Ernests Dinsbergs

lv
Report to editor

Collections (2)

Works: Author (46); Translator (6); Atdzejotājs (4); Compiler (1); Person of reception (23)

Photos: Person in photo(4)

NameErnests Dinsbergs
Additional namesDinsberģis, Dünsberģis
PseudonymE.K. ; 51. ; Kubeles Ernsts; E. D-g.; * * * ; E.D.
SummaryErnests DINSBERGS (arī Ernests Dinsberģis; 1816–1902) ir skolotājs un rakstnieks, tulkotājs un zinātņu popularizētājs. Viņa izglītības gaitas ir īsas, tās norit ar pārtraukumiem, lielāko daļu zināšanu ieguvis pašmācības ceļā. 1838. gadā Dinsbergs tika norīkots par Dundagas pirmās tautskolas skolotāju Kubelē, par skolotāju pie viņa strādā rakstnieks Frīdrihs Mālbergs (1844-1850), no 1845. līdz 1847. gadam pie viņa skolā mācās Krišjānis Barons. 1850. gados Ernests Dinsbergs iepazinies ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu, tuvinājās jaunlatviešu centieniem. Dinsbergs ir publicējies laikrakstu "Mājas Viesis" un "Pēterburgas Avīzes" pirmajos numuros, turpinājis sadarbību ar abiem laikrakstiem arī vēlāk. Par saraksti ar Krišjāni Valdemāru, domājams - arī sadarbību ar "Pēterburgas Avīzēm" un sociāli aso tautas atmodas ietekmē rakstīto dzeju Dinsbergs tiek atstādināts no skolotāja amata (1863. rudens) pratināts un uz astoņiem mēnešiem nometināts Jaunjelgavā (1864). 1865. gadā viņš pārceļas uz Rīgu un turpmākos pāris gadus strādā Jāņa baznīcas skolā par skolotāju. 1867. gada Ziemassvētkos Dinsbergs atgriežas Kubeles skolā, strādā par skolotāju līdz 1878. gadam un aktīvi darbojies arī rakstniecībā gandrīz līdz mūža galam. Pēdējos pāris gadus Dinsbergs ir pavadījis Rīgā, mitinādamies pie sava znota Sarkandaugavā. Kaut miris Rīgā, pēc paša vēlēšanās Dinsbergs ir apbedīts līdzās savai sievai Kužnieku kapos netālu no Kubeles skolas.
Par Dinsberga personības daudzpusību liecina vairāk nekā 300 publikāciju (dzeja, proza, raksti) gandrīz vai visos tā laika periodiskajos izdevumos un pāri par 100 dažāda rakstura grāmatas. Daļa no iecerētā palikusi rokrakstos. 19. gadsimta vidū Dinsbergs bija pats populārākais latviešu autors, darbojies dažādās literatūras jomās: sarakstījis dzejoļu krājumus, rakstījis lugas, tulkojis prozas darbus. Dinsbergs ir sastādījis, tulkojis, papildinājis plaša spektra mācību grāmatas un populārzinātnisko literatūru latviešu valodā, kā arī tulkojis pasaules literatūras klasiķu darbus. Teksti galvenokārt tapuši ar mērķi praktiskai lietošanai skolā un pašizglītībā, īpaši nepiestrādājot pie valodas un izteiksmes. Dinsbergam ir būtiska nozīme kā tautas izglītotājam, kā vienam no pirmajiem latviešu bērnu literatūras radītājiem.
Personal informationErnests Dinsbergs ir dzimis saimnieka brāļa Priča un viņa sievas Marijas ģimenē kā trešais dēls, kristītais vārds Ernests jeb Iernasts. 1818. gadā ģimene pāriet uz Dingeskalna mājām, tēvs kļūst par mežsargu. Sešu gadu vecumā iemācījies lasīt.

1839. gada 19. novembrī apprecējies ar Agnēzi, dzimušu Mačevsku (mir. 30.03.1897). Agneses māsas precējušās ar skolotāju K. Štaueru, otra māsa - 1946. gadā ar lībiešu pedagogu un sabiedrisko darbinieku Niku Polmani (1823-1903), trešā māsa ir Ludviga Adamoviča vecmāmiņa. Teologs un Latvijas baznīcas vēsturnieks Ludvigs Adamovičs (1884-1943) ir dzimis Kubeles skolā kā skolotāja Jāņa Adamoviča dēls un ir Ernesta Dinsberga krustdēls.
Dinsberga audžu meita ir precējusies ar tautskolotāju Jāni Dreibergu (1854-1932).

Dinsberga darba kolēģis Kubeles skolā ir rakstnieks Frīdrihs Mālbergs (1844-1850), no 1845. līdz 1847. gadam viņa skolnieks ir Krišjānis Barons. Dinsberga brālis Ansis 1847. gadā pagatavo skolai ērģelītes.
WorkPirmā Ernesta Dinsberga publikācija atrodama laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1835. gadā: "Atbildēšana tam nezināmam avīžu rakstītājam, kura vārds ar tiem bokstābiem V.P. apzīmēts". Iepriekš norādes dažādos avotos, ka Dinsbergs sācis publicēties jau 1833. gadā, iespējams, ieviesušās neprecīzu ziņu dēļ A.Ģintera rādītājā "Latviešu zinātne un literatūra. 1763. - 1855. gadi" (1926), kurā 1833. gada pāris publikācijas ar iniciāļiem K.E. (Karls Johans Frīdrihs Elferfelds, 1781-1851) atšifrētas kā Ernesta Dinsberga publikācijas.

