Inta Purva

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (12); Compiler (1); Author of the comment (1); Person of reception (6)

Photos: Person in photo(2)

NameInta Purva
Name at birthAlberinga
SummaryInta Purva (dzimusi 1931. gadā) – literāte, sabiedriska darbiniece. Dzimusi Rīgā, kur uzsākusi skolas gaitas. Otrā pasaules kara izskaņā nonākusi Vācijā, pārcēlusies uz Zviedriju, kopš 1951. gada dzīvo Toronto, Kanādā. Studējusi dabaszinības, strādājusi ģeoķīmijas nozarē. Aktīvi darbojas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē un tās vadībā un organizēšanā. Kopš 1972. gada pirmā literārās publikācijas. Dzejoļus lasījusi daudzos trimdas rakstnieku sarīkojumos. Rakstījusi par latviešu kultūras jautājumiem, raksti publicēti daudzos trimdas preses izdevumos. Sacerējusi virkni folkloras uzvedumu scenāriju, rediģējusi folkloras uzvedumu izlasi "Nāc, māsiņa, vakarēt" (1989, kopā ar Skaidrīti Pūpēdi). Sakārtojusi Gunāra Freimaņa prozas un dzejoļu izlasi "Ņem, tēvzeme, mani" (1991, arī apceres autore).1997. gadā Latvijā izdots dzejas krājums "Jāuzzied". Dzejā dominē nacionālie un dabas motīvi.
Personal informationDzimusi Zemkopības Kameras direktora Edgara Alberinga ģimenē; māte Ilona beigusi Dabaszinātņu fakultāti un vadīja kādu no departamentiem Zemkopības Kamerā; māte apprecējusies otrreiz ar teologu Oskaru Zālīti.
Radiniece spāņu deju dejotāja Marta Alberinga.

Pirmoreiz Latvijā viesojās 20. gs. 90. gados.
Tēva Edgara Alberinga dzimtas mājas bija "Ziedlejas" un "Gaujmaļi" (viesošanās laikā ietilpta saimniecībā "Krimulda").

1951: 25. martā Ģēteborgā, Inta Alberinga-Zālīte salaulājās ar Rūdolfu Purvu, vīra brālis – dzejnieks Ziedonis Purvs.
1951: pārcēlās uz dzīvi Kanādā, dzīvo Toronto.
Work

Literārā darbība

1972: pirmā publikācija – dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 90. numurā
Studējusi dabaszinības, strādājusi ģeoķīmijas nozarē.
"Mana dzeja ari ir veltīta manai tautai – latviešiem trimdā un dzimtenē."

Sabiedriskā darbība

Ontario daudzkultūru teātra apvienības Kanādā sekretāre, prezidenti (ievēlēta 1974. gadā).
Kopš 1974: Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) viceprezidente, kultūras nozares vadītāja un teātra referente.
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes locekle.
Latviešu preses biedrības Kanādā priekšsēde.
Vairāku trimdas latviešu teātru dibi
nātāja, tostarp Toronto Latviešu teātra adminsitratore.
Ziemeļamerikas teātru apvienības valdes priekšsēde.
Zentas Mauriņas fonda valdes locekle.

Pēc viņas ierosmes dibināts Latviešu studentu teātris Kanādā.
Kopš 1951: piedalījās DV teātra Toronto izrādēs.
Teātra vajadzībām dramatizējusi Viļa Plūdoņa "Eža kažociņu", interese par latviešu folkloru izpaudusies divos Jāņu uzvedumos.

Atzinības

Saņēmusi LNAK, Kanādas Daugavas Vanagu un DV Centrālās valdes Atzinības rakstus, kā arī DV zelta nozīmi.
Limbažu
novada pārvalde piešķīrusi Atzinības rakstu par mūža ieguldījumu sabiedriskā darbībā.


Quotations

Par savu literāro jaunradi un procesu

"Dzeja sāka mani interesēt apm. 25 gadu vecumā kā izteiksmes veids. Pārdzīvojot dziļi un izteikti kādu domu, radās vēlēšanās ar to dalīties. Īpašu jūtu eksploziju ir bīstami paturēt sevī. Vislabāk ar to tikt galā uzliekot uz papīra. Atradu, ka man tuvākais izteiksmes veids ir dzejas forma. Rakstīju jau sen, bet ilgu laiku kautrējos stāties publikas priekšā. [..] Tematam jeb domai manā dzejā ir noteicošs faktors. Es nevaru rakstīt par "ilgām un smilgām." Tāpat vārdu žonglēšanai bez satura jēgas varbūt ir kuriozitātes pievilcība, bet tā nevar radīt jūtu pacēlumu, kas mestu laipu no autora uz lasītāju vai klausītājos. Un, ja man ir, kas sakāms, tad gribētos arī rast atbalsi. [..] Dzejnieka eksperimentēšanai nevarētu būt robežu, jo tā ir daļa no viņa paša un dzejas augšanas procesa. Bet tas nebūt nenozīmē, ka ar saviem eksperimentiem tam būtu jāapgrūtina publika. Kā katrā eksperimentēšanas procesā, arī dzejā ne vienmēr izdodas sasniegt cerēto." / Treji Vārti, Nr. 82, 1981 /

"Rakstu tikai tad, kad dzeja manī ir nobriedusi un pati laužas ārā, kad vairs nevar nerakstīt, kad vārdi paši prasās uz papīra". / Latvija Amerikā, 2011, 5. martā /

