Works: Author (28); Editor (1); Person of reception (26)
Photos: Person in photo(7)
| Name | Garlībs Helvigs Merķelis |
|---|---|
| Name at birth | Garlieb Helwig Merkel |
| Summary | Garlībs Helvigs MERĶELIS (Merkel, 1769-1850) ir Baltijas vācu rakstnieks, publicists un literatūrkritiķis. Literāro darbību Merķelis uzsāk, strādājot par mājskolotāju Liepupē, ar veltījuma dzejoli baronam Johanam Gustavam fon Aderkasam (1712-1799) 1792. gadā, pasakoties par atbalstu un iespēju izmantot viņa bibliotēku. Latviešu kultūras vēsturē Merķelis ir ievērojams ar publicistisko sacerējumu "Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās" (1796/97), sentimentāli romantisko teiku "Vanems Imanta" (1802) un romantizēto skatījumu uz latviešu vēsturi darbā "Vidzemes senatne" (1798-99). Visiem trim iepriekšminētajiem darbiem ir būtiska nozīme latviešu atmodas laikmetā 19. gadsimta otrajā pusē - latviešu tautas vēstures konstrukcijā, latviešu priekšstatu veidošanā par savu pagātni līdz Krusta kariem 13. gadsimtā, kā arī latviešu mitoloģiskā panteona izstrādē. Šajā laikā top veltījumi Merķelim un līdz ar viņa darbiem par latviešu kultūras atslēgas vārdiem kļuvušajiem simboliem - Zilais kalns, Līgo svētki Zilajā kalnā, Vanems Imanta u.c. Andrejs Pumpurs epā "Lāčplēsis" (1888) 6. dziedājuma sākumu - Jāņu svinības Zilajā kalnā veido pēc Merķeļa darba "Vanems Imanta" parauga, šo pašu Merķeļa darbu Ādolfs Alunāns liek savas romantiskās lugas dzejā "Mūsu senči" (1890, publ.1905) pamatā, kura, starp citu, gandrīz kļūst par latviešu pirmās nacionālās operas libreta pamatu. Un tie ir tikai pāris piemēri. 1820. gadā pateicībā Krievijas caram Aleksandram par dzimtbūšanas atcelšanu Baltijā Merķelis publicē darbu "Brīvie latvieši un igauņi", par to viņš saņem 300 sudraba rubļus. Lai gan Merķeli latvieši tradicionāli saista ar apgaismības laikmetu, viņa dzīves gājums iestiepās līdz 19. gadsimta vidum. Krievijas impērijas vēsturē ļoti nozīmīgi ir Merķeļa publicistiskie sacerējumi pret Napoleona karaspēka iebrukumu Krievijā 1812. gadā, savukārt vācu literatūras vēsturē - nelāgu slavu ieguvusī Merķeļa literatūrkritiskā darbība, peļot vētras un dziņu laikmeta - savu kolēģu un laikabiedru - novatoros sacerējumus. Mazāk zināmas ir Merķeļa darbības lappuses Vācijas un Baltijas publicistikā 19. gadsimta pirmajā pusē: viņš ir vairāku izdevumu ilggadīgs redaktors un neskaitāmu rakstu autors. Bez visa iepriekšminētā Merķelis ir publicējis arī ceļojuma aprakstus, memuārus un darbojies daiļliteratūrā - romānistikas un īsprozas žanros. |
| Personal information | Garlībs Helvigs MERĶELIS ir dzimis mācītāja Daniela Merķeļa (Merkel, 1714-1782) un viņa sievas Ģertrūdes Elizabetes dzimušas Brokh(a)uzenas (Brockh(a)usen,1763-1809) ģimenē. Garlībam Merķelim ir brāļi Johans Vilhelms (dzim. 1763), Hermanis Gotfrīds (dzim. 1765), Gustavs Oto (dzim. 1766) un māsa Beate Elizabete (dzim. 1768). 