Heinrihs Alunāns

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (2); Person of reception (2)

Photos: Person in photo(2)

NameHeinrihs Alunāns
Additional namesIndriķis Remperts Anšs
PseudonymKauļu Indriķis
SummaryHeinrihs (Indriķis) Alunāns (Remperts Anšs) (1835–1904) – jaunlatviešu kustības darbinieks, pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, žurnālists un tulkotājs. Jura Alunāna brālis, Ādolfa Alunāna tēvabrālis. Vairāku latviešu kultūrvēsturei un literatūrai nozīmīgu darbu izdevējs – Heinriha Alunāna apgādā iznāca Jura Alunāna "Dziesmiņas", brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" pirmizdevums, Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas", Ādolfa Alunāna lugas. Arī Heinrihs Alunāns arī pats rakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (1867), tulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873).
Personal informationDzimis Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna (1797–1858) un Edes (Hedvigas) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Heinriha brāļi un māsas: Pēteris, Minna, Jūlijs, Edvards, Jūlija, Juris.
Heinriha Alunāna vecākā brāļa Pētera bērni pazīstami latviešu kultūrā – Ādolfs Alunāns, Nikolajs Alunāns, Teodors Alunāns. Viņa meita Luīze – Vensku Edvarda (Skujenieka) sieva, abu bērni – Biruta Skujeniece un Marģers Skujenieks.

1889. gada 29. oktobrī apprecējis Elizabeti Alunāni (Jačuns), 1855–1944), kura pēc vīra nāves 40 gadus vadījusi viņa spiestuvi un abus grāmatu veikalus.
Work

Izdevējdarbība un grāmatu tirdzniecība

1873. gadā Jelgavā, Lielajā ielā 21 atvēra grāmatveikalu ar plašu maksas lasāmbibliotēku un apgādu. Vēlāk filiāles iekārtotas Jelgavā un Bauskā.
No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā. Iespiedis vairākus laikrakstus, no 1892. gada laikrakstu "Tēvija".

Nozīmīgākie izdevumi
Dzīves laikā apgādājis apmēram 280 grāmatu – latviešu prozu un dzeju, lubu literatūru, lugas (aptuveni 50), zinātniskos izdevumus un tulkojumus.
Pirmais izdotais darbs – brāļa Jura Alunāna rakstu apkopojums "Tautas saimniecība" (laists klajā 1867. gada martā). Grāmatas pielikumā Heinriha Alunāna uzrakstīta brāļa Jura biogrāfija.
1867, 1869: Jura Alunāna "Dziesmiņas"
1879: brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki" (pirmizdevums)
1880: Matīsa Kaudzītes sastādītā dzejas antoloģija "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas" (pirmizdevums)
Galvenokārt Ādolfa Alunāna lugas – "Paša audzināts" (1869), "Mucenieks un muceniece" (1872), "Icigs Mozess" u.c. atkārtotos publicējumos.

Apgādājis valodu mācību grāmatas un vārdnīcas, 19. gadsimta 90. gados aktīvi darbojies zinātniskajā grāmatniecībā.
1891: A. Lerha-Puškaiša "Latviešu tautas pasakas" (1-3)
1891: K. Mīlenbahs "Par valodas dabu un sākumu"
1889, 1891: enciklopēdiskais rakstu krājums "Sēta, daba, pasaule" (5., 6. laidiens)
1893: K. Mīlenbahs "Daži jautājumi par latviešu valodu" (2. daļa)
1893–1901: "Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības nodaļas rakstu krājums" (3.–6. laidiens)
1897–1898: "Konversācijas vārdnīcas" 27., 28. burtnīca

Izdevis arī Valtera Skota, Čarlza Dikensa, Bjērnstjernes Bjernsona darbus, bērnu un jaunatnes literatūru (kopš 1886. gada sērijā "Bibliotēka").

Darbība literatūrā un publicistikā

No 1857. gada publikācijas laikrakstā "Mājas Viesis", "Pēterburgas Avīzes", krājumā "Sēta, daba, pasaule" u.c. par izglītības, tautsaimniecības, zemkopības, dabaszinātņu, ģeogrāfijas, vēstures, valodniecības u.c. jautājumiem, latviešu un krievu presē publicējis rakstus pret latviešu pārvācošanu.

Sarakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (pēc A. Heikinga, 1867).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

Tulkojis Nikolaja Gogoļa lugu "Revidents" (1871), Aleksandra Ostrovska lugu "Pašu ļaudis – gan izlīgsim" (1873).
Quotations"Heinrihs Alunāns ir latviešu kultūras vēsturē izcilās Alunānu dzimtas pārstāvis, Jura Alunāna brālis. H. Alunāns līdzās K. Stālbergam Rīgā bija pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, ievērojams jaunlatviešu kustības darbinieks; viņa vārds saistās ar sava laika nozīmīgākajiem sabiedriskās un kultūras dzīves notikumiem. H. Alunāna darbība attiecināma uz 19. gadsimta latviešu nacionālās grāmatniecības veidošanās sākumposmu, kad latvieši sāka apzināties nepieciešamību veicināt tautas kultūras attīstību. [..] Saskaņā ar tālaika tradīciju, H. Alunāns savā grāmatveikalā iekārtoja plašu maksas bibliotēku. Tā izveidojās par lielu bagātību krātuvi, kur varēja atrast vai visas latviešu valodā izdotās grāmatas. H. Alunāna palīdzību meklēja, ja bija vajadzīgs kāds senāks izdevums. Grāmatās H. Alunāns ieguldīja visus savus līdzekļus, veselu kapitālu, bet pats dzīvoja ļoti pieticīgi, ģērbās atturīgi. Grāmatu pasaulē H. Alunāns bija atradis savu īsto vietu."

"1879. gads bija nozīmīgs gan latviešu literatūrā, gan grāmatniecībā un nesa paliekošu slavu H. Alunānam – viņa apgādā iznāca pirmais latviešu reālistiskais romāns, brāļu Kaudzīšu "Mērnieku laiki". Tas iznāca burtnīcās līdzīgi populārajiem piedzīvojumu romāniem. Grūti nācies autoriem pierunāt H. Alunānu uzņemties tā izdošanu, jo viņš nav bijis augstās domās par to. Vēstulē M. Kaudzītem 1879. gada 24. septembrī H. Alunāns rakstīja: "Viss Jūsu romāns no kāda liela svara nav, to ticiet droši [..] no tiem nekas varens neiznāks." Tomēr "Mērnieku laikiem" bija lemts cits liktenis. [..]
Nākamajā, 1880. gadā H. Alunāns izdeva M. Kaudzītes sastādīto dzejas antoloģiju "Smaidi un asaras jeb Dzejnieku labdienas", kas jau kopš 1874. gada bija ceļojusi no viena izdevēja pie otra, līdz nonāca H. Alunāna rokās. Grāmata ar 684 lappusēm bija lielākais latviešu dzejas izdevums. Bija pārstāvēti visi tālaika ievērojamākie latviešu dzejnieki – Auseklis, K. Barons, F. Brīvzemnieks, E. Dinsbergs, M. Kaudzīte, F. Mālbergs, A. Pumpurs, A. Stērste, Vensku Edvarts. Tā bija pirmā latviešu dzejas antoloģija, kas ieguva lielu popularitāti. [..] Vidzemnieku brāļu Kaudzīšu darbus gan prozā, gan dzejā tātad pirmoreiz izdevis H. Alunāns Jelgavā. No šī piemēra redzams, ka pie Jelgavas grāmatizdevējiem un tipogrāfiem bieži griezās autori no Vidzemes. Arī K. Skalbes pirmais dzejoļu krājums "Pie jūras" (1898) iespiests Jelgavā H. Alunāna tipogrāfijā, kura viņam piederēja kopš 1892. gada."

Līvija Labrence. H. Alunāns – pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 42.–52. lpp.
LinksĀdolfs Alunāns - Nephew
Juris Alunāns - Brother
Pēteris Johans Alunāns - Brother
Nikolajs Alunāns - Nephew
Elizabete Alunāne - Wife
Occupationstranslator
journalist
publisher
publisher
Birth time/place18.08.1835
Jaunkalsnava
Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads
Dzimis Jaunkalsnavas muižā.

Residence1873
Jelgava
Jelgava
No 1873. gada dzīvojis Jelgavā.
Education1846–1848
Jelgavas reālskola
Lielā iela, Jelgava
Lielā iela, Jelgava

Mācījies Jelgavas reālskolā.


1848–1856
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001

Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.


1858–1859
Maskava
Moscow, Russia

Studējis filoloģiju Maskavā.


1859–1863
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studējis zemkopību Tērbatā.


1864
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Studējis dabaszinātnes Pēterburgā.

Working place1864–1865
Laikraksts "Pēterburgas Avīzes"
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

No 1864. gada laikraksta "Pēterburgas Avīzes" līdzstrādnieks.