DARBI KRĀJUMOS

Dzeja

1856: Ziņģes un rīmes. Pirmā daļa: Mīlestības ziņģes. Tērbata: Lākmans. [atkārtots izdevums 1870]
1857: Mīlestības spēks, jauka ziņģe. Rīga: Hartungs.
1860: Pridis un Trūte. Rīme sešos dziedājumos jaunekļiem un jauneklēm sarīmēta. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1860: Svētīgas gaudu piemiņas citiem uz mūžību aizgājušiem, augsti cienījamiem un cienījamiem vīriem sarīmētas. Jelgava: Reiers.
1862: Rīmes. Pirmās grāmatas trešā daļa: Mīlestības gaudas. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls. [atkārtoti izdevumi 1866,1886]
1862: Kabatas ziņģu grāmatiņa. Otrā daļa. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Jauka rīme par skolu. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Kabatas ziņģu grāmatiņa. Trešā daļa. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [papildināts izdevums 1881]
1865: kopā ar M.Reinbergu Rīga jeb ziņģe par Rīgu un viņas dzīvi. Rīga: E. Platess. [atkārtoti izdevumi, sk. sīkāk pie M. Reinberga]
1865: Svēta gaudu piemiņa ļoti mīļotam un augstcienīgam kroņa mantiniekam lielfirstam cezarēvičam Nikolai Aleksandrovič. Rīga: E.Platess.
1867: Bāriņš Antonius, ziņģe 132 peršas gara. Pavairota ar to jauku rīmi “Amijants un Vilintus” 10 peršas gara. [atkārtoti izdevumi 1869, 1881, 1904, 1910].
1868: Puķes un pērles, ko no to labāko rīmētāju dziesmām ir izlasījis un virknē savijis tikušiem sievišķiem par košu goda vaiņagu E. Dünsberg. Rīga: E.Platess. [dzejas antoloģija].
1868: Leanders un Izmene. Raiba dziesma, ko trīs dziedājumos sarīmējis E. Dünsberg. Jelgava: Šablovskis.
1868: Divpadsmit guļošas jumpravas: veculaiku pasaka [V.A.Žukovska dzejojuma tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. [otrais izdevums 1875]
1871: Sveiks! Hurā! Apsveicināšanas un laimes vēlēšanas uz dzimšanas, vārda un citām goda dienām, visām cilvēku kārtām. Divās daļās. Pirmā daļa: īsi un lustīgi vārdi un peršiņi. Otrā daļa: garākas dziesmiņas. Rīga: E.Platess.
1872: Rīmes. Pirmās grāmatas otrā daļa: Mīlestības stāsti (Ar rīmētāja bildi). Jelgava: K. Stālbergs.
1873: Rīmes. Otrās grāmatas pirmā daļa: Stāsti un līdzības. Rīga: K. Stālbergs.
1874: Mātes mīlestība, ko desmit dziesmās izteicis E. Dünsberg. Rīga: brāļi Buši.
1879: Vecpuisis, viņa gaudas un citas atbildes, ka tik ilgi palicis neprecējies. Liepāja: Ukstiņš.
1882: Kokles meita un Jocīga kūmiņa jakts. Ventspils: A. Brasholcs.
1890: Maijas Roze. Deviņos dziedājumos [mēģinājums epa žanrā]. Liepāja: Ukstiņš.
1902-1903: Puķu dārziņš. Lirisku dzejoļu krājums, ko no sava paša un citu dzejnieku ražojumiem izmeklējis un sakārtojis tikušiem sieviešiem par goda vaiņagu Ernests Dünsbergs sen. Pirmā un Otrā daļa. Liepāja: Ukstiņš

Proza

1863: Angelika cietumā un pazudis Udo. [tulkoti vācu stāsti] Rīga: Hekers. [atkārtots izdevums 1871]
1865: Pricis Mudris. Pasaules liktens [Franz Hoffmann. "Fritz Heiter"]. Rīga: E.Platess. 2. izd. 1869.
1865: Vilis un Mari jeb Mari ar zelta gabalu [Bertha von Woisky. "Friedrich der Große und das Mariechen mit dem Goldstück"]. Rīga: Hekers.
1867: Piķis un Stintis jeb spieģelis dzērājiem, ko vecais Pēteris Godis tiem priekšā turējis Burbuļa krogā. Rīga: Platess.
1871: Mālo pilsētas konterbantnieks, [Wilhelm Schröder? stāsta tulkojums]. Rīga: Platess.
1873: Zapiņa un Zepis jeb tēva dziesma, ko krietnām mātes meitām par jauku mācību latviski pārcēlis. E. Dünsberg. Jelgava: J. Šablovskis.
1873: Gana zēns. Jauks stāsts, ko jaunībai par mācību un derīgu laika kavēkli latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1874: Bērnu audzināšana jeb kā Krietas saimnieks Prāta Jānis savu dēlu Kristapu audzinājis. Rīga: brāļi Buši.
1877: Koša rotas kastīte, grāmatniekiem par pamācību un vaļas brīžu laika kavēkli sarakstīta. Jelgava: Zīslaks. atkārtots izdevums 1912].
1880: Baskājiete [Berthold Auerbach. "Barfüßele"]. Jelgava: Zīslaks.
1880: Trīs romantiski gadījumi. 1) Brauciens uz Gretna-Grinu, jocīgs stāstījums iz Skotijas; 2) Precības loze, jocīgs gadījums Ņu-Jorkā, 3) Atjaunojies vecums, pasakains stāsts. Tautas bibliotēkām un katram grāmatniekam vaļīgi pārcēlis E. Dünsberg. Liepāja: Ukstiņš.
1882: Jocīgās pasaciņas un stāstiņi, ko gan oriģinālīgi, gan ar no vācu rakstiem tapinātām domām sarakstījis E. Dünsberg. Liepāja: Ukstiņš.
1882: Trīs stāsti. 1) Dievs pats ved blēdību gaismā; 2) Tevim nebūs savu tuvāku kārdināt; 3) Jo augstāki kāpj, jo smagāki krīt. Jelgava: Stefenhāgens.
1888: Skaistā Mīle un princese Trūte. Romantiska pasaka. Oriģināls. Liepāja: Ukstiņš.
1900-1902: Vīriešu krietnums un sieviešu untums. Romāns divās daļās, ar dažām tapinātām domām. Liepāja: Ukstiņš.

