Works: Author (1); Translator (22); Atdzejotājs (6); Person of reception (8)
Photos: Person in photo(2)
| Name | Ita Saksa |
|---|---|
| Summary | Ita Saksa (Ita Saks, 1921–2003) – latviešu literatūras tulkotāja igauņu valodā. Studējusi igauņu valodu un literatūru Tartu Universitātē (1950–1956), strādājusi igauņu preses izdevumos (1944–1971), no 1971. gada nodarbojusies tikai ar tulkošanu. Tulkojusi no vācu, krievu, bet galvenokārt no latviešu valodas. Latviešu valodu apguvusi jau bērnībā, dzīvojot Valkas un Valgas apkaimē. Tulkojusi latviešu prozu – Dagnijas Zigmontes, Alberta Bela, Andra Jakubāna, Egona Līva, Bruno Saulīša, Andreja Dripes, Imanta Ziedoņa, Marģera Zariņa, Jāņa Poruka, Aleksandra Čaka, Elzas Stērstes, Noras Ikstenas un citu prozas darbus. Atdzejojusi Vitauta Ļūdēna, Ojāra Vācieša, Jāzepa Osmaņa dzeju un latviešu tautasdziesmas. Igaunijas teātriem tulkojusi latviešu dramaturgu Raiņa, Gunāra Priedes, Ventas Vīgantes, Harija Gulbja, Pētera Pētersona un citu lugas. Apbalvota ar Andreja Upīša prēmiju (1982), Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece (1997). |
| Personal information | Bērnībā dzīvojusi Valkas un Valgas pusē. Saksas auklīte bijusi latviete. Brālis – publicists Elhonens Sakss (1927–2014), vairāku grāmatu autors. Bijusi precējusies ar igauņu rakstnieku Juhanu Smūlu (Juhan Smuul, 1922–1971), igauņu rakstnieka Ādu Hinta (Aadu Hint, 1910–1989) partnere. Meita Mare Zareva (19.09.1956.) – tulkotāja, tulko bulgāru literatūru igauņu valodā. Tēvs – Ādu Hints. |
| Work | 1956: pirmais pārtulkotais darbs – Gunāra Priedes luga "Jaunākā brāļa vasara" (pirmizrāde Pērnavā 1956. gada 26. decembrī). 1980: bija viena no 40 igauņu intelektuāļiem, kas parakstīja "Atklāto vēstuli no Igaunijas PSR", kurā igauņu inteliģence centās aizstāvēt igauņu valodas statusu un protestēja pret republikas vadības attieksmi pret jauniešu protestiem, ko izraisīja panku grupas "Propeller" uzstāšanās aizliegums. "Šo vēstuli organizēja cilvēku grupa, kurā ietilpa Andress Tarands, Jāns Kaplinskis, Marju Lauristīna un citi. Vēstuli uzrakstīja Jāns Kaplinskis. No šīsdienas viedokļa – tur tika prasīts viss, kas pašlaik iegūts. Vēstuli parakstīja četrdesmit kultūras darbinieku – rakstnieki, dzejnieki, zinātnieki, žurnālisti un citi. Arī es parakstīju. Pēc tam sākās saukšana uz sarunām. [..] Mani izsauca uz rajona partijas komiteju. Tur bija krievu tautības sekretārs. Viņš mani tā lamāja, tā lamāja, ka, šķiet, sāku raudāt. Pirms šīs vēstules strādāju jaunatnes žurnālā "Noorus", no kura politisku iemeslu dēļ biju spiesta aiziet. Man toreiz pateica skaidri un gaiši – ar žurnālistiku vairs nedrīkstu nodarboties. Tā sāku tulkot." "Esmu sākusi tulkot Vizmas Belševicas "Billi"": ar Itu Saksu sarunājas Guntars Godiņš. Literatūra. Māksla. Mēs, 1998, 26. marts. Tulkojumi un atdzejojumi igauņu valodāTulkojumi1966: Zigmonte, Dagnija. Mere väravad (Jūras vārti) 1969: Bels, Alberts. Uurija (Izmeklētājs) 1969: Purs, Laimonis. Valguskiirte sõõris (Gaismas staru lokā) 1970: Jakubāns, Andris. Hakkas sadama kell neli üksteist (Mana baltā ģitāra) 1972: Līvs, Egons. Sõge-Kaulsi kaksikud (Velnakaula dvīņi) 1973: Bels, Alberts. Puur (Būris) 1973: Saulītis, Bruno. Saare puiestee (Ošu gatve) 1976: Čaks, Aleksandrs. Minu armastus (Mana mīlestība) 1977: Dripe, Andrejs. Viimane barjäär (Pēdējā barjera) 1977: Ziedonis, Imants Minu Kuramaa (Kurzemīte) 1979: Ziedonis, Imants. Epifaaniad (Epifānijas) 1981: Zariņš, Marģeris. Vale-Faust, ehk, Parandatur ja täiendatud kokraamat (Viltotais Fausts jeb Pārlabota un papildināta pavārgrāmata) 1987: Rudzītis, Edmunds. Möödakäijad ja läbikäijad (Garāmgājēji un caurigājēji) 1989: Poruks, Jānis. Palukavartest pärg (stāsti) 1993: Stērste, Elza. Armastusjutt ja teisi jutte 1995: Janovskis, Gunars. Linn jõe ääres (Pilsēta pie upes) 1999: Žīgure, Anna. Ja siiski nii lähedal (Un tomēr tik tuvu) 2003: Ikstena, Nora. Elu pühitsus (Dzīves svinēšana) Atdzejojumi 1971: Vācietis, Ojārs. Sabad sõlmes (Sasiesim astes!) 1971: Vācietis, Ojārs. Venuse käed (Veneras rokas) 1972: Osmanis, Jāzeps. Kirju liblikas (Burtiņu taureņi) 1978: Ļūdēns, Vitauts. Uneveski (Sapņu dzirnas) 1985: Õhtu eeli laulma läksin (Latviešu tautasdziesmu izlase "Ik vakarā dziedāt gāju") 2000: Godiņš, Guntars. Öö päike (Melnā saule; kopā ar Guntaru Godiņu un Dorisu Karevu) Tulkojusi latviešu dramaturgu lugas Igaunijas teātriem, piemēram, Raiņa "Mīla stiprāka par nāvi", Gunāra Priedes "Lai arī rudens", "Jaunākā brāļa vasara", "Normunda meitene", "Vikas pirmā balle", "Udmurtijas vijolīte", "Zilā", Ventas Vīgantes, Harija Gulbja, Pētera Pētersona, Aleksandra Čaka "Spēlē, spēlmani". |