1865–1867
Novgoroda
Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia
Krišjāņa Valdemāra pilnvarnieks zemes pārdošanā Novgorodas guberņā

1867–1873
Glūdas pagasts
Glūdas pagasts, Jelgavas novads
Bramberģes pagasta (mūsdienās – Glūdas pagasts) rakstvedis

1873–1904
Heinriha Alunāna apgāds
Jelgava
Jelgava

1873. gadā atvēris grāmatveikalu Jelgavā ar maksas bibliotēku un apgādu.


1892–1904
Jelgava
Jelgava

No 1892. gada bija spiestuves īpašnieks Jelgavā.

Participation in organisationsJelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Jelgava
Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Aktīvi darbojies Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrībā.
Place/time of death27.12.1904
Jelgava
Jelgava
BuriedJelgava
Jelgava

Apglabāts Jelgavas literātu kapos.



Showing 1-16 of 16 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Jaunkalsnava
(Jaunkalsnava, Kalsnavas pagasts, Madonas novads)
18.08.1835Village
2Jelgava
(Jelgava)
1873City
3Jelgava
(Jelgava)
27.12.1904City
4Jelgava
(Jelgava)
(not set)City
5Lielā iela, Jelgava1846 - 1848Street
6Akadēmijas iela 10, Jelgava
(Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001)
1848 - 1856Building, house
7Maskava
(Moscow, Russia)
1858 - 1859City
8Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1859 - 1863Building, house
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1864City
10Glūdas pagasts
(Glūdas pagasts, Jelgavas novads)
1867 - 1873Parish
11Novgoroda
(Veliky Novgorod, Novgorod Oblast, Russia)
1865 - 1867City
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1864 - 1865City
13Jelgava
(Jelgava)
1873 - 1904City
14Jelgava
(Jelgava)
1892 - 1904City
15Jelgava
(Jelgava)
(not set)City
16Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(not set)Building, house

Pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā – Heinrihs (Indriķis) Alunāns

"Heinrihs Alunāns ir latviešu kultūras vēsturē izcilās Alunānu dzimtas pārstāvis, Jura Alunāna brālis. H. Alunāns līdzās K. Stālbergam Rīgā bija pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā, ievērojams jaunlatviešu kustības darbinieks; viņa vārds saistās ar sava laika nozīmīgākajiem sabiedriskās un kultūras dzīves notikumiem. H. Alunāna darbība attiecināma uz 19. gadsimta latviešu nacionālās grāmatniecības veidošanās sākumposmu, kad latvieši sāka apzināties nepieciešamību veicināt tautas kultūras attīstību. (Līvija Labrence. H. Alunāns – pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 42. lpp.)

Dzimis Jaunkalsnavas muižas nomnieka Andrieva Alunāna (1797–1858) un Edes (Hedvigas) septiņu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Ģimene bijusi samērā labi situēta, un tēvs Andrievs varējis atļauties sūtīt dēlus augstskolā. Heinrihs Alunāns mācījies Jelgavas reālskolā, no 1848. līdz 1856. gadam – Jelgavas ģimnāzijā. Tai sekojušas studijas dažādās universitātēs – Maskavas universitātē Heinrihs studējis filoloģiju, Tērbatas universitātē zemkopību, šai laikā aktīvi iesaistoties arī Tērbatas studentu pulciņā, savukārt Pēterburgā – dabaszinības. Tas ļāvis Alunānam gūt vispusīgu izglītību.

Paralēli studijām Pēterburgā no 1864. līdz 1865. gadam Heinrihs Alunāns bijis laikraksta “Pēterburgas Avīzes” līdzstrādnieks, savukārt no 1865. gada strādāja Novgorodas guberņā par Krišjāņa Valdemāra palīgu zemes iemērīšanā latviešu zemniekiem. No 1867. līdz 1873. gadam Alunāns bija rakstvedis Bramberģes (mūsdienās – Glūdas) pagastā, šajā laikā daudz publicējies laikrakstos, tulkojis (Alunāna tulkojumā latviešu valodā pirmoreiz lasāms Nikolaja Gogoļa “Revidents”), sastādījis un izdevis mācību grāmatas dabas mācībā, vācu un krievu valodā. Nedaudz mēģinājies arī literatūrā: sarakstījis tēlojumus, stāstu "Kāršu spēlēšanas augļi" (1859), apceri "Kurzemes ļaudis un vidi" (pēc A. Heikinga, 1867).

Pirmie Heinriha Alunāna apgādātie darbi ir 1864. gadā mirušā brāļa Jura Alunāna atstātie raksti. Pirmais izdotais darbs 1867. gada martā ir rakstu apkopojums “Tautas saimniecība”, kam pievienota Heinriha uzrakstīta brāļa Jura biogrāfija. Tajā pašā gadā iznāk Jura Alunāna “Dziesmiņu” otrais izdevums.