Lugas

1862: Skaistākais degons. Joku spēle 5 cēlienos [pirmā latviešu autora luga, ticamāk pēc vācu laikrakstā "Gartenlaube" publicēta sižeta]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1863: Temps un Toms. Dabas teāteris. Ar četrām bildēm. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1867: Zemnieks un liģers. Viesošanās Rīgā. Lustes spēle piecos gabalos. Pārstādājis E. Dünsberg. Rīga: Platess.
1878: Sarkanais putniņš un Zilais putniņš. Dabas jaukums pavasarī. Jauka joku spēle. Jelgava: Zīslaks. [pirmā luga latviešu valodā bērniem]

Literatūra bērniem

1860: Krusta ēna. Līdzība, ko bērniem par mācību latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1861: Gumals un Lina, ko bērniem par lusti un mācību [Kaspar Friedrich Lossius. "Gumal und Lina: eine Geschichte für Kinder zum Unterricht und Vergnügen, des.um ihnen die ersten Religionsbegriffe beizubringen"]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1861: Māte, mazi peršiņi ar 12 bildēm no G.A.Reyer, bilžu apgādātāja un E. Dünsberg, rīmētāja. Jelgava: Stefenhāgens un dēls [pirmā bagātīgi un krāsaini ilustrētā mazformāta bērnu grāmatiņa].
1862-1870: Piecdesmit pasaciņas ar bildēm, ko klausīgiem bērniem par lusti un mācību apgādājuši E. Dünsberg, rīmētājs un G.A.Reyher, bilžu apgādātājs. Pielikums ar dažādām dziesmiņām. Pirmā daļa. Otrā daļa. Pielikums ar dažādām peršām [Wilhelm Hey. "50 Fabeln für Kinder"]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1866: Apakš Ziemassvētku eglītes Klausīgiem bērniem par prieku. Pirmā daļa. [stāsti]. Rīga: E.Platess.
1869: Mīklas kabatas grāmatiņa, par izlustēšanos vaļas brīžos. Ar bilžainu vāku [723 mīklas]. Jelgava: Stefenhāgens.
1873: Puķu pušķis, ko klausīgiem bērniem, kad tie savu ābeceju pabeiguši, pasniedz E. Dünsberg. I daļa: Bērna apceres par sevi pašu un šādi tādi peršiņi. II d.: Bērna apceres par dabu, pasauli un Dievu un rītos un vakaros un svētos laikos. Rīga: E. Plates.
1878: Ābece jeb vajadzīga bērnu paija, ko uz savādu vīzi tiem spraudis E. Dünsberg. Rīga: Bušs.
1878: Bērnu draugs un vadons no ābecejas līdz skolas maizei jeb pirmā lasāma grāmata mājās un skolā. Rīga: brāļi Buši. 2. izdevums 1880.
1884: Mazu bērnu lūgšanas ar deviņpadsmit bildēm pušķotas. Rīga: Platess.
1889: Genuas pērle. Stāsts, kādu algu Dievs piešķir labiem un mīlīgiem bērniem. Ar bilžainu vāku. [Eduard von Ambach. "Die Perle von Genua, oder Kindliche Liebe, treue und Lohn"]. Jelgava: J. Šablovski.
1890: Apakš Ziemassvētku eglītes. Otrā daļa. Bērniem derīgas zinātnības. Trešā daļa. Kā dažās zemēs un vietās svin Ziemassvētkus. Liepāja: Ukstiņš.

Pasaules literatūras klasikas tulkojumi

1850/1851, publicēts: 1879: Lapsa Kūmiņš. Jelgava: Zīslaks [Johann Wolfgang Goethe "Reineke Fuchs"]
1863: Unkel Toma būda jeb nēģeru dzīve Amerikas vergu valstī, ko īsi saņēmis savai tautai par pasaules atzīšanu [Harriet Beecher-Stove. "Uncle Toms Cabin" / "Onkel Tom's Hütte, oder Negerleben in den Sklavenstaaten von Amerika"; fragments ar nosaukumu "Toms un Evangelīne" pārtulkots jau 1855]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1869: Sultanene Kansade un četrdesmit vezīri: no tūkstoš un vienas nakts to izņēmis un latviski pārcēlis E. Dünsberg. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1889-1896: Krista gājiens caur pasauli uz debesīm. [John Bunyan “The Pilgrim`s Progress”]. Liepāja: Ukstiņš.
1890-1894: Homēra Odiseja. Pēc H.B.Meklenburga un J.H.Vosa rakstiem. Latviski tulkojis un sadzejojis Dünsbergu Ernests sen. [Tulkojums pabeigts 1889; pirmie 3 dziedājumi publicēti Rīgā, pēc tam viss izdevums divās daļās (1894, 1903) pie Ukstiņa Liepājā].
1893-1899: Pazaudētā paradīze. Epose divpadsmit dziedājumos. Pēc F.W.Zacharij un Dr.Kottenkampa rakstiem to latviski pārcēlis un heksametra peršos sadzejojis Dünsberģa Ernests sen. Pirmā daļa. Seši dziedājumi. Otrā puse. Liepāja: Ukstiņš. [Dž. Miltona poēma 2 daļās].