1807. gada 15. septembrī Rīgā Merķelis apprecas ar Rīgas Domskolas prorektora Albrehta Germana meitu, ārsta un botāniķa Gotfrīda Albrehta Germana (1773-1809) māsu, atraitni Doroteju Wilhelmīni Dorndorfu (Dorndorff, dzim. Germann, 1779-1853). Laulībā piedzimst trīs bērni Juliāne Ernestīne Amālija (1808-?), Albrehts Ernsts Emīls (1810-1863) un Ādolfs (1813-1830). Par Ādolfu Katlakalna baznīcas grāmatā ir ieraksts: Endete sein Leben durch einen Pistolenschuss in Riga ("beidza savu dzīvi ar pistoles šāvienu Rīgā"). 1808. gadā Garlībs Merķelis iegādājas Depkina muižu, kurā nodarbojas arī ar lauksaimniecību, tomēr visticamāk, ēka, kas šodien pazīstama kā Depkina muiža, nav ēka kurā dzīvojis Garlībs Merķelis, tā gan atradusies turpat netālu. Dēls Albrehts Ernsts Emīls Merķelis iegūst medīcīnas doktora grādu Tērbatas Universitātē, karjeru sāk kā praktizējošs ārsts Rīgā 1837. gadā, bet pievēršas balneoloģijai un kļūst par vannu jeb kurorta ārstu Dubultos (1839-1855), vēlāk - Ķemeros (1855-1863). Daudz publicējies vispirms kā teātra kritiķis un no 1847. līdz 1850. gadam kā Rīgas avīzes Rigaische Stadtblätter redaktors un vēlāk Rigaische Handels-Zeitung izdevējs (1862-1863); viņš arī aktīvi darbojies Dabaspētītāju biedrības valdē. 1842. gadā Ernst Merķelis apprecas ar Vilhelmīni Juliāni Germani (Germann, 1819-1899), Rīgas birģermeistara meitu, laulībā piedzimst astoņi bērni. Sīkāk par Merķeļu dzimtu: Franziskus Pärn. Die Familie Merkel (Merckel) in Riga und ihre Nachkommen. Baltische Ahnen- und Stammtafeln. Sonderheft 24. Hamburg 1999. |
| Work | Sociālkritiski teksti un publicistika1865: York und Paulucci: Aktenstücke und Beiträge zur Geschichte der Convention von Tauroggen (18/30 December 1812). aus dem Nachlaß Garlieb Merkel's hrsg. von Julius Eckardt. Leipzig: Veit.1820: Die freien Letten und Esthen: eine Erinnerungsschrift zu dem 6. Januar 1820 in Riga gefeierten Freiheitfeste. Leipzig: Hirschfeldt; Riga: Hartmann. 1818: Über Deutschland, wie ich es nach einer zehnjährigen Entfernung wieder fand. 2 Bde. Riga, Offenbach: Carl Ludwig Brede. 1816: Dr. G.Merkel's Uebersicht seiner Leistungen als Zeitschriftsteller Deutschlands. Leipzig, Riga: Meinshausen. 1814: Beweis daß es halb so viel koste, seine Ländereien von Tagelöhnern bestellen zu lassen, als von leibeigenen Bauern. Riga: Häcker, 1814. 1813: Europa's Lage und Aussichten im August 1813. Riga: Deubner und Treuy. 1812: Ein Bewohner Moskwa's an seine Landsleute: im Oktober 1812. St. Petersburg: Drechsler. 1811: Ist das Fortschreiten der Menschheit 1810, 1811: Sendschreiben an Herrn Prof. Dr.Heeren von G.Merkel: Ist das stete Fortschreiten der Menschheit ein Wahn? Riga: Deubner u. Treuy. 1804: Herder und Engel: Kunst-Nachricht. In: Der Freimüthige oder Ernst und Scherz. Bd.2, 125, S. 497-499. 1802: Randzeichnungen: Ein Buch dem der Verfasser viel Leser wünscht. Berlin: Charles Quien. 1801, 1971, 1984: Briefe über einige der merkwürdigsten Städte im nordlichen Deutschland Bd.1: Briefe über Hamburg und Lübeck. Leipzig: Hartknoch d. Jüngere. 1800: Sammlung von Völkergemählden: nebst einem Versuche über die Geschichte der Menschheit. Lübeck: Johann Friedrich Bohn. 1798: Supplement zu den Letten, oder Erklärung über die im zehnten Stück des Intelligenz-Blatts des allgemeinen Literatur-Zeitung erschiednene Anfrage des Herrn Ritters von Brasch: nebst einer Urkunde. Weimar: Carl Ludolph Hoffmann. Gottlob Siegmund von Brasch 1751-1803 1798-1799, 1807: Die Vorzeit Lieflands: Ein Denkmahl des Pfaffen- und Rittergeistes. 