Augot rocībai, 1873. gadā Alunāns Jelgavā atver apgādu un sākumā vienu, vēlāk vēlvienu grāmatveikalu, kurā iekārtota plaša bibliotēka.

“[..] Saskaņā ar tālaika tradīciju, H. Alunāns savā grāmatveikalā iekārtoja plašu maksas bibliotēku. Tā izveidojās par lielu bagātību krātuvi, kur varēja atrast vai visas latviešu valodā izdotās grāmatas. H. Alunāna palīdzību meklēja, ja bija vajadzīgs kāds senāks izdevums. Grāmatās H. Alunāns ieguldīja visus savus līdzekļus, veselu kapitālu, bet pats dzīvoja ļoti pieticīgi, ģērbās atturīgi. Grāmatu pasaulē H. Alunāns bija atradis savu īsto vietu." (Līvija Labrence. H. Alunāns – pirmais latviešu tautības grāmatizdevējs Jelgavā. Jelgavas grāmata. Rīga: Zinātne, 1984, 42. lpp.)

Ap šo laiku sākas intensīvāka izdevējdarbība. Kopumā dzīves laikā Alunāns apgādājis ap 280 grāmatu – latviešu prozu un dzeju, lubu literatūru, lugas (aptuveni 50), zinātniskos izdevumus un tulkojumus. Heinriha Alunāna apgādībā vairākās burtnīcās iznāca pirmais latviešu romāns, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki”, par kura noietu Heinrihs sākotnēji bijis visai skeptisks. Vēstulē M. Kaudzītem 1879. gada 24. septembrī H. Alunāns rakstīja: "Viss Jūsu romāns no kāda liela svara nav, to ticiet droši [..] no tiem nekas varens neiznāks."

Starp citiem nozīmīgiem Alunāna izdevumiem minama Matīsa Kaudzītes sastādītā antoloģija “Smaidi un asaras” (1880), A. Lerha-Puškaiša "Latviešu tautas pasakas" (1-3, 1891), K. Mīlenbaha "Par valodas dabu un sākumu" (1891), enciklopēdiskais rakstu krājums "Sēta, daba, pasaule" (5., 6. laidiens, 1889, 1891), vairākas brāļadēla Ādolfa Alunāna lugas u.c. Heinrihs izdevis arī Valtera Skota, Čarlza Dikensa, Bjērnstjernes Bjernsona darbus, bērnu un jaunatnes literatūru (kopš 1886. gada sērijā "Bibliotēka"). 1892. gadā kļuvis par spiestuves īpašnieku, Heinrihs Alunāns tajā iespiedis vairākus laikrakstus, tostarp laikrakstu “Tēvija”.

1904. gadā 69 gadu vecumā Heinrihs Alunāns mirst, tiek apglabāts Jelgavas Literātu kapos (mūsdienās – Alunāna parka teritorijā). Pēc viņa paliek sieva Elizabete Alunāne, kura pārņem spiestuvi, apgādu un abu grāmatu veikalu – Jelgavā Lielajā ielā 21 un Katoļu ielā 32 – vadību. Ar pārtraukumu 1940.–1941. gadā Elizabete Alunāne uzņēmumu vadīja 40 gadus līdz savai nāvei 1944. gadā, un šajā laikā apgāds saglabā Heinriha Alunāna vārdu un piemiņu.

"Miris arī Alunāns. Ieejot viņa atstātā grāmatu mājā, kas celta no koka, no visiem stūriem pretim dveš senu laiku godība. Senu laiku plauktos grāmatas viena par otru vecākas, tādas, ko vecais Kara Kņopīte nēsāja savā somā. Nu tās ieraugot liekas, ka te sastaptu tā nejauši sen pazīstamus draugus, varbūt pat vecais Kara Kņopīte kaut kur parādās. Grāmatas tur ir senas. Pate kundze, pa senu laiku paradumam ciemiņu, par kādu tieku uzskatīts es, lūdz piesēsties pie galda un pacienā ar veselības tēju. Visapkārt senu laiku grāmatas, guļ plauktos piemēram "Don Karloss", guļ un gaida uz pircējiem jau 42 gadi un kundze stāsta tik brīnišķīgus atgadījumus no savas ilggadīgās grāmatnieku dzīves, ka prieks klausīties." (Atis Freinats. Grāmatnieki pa mājām, tirgiem un pilsētām. Rīga, 1939, 191. lpp.)

Informāciju apkopoja Signe Raudive, 18.08.2020.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.