Autobiogrāfija

1904: Autobiogrāfija ar ģīmetni un ievadu no Poruku Jāņa. Cēsis: Ozols.

Populārzinātniskā un padomu literatūra, mācību grāmatas

1863: Ēstere Ādams jeb verdzība Āfrikā. Mājām un skolām par nojēgšanu kā pasaulē iet. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1870: Mīlestības vēstnesis. Grāmaturakstniecība samīlējušiem visādās vajadzībās. Ar pielikumu: Ziņģes samīlējušiem, puķu valoda un mīlestības orakelis. Ar bilžainu vāku. Jelgava: Stefenhāgens. [padomi, kā rakstīt vēstules, atkārtoti izdevumi 1877, 1880]

Ģeogrāfija un etnogrāfija
1864: Atlasa izstāstīšana. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1876: Etnogrāfija. Tas ir: pasaules valststautas, viņu dabas, ierašas un dzīve ar tām vajadzīgām tur piederīgām ziņām, priekš mājām un skolām. Pirmā daļa. Eiropa. [pirmā grāmata nozarē]. Rīga: E.Platess.
1892: Bataku ciems uz Sumatras salas, pēc Grundemana, Dunsbergu Ernests to atstāstījis latviski. Rīga: Heršelmaņa grāmtu apgāds.

Pasaules vēsture
1867: Ķeizara dienas Rīgā, jūnijā 1867. gadā [izdevums sakarā ar cara Aleksandra II viesošanos Rīgā: divi dzejojumi, Rīgas rotājumu apraksts, ķeizara sagaidīšanas un pavadīšanas apraksts]. Rīga: E. Platess. [atkārtots izdevums 1876].
1867: Vērā liekami vārdi un notikumi no pasaules stāstiem, līdz ar to datumu, kad tie gadījušies. Rīga: Hekers.
1867: Ziņas par to slepkavu Berezovski, kas Parīzē uz mūsu ķeizaru Aleksandru II šāvis tai 25. maijā (6. jūnijā) 1867. Rīga: E. Platess. [atkārtots izdevums 1868].
1869: Koši spoži stariņi no tām trim zvaigznēm pirmajā lielumā : krievu ķeizara Pētera tā Lielā, vācu ķeizara Jāzepa, cilvēcības drauga, prūšu ķēniņa Viļuma tā Pirmaja [biogrāfijas]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1871: Grieķu – persu karš: Kserkses, Leonides, Temistokles [vēsture dzejā]. Rīga: Štālbergs.
1887-1888: Vecie grieķi [pirmā grāmata par Grieķijas vēsturi, 2 d. pēc “Olimpus” un K. Fr. Bekera (Karl Friedrich Becker)]. Liepāja: Ukstiņš.
1892: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Bibliotēkām un katram tautietim par prāta apgaismošanu un pasaules atzīšanu. Pēc vēsturnieku ziņām sarakstījis Dünsberģu Ernests sen. Pirmā grāmata. Vecu laiku vēsture. No pasaules un vēsturīgā laika iesākuma līdz Ķirum, kas uzcēla lielu Persijas valsti jeb no 4000 līdz 560 gadam priekš Kristus dzimšanas. Priekšvēstures laiks un pirmais laiku gabals. Liepāja: Ukstiņš. [pirmā pasaules vēsture].
1895: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Otra grāmata. Vecu laiku vēsture. No Persijas lielā karaļa Kirus līdz Augustam, pirmajam Romas ķeizaram jeb no 560 līdz 30 gadu priekš Kristus dzimšanas. Otrais laiku gabals. Liepāja: Ukstiņš.
1895: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām. Trešā grāmata. Vecu laiku vēsture. No Augusta, pirmā lielā Romas ķeizara līdz Romas rietruma valsts iznīkšanai, jeb no 30gada priekš līdz 476 gada pēc Kristus dzimšanas. Trešais laika gabals. Liepāja: Ukstiņš.
1902: Vispārīgā vēsture jeb pasaules notikumi no vēstures iesākuma laikiem līdz mūsu dienām sarakstījis Dünsberģu Ernsts. Ceturtā grāmata. Viduslaiku vēsture. Pirmais un otrais laika gabals. Liepāja: Ukstiņa apgāds.

Poētika
1890: Metrika ar tām vajadzīgām dzejas mākslas ziņām. Liepāja: Ukstiņš.

Medicīna
1865: Lopu draugs jeb dažas derīgas ziņas par lopu miesas un dvēseles dzīvību un spēkiem. Sarakstījis Ferdinand Müller, skolmeisteris pie St. Jēkaba skolas Rīgā, latviski pārcelts. Rīga [: E.Platess. [atkārtots izdevums 1873].