2 Bd. Berlin: Voss. 1797, 1800, 1870 krieviski, 1909 igauniski, 1924, 1998: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff. 1797: Hume's und Rousseau's Abhandlungen über den Urvertrag: nebst einem Versuch über Leibeigenschaft den Liefländischen Erbherren gewidmet. Leipzig: Heinrich Gräff [trīsvalodīgs kopsējums, bez Merķeļa arī Ruso un Hjūma darbs franču un angļu valodā. (Augusts, 1796) 1797: Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts: Ein Beitrag zur Völker und Menschenkunde. Leipzig: Heinrich Gräff. Polemika par G.Merķeļa Die Letten vorzüglich in Liefland am Ende des philosophischen Jahrhunderts ("Latvieši", 1797)1800, 1802: Johann Christoph Petri. Briefe über Reval, nebst Nachrichten von Esth- und Liefland: ein Seitenstück zu Merkels Letten, von einem unpartheiischen Beobachter. Hamburg, Altona, 1800, 1802. [Ietver Erfurtes profesora un mājskolotāja Petri viedokli par igauņu zemnieku stāvokli Vidzemē].1803: Georg Friedrich von Fircks: Die Letten in Kurland oder Vertheidigung meines Vaterlandes gegen die Angriffe von G.Merkel in dessen Letten. Der Freimütige 201(1803), 19.Dez. [Par zemnieku stāvokli Kurzemē] 1804: Hermann Friedrich Tiebe. Lief- und Ehstlands Ehrenrettung gegen Herrn Merkel und Petri. Daiļliteratūra1805: Bruder Anton. Leipzig: Hartknoch.1802: Wannem Ymanta: eine lettische Sage. Leipzig: Hartknoch. 1800: Erzählungen. Berlin: Johann Daniel Sander. 1800: Eine Reisegeschichte, ein Halbroman. Berlin: Heirich Frölich und Johann Wilhelm Schmidt. 1798: Die Rückkehr ins Vaterland: Ein Halbroman. Kopenhagen Literatūrkritika1794, 1837: Versuch über Dichtkunst. In: Jegor von Sivers. Deutsche Dichter Rußland.1837: Kritische Antiken: ein Beitrag zur Literatur-Geschichte Deutschlands. 2 Bde. Riga: Götschel. 1800-1803: Briefe an ein Frauenzimmer über die wichtigsten Produkte der schönen Literatur. 7 Bd. Berlin: Sander. Tulkojumi1814: Feier-Rede auf Moreau. Verf. Sergej Semenovič Uvarov (1786-1855). Piemiņas sacerējums Jean Victor Marie (1763-1813). Riga: Deubner, Treuy.1804: Der Tempel zu Gnidos / von Montesquieu Le Temple de Gnide. Weimar: Carl Ludolph Hofmann Kopoti raksti1808: G.Merkel's sämtliche Schriften. 2 Bd. Leipzig, Riga: Hartmann.Memuāri un vēstuļu izdevumi1987: Die Briefe Garlieb Helwig Merkels an Carl August Böttiger. Hrsg. von Bernd Maurasch. Bern: Lang.1839-1840: Darstellungen und Charakteristiken aus meinem Leben. 2 Bde. Leipzig: Köhler; Riga, Mitau: Götschel. 1812-1816, 1824, 2010: Skizzen aus meinem Erinnerungsbuche. 4 Bde. Riga: Johann Friedrich Meinshausen. Garlība Merķeļa darbi latviešu tulkojumāRakstu antoloģijas 1992: Kultūrvēsturiski raksti. P.Zeiles priekšvārds un komentāri Rīga: Zvaigzne. 1991: Vēstules kādai sievietei. Tulkojis un komentēhus Viktors Gammeršmits.P. Zeiles priekšvārds. Rīga: Zvaigzne. 1969: Izlase. Rīga: Liesma Bez gada: Raksti [Latvieši; Brīvie latvieši un igauņi; Vidzemes senatne; Vanems Imanta]. Pēterburga: A.Gulbis. 