “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”, 163.-164. lpp.
1892: Putni un citi dzīvnieki pēc seno latviešu ticību. “Dienas Lapas” pielikums “Etnogrāfiskas ziņas par latviešiem”, 171. lpp.
1895: [Daugavietis]. Amata biedriem [par skolotājiem un Derīgu grāmatu nodaļu] Balss, Nr.22.

Oriģinālliteratūra

1877: Pastaigāšanās pa laukiem šā gada vasaras-svētkos. Baltijas Vēstnesis, nr. 21.
Quotations9. aprīlis 1889.: “Ļoti jauks, saulīgs silts, rāms laiks, var sacīt, daba svin pavasara atmodas svētkus. Pirmie ziedi ziliem vizbulīšiem (Gretēs [Ilstera mājas] vēl tik 1 eks. uzziedējis, citi pumpuros); šodien redzami pirmie tauriņi (Vanessa urtica); vakarā skraida mēslu vabolis. Līdaku nārsts. Sniega redz vairs maz.” 11. aprīlis 1889: “Jau vairāk zilo vizbulīšu. Kārlis [brālis] redz vairāk Frauenmantel tauriņu. Elkšņi vēl nezied.”
Iz Jāņa Ilstera piezīmēm 1889. gada pavasarī. No: Āronu Matīss. Vēl reiz par Jāni Ilsteri. Austrums, nr. 6 (1890), 683.-684.sleja.

Viņš varēja iet dienām pa kalniem un lejām, pļavām un purvjiem, botanizēdams, un pie tam tomēr vienumēr bija priecīgs. Par katru jaunatrastu vēl neredzētu stādu vai kādu latvisku nosaukumu, ko dabūja zināt, viņš tiešām nepriecājās mazāk, kā sakot "bērns par kliņģeri". Atminos, ka viņš reiz ar nožēlošanu izsacījās, ka priekš dažas labas vispārīgi pazīstamas puķītes, tā p.piem. vijolītes, neaizmirstelītes u.c., neesot īsta latviska nosaukuma, un - kā viņš priecājās, kad vēlāk tam kādreiz pateicu, ka liezeriešu māmuliņas "vijolītes" mēdz saukt par "zilactiņām", Lathyrus pratensis par "zilactiņām", Lathyrus pratensis par "virklītēm", Polygala amara L. par "zīlītēm", Lychnis flos cuculi par "zīdenēm" utt., kurus nosaukumus viņš vēl nebija dzirdējis! Lūpas viņam smaidīja un piere savādi noskaidrojās aiz prieka.
Āronu Matīss. Apskats par Jāņa Ilstera dzīvi un darbību. Austrums, 1889, nr. 7, 827.-828. sleja.

Tā tad maz apstrādātu un latviešu valodā pavisam nenodibinātu zinātni vadīt pašmācības ceļā līdz nopietnai ievērībai pie augstskolas botāniskās pētniecības, tas ir tik ievērojams solis, kādu neviens cits diletants nav spēris un nezin, vai un kad spers. Tādēļ arī Ilstera dzīves un darbības gados viņš piederēja pie pašiem ievērojamākiem un pirmākiem tautas darbiniekiem. (..) Atminos redzējis kādas botāniku mīlējošas kundzes Ilsteram vācu valodā rakstītu vēstuli ar šādu uzrunu: "Lieber Hyacinthenblauäugiger Ilster!" [Mīļo hijacintu zilumam līdzīgo acu Ilster!].
Matīss Kaudzīte. Atmiņas no tautiskā laikmeta. Cēsis un Rīga: O.Jēpes apg., 1924, 76., 80. lpp.

Dzīvodams lauku apstākļos, Ilsters tomēr nestrādā izolēti, Pazīstamais Tērbatas botāniķis J. Klinge, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Baltijas floru un kura herbāriji vēlāk nokļuva Pēterburgas botāniskā dārza īpašumā, vairākkārt izmantojis Ilstera vākumus. Piemēram, materiālus par Latvijas sūnu un zāļu purviem. Vēlāk Klinge Ilsteru nosaucis par "vienu no ievērojamākiem Baltijas botāniķu rindā". Kopā ar Polijas Vitebskas guberņas pētnieku Dr. E. Lēmanis Ilsters apstaigā Krustpils novadu un daļa no vērojumiem tiek publicēti presē.
Ojārs Zanders. Botāniķis ar dzejnieka dvēseli. Zinātne un Tehnika. 9 (1976), 41. lpp.

