Georgs Frīdrihs Bitners

lv
Report to editor

Collections (60)

Items: Submitter (209)

Works: Author (12); Compiler (2); Author of the comment (1); Person of reception (4)

Photos: Person in photo(4)

NameGeorgs Frīdrihs Bitners
PseudonymG. F. B.
Name at birthGeorg Ludwig Friedrich Büttner
Linkhttps://bbld.de/0000000392439979
SummaryGeorgs Ludvigs Frīdrihs BITNERS (Büttner, 1805–1883) ir Baltijas vācu mācītājs un folklorists. Iespējams, interesi par latviešu tautasdziesmām viņā rosina mācītāja H. Katerfelda raksts Über das lettische Volkslied ["Par latviešu tautas dziesmu"] žurnāla "Magazin" 1835. gada (5.sēj.) 1. burtnīcā, Katerfelds tajā aicina pievērst uzmanību latviešu garīgajai pasaulei, vākt folkloru, tādējādi tai tuvojoties; fokloras iepazīšana var būt arī lielisks līdzeklis labākai latviešu valodas apguvei. Bez tam 1837. gadā ar Kabiles mācītāja V. Dullo starpniecību Bitnera rokās nonāk Krimuldas mācītāja K.K.Ulmaņa savākto tautasdziesmu burtnīca. Pārbaudot tekstus, izrādās, ka vairums dziesmu latvieši zina un dzied arī Kabilē. Bitners nolemj Ulmaņa krājumu papildināt un īsā laikā savāc vairāk nekā 3400 dziesmu. Viņš saņem no Ulmaņa arī citas Krimuldā pierakstītās dziesmas, izmanto arī mācītāju Bergmaņa un Vāra krājumus. Ap 1844. gadu Bitnera rīcībā ir 4500 oriģināldziesmu un 760 variantu un nāk klajā tolaik plašākais tautasdziesmu krājums "Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes" ar 2854 dziesmām. Teksti publicēti Bitnera ieteiktajā ortogrāfijā, izšķirot stiepto (garo patskani apzīmē ar sekojošu h: schuhpo) un lauzto intonāciju (garo patskani apzīmē ar jumtiņu jeb cirkumfleksu: bûs). Savas ortogrāfijas principus Georgs Bitners devis rakstā "Untersuchungen über die lettischen Sprachlaute" ("Pētījumi par latviešu valodas skaņām", "Magazin", 1847, 9(1)). Vairākkārt laikrakstā "Latviešu Avīzes" publicējis aicinājumu krāt tautasdziesmas, norādījis iesūtītāju vākuma vietas, kā arī atklājis savu klasifikācijas sistēmu. 1874. un 1875. gadā Bitnera savāktās dziesmas savā krājumā "Latviešu tautas dziesmas" publicē Augusts Bīlenšteins. 1865. gadā, rakstīdams par latviešu tautasdziesmām izdevuma "Slavisches Centralblatt" 3. un 4. numurā, Kaspars Biezbārdis savu apcerējumu papildina ar 80 Bitnera savāktajām dziesmām paša vācu tulkojumā. Ap 2400 Bitnera nepublicēto tautasdziesmu Krišjānis Barons iestrādāja "Latvju dainās".
Neliela loma Bitneram ir arī Baltijas vācu garīgo dziesmu vēsturē. Viņš aizstāvēja vecās pirms racionālisma laika dziesmas, iebilstot pret racionālistu pārspīlējumiem veco dziesmu stila un izteiksmes labošanā. Paša Bitnera sastādītajā dziesmu grāmatā nav jaunu tekstu, arī tās struktūra ar īpašu oriģinlaitāti neizceļas. Ar šo izdevumu Bitners mēģina atgriezties pie tās dziedāšanas tradīcijas, kas Baltijas vācu baznīcā valdīja līdz 18. gs. II pusei. Kaut arī grāmata tika vairākās Kurzemes draudzēs lietota, tā neguva vispārēju Baltijas luteriskās baznīcas atzinību.
Personal informationGeorgs Ludvigs Frīdrihs BITNERS (Büttner, 1805-1883) ir dzimis Zlēku mācītāja, dabas pētnieka, valodnieka un lauksaimnieka Johana Georga Bitnera (Büttner, 1779-1862) un viņa sievas Amālijas Juliānes dzim. Dulo (Dullo, 1778-1865), Zlēku mācītāja meitas, ģimenē. Bitneru dzimta cēlusies no Silēzijas un kopš 18. gadsimta vidus dzīvo Kurzemē. No 1757. līdz 1862. gadam bez pārtraukuma mācītāji Bitneri kalpo Zlēku draudzē.
Bitners pirmo izglītību ieguvis mājmācībā, studējis teoloģiju Tērbatā, Leipcigā un Berlīnē. Kopš 1832. gada kalpojis Kabiles draudzē. 1833. gada 24. jūlijā Bitners apprecējies ar Stendes ārsta meitu Šarloti Baueri (Bauer, mir. 1890). 1843. gada jūlijā Bitners piedzīvo ugunsgrēku, kā rezultātā zaudē gandrīz visu savu mantu.
Bitnera bērni: Vilhelms Johans Georgs Ferdinands Bitners (Büttner, 1835-?), Karls Johans Bitners (Büttner, 1847-1920), Augusts Bitners (Büttner, 1837-?), Frīdrihs Johans Ernsts Bitners (Büttner, 1838-?) un Anna Jūlija Luīze Marija prec. fon Heikinga (von Heyking, 1840-1881).
Bitnera pusmāsa ir Elizabete Jūlija Johanna prec. Harmsena (Harmsen, 1835-1914), teicama atmiņu krājuma Ein altes kurländisches Pastorat ("Kāda veca Kurzemes mācītājmuiža", 1911) par Zlēku mācītājmuižas dzīvi autore.