1936: Atgriešanās dzimtenē: romāns. Tulkojis Kārlis Lejnieks. Rīga: Orients. "Vanems Imanta"1971: Vanems Imanta: senlatvju teika, sarakstīta 1802. gadā. Vaiverlija: Latvju grāmata. 1936: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Anna Grēviņa. Rīga: Valters un Rapa. 1924: G.Merķeļa Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga: Roze. 1924: Vanems Imanta. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: Gulbis.1923: Vanems Imanta: latviešu teika. Tulkojis Alaksandrs Būmanis. Rīga: Gulbis. 1917: Imanta: latviešu teika. Tulkojusi Lizete Skalbe. Rīga, Pēterpils: J.A. Kukurs.1909: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols. 1905: Vanems Imanta: latviešu teika. Erdmaņu Lizetes tulkojums. Cēsis: J.Ozols. 1905: Vanem Imanta: latviešu teika. Tulkojis Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: A.Gulbis "Vidzemes senatne" 2013: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Rīga: Arto-1. 1906: Vidzemes senatne: garīdzniecības un bruņinieku gara piemineklis. Tulkojis Kaudzītes Matīss. Cēsis: J.Ozols. "Latvieši" 2016: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC. 1999: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. G.Straubes priekšvārds. Rīga: Zvaigzne ABC. 1978: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: Zvaigzne. 1953: Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās. Tulk. A.Feldhūna red. J. Niedres ievads, M.Stepermaņa komentāri. Rīga: LVI. 1936: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A. Būmanis. Rīga: A.Gulbis. 1924: Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. A.Būmanis. Pārlabots izdevums. Rīga: A. Gulbis. 1905: Latvieši, sevišķi vidzemnieki, filozofiskā gadu simteņa beigās. Tulk. Aleksandrs Būmanis. Pēterburga: Gulbis. 1813 (1860): Moskvas, šī branga, plaša krievu-zemes cilts-pilsāta nodedzināšana, izpostīšana un aplaupīšana, kas caur sprančiem rudens mēnesī 1812 notikusi, no kā acu liecinieks saviem zemes brāļiem šo ziņu dod. |
| Quotations | Kā lasītāji jau gan zinās (..), Rīgas Latviešu biedrība bija apņēmusies un uzņēmusies latviešu tautas vārdā šim īstam latviešu labdaram no pateicības uz viņa kapa piemiņas akmini uzcelt. Lai to varētu izdarīt, biedrības priekšnieki izgādāja no Merķeļa famīlijas uzvēlēšanu, ka biedrība varēja Merķeļa bildi nofotografierēt un fotogrāfijas pārdot. Fotogrāfijas ir ar kārību pirktas, un dažs pircējs Merķeļa vērtību atzīdams, ar prieku desmit/ un simtkārtīgi noliktu maksu par fotogrāfiju aizmaksāja (..). Par piemiņas akmini jāsaka: tam nav nekāda stalta, grezna izskata. Viņš no granīta, un iz Daugavas ņemts, kur tas ar galu no ūdeņa laukā stāvējis. Piemiņas akmins ir no diviem gabaliem salikts, no pamata akmeņa un no virsakmeņa, kas vīra augstumā stiepjas; akmeņa virsgalā mazs apzeltīts krusts stāv, un akmeņa priekšpusē iekaltā dobumā ir četrkantaina tumšzila tāpele, uz kuras zelta bokstābos uzrakstīts: Garlieb Helwig Merkel (..) Par piemiņu no pateicīgiem latviešiem celts caur Rīgas Latviešu biedrību 21. oktoberī 1869. No: Merķeļa simtgadu dzimšanas diena Rīgā. Mājas Viesis, 43 (1869), 27. okt. " Viņš, kura krūtīs cilvēcīga sirds vēl lēce, / Pēc palīga ar nerimdamu balsi brēce, Ar nāvīgajām