Ēvalds Sokols

66 pictures

04.12.1901 – 16.12.1965

Ēvalds Sokols (1900–1965) – literatūrzinātnieks. Literatūrzinātnei pievērsies pēc Otrā pasaules kara. Literatūrzinātniskās darbības sākumā pētniecības metodoloģiju balstījis marksisma un ļeņinisma teorijā, uzsverot nepieciešamību ievērot partejiskuma un šķiriskuma principus. Publicē vairākus metodoloģiskus rakstus par šiem principiem, skāris arī jautājumus, kā sociālistiskais reālisms ienācis un nostiprinājies latviešu literatūrā, kādas ir reālisma un romantisma attiecības, viņa uzmanības lokā arī latviešu nacionālās literatūras sākumi un Jaunā strāva. Pētījis Raiņa daiļradi, izdotas grāmatas “Rainis un pirmā Krievijas revolūcija” (1955), “Rainis” (1962). Daļa rakstu apkopoti krājumā “Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma problēmas” (1976). Sastādījis pēckara Raiņa Rakstu 11.–13. sējumu (1951). Iniciējis Raiņa zinātnisko Kopotu rakstu izdevumu, kas iznāca jau pēc Ēvalda Sokola nāves.
Bijis Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), no darba atlaists, jo aizstāvējis Jāņu svinēšanas tradīcijas.

Birth time/place

04.12.1901

Place/time of death

16.12.1965
Rīga

Personal information

Dzimis 1901. gada 4. decembrī Vēverāju muižas seglinieka ģimenē.
1916–1918: dzīvo, strādā un mācās Petrogradā.
1918: vasarā: atgriežas tēva mājās Saikavā, strādā gadījuma darbus, iesaistās nelegālajā komjaunatnes darbā.
1919: dažus mēnešus cīnās pie Jelgavas un Olaines latviešu strēlnieku sevišķajā komunistiskajā rotā.
1919: maijā tiek uzņemts par biedru komunistiskas partijas Malienas pagrīdes organizācijā.
Līdz 1921. gadam saucas īstajā vārdā – Ēvalds Svimpuls, pēc tam – Ēvalds Sokols, dažkārt – Ēvalds Sokols-Svimpuls.
No 1919. gada maija līdz 1921. gada jūnijam Latvijas Republikā veic nelegālu komjaunatnes un partijas darbu, tiek divas reizes arestēts.
1921: no Latvijas Republikas apmaiņas kārtībā izsūtīts uz Padomju Krieviju.

Professional activity

1921: publicējies nelegālajos un kreiso arodbiedrību izdevumos, Tautas augstskolas studentu žurnālā "Nākošie" iespiests viens no Ēvalda Sokola pirmajiem dzejoļiem (dzejoļi ievietoti bez autoru vārdiem).
30. gados: liels skaits Sokola publicistisko rakstu iespiesti dažādos padomju preses izdevumos. Šajos rakstos "viņš aprakstījis daudz dažādu tautību cilvēku, viņu varonīgo darbu un cīņas, padomju cilvēka rakstura cildenumu, draudzīgumu un neatlaidīgo dzīves celtniecības degsmi” (Losberga, Milda. Tālo pārgājienu cilvēks dzīvē un darbā. Karogs, 1961, Nr. 12).
1954: ieguvis filoloģijas zinātņu kandidāta grādu par darbu "J. Raiņa dzīve un jaunrade".
1964: ieguvis filoloģijas doktora grādu par darbu "Latviešu literatūras vēstures galvenās problēmas".