Work

Publikācijas par vācu garīgo dziesmu grāmatu

1863: Warum tut ein neues Gesangbuch not? [Kāpēc vajadzīga jauna dziesmu grāmata?] Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, nr. 19.
1867: Sammlung geistlicher Lieder. Ein Gesangbuch und Erbauungsbuch fürs Haus [Garīgu dziesmu krājums. Dziesmu un celsmes grāmata mājai].
1869: Auf meine Sammlung geistlichen Lieder bezügliches [Attiecībā uz manu garīgo dziesmu krājumu]. Mittheilungen und Nachrichten für die evangelische Geistlichkeit Rußlands, nr.25.

Publikācija valodniecībā

1747: Untersuchungen über die lettischen Sprachlaute [Pētījumi par latviešu valodas skaņām], "Magazin", 1847, 9(1)

Tautas dziesmu vākums un vākšanas darbs

1844: Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes. Jelgava: J.F. Stefenhāgens, 1844. [publicēts kā Latviešu literārās biedrības izdevuma "Magazina" 8. sējums]
1858: Lūgšana latviešiem Kurzemē un Vidzemē. Latviešu Avīžu piel. Baznīcas un Skolas Ziņas, nr. 17. [aicinājums vākt un iesūtīt tautasdziesmas]
1860: Ziņa par ļaužu dziesmiņu krājumu. Latviešu Avīzes, nr. 1 [atskaite, ka iegūta 1481 dziesma, pārskats par pierakstīšanas vietām]
1860: Par dziesmiņu krāšanu. Latviešu Avīzes, nr. 15 [Ieskats Bitnera tautasdziesmu klasifikācijas sistēmā]
1874: Das lettische Volkslied. Baltische Monatsschrift, Bd. 23 [poētisks tautasdziesmu raksturojums, ap 6000 savākto dziesmu pārlūkojums, t.sk. atgriešanās pie iecerētās klasifikācijas sistēmas]
Quotations.. šīs dziesmas līdzinās rasai tāpēc, ka tās, rasai līdzīgi, pieskaras pie visiem priekšmetiem, kas vien ir mūsu apkārtnē. Katrā lietā tiek atrasta un gaismā celta kāda poētiska puse (..). Tiešām! Pie visiem dzīves un eksistences stāvokļiem piekarinās šīs spīdīgās lāses. Nav tikai mīlestība, kas te tiek apgaismota un cildināta savā pirmatnējā atmodā, savā spēkā un ilgumā, savā kautrībā, savā laimē, kā arī savās sāpēs, savā lepnumā, kā arī savā tieksmē nodoties. Arī ciešanas un sāpes gūst izteiksmi daudzajās žēlabu dziesmās, kas attiecas uz sērdieņiem, laulības kārtu, mirušiem un šķiršanos, šķiršanās sāpes īpaši kāzu dziesmās un - ja tās tā var saukt - kara dziesmās.
G.L.F. Bitners. Citēts pēc: Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga, 2007, 220. lpp.