dusmu čūskām aptīstīts, / No aprīdamiem elles pūķiem vajāts, dzīts (..) Nedz ārīgs gods, nedz viltīgs zelts tā mērķis bij; / Nē! tādiem nevīstamus kroņus vis nevij! Bet daudz, daudz jaukāki šā vīra nolūks mirdz - / Priekš citu ļaužu brīvības tam pukstēj` sirds: Priekš latvjiem Merķels strādāja, / Par latvjiem Merķels gādāja." No: Jēkabs Pilsātnieks. Garlieb Merķeļa piemiņas zīmes celšanas dienā, 21. oktoberī 1869. Baltijas Vēstnesis 86 (1869), 29. okt. .. latvieši, kas Merķeļa darbā parādās, ir nevis vēsturisks, bet drīzāk literārs tēls, kas autoru interesē tik daudz, lai varētu to izmantot kā argumentu diskusijā par dzimtbūšanas atcelšanu (..). Merķelis viņus attēlo vispārināti, balstoties galvenokārt uz vācbaltiešu vidē izplatītajiem stereotipiem, kas gan, iespējams, ne vienmēr bijuši tālu no realitātes (..). Merķeļa patētiskais tonis, manuprāt, kļuva par pamatu arī saasināti nopietnai un pat traģiskai attieksmei pret sevi un savu vēsturi. Ja Merķeļa tradīcija ir atstājusi kādu ietekmi uz latviešu attieksmi pret sevi mūsdienās, tad tā ir tieši nespēja uz sevi paraudzīties ar humoru un pašironiju, bet gan nopietnība un dramatisms, kas visbiežāk ved strupceļā. Pauls Daija. No: https://www.satori.lv/article/merkelis-un-latviesi |
| Occupations | publicist author literary scholar literary critic publisher |
| Birth time/place | 01.11.1769 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads Dzimis Lēdurgas mācītājmuižā. |
| Residence | 1771–1776 Vecpiebalgas mācītājmuiža Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads pavadījis bērnību, kā arī mācījies pie tēva 1778–1785 Zādzenes muiža Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia Dzīvo pie vecākiem tēva rentētajā muižā, daudz laika pavada apjomīgajā tēva bibliotēkā, kas gan drīz pēc tēva nāves pārdota. 1808–1850 Rāmavas Depkina muiža Rāmavas muiža Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 Merķelis iegūst muižu savā īpašumā un ar nelieliem pārtraukumiem kopā ar ģimeni tur dzīvo līdz mūža galam. |
| Education | 1776–1776 Writing school of Riga Orphanage Rīga Rīga Mācījies īslaicīgi pēc privātas lasīšanas skolas (Leseschule) beigšanas un pirms mācību uzsākšanas Domskolā tajā pašā 1776. gadā 1776–1782 Rīgas Domskola Mazā Skolas iela, Rīga Mazā Skolas iela, Rīga papildina izglītību 1785–1786 Rīgas Domskola Mazā Skolas iela, Rīga Mazā Skolas iela, Rīga turpina izglītību, tomēr pilnu kursu nepabeidz. 1796 University of Leipzig Ritterstraße 26, Leipzig Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany Īslaicīgi studē medicīnu, tiekas ar apgaismotājiem Johanu Gotfrīdu Zoimi (Seume, 1763-1810) un Zīgfrīdu Augustu Mālmanu (Mahlmann, 1771-1826), publicē savu publicistisko darbu "Die Letten" ("Latvieši"). 00.09.1796–00.12.1796 Friedrich-Schiller-University Jena Jēna Jena, Thuringia, Germany studējis valsts pārvaldes zinības un estētiku. 1801–1802 Viadrina European University Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder) Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany Merkelis pats biogrāfijā norāda, ka universitātē ieguvis doktora grādu (Dr.phil.), tomēr nekādi dokumenti, kas to apliecinātu, nav saglabājušies, nav arī zināma Merķeļa doktora darba tēma. |