Lieta pret "buržuāzisko nacionālistu" Ēvaldu Sokolu
1962: 10. septembrī kā eksperts piedalās Latvijas Valsts izdevniecības bijušās redaktores Valpēteres tiesas sēdē, kura esot pieļāvusi "politisku kļūdu", nesaskatot Pāvila Rozīša Rakstu 5. sējumā iekļautā dzejoļa "Zilā kalnā" par Jāņiem "nacionālistisko un mitoloģisko kaitīgu" un pēc tam atbrīvota no darba izdevniecībā. Tiesas sēdē tiek iztiesātas Valpēteres un darba devēja (izdevniecības) attiecības. Ēvalds Sokols uzstājas ar aizstāvības runu Jāņu svinēšanas tradīcijai un Valpēterei.
1963: 8. janvārī Latvijas PSR kompartijas Centrālajā komitejas kontroles komisijas sēdē tiek izskatīts Sokola teiktais Valpēteres tiesas sēdē un atzīts "kā politiski kaitīga nacionālistiska uzstāšanās bezpartijiskā auditorijā". Pēc šīs sēdes partijas veterāna Ēvalda Sokola (biedrs kopš 1919. gada) uzskaites kartītē tiek ierakstīts stingrais rājiens.
1963: 11. janvārī LPSR Zinātņu akadēmijas prezidents Kārlis Plaude parakstīja pavēli, ar kuru Sokols tika atbrīvots no Valodas un literatūras institūra direktora pienākumiem.
1965: 17. martā Ēvalds Sokols uzrakstīja lūgumu LKP CK Prezidijam atcelt lēmumu viņa personīgajā lieta, jo uzskatīja to par netaisnu.
1965: 12. novembrī LKP CK Prezidijs iesniegumu izskatīja un noņēma stingro rājienu, bet neatzina par kļūdainu savu 1963. gada 8. janvāra lēmumu. Sokols tajā laikā jau bija smagi slims, un meita, lai dziļi nesarūgtinātu viņa pēdējās dienas, baidījās tēvam teikt, kāds bijis lēmums.
1965: 16. decembrī Sokols devās mūžībā.
Plašāk skatīt: Heniņš, Arturs.Eksperta liktenis. Cīņa, 1988, 18. decembris. šeit

1966: 3. decembrī Madonā, Daugavas ielā 5, Ēvalda Sokola tēva mājās, atvēra Madonas novadpētniecības muzeja literatūras nodaļu. Iekārtota Ēvalda Sokola piemiņas istaba un pie mājas piestiprināta piemiņas plāksne Ēvaldam Sokolam, kurš šeit bieži uzturējies. Plašāk skatīt šeit

Pētījumi1955: Rainis un pirmā Krievijas revolūcija1962: Rainis
1976: Latviešu literatūra un sociālistiskā reālisma jautājumi

Sakārtotie raksti1951: Rainis. Kopoti raksti 14. sējumos (11.–13. sējums)
1960: Knoriņš Vilis. Literatūrkritiski raksti

Quotes

Par Ēvaldu Sokolu"Literatūra Ēvaldu Sokolu saistījusi jau agri – jau divdesmito gadu sākumā viņš uzraksta pa dzejolim, vēlāk, strādājot laikrakstos, Sokols raksta tēlojumus un aprakstus – tas viss liecina, cik tuvu viņam allaž bijusi rakstniecība, tāpēc nav nejaušība, ka, strādājot Valodas un literatūras institūtā, viņa darbība literatūras pētniecībā kļūst pēkšņi ļoti plaša, rosīga.
Kā literatūras pētnieku viņu pirmām kārtām saista laikmetu lielie pagrieziena punkti, gadi, kad rodas jaunas idejas, dzimst cīņas pret savu laiku nodzīvojušo vakardienu. Tā Ēvalds Sokols atkārtoti pievērsies jaunlatviešu problēmai, tāpat Jaunās strāvas posmam, skaidrodams šo sabiedrisko parādību cēloņus, būtību, pretrunas. Bet jo sevišķi tuva Ēvaldam Sokolam pētnieciskajā darbā bija Raiņa daiļrade un ar Raini saistītie jautājumi par sociālistiska reālisma metodes rašanos un attīstību latviešu literatūrā. Būdams impulsīvas dabas gan dzīvē, gan savos vērtējumos par literatūru, Ēvalds Sokols, šos jautājumus risinot, sacēlis ne mazumu karstu strīdu, bet vienu šodien nevaram noliegt – šie strīdi palīdzējuši dziļāk ielūkoties mūsu literatūras attīstības procesos."

Kalniņš, Jānis. Ēvalds Sokols. Karogs, 1967, Nr. 10.

