Hugo Braunšveigs

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (16); Translator (1); Compiler (6); Editor (1); Person of reception (1)

Photos: Person in photo(1)

NameHugo Braunšveigs
Name at birthHugo Johann Julius von Braunschweig
SummaryJohans Jūlijs Hugo von BRAUNŠVEIGS (Braunschweig, 1825-1898) ir Baltijas vācu mācītājs, publicists un izdevējs. Braunšveigs ir dzimis pedagoga Johana Daniela Braunšveiga ģimenē, mācījies Jelgavas un Rīgas skolās un studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (1843-47), iegūstot arī maģistra grādu (1855), tomēr no akadēmiskās karjeras atteicies, strādājis par palīgmācītāju Embūtē (1849-1850), mājsklolotāju Dundagā (1850-1854), mācītāju Valmierā (1856-1864). No 1864. līdz 1870. gadam Braunšveigs ir dzīvojis Rīgā, iesaistījies jaunlatviešu izdoto "Pēterburgas Avīžu" izplatīšanā pilsētas latviešu vidū, izdevis vācu laikrakstu Rigaer Blätter (1866-1868) un latviešu mēnešrakstu, vēlāk - avīzi "Draugs un Biedris" (1866-1869) ar pielikumu "Bērnu Pastnieks" - pirmo periodisko izdevumu bērniem. Vēlāk Braunšveigs atgriezies mācītāja darbā un kalpojis Slokas draudzē un tās filiālē Dubultos (1870-1893). No 1893 līdz mūža galam dzīvojis Rīgā. Braunšveigs publicējis vairākus rakstus par baznīcas liturģiju, sinodi, reliģiskajiem rakstiem un draudžu dzīvi Baltijas vācu izdevumā Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Kirche in Rußland.
1862. gadā laikrakstā Rigasche Handels-Zeitung 1863. gadā žurnālā Baltische Monatsschrift Braunšveigs ir publicējis rakstus ar radikālu prasību šķirt baznīcu no skolas, pārdot mācītāju zemes, atcelt piespiedu kristīšanu un laulāšanu baznīcā, tulkot nevis rediģēt latviešu Bībeli, aktīvāk iesaistīt latviešus draudžu iekšējās kārtības noteikšanā utml. Braunšveigs ir tulkojis Jaunās Derības vēstules kolosiešiem latviešu valodā (Magazin, 1863). Pēc "Pēterburgas Avīžu" slēgšanas Braunšveiga izdevējdarbība (1866-1869) ir uzskatāma par jaulatviešu laikraksta idejisko tendenču turpinājumu.
1866. gadā Braunšveigs ir izdevis sešas enciklopēdiska satura brošūras "Draugs un biedrs katram derīgam darbam", "Jauni prieki", "Vasaras lasumi", "Gaiši vakari", "Iekšzemnieks", "Ārzemnieks". Izdevumā "Draugs un Biedris" valdīja latviešiem labvēlīgs gars, tā tendence bija sniegt zināšanas par pasaules vēsturi, ģeogrāfiju un politiku, kā arī modernās sabiedrības attīstības tendencēm, lauksaimniecības un rūpniecības tehnoloģizāciju, informācijas apmaiņas veicināšanu ar dzelzceļu un telegrāfa starpniecību; liela uzmanība tika pievērsta arī izglītības un latviešu valodas vēstures un modernizācijas jautājumiem, veicinot latviešu garīgo atmodu un padarot latviešus par zinātkāru lasītāju tautu. "Drauga un Biedra" līdzstrādnieki: Tullijs, Indriķis Alunāns, Gerhards Tauriņš, Ernests Dinsbergs, Jūlijs Vīstucis, Jānis Bankins, Paulīne Gailīte, Matīss Kaudzīte, Atis Kronvalds u.c. Braunšveigs veicināja latviešu tautskolotāju tālākizglītību, kā arī literāro un pētniecisko darbību.


Personal informationJohans Jūlijs Hugo fon BRAUNŠVEIGS (von Braunschweig, 1825-1898) ir dzimis Kurzemes guberņas skolas direktora Johana Daniela von Braunšveiga (1786-1857) un viņa sievas jelgavnieces Katarīnas Šarlotes dzimušas Šmēlingas (Schmölling, 1794-1858) ģimenē.
Hugo Braunšveigs ir 1858. gada 18. decembrī precējies ar Francisku, dzimušu Fromholdi-Treiju (Fromhold-Treu, 1832-1893), mācītāja Johana Hermaņa Treija meitu. Laulībā dzimuši ārsts Rihards Rudolfs fon Braunšveigs; Johana fon Braunšveiga; Ernsts Morics fon Braunšveigs, Fromholds Vilhelms fon Braunšveigs.
Pēc: https://www.geni.com/people/Hugo-Johann-v-Braunschweig/6000000034369517843
Work
Publikācijas par reformu nepieciešamību vietējā evaņģēliskajā baznīcā
1862: Zu unserer kirchlichen Reform-Frage. Rigasche Handels=Zeitung. nr. 12 (16/28 Januar); nr. 37 (14./26 Februar); nr.87 (17./29 Apr.).
1862: Ueber unsere kirchliche Reform. Rigasche Handels=Zeitung, nr. 94 (25 April/7.Mai)
1863: Ein deutsches Wort an den unparteiischen Teil. Baltische Monatsschrift, VI, S. 514-538.