| Working place | 1786 vāc. Gewissensgericht zu Riga Rīga Rīga īslaicīgi pēc Domskolas beigšanas strādā par rakstvedi tiesas kancelejā 1787 Rīgas pilsētas teātris Riharda Vāgnera iela 4, Rīga Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050 Īslaicīgi strādā par aktieri, piedalās viesizrādēs Jelgavā, iepazīstas ar Rīgas inteliģenci, t.sk. aktieri Karlu Gromani 1788–1792 Liepupes mācītājmuiža strādā par privātskolotāju mācītāja Johana Kristāna Klēmana (Cleemann, 1745-1805) ģimenē, iedraudzējas ar juristu Frīdrihu Georgu Gustavu fon Meku (von Meck, 1769-1794), brīvdomātāju un apgaismotāju. 1792. gadā kopā ar fon Meku dodas uz Rīgu. 1792 Riga District Court Rīgas pils Pils laukums 3, Rīga, LV-1050 strādā par apriņķa tiesas locekļa Frīdriha Georga Gustava fon Meka (von Meck) palīgu 1793–00.04.1796 Annas muiža "Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Amatas novads, LV-4113 strādājis par mājskolotāju apriņķa maršala A.fon Tranzē (von Transehe) ģimenē. Muižas īpašnieka brālēns Oto fon Tranzē-Rozeneks (von Transehe-Roseneck, 1761-1837) ir Frīdriha Vilhelma fon Zīfersa (von Sivers, 1748-1823) agrarārreformu atbalstītājs. Jau aprīļa beigās Merķelis atgriežas Rīgā. 1797–00.12.1797 The Government of Denmark Kopenhāgena Copenhagen, Denmark Vairākus mēnešus Kopenhāgenā pēc J.G.Herdera ieteikuma finanšu ministra Ernsta Heinriha fon Šimmelmana (Schimmelmann, 1747-1831) sekretārs. 00.10.1802 Berlinische Nachrichten von Staats- und gelehrten Sachen Berlīne Berlin, Germany pārņem zinātnisko nodaļu laikrakstā un nodibina teātra hronikas sadaļu, līdzīgi Frīdriham Nikolai iesaistās vēlās apgaismības tradīcijas garā cīņā pret priekšromantiķiem un Veimāras klasiķiem, t.sk.J.V.Gēti. 1803–17.10.1806 Die Freimüthige oder Ernst und Scherz: in Unterhaltungsblatt Berlīne Berlin, Germany Merķelis nodibina laikrakstu "Ernst und Scherz", kuru 1804. gadā jau vada kopā ar Augustu fon Kocebū ar jaunu nosaukumu. Līdzīgi kā iepriekš, bet tagad kopā ar Kocebū Merķelis turpina vērsties kā pret priekšromantiķiem, tā Veimāras klasiķiem un J.V.Gēti, literatūras kritikā negatīvi vērtē arī sava tautieša K.U.Bēlendorfa dzeju. Kopš 1806.gada avīze publicē pret Napoleona agresīvo politiku un karadarbību vērstus rakstus, tādēļ tiek vajāts un spiests 1806. gada rudenī pamest Berlīni, dodas uz Štetini, Kēnigsbergu un decembrī sasniedz Rīgu. 1807–1819 Supplement-Blätter zum Freimüthigen Rīga Rīga Laikraksta izveidotājs un vadītājs, idejiski turpina Berlīnes izdevuma "Freimüthige" tradīciju, jaunu niansi Baltijas presē Merķelis ienes, izmantodams presi kā pretkara propagandas ieroci. 00.07.1807–1847 (Date is approximate) The Observer Rīga Rīga Laikraksta izveidotājs un ilggadīgs vadītājs, publicists, iespējams, līdz 1847. gadam. Merķelis pirmoreiz Baltijā lieto presi kā pretkara ieroci. 1827–1838 Provinzialblatt für Kur-, Liv- und Esthland Rīga Rīga Merķelis vada izdevumu, taču, nespēdams izturēt arvien pieaugošo cenzūras spiedienu, laikraksta izdošanu pārtrauc. |