Reliģiskā literatūra
1846: Kristīgs stāstītājs jeb 100 īsi stāstiņi. Rīga: Hekers
1860: Tobijas jeb ticīgajo dzīve pasaulē. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1862: Bībeles dabas stāsti, jeb: Dieva radījumi Palestīnā un tanīs apkārtējās zemēs, ko bībelē piemin. Šie dabas stāsti izpušķoti ar daudz bildēm. Jelgava: Stefenhāgens un dēls. 2. izdevums 1883.
1862: Dienupērle, jeb kāda svētība nāk no kristīgas svētdienu svētīšanas. Rīga: Platess.
1866: Jānis Daniels Falks: uzcītīgs gādātājs par cilvēcības labklāšanos [Johann Daniel Falk (1768-1826): teologa biogrāfija]. Rīga: Hekers
1867: Dievgalda grāmatiņa, ar izmeklētām svētām lūgšanām, kas cienīgi jāsataisa un jāturās priekš, pie un pēc svēta vakariņa, no Šmolka rakstiem latviski [Benjamin Schmolck, 1672-1737]. Rīga: J. Debners.
1867: Vērā liekami notikumi no Lutera dzīves – stāstiem, līdz ar to datumu, kad tie gadījušies, skolniekiem par vieglāku izmācīšanos no galvas, tos tabeliskā vīzē kopā salicis E. Dünsberg. Rīga: Hekers.
1873: Jāņa Arnta, Lineburgas ģenerālsuperintendenta, otrās grāmatas pirmā daļa no īstas kristīgas ticības un dzīvošanas. Rīga: Bušs.
1878: Kristīgās baznīcas vēsture, no viņas iesākuma līdz mūsu dienām, ko evaņģēliskām skolām pēc Otobald Bišofa [Ottobald Bischoff, 1821-1887] sarakstījis E. Dünsberg. Jelgava: Zīslaks.
1879: Ticīgo sirdsnopūtas uz katru gadadienu, ietērptas izvēlētos Bībeles peršos. Pirmā daļa no 1. janvāra līdz 30. jūnijam. Otrā daļa: no 1. jūlija līdz 31. decembrim. Ar Kristus bildi. Jelgava: Zīslaks.
1883: Trīs dziedājumi: 1. Mozus grāmata. 2. Lukas evaņģeliums. 3. Veca un jauna derība. Oriģināli īsās peršās saņemti. Rīga: brāļi Bušs.
1890: Simts Bībeles pantiņi līdz ar 100 svētiem dziesmu pantiņiem. Liepāja: Ukstiņš.
1890: Svētajo mūžīga dusa, angļu valodā sarakstījis Rihards Baksters, no kāda paīsināta vācu izdevuma latviski pārcēlis E. Dünsberg, ar pārcēlēja priekšvārdu. [Richard Baxter, 1615-1691]. Liepāja: Ukstiņš.
1898: Ķēniņa Dāvida tronis. No tās dienas, kad viņu Bētlemē no aitu gana svaidīja par ķēniņu līdz viņa dēla Absaloma dumpim. [Joseph Holt Ingraham. "Der Thron Davids: von der Heiligung des Hirten von Bethlehem bis zur Empörung des Prinzen Absalon"] Rīga: Freija apgāds.
Quotations
  1. Dem lebhaften Einwirken dieser scharf ausgeprägt nordischen Natur, die, wie das Rauschen der riesigen Tannenwälder, die Seele mit dunkeln Ahnungen erfüllt und unwiderstehlich fesselt, mag die Entstehung so vieler Sagen zuzuschreiben sein. Vielleicht würde die wirklich eifrige und geeignete Forscher in der hiesigen fast oasenförmig bewohnten Umgegend* auch in Bezug auf die lettischen Volkssagen zu Resultaten gelangen, wie nirgends sonst. Aber dazu gehört freilich ein jahrelanges Forschen vielseitig gebildeter hiezu befäyigter Männer.
* die zur Zeit auch den anerkannt besten lettischen Poeten, einen wirklichen Volksdichter, birgt. Schade nur, daß seine so gelungene lettische Bearbeitung des Gotheschen Reineke Fuchs aus pecuniaren Gründen Jahrelang hat ungedruckt bleiben müssen.
No: C.W-r. [Krišjānis Valdemārs]. II Dondangen, besungen im Jahre 1721 vom Pastor Bankau. Anhang [Komentārs Bankava poēmai "Dundaga" ar atsauci uz Dinsbergu, vārdā nesaucot, bet pieminot "Lapsas Kūmiņa" tulkojumu]. Das Inland, Nr.16 (1855), S.254.

Mīļais Dünsberg, (..)[Krišjānis] Woldemar un tie tā nosaukti jauni latvieši pa īstenu goda ceļu nav gājuši un visi tie ir nožēlojami, kas viņu gaitā līdz ietinušies.(..) Jūsu draugs Kārl Kr.Ulmann.
Fragments no Baltijas vācu mācītāja vēstules Ernestam Dinsbergam pēc tam, kad viņš uzzinājis par Disneberga atstādināšanu no skolotāja amata, jo sadarbojies ar jaunlatviešiem. Citēts pēc: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga: Gulbis, 1929, 201. lpp.

.. esmu pilnīgi pārliecināts, ka Dünsberga tēvs savā īpašībā kā rakstnieks mani noraidījis uz to ceļu, kuru staigāju, kalpodams latviešu teātra lietai. Vienīgi viņa ražojums ["Skaistākais degons" - pirmā latviešu autora luga pēc kāda sižeta vācu avīzē Gartenlaube] bija tas, kas mani aicināt aicināja uz latviešu teātra lietas pamatīgu pārdomāšanu un vajadzīgo soļu speršanu. Patiesībā Dünsberga tēvs - lai gan nezinot - bij` tas kalējs, apstrādājamā dzelzs - viņa darbs mani locīja un formēja pēc vajadzībām (..). Tātad viņu [lugu "Skaistākais degons"] sakārtoju pēc iespējas skatuves vajadzībām un izrādīju to 1871. gadā uz Rīgas Latviešu biedrības skatuves. Tā bija pirmā un pēdējā reize, kur manā dzīvē ievērojamu lomu izrādošais "Skaistākais degons" piedzīvoja skatuves gaismu. (..) sarakstīju savu lugu "Priekos un bēdās". Atgādinājoties Dünsberga grūto, senāko likteni, ieliku Šellenberģim dažus vārdus mutē, kas zīmējas uz Dünsberga piedzīvojumiem. Bet pilnīgi zīmējos uz mūsu (..) pirmo sarunāšanos ar sirmo dzejnieku, kad tai pašā lugā sarakstīju savu pirmo kupleju, savu pirmo izmēģinājumu latviešu valodā rakstīt metriski, kas gan izdevies diezgan plāni, bet atvainojams tādēļ, ka mana poēzija 1870. gadā atradās bērna autos. Tur, protiet lugā "Priekos un bēdās" lasām sekošo nopietno kupleju "Lai apdziedu nu tevi, / Vīrs prātīgs, cienīts daudz.."
No: Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. Otrā burtnīca. Jelgava, 1890, 54., 57. lpp.