Populārzinātnisku un saimniecisku burtnīcu virkne (1866)
Draugs un biedrs katram derīgam darbam
Jauni prieki
Vasaras lasumi
Gaiši vakari
iekšzemnieks
Ārzemnieks

Publikācijas latviešu presē
1867: Sarunāšana par ne-vietas zemi [humoristiski satīriskā proza]. Draugs un Biedris, nr. 2
Veci laiki mūsu jūrmalā. Draugs un Biedris, nr. 6,7
1868: Ko dara zilbe at- latviešu valodā? Draugs un Biedris, nr. 2
Par latviešu valodas iesākām [ par latviešu valodas cilmi, salīdzinājumā ar grieķu valodu] Draugs un Biedris nr. 4
Pretīšanās [polemika ar Ati Kronvaldu par lietuviešu valodu kā vecāku valodu par latviešu valodu] Draugs un Biedris, nr. 26
Lasītājiem [par latviešu valodas atvasinājumiem un galotnēm] Draugs un Biedris, nr. 24
Uzaicināšana vidzemnieku un kurzemnieku skolmeisteriem [godalgas izsludināšana par labāko oriģinālrakstu] Draugs un Biedris, nr. 36
Latviskas valodas kopšana. Draugs un Biedris, nr.6-8; 1869, nr.40, 42
1869: Par kādu augstāku skolu latviešiem Draugs un Biedris, nr. 43, 46

Recepcija:
Zenta Zelmene. Enciklopēdiska satura izdevumi Latvijā līdz 19. gadsimta 70. gadiem. LVU dipomdarbs. Rīga, 1964. [LNB RXA155,1]
H. fon Braunšveiga vēstules mācītājam K.V.G. Fīrhufam (1863, 1864, 1866) LU ABMR LLDB fondā nr.5492, I,35.

Quotations.. viņš izdeva latviešu laikrakstu "Draugs un Biedris" un līdz ar pielikumu "Bērnu pastnieks". Lai gan šim latviešu laikrakstam nebija nolemts ilgs mūžs, tomēr viņš atstāja latviešu tautā labu slavu un viņa vadītājam Hugo fon Braunšveigam neizdzēšamu pateicīgu piemiņu. "Draugs un Biedris" bija kā pavasara cīrulītis, kas toreiz vienaldzības aukstumā pussastingušajai latviešu tautai sludināja mošanos uz jaunaju labāku, apzinīgāku dzīvi un rādīja tai šīs dzīves rīta blāzmu (..). pabalstīts no tādiem rakstniekiem un censoņiem, kādi Kronvalda Atis, Ernasts Dünsbergs, Kaudzītes Matīss, T. Gailīts, "Draugs un Biedris" iesāka runāt tādu valodu, kura pēc Pēterburgas Avīžu apstāšanās nebija vairs dzirdēta. (..) viņam visvairāk rūpēja skolas lietas un vispāri ļaužu apgaismošana un izglītība.
No: [Anon.]. Mācītājs Hugo f.Braunšveigs. Balss, nr. 46 (1898), 18.nov.

Patiess draugs un biedris biji / Latvjiem gara cenšanā,
Dižus darbus padarīji / Gara gaismas celšanā.
“Draugs un Biedris” gaiši rāda / Tava darba centienus,
Mērķa vietā Tevi stāda / Gaismot tumšus ļautiņus.
Tavu gaismas darbu sekas / Spilgtās krāsās spulgojas:
Latvji staigā gaismas tekas, / Gaismas darbos pūlējas...
Mierīgs savu galvu lieci / Nu zem zaļiem velēniem;
Gaisma kļūst, ko latvjiem sniedzi/ Alga taviem centieniem.
A.S. [Kristaps Alksnis]. Neaizmirsteļu vainags Mag.Jāņa Julija Hugo f. Braunšveiga kapam. Tēvijas kalendārs 1899. gadam. Rīga: E.Platess, 1898, 28. lpp.