..mēs speram soļus zemē, kur kājas jānoauj, jo latviešu tautai nav lielākas bagātības kā tautasdziesmu gudrība un daiļums, bet Bitners ir tas svētnieks, kas dziļāk nekā jebkurš cits, K. Baronu ieskaitot, ir iegājis šinī tautas svētnīcā. Pajaunos gados viņš latviešu dziesmām piegriež savu vērību un paliek tām uzticīgs draugs un kopējs līdz mūža vakaram.
Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga, 2007, 199. lpp.

.. jāpriecājas par neatslābstošo darba prieku un silto sajūsmu, ar ko Bitners piegriežas latviešu dziesmām. Vienā otrā jautājumā var ar Bitneru diskutēt, bet visumā viņa pieeja ir mīlestības un cieņas apdvesta, kas tam dod iespēju latviešu dziesmu izprast tīri intuitīvi.
Ludis Bērziņš. Greznas dziesmas. Rīga, 2007, 230. lpp.

G. Bitnera krājums ir nozīmīgs kā pirmais lielākais latviešu tautasdziesmu izdevums (..), tas ir arī pirmais komentētais tautasdziesmu izdevums. Krājumā ir tikai daži mēģinājumi dziesmas dalīt tematiski (godu un svētku dziesmas), taču šai virzienā Bitners darbu turpina, 1860. un 1874. gadā publicējot jaunus klasifikācijas projektus. (..) Viņš ar 1858. gadā publicēto pirmo latviešiem adresēto aicinājumu pašiem vākt folkloru apsteidz "latviešu draugu" [kolēģu, citu Baltijas vācu mācītāju, Latviešu literārās (draugu) biedrības biedru] folkloras izpratni un vērtējumu.
O. Ambainis. Latviešu folkloristikas vēsture. Pamatvirzieni un fakti. Rīga, 1989., 30.-31. lpp.

Recepcija

K. Draviņš. Bitnera latviešu tautasdziesmu rokraksts.Apcerējuma uzmetumi un piezīmes. Manuskripts. LNB RX 20, 2, 7
K. Draviņš. Bitnera latviešu tautasdziesmu rokraksts: studija par Bitnera folklorista darbu. Manuskripts. LNB RX 20, 2,8.
LinksJohans Georgs Bitners - Father
Lizete Harmsena - Sister
Occupationsfolklore researcher
linguist
pastor
OrganisationsLettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Birth time/place26.05.1805
Zlēku pagasts
Zlēku pagasts, Ventspils novads
vai 7. jūnijs.
Education1822–1825
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005

Studējis teoloģiju.


1828–1829
University of Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany

Studējis teoloģiju.


1829–1830
Berlīne
Berlin, Germany

Studējis teoloģiju Berlīnē.

Working place1832–1883
Kabiles evaņģēliski luteriskā draudze
Kabiles baznīca
"Kabiles baznīca", Kabiles pagasts, Kuldīgas novads, LV-3314

Luterāņu mācītājs

Place/time of death18.07.1883
Kabile
Kabile, Kabiles pagasts, Kuldīgas novads

vai 30. jūlijs

Map legend









Showing 1-6 of 6 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Zlēku pagasts
(Zlēku pagasts, Ventspils novads)
26.05.1805Birth time/placeParish
2Kabile
(Kabile, Kabiles pagasts, Kuldīgas novads)
18.07.1883Place/time of deathVillage
3Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1822 - 1825EducationBuilding, house
4Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
1828 - 1829EducationBuilding, house
5Berlīne
(Berlin, Germany)
1829 - 1830EducationCity
6Kabiles baznīca
("Kabiles baznīca", Kabiles pagasts, Kuldīgas novads, LV-3314)
1832 - 1883Working placeChurch

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.