Ilsters akcentē dabisku un mākslīgu migrācijas ceļu lomu Latvijas floras ģenēzē. Upes un to ielejas (Daugava) un dzelzceļi ir galvenie koridori, pa kuriem bez cilvēka apzinātas un tiešas līdzdalības pārvietojas sugas, iekarodamas arvien jaunus apgabalus (..) Ilsters apraksta latviešu puķu dārziņos audzētās Latvijā ievestās svešzemju puķes un krūmus, minot apgabalus, no kurienes šīs sugas ir cēlušās Latvijā - no Vācijas, no senajiem Romas dārziem, no Turcijas, no Grieķijas, no Ķīnas, no Amerikas. Rakstīdams ceļojuma piezīmes, J. Ilsters uzsver augāja līdzību un atšķirību dažādos Latvijas apvidos. Viņš saskata līdzību starp Abavas un Gaujas senleju, Tukuma un Daugavmalas kaļķaino augteņu augu valsti, Slīteres un Kokneses mežiem. Šādas floristiski bagātas vietas Ilsters nosauc par "dabas dārziem", kuriem vajag sastādīt iespējami pilnīgāku augu sarakstu, jo "caur šādu lokālfloru palīgu tikai varēs reiz sastādīt pilnīgu Baltijas floru bez visām tām nedrošībām un šaubīšanām". Latviešu botānikas un dabaszinātņu vēsturē vērtīgs ir Ilstera plašais terminu un jēdzienu klāsts.
Māris Laiviņš. Jāņa Ilstera (1851-1889) idejas augu ģeogrāfijā un bibliogrāfijā. Latvijas Veģetācija, 2001, nr. 4, 133.-134. lpp.

Jāņa Ilstera arhīvs (vēstules, rokraksti u.c.) atrodas LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkā. Viņa plašā herbārija divi sējumi kādreiz tika nodoti RLB pārziņā, divi citi - Rīgas Dabaspētnieku biedrībai. Daļa herbārija līdz II Pasaules karam atrādās LU Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā, tagad pieejama LU Bioloģijas fakultātē; daļa herbārija atrodas Latvijas Valsts Dabas muzeja fondā.

Padomju laikā Jāņa Ilstera ceļojošo kausu piešķīra labākajiem jaunajiem naturālistiem.

Tomes pagasta Miglaines ezeros atrastās zaļaļģu sugas nosauktas Ilstera vārdā 1932. gadā: Tetrarcus Ilsteri un Oedogonium Ilsteri. Ilstera vārdā nosaukta arī aļģu ģints Ilsteria quadrijuncata.

2001. gadā ir izveidots Jāņa Ilstera fonds, kas sadarbībā ar Dabas muzeju veicina interesi par bioloģiju, botāniku un zooloģiju kā Latvijas kultūras un dzīvesziņas sastāvdaļu.

LinksTikla Ilstere (1904–1983) - Niece
Occupationsteacher
poet
publicist
biologist
folklore collector
Birth time/place14.05.1851
Vestienas pagasts
Vestienas pagasts, Madonas novads
Dzimis Vestienas pagasta "Gretēs".

Education1863 (Date is approximate)
Vestienas draudzes skola
Vestiena
Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads

īsu laiku, pirms pāriet uz Ērgļu draudzes skolu, mācījies Vestienas draudzes skolā pie skolotāja Taua (?).


1864 – 1868
Ērgļu luterāņu draudzes skola
Ērgļi
Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads

mācījies Ērgļu draudzes skolā līdz 1868. gada pavasarim pie skolotāja Ādama Tērauda, apguvis vācu valodu.


1871
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

nokārto pie Cēsu apriņķa skolu pārvaldes jeb garīgā skolu pārlūka mācītāja Keuslera pagastskolotāja eksāmenu.

Working place1870 – 1872
Iršu kolonija
Iršu pagasts
Iršu pagasts, Aizkraukles novads
Mājskolotājs pie Asmus kunga Ūzanu mājās, piezīmēs pats raksta: "Darba visai daudz, bet esmu mierā, bez rūpēm un jautru prātu."

1873
Vestienas draudzes skola
Vestiena
Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads
Palīgskolotājs pie skolotāja K. Grīviņa, šajā laikā skolā mācās latviešu kultūrvēsturnieks un publicists, folkloras vācējs Āronu Matīss, kas žurnālā "Austrums" (1889/90) publicē plašākos rakstus par Jāņa Ilstera dzīvi un darbiem; LU AB saglabājusies Ilstera un Ārona sarakste.

00.05.1874 – 00.11.1876 (Date is approximate)
Eihenheima, bāreņu patversme
Sarkandaugava
Ozolkalni, Rīga

Skolotājs


1876 – 1877
Liezēres draudzes skola
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads
Strādā par skolotāju vienu ziemu.
"Tik īsu laiciņu gan Ilsters bija Liezerē, bet zinu, ka katra latviešu māte viņu piemin ar lielāko pateicību un mīlestību. Tikai cerībā, ka viņa vārds, viņa darbi būs joprojām par paraugu, varam apmierināties, iedomājoties arī vārdus: "Kas dzīvo savu mīļajo piemiņā, tas nav miris, bet tikai tāļumā! Miris tas, kuru aizmirst."
Kāda liezeriešu māte. [Nekrologs]. Dienas Lapa, nr. 141 (1889).

00.02.1878 – 00.07.1882
Eihenheima, bāreņu patversme
Sarkandaugava
Ozolkalni, Rīga
Skolotājs

1882 – 1885
Stukmaņi
Stukmaņi, Klintaines pagasts, Aizkraukles novads
Mājskolotājs stacijas priekšnieka Rozenvalda ģimenē

1884 – 1888
Žurnāls "Rota"
Rīga
Rīga
līdzstrādnieks, lauksaimniecības nodaļas vadītājs.