| Quotations | Par latviešu tautasdziesmu atdzejojumu igauņu valodā izlasē "Õhtu eeli laulma läksin" ("Ik vakaru dziedāt gāju")"Atdzejotāja labi pārzina ne tikai latviešu valodu, poētiku, tradīcijas, bet arī apzinās, ka akla dainu "pārlikšana" igauņu tautasdziesmu ritmiskajā rāmī būtu aplama: zustu četrrindes melodija. Ita Saksa veiksmīgi interpretē arī deminutīvu formas, cenšoties tās atdzejot tur, kur to prasa izjūta un loģika, bet ne gadījumos, kad deminutīvi lietoti, lai aizpildītu dipodiju. Vēlreiz varam pārliecināties par atdzejotājas kompetenci. Latviešu tautasdziesma ir lakoniska un precīza, tajā mēs nevaram saskatīt neko no igauņu estētikas nepabeigtības, poētikas un vārdu izšķērdības. Arī šo precizitāti Ita Saksa nav zaudējusi. Ne mazāk svarīgi ir arī vārdu un vārsmu atkārtojumi, šeit nav runa par ornamentālu zīmējumu un liekvārdību. Gandrīz nevienā mūsu četrrindē neatradīsim lieku vārdu. [..] Mūsu tautasdziesmas ir ļoti vienkāršas, taču ne vienkāršotas. No atdzejotāja tas prasa nesarežģīt, neiznīcināt šo dabiskumu. Kaut arī Ita Saksa izmanto senās valodas formas, vietām pat apostrofus, igauņiem ne visai pierastus vārdus deminutīvā, vieglums un latviešu dainu intonācija ir jūtama. [..] Tulkotāja darbs ir grūts un riskants, taču šis grūtums un risks ir divtik liels, atdzejojot tautasdziesmu, gadsimtiem spodrinātu izziņu, izjūtu un pārliecību. Mēs varam uzticēties Itai Saksai, ar viņas pūlēm mūsu pieredzes mantojums nepaliks nespodrāks, un igauņu lasītājs saklausīs ne igauniskotas, bet īsti latviskas tautasdziesmas."Godiņš, Guntars. Ne igauniskotas, bet īsti latviskas tautasdziesmas. Literatūra un Māksla, 1986, 7. marts. |
| Occupations | translator |
| Birth time/place | 03.12.1921 |
| Education | Unknown – 1941 Valga Beigusi Valgas vidusskolu 1950 – 1956 University of Tartu Ülikooli 18, Tartu Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005 Studējusi neklātienē Vēstures un filoloģijas fakultātē igauņu filoloģiju. |
| Working place | 1944 – 1949 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Strādājusi par sekretāri un nodaļas vadītāju laikrakstā "Noorte Hääl". 1949 – 1953 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Redaktore laikrakstā "Säde". 1953 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Korespondente laikrakstā "Noorte Hääl". 1957 – 1971 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Žurnālās "Noorus" nodaļas vadītāja. 1958 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Literārā līdzstrādniece žurnālā "Nõukogude naine" ("Padomju Sieviete"). 1958 – 1959 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Televīzijas literāro raidījumu redakcijas darbiniece. 1971 – 2003 Profesionāla tulkotāja |
| Participation in organisations | 1947 – 1989 Igaunijas Komunistiskā partija Biedre 1980 – 2003 Igaunijas Rakstnieku savienība Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Biedre |
| Place/time of death | 23.03.2003 |
| Evacuate | 1941 – 1944 Voroņeža Voronezh, Voronezh Oblast, Russia Evakuējusies uz PSRS (Vjazņiki, Miškina, Voroņeža, Maskava, Ļeņingrada), sākumā strādājusi fabrikā un bērnudārzā, vēlāk par komjaunatnes instruktori. |
| Rewards | Andreja Upīša prēmija (Skrīveri) Prēmija piešķirta par latviešu rakstnieku darbu tulkošanu igauņu valodā. I. Saksa atdzejojusi A. Čaka, O. Vācieša, I. Ziedoņa dzejoļus, tulkojusi Raiņa, H. Gulbja, G. Priedes lugas, A. Bela, A. Jakubāna un citu autoru prozas darbus. 1982 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 1997. gada 22. janvāra lēmumu. IV šķira 1997 |
|---|
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Valga | 1941 | Education | City |
| 2 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | 1950 - 1956 | Education | Building, house |
| 3 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1944 - 1949 | Working place | City |
| 4 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1953 | Working place | City |
| 5 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1949 - 1953 | Working place | City |
| 6 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1958 | Working place | City |
| 7 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1958 - 1959 | Working place | City |
| 8 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1957 - 1971 | Working place | City |
| 9 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1980 - 2003 | Participation in organisations | City |
| 10 | Voroņeža (Voronezh, Voronezh Oblast, Russia) | 1941 - 1944 | Evacuate | City |