| Participation in organisations | 1786–1794 vāc.Der Rigaer Prophetenclub Rīga Rīga Kluba biedrs un domājams - tā nosaukuma devējs, kā arī idejiskais iedvesmotājs iestāties par sociālām pārmaiņām Baltijā. 1817–1850 vāc. Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst Akadēmijas iela 10, Jelgava Akadēmijas iela 10, Jelgava, LV-3001 Biedrības loceklis, viens no biedrības 127 īpaši uzaicinātajiem locekļiem. 1841–1850 Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society Rīga Rīga Merķelis tiek uzņemts par goda biedru, tas izraisa skandālu, kura laikā citādi mierīgais biedrības loceklis Karls Eduards Napierskis no biedrības demonstratīvi izstājas, bet 1843. gadā tiek uzņemts atpakaļ, arī goda biedra statusā. |
| Emigrated | 00.06.1812–00.11.1812 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Jūnijā, kara laikā Merķelis bēg uz Tērbatu, bet atgriežas Rīgā 1812. gada novembrī, izpelnījies ģenerālgubernatora Pauluči uzmanību ar vienlapi (9.07.1812.), vērstu pret Napoleona agresiju un ideju par prūšu un krievu vienotu uzbrukumu franču karaspēkam, kā arī ar pretkara rakstiem savā izdevumā "Der Zuschauer". |
| Travelled | 1797–1800 līdz rudenim Veimārā, draudzība ar Kristofu Martinu Vīlandu (Wieland, 1733-1813), J.G.Herderu, arheologu, filologu un pedagogu iluminātu Karlu Augustu Betigeru (Böttiger, 1760-1835) un anatomu, ārstu un zoologu Ludvigu Heinrihu fon Bojanuss (von Bojanus, 1776-1827). Pēc Herdera ieteikuma Merķelis rudenī dodas uz Kopenhāgenu, bet jau decembrī atgriežas Veimārā, ceļo uz Drēzdeni, Brēmeni, Hamburgu un Lībeku, tomēr asu pret pilsētu vērstu izteikumu dēļ no Lībekas policijas izraidīts. 1798. gada rudenī Merķelis ir Berlīnē, 1799. gada pavasarī - atkal Veimārā, tad Berlīnē un 1800. gada pavasarī - Potsdamā, rudenī - Berlīnē. 1816–00.05.1817 Berlīne Berlin, Germany Agrā pavasarī izceļo uz Berlīni, īslaicīgi tur izdod laikrakstu "Ernst und Schertz oder der alte Freimüthige", tomēr cieš zaudējumus un 1817. gadā izdošanu pārtrauc, ceļo uz Kaseli, Frankfurti pie Mainas, Veimāru, Leipcigu, Šverinu un maijā caur Lībeku atgriežas Rīgā. |
| Place/time of death | 09.05.1850 Rāmavas muiža Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 1847. gadā Garlību Merķeli ķer trieka. Tās dēļ pēc ārsta, Merķeļa dēla ziņām, viņam ir traucēta redze un labās rokas darbība. Viņš vārgst savā muižiņā līdz nāvei 1850. gada pavasarī. |
| Buried | 00.05.1850 Vecie Katlakalna kapi "Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111 1869. gadā par latviešu saziedotajiem līdzekļiem (t.sk. pērkot lielā tirāžā publicēto G.Merķeļa portretu) uz kapa Rīgas Latviešu biedrība uzstāda pieminekli. Līdzekļu vākšana uzskatāma par vienu no pirmajām un svarīgākajām latviešu pirmās atmodas laikmeta akcijām. Lai pamatīgo akmeni ar čuguna krustu virs tā, ienestu kapos, nākas izplēst kapsētas sētu, kuru vēlāk aizmūrē. 19. gadsimta otrajā pusē Garlība Merķeļa kapavietas apmeklējums pārvēršas par savdabīgu svētceļojuma vietu. 1992.g. 1.novembrī, G.Merķeļa dzimšanas dienā, pieminekļa plāksne tika izlauzta un krusts – nogāzts. 1994.g. pēc fotodokumentiem plāksni ģipsī atjaunoja tēlnieks Zigurds Galūns, Rīgas Tehniskajā universitātē to atlēja čugunā. |