Par Intas Purvas dzeju

" Tā nu tas ir gadījies, ka Inta Purva ari ir izvēlējusies dzeju, caur kuru jeb ar kā palīdzību meklēt atbalsi sev radniecīgajā tautas daļā. Ikviens no mums kāro dzīvē sastapt kādu, kas saprot mūsu klusāki izrunāto vārdu, kas tajos saklausa sev tuvu izjūtu skanēšanu – mēs kārojam būt saprasti, mēs negribam justies vieni un atstāti, mēs meklējam savam garam radiniekus...
Dzejniece Inta Purva par sevi saka, ka nonākusi jau rimta zīmē. Viņu sapratīs visi tie, kas arī sevi jūt elpojam šai rimta zīmē, kad valoda zaudē savu skarbo izskaņu, kad spējam ar sapratēja smaidu sekot savu atvasīšu rūpēm un neveiksmēm.... Intu Purvu sapratis arī tie, kas pazinuši lielo mīlestību, kas sevī glabā kā neprāta kaisli, tā sapratēja glāstu. Bet vislabāk Intu Purvu sapratis tie, kas lielā cienā tur mūsu senču parašas, gudrības un ticējumus, kam tuva ir pasaciņa kurā sastopamies ar Antiņu un gudrajiem brāļiem, kad zinām, ka ari šodien ir vajadzīgi stikla kalnā kāpēji un zinām kuri tie būs. Un kam tuvi ir arī zaķītis un kaķītis, kas kādreiz uz ceļa satikās un brīnījās." / Treji Vārti, 1981, Nr. 82 /

Par dzejas krājumu "Jāuzzied" (Rīga: Nordik, 1997)

"Dzejoļi sakārtoti četrās tematiskās nodaļās: Sentēvu josta, Melnā stunda, Atbalss un Es pati. Sabiedriski nozīmīgākā ir pirmā, bet intīmākā – pēdējā. Uzziedējusi Dieva mīlestības gaismā, viņa jūt savu likteni ieaustu sentēvu jostā, un nav tādas varas, kas spētu to izārdīt. [..] Jau krājuma pirmajos dzejoļos sievišķīgā Inta Purva apliecina sevi arī kā kaismīgu publicisti, kuru satrauc gan pagātnes notikumi, rakstot veltījumu Kurzemes cietokšņa varoņiem, gan Saeimas vēlēšanas, no attāluma, taču ne pasīvi vērtējot notikumus Latvijā, bet šaubu maldugunīs atzīstot, ka "gausi riest brīvības sēkla", un sev un lasītājiem uzdodot vissvarīgāko jautājumu: "Kas atbildību nesīs rītdienai?" (Rītdienas gaidās). [..] Nodaļā Melnā stunda dzejniece nav vairījusies no skumjām. [..] Atbalss – tā ir ilgošanās pēc bērnības zemes un mazā sirmā kumeliņa, kurā atjāj pasaciņa, pēc zaķīša un kaķīša, kas kādreiz satikās uz ceļa. [..] Grāmatā ievietoti arī divi nelieli dramaturģiski sacerējumi, kurus autore pieticīgi nodēvējusi par uzvedumiem – Jāņu nakts teiksma un Pūt, Jānīti, vara tauri! Abi sarakstīti saistītā valodā un, kā jau nosaukumi liecina, veltīti vislatviskākajiem svētkiem - vasaras saulgriežiem."
Auziņš, Arnolds. Dzejnieces uzziedēšana. Literatūra. Māksla. Mēs, 1997, 2. okt.
LinksZiedonis Purvs (1923–1989) - Relative
Marta Alberinga (1909–2005) - Relative
Occupationswriter
public employee
Birth time/place05.01.1931
Rīga
Rīga

EducationLībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany

Mācījās Lībekas Mēzenes nometnes latviešu skolā.


Amerikas Savienotās Valstis
United States

Neklātienē mācījās ASV Kolorādo Kalnraktuvju skolā.


Toronto Universitāte
Toronto
Toronto, Ontario, Canada

Studējusi ģeoķīmiju.


Lībekas Latviešu ģimnāzija
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany

Natālijas Draudziņas ģimnāzija
Bruņinieku iela 24A, Rīga
Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001

Unknown – 1950
Kalmāra
Kalmar län, Sverige

Mācījās tehnikumā.

Working place"Daugavas Vanagu Mēnešraksts"
Redaktore.

1957
Toronto
Toronto, Ontario, Canada
Sāka darbu Technical Service Laboratories Toronto, kļūdama par izrakteņu nodaļas vadītāju.

1959 – 1984
Žurnāls "Mazputniņš"

Viena no redaktorēm un "Gudro putnu" krustmāte..

Participation in organisationsAkadēmiskā organizācija "Ramave"

Latviešu preses biedrība
Kanāda
Canada
Kanādas kopas biedre.
Travelled00.04.1983
Anglija
England, United Kingdom
Viesojās ar referātiem pie Anglijas latviešiem dažādās pilsētās.

00.08.2010
Anglija
England, United Kingdom
Viesojās, piedalījās DV rīkotā literārā sarīkojumā "Straumēnos".
RewardsThe Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2008. gada 14. oktobra lēmumu. Ordenis pasniegts 2008. gada 18. novembrī Toronto, Kanādā.
IV šķira
2008

Map legend











Showing 1-11 of 11 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rīga
(Rīga)
05.01.1931Birth time/placeCity
2Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
(Not set)EducationCity
3Kalmāra
(Kalmar län, Sverige)
1950EducationCity
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
(Not set)EducationCountry
5Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
(Not set)EducationCity
6Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
(Not set)EducationCity
7Bruņinieku iela 24A, Rīga
(Bruņinieku iela 24A, Rīga, LV-1001)
(Not set)EducationBuilding, house
8Toronto
(Toronto, Ontario, Canada)
1957Working placeCity
9Anglija
(England, United Kingdom)
01.04.1983TravelledCountry
10Anglija
(England, United Kingdom)
01.08.2010TravelledCountry
11Kanāda
(Canada)
(Not set)Participation in organisationsCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.