Heinrihs Frīdrihs Heselbergs

04.01.1792 – 02.08.1848

Heinrihs Frīdrihs Ludvigs HESELBERGS (Hesselberg, 1792 - 1848) ir Baltijas vācu mācītājs, valodnieks un literāts. Viņš ir dzimis inspektora ģimenē, studējis teoloģiju Tērbatā (1807-09), Heidelbergā (1810) un Jēnā (1810-11), pēc tam strādājis par mājskolotāju pie grāfa J. Lambsdorfa Laidē. Heselbergs ir kalpojis Sakaslejas (1823-26), Dalbes (1826-44) un Seces (1844-48) draudzēs, kā arī bijis Kurzemes konsistorijas asesors (1842-48).
Pēc Latviešu Literārās (Draugu) biedrības aicinājuma, balstīdamies galvenokārt pašam labi pazīstamajā ap Jelgavu runātajā latviešu valodā, Heselbergs ir sarakstījis latviešu valodas gramatiku Lettische Sprachlehre ("Latviešu valodas mācība", 1841/42), kas domāta vāciešiem latviešu valodas apguvei. Heselberga gramatikā 1850gados balstījās valodnieks un folklorists Augusts Bīlenšteins, strādājot pie savas latviešu valodas gramatikas.
Heselbergs ir publicējies kopš 1824. gada latviešu presē, vēlāk izdevis garīga satura grāmatas latviešu valodā: "Mīlestības dāvana jaunekļiem" (1834), "Pērļu rota" (1842), "Sprediķu grāmata" (1844, kopā ar E. Neanderu) u.c. Krājumā "Patiesīgi stāsti par Dieva vārdu spēku" (1850, periodikā) ir liecības par cilvēku brīnumainu dziedināšanu, piesaucot Jēzus vārdu. Periodiskajos izdevumos "Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām", "Tas Latviešu Ļaužu Draugs", "Latviešu Avīzes" publicēti Heselberga sacerēti un tulkoti reliģiska satura stāsti, tēlojumi, kā arī ziņas par notikumiem draudzes dzīvē - plūdiem, slīkoņu atdzīvināšanu u.tml. Heselbergs ir miris no holēras, ciemojoties Krimuldā pie savas meitas.
I.Rubule

Birth time/place

04.01.1792
Ventspils

Place/time of death

02.08.1848
Krimulda
Miris pie meitas, Krimuldas mācītāja Paula Zēberga sievas. Heselbergs kopā ar dēlu Karlu Frīdrihu Heselbergu braucis no Seces apciemot meitu uz Krimuldu, bet piestājis Jēkabpilī, kur plosījusies holēra; abi ar dēlu inficējušies; mācītājs miris 11os no rīta, dēls - astoņos vakarā. No: Th. Kallmeyer. Die evangelischen Kirchen und Prediger Kurlands.
Riga. 1910. S. 418.

Personal information

Heinrihs Frīdrihs Ludvigs HESELBERGS (Hesselberg, 1792-1877) ir dzimis Frīdriha Heselberga (Hesselberg, 1743-1810) un viņa sievas Annas Juliānas Beatas, dzimušas Fuksas (Fuchs, ap1768-1814) ģimenē.
Heselbergs ir precējies ar Karolīni Eleonoru Johannu Katarīnu Elferfeldi (Elverfeld, 1803-1877), mācītāja Karla Gotharda Elferfelda meitu, Apriķos 1820. gada 13. septembrī. Ģimenē piedzimuši vairāki bērni - Baltijas vācu literāts Karls Frīdrihs Heselbergs (1825-1848), Frīderike Karolīne, precējusies Zēberga (Seeberg, 1826-1868), mācītājs Frīdrihs Johans Jūliuss Heselbergs (1823-1883), Auguste (1828, mirusi dzemdībās) un mācītājs Gustavs Georgs Frīdrihs Heselbergs (1832-1888).

Dati precizēti pēc: https://www.geni.com/people/Caroline-von-Hesselber... [26.12.21.]

Professional activity

Darbs valodniecībā1841/42: Lettische Sprachlehre (..). Eine von der Allerhöchst bestätigten lettisch-literärischen Gesellschaft gekrönte und auf Kosten derselben gedruckte Preisschrift [latviešu valodas gramatika; LU AB Misiņa bibliotēkas rokrakstu krājumā - LLDB f.nr. 5373 saglabājušās 4 burtnīcas dažādos rokrakstos ar labojumiem un papildinājumiem topošajai gramatikai]. Jelgava