Šī griba pasniegt tiem latviešiem, kuri neprot vāciski, Gētes "Faustu" [tulkojums nav publicēts, tā manuskripts līdz šim nav atrasts], raksturo Dünsberga Ernstu visā viņa darbībā, jo spēja diemžēl ne visur saskan ar mirušā sirmā dzejnieka gribu. Tiklab viņa rakstniecības, kā arī audzināšanas darba lauks ir ļoti plašs, tomēr no tagadnes mākslas stāvokļa lūkojoties, jāatzīst, ka darbībā pašā trūkst divu ievērojamu faktoru: stingras un lietderīgas izvēles, kā arī kaislības uz mākslas priekšmeta pamatīgu apstrādāšanu.
No: Ernsts Dünsberģis. Viņa piemiņai no J.Poruka. Ernsts Dünsberģis. Autobiogrāfija ar ģīmetni un ievadu. Cēsis, 1904, 7.lpp.

.. uzskaitījumu varētu turpināt lappušu lappusēm un arī tad vēl nebūtu pārliecība, ka aptveri visi Ernesta Dinsberga sadarbi. Grāmatās aplūkoto tēmu visvisādums šķiet neatkārtojams, pat neņemot vērā to, ka dažas no tām bija paredzētas vien skolas bērnu varbūtējai "boksterēšanai". Lai nu kā, minētā klaiduma priekšā varētu nolaist rokas pat dažs labs šobaltdien apskolots erudīts: etnogrāfija, kristīgās baznīcas vēsture, Grieķijas vēsture, pasaules vēsture, Homēra "Odiseja" u.tml. Liekas, ka neiespējami būtu 19. gadu simtenī vismaz piederīgā zemes nostūrī rast izglītotāku un, šķiet, izdibinātībā iesaistītāku cilvēku par Dinsbergu. Tomēr izrādās, ka Dinsbergs pats, iecelts par skolmeistaru Kubeles skolas namā Dundagas novadā "skolu" apmeklējis labi ja pāris mēnešus! Dibināti rodas jautājums, kā gan Ernests ir iespējis saveidot teju vai veselu simtu grāmatu un rakstu? (..) Tā vai citādi vairākiem uzņēmīgiem cilvēkiem Latvijas teritorijā, tostarp arī Dinsbergam ir pasācis likties, ka gadu simteņus zaigojošais "latzemes" domvides intelektuālais retinājums ir beigu beigās jāsāk ar kaut ko aizpildīt. "Pēcdarbi" latvjiem bija viena no galvenām iespējamām zinību atklāsmes un atskārsmes formām kā jau cilvēkiem, kuru pieredzējumi un ietekmējumi rakstīt- un lasīt- prasmē nav mērāmi desmitiem gadu garumā un kuri nav sevi ilglaicīgi noslogojuši ar tādu izšķērdību, kā patstāvīga pētniecība. (..) "Pēcdarbu"dienas (..) ir savdabīgs latvju sofostikas laikmets, kad tautās izgāja tās mācītāji ar runātu un rakstītu vārdu, par kuru var izsacīties arī Zeiferta vārdiem: "Par latviešu rakstniecību še nevar runāt tai nozīmē, ka tā no latviešiem celtos, bet tai nozīmē, ka tā viņiem nodomāta."
Māris Vecvagars. Pētera Ķiķaukas Sapfo. Apgāds MSV, 2015, 207.-208.; 215.-217.lpp.

LinksLudis Adamovičs - Godson
Nika Polmanis - Svainis
Krišjānis Dinsbergs - Brother
Occupationsteacher
translator
author
educator
Birth time/place24.01.1816
Dzimis toreizējā Dundagas novadā Iernieka jeb Irbenieka mājās.
Residence1816–00.03.1864
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts, Dundagas novads
Dzimis, skolojies, strādā par skolotāju

1864–1867
Rīga
Rīga
Dzīvo Rīgā

00.04.1864–00.12.1864
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads
Dzīvo izsūtījumā.

00.12.1867–24.08.1899
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts, Dundagas novads

Dzīvo Kubeles skolas namā


25.08.1899–30.04.1902
Sarkandaugava
Rīga

Kubeles skolas skolotājs Jānis Dreibergs, Ernesta Dinsberga znots, strīda par zemes renti dēļ ar Dundagas baronu aiziet uz Rīgu - Sarkandaugavu - par skolotāju, Ernests Dinsbergs aiziet viņam līdzi.

Education01.12.1825–31.01.1826
Talsu novads
Talsu novads

Mācās Dreimaņu muižā (Dundagas - Cīruļu ceļa malā, netālu no Valpenes) pie skolotāja Ērliha (Erlich), iemācās rakstīt.


00.02.1826–00.09.1833
Talsu novads
Talsu novads
Dzīvo tēva mājās Dingeskalnos, pašmācības ceļā izglītojas, aizņemoties no Ciemiņu saimnieka Biksiņa grāmatas - kalendārus, "Latviešu Avīzes", G.F. Stendera un A.J.Stendera darbus u.c.