| Memorials | 1923 Merķeļa iela, Rīga Merķeļa iela, Rīga Bijusī Lielā Parka iela (1860-1885), marķīza Pauluči iela (1885-1923) nosaukta Merķeļa vārdā. Vācu okupācijas laikā ielu pārsauca par Bismarka ielu, pēc kara ielai tika atjaunots Merķeļa vārds. 1969 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads Netālu no Lēdurgas luterāņu baznīcas uzstādīts tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais Garlība Merķeļa piemineklis. 1969 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads Mājas, kurā dzimis Garlībs Merķelis, vietā uzstādīts piemiņas akmens. 1994 Vērmanes dārzs, Rīga Vērmanes dārzs, Rīga Rīgā, Vērmanes dārzā uzstādīts piemineklis, tēlnieks Alberts Terpilovskis, arhitekts Jānis Krastiņš. 21.07.1998 Lēdurga Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads Lēdurgas Garlība Merķeļa pamatskola - ar pagasta padomes lēmumu, godinot Merķeļa piemiņu, kā arī dzimtas devumu Lēdurgai. |
| # | Location | Date | Type | Type of location |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Lēdurga (Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads) | 01.11.1769 | Birth time/place | Village |
| 2 | Vecpiebalgas mācītājmuiža (Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads) | 1771 - 1776 | Residence | Manor house |
| 3 | Zādzenes muiža (Zādzene, Madliena Parish, LV-5045, Latvia) | 1778 - 1785 | Residence | Manor house |
| 4 | Rāmavas muiža (Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111) | 1808 - 1850 | Residence | Manor house |
| 5 | Rāmavas muiža (Rāmavas iela 9, Rāmava, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111) | 09.05.1850 | Place/time of death | Manor house |
| 6 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 01.06.1812 - 01.11.1812 | Emigrated | City |
| 7 | Vecie Katlakalna kapi ("Vecie Katlakalna kapi", Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads, LV-2111) | 01.05.1850 | Buried | Cemetery |
| 8 | Mazā Skolas iela, Rīga | 1785 - 1786 | Education | Street |
| 9 | Mazā Skolas iela, Rīga | 1776 - 1782 | Education | Street |
| 10 | Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder) (Große Scharrnstraße 59, Frankfurt (Oder)r, Brandenburg, Germany) | 1801 - 1802 | Education | Building, house |
| 11 | Rīga (Rīga) | 1776 - 1776 | Education | City |
| 12 | Ritterstraße 26, Leipzig (Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany) | 1796 | Education | Building, house |
| 13 | Jēna (Jena, Thuringia, Germany) | 01.09.1796 - 01.12.1796 | Education | City |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1786 | Working place | City |
| 15 | Riharda Vāgnera iela 4, Rīga (Riharda Vāgnera iela 4, Rīga, LV-1050) | 1787 | Working place | Building, house |
| 16 | Liepupes mācītājmuiža | 1788 - 1792 | Working place | Building, house |
| 17 | Rīgas pils (Pils laukums 3, Rīga, LV-1050) | 1792 | Working place | Castle |
| 18 | Annas muiža ("Annas Muiža", Annas, Zaubes pagasts, Amatas novads, LV-4113) | 1793 - 01.04.1796 | Working place | Manor house |
| 19 | Kopenhāgena (Copenhagen, Denmark) | 1797 - 01.12.1797 | Working place | City |
| 20 | Berlīne (Berlin, Germany) | 01.10.1802 | Working place | City |
