Works: Author (95); Translator (4); Compiler (1); Editor (3); Co-author (1); Author of the comment (1); Person of reception (49)
Photos: Person in photo(8)
| Name | Harijs Gāliņš |
|---|---|
| Summary | Harijs Gāliņš (1931–1983) – dzejnieks, prozists, tulkotājs, redaktors. Nozīmīgākais darbs – autobiogrāfiskās prozas cikls, ko veido grāmatas "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķer līdakas" (1972) un "Jāsēj rudzi" (1976). Strādājis izdevniecībā "Liesma" par prozas redaktoru, tulkojis no lietuviešu, krievu un baltkrievu valodas. |
| Personal information | Dzimis dzelzceļnieka ģimenē. 1938–1945: mācījies Jēkaba Janševska septiņgadīgajā skolā. 1945–1947: mācījies Liepājas 1. vidusskolā. 1947–1950: mācījies 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā. Paralēli mācībām strādājis dažādus darbus, bijis skatuves strādnieks Liepājas teātrī, krāvējs ostā un preču stacijā, aku urbējs, kurjers, apdrošināšanas aģents, apriņķa laikraksta "Komunists" ārštata līdzstrādnieks un Liepājas Mašīnu un traktoru stacijas avīzes literārais līdzstrādnieks. 1951–1953: studējis Liepājas skolotāju institūtā. 1953–1958: studējis un beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. |
| Work | Strādājis par literāro līdzstrādnieku un sekretāru dažādu laikrakstu redakcijās. No 1967. gada līdz mūža beigām: izdevniecības "Liesma" redaktors. Pirmā literārā publikācija – dzejolis "Draudzība" laikrakstā "Padomju Jaunatne" 1953. gada 19. septembrī. Dzeja1959: "Ar vētru krastā dzintars nāks" (Latvijas Valsts izdevniecība).1963: "Laika zirgs jāapkaļ" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1967: "Akmens dzirkstis" (Liesma). 1970: "Zviedz viļņi" (Liesma). 1974: "Starpbrīdis" (Liesma). 1980: "Nerēvētās buras" (Liesma). 1981: izlase "Viļņi" (sērijā "Dzeja jaunatnei", Liesma). Dziesmas ar Harija Gāliņa dzeju komponējuši Georgs Dovgjallo un Tālivaldis Bērziņš. Dzeja bērniem1972: "Svešās spalvas" (Liesma).Proza1968: stāstu krājums "Nāves ūtrupe" (Liesma).1972: noveļu krājums "Karūsām jāķer līdakas" (Liesma). 1976: garais stāsts "Jāsēj rudzi" (Liesma). 1978: stāstu krājums "Laivas lellis" (Liesma). 1981: izlase "Rudzi" (Liesma). Grāmatas "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķer līdakas" (1972) un "Jāsēj rudzi" (1976) veido autobiogrāfiskās prozas ciklu. Dokumentālā proza1979: "Spartaks Kurzemē", kopā ar Franci Rekšņu (Liesma).Darbu tulkojumi citās valodāsDarbi tulkoti lietuviešu, igauņu, vācu, krievu, baltkrievu, slovāku un udmurtu valodā.1986: Laikas sėti rugius (Jāsēj rudzi). Lietuviešu valodā tulkojis Alvydas Butkus; Vilnius: Vyturys. Igauņu valodā 1980: Surma oksjon (Nāves ūtrupe). Stāsti no grāmatām "Nāves ūtrupe", "Karūsām jāķer līdakas", "Laivas lellis". Igauņu valodā tulkojusi Valli Helde; Tallinn: Perioodika. Vācu valodā 1983: Erinnerung an Nora (Jāsēj rudzi). Vācu valodā tulkojusi Welta Ehlert; Berlin: Verlag Neues Leben. Krievu valodā 1971: stāsti Harija Gāliņa, Aivara Kalves, Andra Jakubāna un Oļģerta Gailīša īsprozas izlasē "Моя белая гитара"; Москва: Молодая гвардия. 1976: stāsts "Средь темного леса..." izlasē "О старой доброй земле и о море", tulkojusi Mira Krupņikova; Rīga: Liesma. 1979: stāsti "Книги" ("Grāmatas"), "Пеледа и Паллада" ("Pelēda un Pallāda") izlasē "След чайки"; tulkojis Sergejs Cebakovskis; Москва: Молодая гвардия. 1979: Пора сеять рожь (Jāsēj rudzi). Krievu valodā tulkojis Vladimirs Mihailovs, autorizēts tulkojums; Rīga: Liesma. 1981: Франц Рекшня, Харий Галинь. Спартак в Курземе (Spartaks Kurzemē); Rīga: Liesma. 1983: Караси ловят щук (Karūsām jāķer līdakas); Москва: Советский писатель. Citi darbi1969: Voldemārs Branks. Ar lodi sirdī. Romāns. Harija Gāliņa literārā apdare (Liesma).1974: Sakārtojis un sarakstījis pēcvārdu Vijas Svīkules prozas izlasei "Kartupelis zied" (Liesma). 1975: Jānis Žīgurs. Krusts un enkurs. Harija Gāliņa literārā apdare (Liesma). Tulkojumi no lietuviešu valodas1962: Ieva Simonaitīte. Dusmu pūce (Ieva Simonaitytė. Pikčiurnienė) (Latvijas Valsts izdevniecība).1968: Balis Sroga. Dievu mežs (Balys Sruoga. Dievu miškas) (Liesma). 