1885 – 1888
Stukmaņi
Stukmaņi, Klintaines pagasts, Aizkraukles novads
Rakstvedis pie tirgotāja Vilciņa Stukmaņos (Pļaviņās)
Participation in organisationsRīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Biedrības biedrs, publicējies ZK Rakstu krājumos.

1875 – 1889
Rīgas Dabaspētnieku biedrība
Palasta iela 4, Rīga
Palasta iela 4, Rīga, LV-1050
Biedrības biedrs un čakls bibliotēkas lietotājs.
Place/time of death05.05.1889
Vestienas pagasts
Vestienas pagasts, Madonas novads
Miris tēva mājās "Gretēs" ar sirdskaiti, pēc Āronu Matīsa norādes Aneurysma Aortae, 23. aprīļa / 5. maija vakarā.

Buried00.05.1889
Vestienas Vecie kapi

"Svētdiena, 30. aprīļa [v.st.] diena Vestienā bij sevišķa sēru diena. Savas sētas robežās nelaiķim jābrauc vispirms caur krāšņiem goda vārtiem, kurus kaimiņi un citi viņa tuvinieki uztaisījuši, viņam parādīdami vēl pēdēju mīlestību (..) Pēc pāru stundu brauciena, bēru gājiens aptur pie Vestienas baznīcas. Līķi, sērām ērģeļu skaņām atskanot, ienes baznīcā un nostāda altāra priekšā, tur apkārt tam liek puķes, nelaiķa mīlulītes. Draudzes koris, draudzes skolotāja vadīts, nodzied vairāk dziļi sajustu bēru dziesmu, draudzes mācītājs Stoll kgs runā no altāra par nelaiķa darbību, kā skolas, tā rakstniecības laukā (..) No baznīcas līķi laukā nesot un dodotues uz tā 1/4 verstes attālo kapsētu, sāka līt ražans lietutiņš, kas vilkās līdz līķis tapa nolaists kapa dibenā. Likā ir kā ir daba raudātu par to, ka viens no mūsu labākajiem tautas dēliem jāpavada uz kapa kaliņu un tur jāgulda vēsā kapā - viņš jau arī bija dabas labākais dēls, kas to mīļoja jo dziļi. Kaps mūsu nelaiķim arī izraudzīts jaukā vietā, gandrīz pašā kapsētas vidū, pašā celiņa malā zem kuplas liepas. "

-s. Jāņa Ilstera bēres. Dienas Lapa, nr. 100 (1889).

Memorials27.05.1973
Vestienas pagasts
Vestienas pagasts, Madonas novads

Vestienas pagasta "Gretēs" atklāts piemiņas stabs ar uzrakstu

“Jānis Ilsters. Pirmais latviešu botāniķis. 1851-1889”. Tas atjaunots 2013. gada 27. maijā un papildināts ar pagasta ģerbonī attēloto vizbulīšu lapiņām.

Apkaimē iekārtota arī Ilstera dabas taka


Pagasta ģerbonī iekļauts pirmais augs no viņa botānikas grāmatas – zilais vizbulis, kura krāsa simbolizēarī pagasta daudzos ezerus.

Map legend















Showing 1-17 of 17 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Vestienas pagasts
(Vestienas pagasts, Madonas novads)
14.05.1851Birth time/placeParish
2Vestienas pagasts
(Vestienas pagasts, Madonas novads)
05.05.1889Place/time of deathParish
3Vestienas Vecie kapi01.05.1889BuriedCemetery
4Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1871EducationCity
5Vestiena
(Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads)
1863EducationVillage
6Ērgļi
(Ērgļi, Ērgļu pagasts, Madonas novads)
1864 - 1868EducationVillage
7Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1876 - 1877Working placeVillage
8Iršu pagasts
(Iršu pagasts, Aizkraukles novads)
1870 - 1872Working placeParish
9Vestiena
(Vestiena, Vestienas pagasts, Madonas novads)
1873Working placeVillage
10Sarkandaugava
(Ozolkalni, Rīga)
01.05.1874 - 01.11.1876Working placePart of a city
11Sarkandaugava
(Ozolkalni, Rīga)
01.02.1878 - 01.07.1882Working placePart of a city
12Stukmaņi
(Stukmaņi, Klintaines pagasts, Aizkraukles novads)
1882 - 1885Working placeVillage
13Stukmaņi
(Stukmaņi, Klintaines pagasts, Aizkraukles novads)
1885 - 1888Working placeVillage
14Rīga
(Rīga)
1884 - 1888Working placeCity
15Palasta iela 4, Rīga
(Palasta iela 4, Rīga, LV-1050)
1875 - 1889Participation in organisationsBuilding, house
16Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(Not set)Participation in organisationsBuilding, house
17Vestienas pagasts
(Vestienas pagasts, Madonas novads)
27.05.1973MemorialsParish

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.