01.05.1840–01.11.1840
Dzērve Cīrava Primary School
Cīrava
Cīrava, Cīravas pagasts, Aizputes novads

Mācās pie skolotāja A.Bergmaņa kā topošs skolmeistars : "Tā manim aiztecēja tas jaukais pusgads Cīravas-Dzērves skolā, kā īss sapnis. (..) Pa to pusgadu Cīravas - Dzērves skolā iemācījos drusciņ vairāk vācu un latvisku gramatiku, ērģeles spēlēt tik daudz, ka varu koraļus nospēlēt, un arī tās vajadzīgas ziņas no "ģenerālbases" Tad vēl šo to, ko tolaik turēja par vajadzīgu zinātnību pagasta skolmeisteriem." No: E. Dünsberģis. Autobiogrāfija ar ģīmetni. Cēsis, 1904, 41. lpp.


23.04.1841–24.06.1841
Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca
Pils iela 8, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270

Papildinājies ērģeļspēlē pie baznīcas ērģelnieka: ērģelnieks māca klavierspēli 3 stundas nedēļā, no plkst. 6 līdz 7 rītā. Pēc mācītāja norādījuma plkst. 4 no rīta sāk vingrināšanos pie ērģelnieka - "klavieres bija tādas vecas četrkantīgas grabažas, kas neturēja nekādas skaidras balsis. Pulksten 6 ērģelnieks cēlās, uzrādīja, izmācīja, uzdeva jaunu gabalu un tad 7os atlaida." Pēc Jāņiem ērģelnieks vecās klavieres atdod Dinsbergam, kas tās atved uz skolu un turpina vingrināties.
No: E. Dünsberģis. Autobiogrāfija ar ģīmetni. Cēsis, 1904, 42. lpp.

Working place00.09.1833–00.03.1838 (Date is approximate)
Mācītājmuiža. Dundagas pagasts, Dundagas novads
Vīdales iela 5, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270

Sulainis un kučieris, iemācās vācu valodu, mācītāja Karla Glēzera (Gläser, 1806-1873) prombūtnē māca iesvētāmos bērnus. 1835./36. gadā veic draudzes revīziju - uzskaita draudzes locekļus, vecumu, kristīšanas laiku un vietu utml. , pēc 1836. gada mācītājs sāk gatavot Dinsbergu skolotāja amatam - nostiprina lasīt un rakstīt prasmes, māca latviešu gramatiku, uzlabo vācu valodu.


07.07.1838–00.09.1863 (Date is approximate)
Dundagas Kubeles pagastskola
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia

Pirmais skolotājs jaunatvērtajā skolā:
"Veci pakši, tukšas mājas, tukšas visas maliņas! Vecs pussatrūdējs galds istabā pie loga (..). Istabā un kambarī mazie vecmodes lodziņi, zaļiem, bieziem glāžu gabaliņiem un skalganiem izlaboti, un durvis, kur vējš nāca iekšā bez spaušanās. Pie loga vecs apkapāts beņķis. Sienmaļi, griesti visi nokūpējuši melni, grīda izpuvuse, jums vietām caurs, ka līstot tecēja ūdens iekšā. Tāds bija mans pirmais skolas nams (..). Kādu ziemu bija desmit, kādu arī vairāk skolēnu. Vienu ābeci dabūja no mācītāja, tā bija visas skolas grāmatas, un skolotājam [E.Dinsbergs par sevi] pašam arī nebija vairāk kā dziesmu grāmata un bībele, ko no mācītāja dabūja par algu (..). Nedabūja arī vakaros nekādu sveci par gaišumu (petroleja tolaik vēl nebija); bet ja kādu stundu mācījās, tad vienam skolēnam bija skala uguns jārāda. Mācības bija: burtot, lasīt, drusciņ rakstīt un Dundagas katķismi (..) bērniem likt no galvas mācīties."

No: E. Dünsberģis. Autobiogrāfija ar ģīmetni un ievadu. Cēsis, 1904. 33., 34. lpp.

No 1838. līdz 1843. gadam būvē jaunu skolas namu pie Kubeles mājām. Namu iesvēta 1843. gada 26. janvārī.

1863. gada septembra sākumā sakarā ar saraksti ar Kr. Valdemāru u.c. pārkāpumiem jaunlatviešu vajāšanas laikā Dinsbergu atstādina no skolotāja amata.


1864–00.11.1867
Jāņa baznīcas skola
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Skārņu iela 24, Rīga, LV-1050
Strādā par skolotāju

24.12.1867–1878
Dundagas Kubeles pagastskola
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Skolotājs ar 150 rubļu, 25 mēru rudzu, 15 mēru miežu, 16 mēru auzu lielu algu un gabalu pļavas 2 govīm, 4 aitām un zirgam; 8 birkavus rudzu salmu, 4 birkavus vasarāju pelavu un vēl 15 rubļus par zāli un siļķēm. Atsāk darbu 1868. gada janvāra sākumā, ap 100 līdz 120 skolēnu.
Participation in organisations1868–1902
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Dalībnieks, cītīgs Zinību komisijas sapulču apmeklētājs.
Travelled00.02.1840–00.03.1840 (Date is approximate)
Kurzeme
Latvija

Kopā ar mācītāju Karlu Glēzeru, kas dodas apciemot savus radus, kā kučieris apceļo Kurzemi. Pa ceļam apstājas Saldū, Vānē apskata jauno skolas namu un gūst pieredzi, kā tajā strādā skolotājs, apskata Liepāju un pirmoreiz mūžā gandrīz nokļūst teātrī, tomēr izrādi skatītāju trūkuma dēļ atceļ. Atpakaļceļā apstājas Cīravā pie Dzērves muižas, kurā barons Manteifels iekārtojis skolu un jaunu skolotāju apmācības.