..pēc Jura Alunāna "Sētas, Dabas, Pasaules" un "Pēterburgas Avīzēm" nebija neviena preses izdevuma, kas turpinātu jaunlatviešu ievadīto tautas izglītošanu. Šo pārtraukumu izmatoja liberālais vācu mācītājs J.H. Braunšveigs, 1866. gadā izdodams sešus populāri zinātnisko rakstu krājumus: “Draugs un biedrs katram derīgam darbam”, “Jauni prieki”, “Vasaras lasumi”, “Gaiši vakari”, “iekšzemnieks” un “Ārzemnieks”. Tie atzīstami par mēģinājumu izdot latviešiem enciklopēdijas aizstājēju.
No: Zenta Zelmene. Enciklopēdiska satura izdevumi Latvijā līdz 19. gadsimta 70. gadiem. P. Stučkas Latvijas Valsts Universitāte. Diplomdarbs. 1964, 155. lpp.
Occupationspastor
publisher
Birth time/place10.08.1825
Jelgava
Jelgava
Residence1864–1870
Krišjāņa Valdemāra iela, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela, Rīga

Toreiz: Nikolaja ielā 31, Rīgā, sētas namā.

No: Hugo Braunšveigs. Draugs un biedris. Mājas Viesis, nr.5 (1867), 30. janv.

Education1838–1840 (Date is approximate)
Jelgavas vīriešu ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001
Apmeklē ģimnāziju, precīzs mācību sākuma un beigu laiks nav zināms.

1840–1842
Vidzemes guberņas ģimnāzija
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050

Iegūst diplomu, derīgu studijām augstskolā


1843–1847
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studē teoloģiju, saņem kandidāta grādu Cand.Theol.

1846. gadā apbalvots ar divām universitātes sudraba medaļām, viena no tām par sprediķi, kas balstīts Lukas evaņģēlija 18. nodaļas 35.-43. pantā (par Jērikas aklā dziedināšanu).

Pēc: Universität- und Schulchronik. Das Inland, nr.51 (1846), 17.dec.


1854–1855
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Decembrī nokārto maģistra eksāmenu, nākošā gada sākumā iegūst maģistra grādu (Mg.theol.) par darbu Die Ecclesiologie, ein biblisch-dogmatischer Entwurf. Dorpat: Laakmann, 1855, 109 lpp.

Working place28.08.1849–08.05.1850
Embūtes evaņģēliski luteriskā draudze
Embūtes luterāņu baznīcas drupas, LV-3436, Latvia
Embūte parish, LV-3436, Latvia
Kalpo kā mācītāja palīgs jeb adjunkts

1850–1854 (Date is approximate)
Dundagas pils
Pils iela 14, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270
Mājskolotājs, precīzs darba beigu datums nav zināms.

05.02.1856–04.03.1864
Valmieras Sv. Sīmaņa evaņģēliski luteriskā draudze
Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
Bruņinieku iela 2, Valmiera, LV-4201
Adjunkts, kopš 1856. gada novembra - diakons.

1866–1869
Mēnešraksts "Draugs un Biedris"
Rīga
Rīga
Mēnešraksta dibinātājs un vadītājs. Piesaista līdzstrādniekus Ernestu Dinsbergu, Šēnbergu, J. Bankinu, pirmos rakstus publicē Kaudzītes Matīss un Atis Kronvalds, rūpejas par galvenokārt saimnieciska un populārzinātniska satura publikācijām lasītāju izglītošanai, raksta arī par valodniecības un izglītības jautājumiem.

1870–1893
Slokas evaņģēliski luteriskā draudze
Slokas evanģēliski luteriskā baznīca
Raiņa iela 4, Jūrmala, LV-2011
Draudzes mācītājs, apkalpo filiāli Dubultos, draudze pulcējas 1850. gadā uzceltajā lūgšanu namā.
Place/time of death23.11.1898
Rīga
Rīga
Miris 11.XI/23.XI vienos pēcpusdienā Rīgā, Dzirnavu ielā 55, izvadīts 16.XI/28.XI no Rīgas, apbedīts 17.XI/ 29.XI plkst. 13 Asaru kapos.
Buried29.11.1898
plkst. 13ostm
Asaru kapi
Kāpu iela 85, Jūrmala, LV-2008

Apgabāts Asaru kapos



Showing 1-13 of 13 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Jelgava
(Jelgava)
10.08.1825City
2Krišjāņa Valdemāra iela, Rīga1864 - 1870Street
3Rīga
(Rīga)
23.11.1898City
4Asaru kapi
(Kāpu iela 85, Jūrmala, LV-2008)
29.11.1898Cemetery
5Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1843 - 1847Building, house
6Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1838 - 1840Building, house
7Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
1840 - 1842Building, house
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1854 - 1855Building, house
9Embūtes luterāņu baznīcas drupas, LV-3436, Latvia
(Embūte parish, LV-3436, Latvia)
28.08.1849 - 08.05.1850Church
10Dundagas pils
(Pils iela 14, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270)
1850 - 1854Castle
11Valmieras Svētā Sīmaņa baznīca
(Bruņinieku iela 2, Valmiera, LV-4201)
05.02.1856 - 04.03.1864Church
12Slokas evanģēliski luteriskā baznīca
(Raiņa iela 4, Jūrmala, LV-2011)
1870 - 1893Church
13Rīga
(Rīga)
1866 - 1869City

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.