"Ē. Sokols ir pats pirmais, kas izvirza uzdevumu par pilnīgu (arī arhīva materiālu aptverošu) Raiņa kopotu rakstu zinātnisko izdevumu, publicējot arī variantus un pievienojot komentārus. Būdams ZA Valodas un literatūras institūta direktors (1951–1963), viņš veica pirmos organizatoriskos pasākumus, lai radītu priekšnoteikumus Raiņa kopotu rakstu zinātniskā izdevuma sagatavošanai."

Knope, Elza. Daži Ēvalda Sokola pētījumi rainiānā. Literatūra un Māksla, 1981, 4. decembris.

Name at birth

Svimpuls

Education

1912–1915
Saikavas ministrijas skola
Saikava

1919–1921
University of Latvia
Rīga
Studējis Inženierzinātņu fakultātē.

1929–12.1930
Maskava
Vissavienības “Pravdas” komunistiskais žurnālistikas institūts

1930–1932
Maskava
Studē Sarkanas profesūras pasaules ekonomikas un politikas institūtā

1931–1932
Maskava
Studējis Vissavienības “Pravdas” komunistiskā žurnālistikas institūta aspirantūrā

1941
Maskava
V. I. Ļeņina vārdā nosauktā Militāri (kara) politiskā akadēmija

1942–1942
Studējis V. I. Ļeņina Politiskajā karaskolā.

Residence

1916–1918
Sanktpēterburga
"1916. gadā viņš dodas uz Pēterpili, lai strādātu un mācītos. Pirmie patstāvīgās dzīves gadi jaunietim ir grūti, viņš dienā strādā par izsūtāmo maiznīcā, pēc tam par – noliktavas strādnieku, bet pēc darba mācās strādnieku vakara kursos. Pie bēgļu jauniešu kopmītnes, kur dzīvo Sokols, ir komjaunatnes šūniņa, kurā viņš iestājas par biedru 1917. gada aprīli."Losberga. Milda.Tālo pārgājienu cilvēks dzīvē un literatūrā. Karogs, 1961, Nr. 12.

Participation in organisations

1917
Sanktpēterburga
Iestājas Krievijas Darba jaunatnes sociālistiskajā savienībā.

05.1919
Latvijas Komunistiskā partija

1951–1965
Latvian Soviet Writers’ Union
Rīga
Biedrs

Detention

1919

1921
Rīga
Kā ķīlnieks izsūtīts uz Padomju Krieviju.

1938–1939
Apcietināts

Working place

01.1919–05.1919
Rīga
Izglītības tautas komisariāts, jaunatnes organizāciju instruktors

1921–1929
Darbojas tautas izglītības iestādēs un strādā par žurnālistu Maskavā, Ļeņingradā, Simferopolē, Rostovā pie Donas, Baku.

1930–1931
Maskava
Žurnāla "Krasnij transportņik" ("Красный транспортник") redaktora vietnieks

1931–1932
Maskava
Maskavas Radio pārvalde, redaktors

1931–1932
Izdevniecība "Молодая гвардия"
Maskava

1932–1938
Vladivostoka
Sarkanās armijas laikraksta "Staļiņec" ("Сталинец") redaktors, strādā laikrakstos "Trevoga" ("Тревога") un "Na bojevom postu" ("На боевом посту").

1939–1940
Maskava
Strādā laikrakstā "Sovhoznaja gazeta" un Osoaviahima izdevumā "Za oboronu".

1942–1946
Laikraksts "Padomju Strēlnieks"
Atbildīgais redaktors

1942–1946
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Propagandas un aģitācijas daļas vadītāja vietnieks un preses sektora vadītājs

1946–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Žurnālistikas katedras vadītājs

1950
Jāņa Raiņa Valsts literatūras muzejs
Rīga
Direktors

1951–11.01.1963
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Direktors

12.01.1963–1965
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Zinātniskais līdzstrādnieks

Service

1932–1938
Sarkanā armija
Partijas uzdevumā mobilizēts Sarkanajā armijā Tālajos Austrumos.

07.1941–10.1941
Sarkanā armija
Dorogobuža
Atradies frontē, pie Dorogobužas smagi ievainots.

Travelled

1961
Sahalīna
Ceļojums uz Sahalīnu.

Buried

21.12.1965
Raiņa kapi