Deported04.04.1864–00.12.1864
Jaunjelgava
Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads

Sakarā ar Dinsberga saraksti ar Kr. Valdemāru un vēl citiem līdz galam nenoskaidrotiem iemesliem jaunlatviešu vajāšanas laikā Dinsbergu izsūta no Dundagas un atstāj Jaunjelgavā uz ielas. Jaunjelgavas pilskungs fon Stempels Dinsbergu pieņem kancelejā par rakstvedi, maksā 7, 5 rubļus mēnesī par par pilnu darbadienu visus astoņus mēnešus.

21.Merz mūsu cienīgs barons ar Ventes cien. pilskungu [Ventspils pilskungs K. fon Mirbahs] nolasīja manīm no Pēterburgas ministeriuma dotu spriedumu priekšā, ka es ar Voldemāru kopā grāmatas rakstījis un es esot viņa mudīgs rīks izplatīt viņa sliktās maldinošās domas starp cilvēkiem, tāpēc mani novedīšot uz Friedrichstattu [Jaunjelgavu]. No: Ernesta Dinsberga vēstule Krišjānim Valdemāram 1864. gada martā. Grām: Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste. I sēj. Kr.Valdemāra vēstules. Rīga, 1997, 268. lpp.

Place/time of death30.04.1902
Sarkandaugava
Rīga
Buried02.05.1902
Kužnieku kapi
"Kubali", Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270

1. maijā izvadīts no Rīgas Latviešu biedrības, pēc tam pārvests uz Dundagu. 2. maijā izvadīts no Kubeles skolas, piedaloties skolas skolotājam Lejasozolam, vietējam mācītājam prāvestam Moltrehtam, Dundagas dziedāšanas biedrības korim, kā arī Voldemāram Maldonim kā pārstāvim no Rīgas Latviešu biedrības, J. Adamovičam no Talsu Sadraudzīgās biedrības, J. Karpovicam no Dundagas dziedāšanas biedrības un Fr.Ieviņam kā bijušo skolnieku pārstāvim u.c. Dinsbergu apbēda Kuženieku kapos.

Par bērēm sīkāk: E. Dünsberga tēva pavadīšana uz pēdējo dusu Dundagā. Balss, nr. 20 (15.05.1902).

Memorials1930–1963
Dundagas Kubeles pagastskola
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia

Skolai - tobrīd Kubeles pamatskolai - piešķirts Ernesta Dinsberga vārds. Skola tiek slēgta 1963. gadā.


1933 (Date is approximate)
Ernesta Dinsberga iela, Dundaga
Ernesta Dinsberga iela, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Ernesta Dinsberga iela Aucē pastāv vismaz kopš 1933. gada joprojām.

1972
Kubalu skola - muzejs
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia
Muzeja ekspozīcija veltīta Kubeles skolas vēsturei, kā arī tās pirmā skolotāja Ernesta Dinsberga dzīvei un darbiem.

1985
Ernesta Dinsberga iela, Dundaga
Ernesta Dinsberga iela, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads
Iela nosaukta Ernesta Dinsberga vārdā.
RewardsSvētā Staņislava ordenis
3. šķira
1890

Map legend

Showing 1-22 of 22 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Dundagas pagasts
(Dundagas pagasts, Dundagas novads)
1816 - 01.03.1864ResidenceParish
2Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)
01.04.1864 - 01.12.1864ResidenceCity
3Rīga
(Rīga)
1864 - 1867ResidenceCity
4Dundagas pagasts
(Dundagas pagasts, Dundagas novads)
01.12.1867 - 24.08.1899ResidenceParish
5Sarkandaugava
(Rīga)
25.08.1899 - 30.04.1902ResidencePart of a city
6Sarkandaugava
(Rīga)
30.04.1902Place/time of deathPart of a city
7Jaunjelgava
(Jaunjelgava, Jaunjelgavas novads)
04.04.1864 - 01.12.1864DeportedCity
8Kužnieku kapi
("Kubali", Saustere, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270)
02.05.1902BuriedCemetery
9Talsu novads
(Talsu novads)
01.12.1825 - 31.01.1826EducationRegion
10Cīrava
(Cīrava, Cīravas pagasts, Aizputes novads)
01.05.1840 - 01.11.1840EducationVillage
11Talsu novads
(Talsu novads)
01.02.1826 - 01.09.1833EducationRegion
12Dundagas evaņģēliski luteriskā baznīca
(Pils iela 8, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270)
23.04.1841 - 24.06.1841EducationChurch
13Mācītājmuiža. Dundagas pagasts, Dundagas novads
(Vīdales iela 5, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads, LV-3270)
01.09.1833 - 01.03.1838Working placeBuilding, house
14Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia07.07.1838 - 01.09.1863Working placeBuilding, house
15Rīgas Svētā Jāņa baznīca
(Skārņu iela 24, Rīga, LV-1050)
1864 - 01.11.1867Working placeChurch
16Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia24.12.1867 - 1878Working placeBuilding, house
17Kurzeme
(Latvija)
01.02.1840 - 01.03.1840TravelledRegion, area
18Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1868 - 1902Participation in organisationsBuilding, house
19Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia1972MemorialsBuilding, house
20Ernesta Dinsberga iela, Dundaga
(Ernesta Dinsberga iela, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
1985MemorialsStreet
21Kubalu skola, Saustere, Dundagas pagasts, LV-3270, Latvia1930 - 1963MemorialsBuilding, house
22Ernesta Dinsberga iela, Dundaga
(Ernesta Dinsberga iela, Dundaga, Dundagas pagasts, Dundagas novads)
1933MemorialsStreet

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.