1973: Jons Biļūns (Jonas Biliūnas). Laimes guntiņa (Liesma). 1974: Jozs Požera (Juozas Požėra). Mana tiesa (Liesma). 2011: Jons Biļūns. Bērnības sapņi. Izlasē "Lietuviešu zelta stāsti" (Lauku Avīze). Tulkojumi no krievu valodas1964: Džansi Kimonko. Saulstaru upe Sukpaja (Latvijas Valsts izdevniecība).1965: Andrejs Aldans-Semjonovs. Bareljefs klintī (Андрей Алдан-Семенов. Барельеф на скале) (Liesma). 1966: Ritheu. Nunivaka (Юрий Рытхэу. Нунивак) (Liesma). 1966: Sergejs Baruzdins. Atkārtojums (Сергей Баруздин. Повторение пройденного) (Liesma). 1967: Marta Gergeja (Márta Gergely). Elfi (Liesma). 1968: Grigorijs Fedosejevs (Григорий Федосеев). Jambuja ļaunais gars (Liesma). 1972: Jurijs Oļeša (Юрий Олеша). Skaudība (Liesma). 1973: Vitālijs Zakrutkins (Виталий Закруткин). Cilvēku māte (Liesma). 1975: Sergejs Baruzdins. Dīvainais ēzelītis (Сергей Баруздин. Странный ослик) (Liesma). 1976: Nikolajs Rižihs (Николай Рыжих). Gaismas zveja (Liesma). Tulkojumi no baltkrievu valodas1982: Janka Kupala. Dzejoļi un poēmas. Sastādījis un pēcvārdu sarakstījis Jūlijs Vanags. No baltkrievu valodas atdzejojuši Harijs Gāliņš u.c. (Liesma). |
| Quotations | Par Harija Gāliņa daiļradi"Viena no galvenajām Gāliņa dzejas tēmām ir jūra, dzimtās Kursas daba un ļaudis, atziņas par cilvēka dzīves gājumu, atbildību un esības jēgu, par mīlestību un nāvi. Būtisku dzejas daļu veido mīlestības dzejoļi, pirmajos krājumos tie vairāk tradicionāli, pat didaktiski un frāžaini, vēlāk iegūstot apcerošāku, filozofiskāku skanējumu, neizslēdzot arī drastiskumu un ironiju. Nozīmīgai dzejas daļai pieskaitāmi mātei un mirušajiem draugiem veltītie darbi, kuros līdzās smeldzīgām atmiņām un zaudējuma sāpēm par galvenajām kļūst pārdomas par nezūdošām garīgām vērtībām. Gāliņa dzeja piesaista ar izteiksmes savdabību, tā ir paskarba, pat raupja, daudz lietoti dialektismi, apvidvārdi, profesionālismi. Nozīmīgākais Gāliņa literārais devums ir autobiogrāfiskās prozas cikls, ko veido stāstu un noveļu krājumi "Nāves ūtrupe" (1968), "Karūsām jāķer līdakas" (1972) un garais stāsts "Jāsēj rudzi" (1976). Atsevišķus, pabeigtus ciklus veido gan katrs krājums atsevišķi, gan visi kopā, tos mākslinieciskā veselumā apvieno Hažus tēls. Krājums "Nāves ūtrupe" ir vēstījums par 2. pasaules kara notikumiem varoņa dzīvē, krājumā "Karūsām jāķer līdakas" stāstīts par gaitām pēckara periodā līdz 1947. gadam. Garā stāsta "Jāsēj rudzi" darbība norisinās 50. gadu vidū. Cikla māksliniecisko veselumu veido vēstījums "es" formā un galvenā varoņa vienotais pasaules skatījums. Gāliņš pārliecinoši parādījis Hažus uztveres un pasaules skatījuma evolūciju 20 gadu ilgā laikposmā. Viņa izaugsme no naiva, bērnišķīga puišeļa līdz daudz pieredzējušam un pārdzīvojušam cilvēkam ir veselas paaudzes likteņstāsts. Ciklam raksturīgs neizskaistināts, neidealizēts, bet godīgs un patiess tēlojums, kas piešķir Gāliņa prozai īpašu skarbumu un dokumentālu patiesumu. Savdabību rada bērna skatījums uz karu, nereti dzīves un sabiedrības "melnās puses", pat padibeņu tēlojums. Gāliņa prozā par noteicošo nereti kļūst gadījums, apstākļu sakritība, arī indivīda paša izveicība. Ciklam cauri vijas jēdzienu "karš" un "bērns" krasais pretnostatījums, nesavienojamība. Gāliņa prozai raksturīgi bagātīgi izmantoti valodas izteiksmes līdzekļi, dialektismi vides un personāžu raksturojumā, daudz sakāmvārdu un parunu. Arī stāstu krājuma "Laivas lellis" (1978) liela daļa darbu tieši vai netieši saistīta ar karu, pievēršanās šodienas tematikai te radusies kā dabisks turpinājums līdzšinējai prozai." Dombrovska, Baiba. Harijs Gāliņš. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003. Par stāstu krājumu "Nāves ūtrupe" (1968)“Gāliņa raksturīgākā īpašība ir viņa lielā vēlēšanās stāstīt, stāstīt skaļi, stāstīt dūšīgi ar nepārprotamu žestu un dialektiku. Sižeti un perspektīva ir izvēlēti tādi, lai dotu maksimālo drāmatisko kontrastu: kaŗš skatīts ar pusaudža acīm, kuŗa veselīgā vitālitāte, panaīvā objektīvitāte asā kontrastā izceļ pieaugušo aizraušanos kaŗa bezjēdzībā.”Silenieks, Juris. Trīs no viņpuses. Jaunā Gaita, nr. 77, 1970. “Autors prot labi izkārtot notikumus un faktus vajadzīgā secībā, nostādīt cilvēkus un viņu attieksmes blakus un pretstatā, atļaujot secinājumus izdarīt lasītājam pašam. Stāsti, kuros Gāliņš rāda tieši priekšpilsētu un tās iemītniekus, liek domāt, ka vārds “hronikas” nav iekļuvis apakšvirsrakstā gadījuma pēc. Tie patiešām ir it kā hronista stilā ieturēti vēstījumi, kuros atklājas nomales laužu dzīve, raksturi un savstarpējās sadursmes. Arī laika ziņā autors paplašina šo darbu robežas: ja pārējos stāstos tēlotie atgadījumi notiek Lielā Tēvijas kara apstākļos, tad “forštates hronikās” H. Gāliņš atkāpjas uz 30. gadu beigām, izpētī savu varoņu priekšvēsturi, tad parāda viņu metamorfozas pirmajā padomju varas gadā un finālā – viņu likteni kara sākuma dienās vai nedaudz vēlāk (..) Īpašu uzslavu H. Gāliņš pelnījis par kuplo leksiku un frazeoloģiju. Viņš veiksmīgi izmanto provinciālismus, barbarismus un citus retāk sastopamus leksikas resursus. (..) .. kā mākslinieka liecībai par savas paaudzes zēnību, kas pavadīta kara skarbuma un briesmu atēnā Harija Gāliņa grāmatai latviešu padomju šodienas prozā ir sava vieta. “Nāves ūtrupes” iznākšana ir iepriecinošs notikums mūsu literārajā dzīvē, tā uzskatāma par sasniegumu Lielā Tēvijas kara gadiem veltīto daiļdarbu klāstā. Vienlaikus mūsu rakstniecībā piesakās savdabīgs, jau stipri izkristalizējies stāstnieka talants.” Čākurs, Jānis. Sešpadsmit stāsti. Cīņa, 25.08.1968. |
| Occupations | poet translator author prose writer editor |
| Birth time/place | 18.07.1931 Liepāja Liepāja |
| Education | 1938 – 1945 Jēkaba Janševska septiņgadīgā skola Liepāja Liepāja 1945 – 1947 Liepājas 1. vidusskola Ausekļa iela 9, Liepāja Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401 1947 – 1950 Liepājas 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskola Liepāja Liepāja 1951 – 1953 Liepājas skolotāju institūts Baseina iela 9, Liepāja Baseina iela 9, Liepāja, LV-3401 1953 – 1958 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu |
| Working place | 1947 – 1950 (Date is approximate) Laikraksts "Komunists" Pasta iela 3, Liepāja Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401 ārštata līdzstrādnieks 1947 – 1950 (Date is approximate) Liepājas teātris Teātra iela 4, Liepāja Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401 skatuves strādnieks 1967 – 1983 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 redaktors |
| Participation in organisations | 1963 – 1983 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs |
| Place/time of death | 01.09.1983 Jūrmala Jūrmala |
| Buried | 00.09.1983 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
Map legend
Showing 1-12 of 12 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Liepāja (Liepāja) | 18.07.1931 | Birth time/place | City |
| 2 | Jūrmala (Jūrmala) | 01.09.1983 | Place/time of death | City |
| 3 | Raiņa kapi (Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026) | 01.09.1983 | Buried | Cemetery |
| 4 | Ausekļa iela 9, Liepāja (Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1945 - 1947 | Education | Building, house |
| 5 | Liepāja (Liepāja) | 1947 - 1950 | Education | City |
| 6 | Baseina iela 9, Liepāja (Baseina iela 9, Liepāja, LV-3401) | 1951 - 1953 | Education | Building, house |
| 7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1953 - 1958 | Education | Building, house |
| 8 | Liepāja (Liepāja) | 1938 - 1945 | Education | City |
| 9 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1967 - 1983 | Working place | Building, house |
| 10 | Pasta iela 3, Liepāja (Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401) | 1947 - 1950 | Working place | Building, house |
| 11 | Teātra iela 4, Liepāja (Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401) | 1947 - 1950 | Working place | Building, house |
| 12 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1963 - 1983 | Participation in organisations | Building, house |