Raksti latviešu presē: par notikumiem draudzes dzīvē, pasauli un dabu1824: No Sakes (Sakenhausen) 13. September [sērga draudzē, slīkoņu atdzīvināšana]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1825: No Saku ķirspēles 16. decembrā [lielās vētras sekas un par badu uz jūras]. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1826: No Dalbiņas [aizstāvība ganiņiem, kam jācieš aukstumā, atgādinājums uzmanīties ar uguni]. Latviešu Avīzes, nr. 41, 14.10.
1827: Izraēļa sargs nesnauž, nedz miegā guļ [par novērstu dedzināšanas mēģinājumu Iecavas pagastā un slepkavības mēģinājumu pie Baložkroga Vidzemē]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1828: No Dalbiņas [lopu sērga]. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1828: No Dalbiņiem [lietavas un vispārējs bads]. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1835: Poļi nāk! [par malkas pludinātājiem] Latviešu Avīzes, nr. 36.
1835: No kalnu rašanās. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1836: No ūdens tvaika. Latviešu Avīzes, nr. 14.
1836: No augstiem kalniem. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1837: No Dalbes draudzes [plūdi]. Latviešu Avīzes, nr. 15
1838: Lūgšana pie visām mātēm [aicinājums nebarot bērnu ar krūti, ja māte nobijusies vai bēdīga]. Latviešu Avīzes, nr. 18, 3.05.

Sprediķi, lūgšanas, raksti par ticības vēsturi u.c. darbi ar kristīgu tematiku latviešu un vācu valodā1834: Mīlestības dāvana jaunekļiem pie iesvētīšanas iedota. Jelgava.
1836: No Dieva valstības. Krājumā Dieva vārda mīļotājiem. 1. sējas 9. sauja, 385.-394. lpp.
1837: Predigt über 1. Cor. 4, 1.2., zur Eröffnung der Kurländischen Provinzial-Synode im Jahr 1837 [sprediķis]. Jelgava.
1838: Die zwölf kleinen Propheten. Königsberg.
1842: Pērļu rota jeb svēti Dieva vārdi, ticīgām dvēselēm pie sirds likti uz ikkatru gada dienu. Jelgava
1843: Jāņa Arnta no Īsas kristīgas ticības un dzīvošanas pirmā grāmata [tulkojums: J. Arndt. Die vier Bücher von wahren Christentum, I daļa]. Jelgava.
1844: Sprediķu grāmata uz visām svētām dienām pa visu gadu, apgādāta no diviem mācītājiem [kopā ar E.Neanderu]. Leipciga un Jelgava.
1846/47: Īsa izstāstīšana no mūsu ticības izskaidrošanas, ko Dievs caur Mārtiņu Luteru licis izdarīt. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 4. burtnīca. Rīga.
1846/47: Tas dievabijīgs Mozus. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 1. burtnīca, 14. burtnīca. Riga.
1846/47: Lādētāju lūgšanas. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 1. krājums, 15. burtnīca. Riga.
1852: Jāņa Arnta Paradīzes dārziņš jeb Lūgšanu grāmata [tulkojums, J.Arndt. Das Paradiesgärtlein voll christlicher Tugenden]. Jelgava.

Īsproza1832: Labāki nabagam būt ar spirgtu veselību un spēku, nekā bagātam ar vāju un neveselu miesu. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 10.
1832: Dievs to taisnu ir šinī pasaulē sažubān ar laicīgām mantām apsvētī. Tas Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 14, 15.
1835: Tas cienīgs kungs un nabags vectēvs. Latviešu Avīzes, nr. 36.
1836: Dievs valda brīnišķi. Latviešu Avīzes, nr. 6.
1836: Dzenaties pēc Dieva taisnības. Latviešu Avīzes, nr. 37.
1838: Anne un Ede. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1840: Otrais solis uz laimi jeb laika kavēklis veciem un jauniem, īpaši skolas bērniem [stāstiņš]. Jelgava
1840: Mūžība [pasaka]. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1849: Patiesīgi stāsti par Dieva vārdu spēku. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. 2. krājums. 8. burtnīca. Rīga.
1850: Jēkabs, tas Dieva bijīgs kroplīts. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām, 3. krājums 1. burtnīca. Riga.
1850: Anna, tā paklausīga meita. Krāj. Ziņas un stāsti par Dieva valstības lietām. 3. krājums, 5. burtnīca. Rīga.
1869: Jēkabs, tas dieva bijīgs kroplīts [tulkojums, atkārtots izdevums]. Rīga
1871: Anna, tā paklausīga meita [tulkojums: R.L. Oeser; 4. izdevums]. Rīga.

Quotes

Kā zibens, kas pie gaišas debess no maza mākuļa izšaujās, visus, kas to dzird, otru tik izbiedē, tā satrūkās šīs draudzes locekļi, kad tie no viņa [Heselberga] agras un ātras nāves to pirmu bēdu ziņu dabūja, tā iztrūksies ir Dalbas un Sakuleijas draudze, kurām viņš papriekš par mācītāju bijis, tā viņu nožēlos visi Kurzemes un Vidzemes latvieši, kurus viņš caur savu ar Jelgavas mācītāja Neandera palīgu sarakstītu teicamu sprediķu grāmatu, caur savu garīgu pērļu rotu un citām slavējamām grāmatām uz Dieva ceļiem vadījis un skubinājis.
[J.T.Bērents]. No Seces [nekrologs]. Latviešu Avīzes, nr. 37, 9.09. 1848.

Ir Heselberģim arīdzan / Lai no mums pateicība skan
Par pērļu rotu, sprediķiem, / Ko izdevis mums latviešiem.
No: E. Dinsbergs. Goda rīme latviešu tautas kopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 15. 8.04.1848.

No lielākiem valodnieciskiem darbiem, kas Latviešu Draugu Biedrības pirmajā laikmetā tapa sagatavoti un iznāca klajā, vispirms minama 1841. gadā izdotā Dalbes mācītāja H. Hesselberga Latviešu valodas mācība (Lettische Sprachlehre), ko biedrība godalgoja (..) 1840.g. (..), kad savas atziņas par to iepriekš bija nodevuši izraudzītie spriedēji mācītāji J.T. Bērents, E. Neanders un O. Girgensons (..) Ulmans izteicās par šo gramatiku, kurā tas taisīja daudz piezīmes un pārlabojumus, ka Hesselbergs "devis visumā ar pilnīgi pareizu taktu īsi un noteikti visu vajadzīgo un sevišķi sintaksē daudz ko vairāk un labāk nekā viņa priekšgājēji." Arī profesors Endzelīns tur Heselberga gramatiku pārāku par Rozenbergera vēlāk iznākušo darbu. G. Braže pārmeta autoram to, ka viņš turējies tikai pie savas Jelgavas apkārtnes izloksnes, ko valodnieki atzīst taisni par slavējamu šai darbā (..). Savu aprobežoto apstākļu dēļ viņš [Heselbergs] bija spiests nodoties, blakus mācītāja amatam, svešu bērnu mācīšanai, pie tam atlicinot laiku nodarboties daudz vien arī ar rakstniecību. Viņu pieskaita katrā ziņā pie ievērojamākiem mācītājiem Kurzemē pagājušā gadusimtenī.
No: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: A. Gulbis, 1929, 135.-136. lpp.
APBALVOJUMS1840: Latviešu Literārā (Draugu) biedrība piešķir 200 rubļu - godalgu par "Latviešu gramatikas" manuskriptu (Lettische Sprachlehre, public. 1841/42).

Affinities

Occupations

Name at birth

Heinrich Friedrich Hesselberg

Pseudonym

Dalba mācītājs ; H-g; "20"

Additional names

Ludwig

Working place

Laidu muiža
Strādājis par mājskolotāju pie grāfa J. Lambsdorfa Laidē.

1823–1826
Sakaslejas evaņģēliski luteriskā draudze
Sakaslejas luterāņu baznīca
draudzes mācītājs

1826–1844
Dalbes evaņģēliski luteriskā draudze
Dalbes luterāņu baznīca
draudzes mācītājs

1844–1848
Seces evaņģēliski luteriskā draudze
Seces luterāņu baznīca
draudzes mācītājs, ievests amatā 1844. gada 30. aprīlī, to veicis Sēlpils prāvests J.F.Lundbergs.

Education

1805–1807
Rindas mācītājmuiža
Skolojies pie mācītāja Johana Zāmuela Hilnera (Hillner), sagatavojies iestājai Tērbatas Universitātē. Precīzs mācību laiks nav zināms.

1807–1809
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
studējis teoloģiju

1810
Heidelbergas Universitāte
Heidelberga
studējis teoloģiju

1810–1811
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
studējis teoloģiju

Participation in organisations

14.07.1842
Kurzemes konsistorija
Jelgava
asesors jeb piesēdētājs.

Buried

22.02.1849
Seces vecā kapsēta
Apglabāts kopā ar dēlu 22.02. pēc v.st. Latviešu valodā baznīcā runu teicis draudzes mācītājs V.A.S.Vāgners, vāciski - Krimuldas mācītājs Pauls Zēbergs, tad dziesmas pavadībā sekojis gājiens uz kapiem; ķesteri nesuši lielu dzelzs krustu - draudzes veltījumu savam neaizmirstamajam mācītājam un viņa dēlam. Pie kapa runāja Pauls Zēbergs par krusta nozīmi uz šā kapa, kā arī mācītāji G.V. Kāns no Jaunjelgavas, mācītājs J.K.Stenders no Sunākstes. Uzraksts uz krusta, pieminot tēvu H.F.L.Heselbergu, viņa pēdējie vārdi: "Man ir prieks šķirties un būt pie Jēzus Kristus" (Ich habe Lust abzuscheiden und bei Jesu Christo zu sein); pieminot dēlu K. Heselbergu: "Es vienmēr palikšu tā Kunga namā" (Ich werde bleiben in dem Hause des Herrn immerdar).No: P. Seeberg. Karl Hesselberg`s Leben. In: Karl Hesselberg`s, eines jungen Theologen nachgelassene Schriften nebst seiner Biographie. Paul Seeberg (Hrsg.). Mitau: A.Neumann`s Verlag, 1853, S. 41.