Elza Sudmale

lv
Report to editor

Works: Author (22); Editor (11); Author of the comment (1); Person of reception (20)

NameElza Sudmale
Name at birthGrīnberga
SummaryElza Sudmale (Grīnberga, 1922–2005) – dzejniece, tulkotāja, grāmatu redaktore. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. Strādājusi izdevniecībā “Liesma” (līdz 1965. gadam – Latvijas Valsts izdevniecība) (1948–1982) par redaktori, bijusi arī Oriģināldaiļliteratūras nodaļas vadītāja (1968–1973). Kā grāmatu redaktore un tulkotāja parakstījusies ar Elza Grīnbergas vārdu. Sākot no 50. gadiem, tulkojusi no krievu (Vitālija Bianki, Mihaila Prišvina, Ivana Gončarovam Aleksandra Kuprina, Ivana Turgeņeva, Rasula Hamzatova un citu autoru darbi), bet no 60. gadu otrās puses – arī no vācu valodas (Liona Feihtvangera, Hermaņa Kanta, Ēriha Marijas Remarka, Leonharda Franka un citu autoru darbi). Kā līdzautore piedalījusies “Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas” (1964) veidošanā. Dzejai pievērsusies 60. gadu vidū. Piecu dzejoļu krājumu autore.

Personal informationDzimusi 1922. gada 21. janvārī Dzērbenes pagasta "Kalnameļļos".
Dzīvesbiedrs – Emīls Sudmalis (1898–1964). 1930. gadā iestājies Latvijas komunistiskajā partijā, ievēlēts 4. Saeimā no Strādnieku un zemnieku partijas (1931–1932), bijis frakcijas priekšsēdētājs. 1932. gadā, lai izvairītos no aresta, devies uz PSRS, kur strādājis preses izdevumos "Celtne" un citos. Staļina Lielā terora laikā apcietināts un represēts (1937–1947, 1949–1956), Latvijā atgriezies 1956. gadā.
Dēli – Emīls Sudmalis un Pēteris Sudmalis.

Work1964: piedalījusies "Latviešu valodas sinonīmu vārdnīcas" uzrakstīšanā (atkārtoti un papildināti izdevumi 1967, 1972, 1987, 1998, 2002, 2012).
1966: 24. martā pirmā publikācija – dzejolis "Sveiciens Ardū kalnam Francijā" Liepājas rajona laikrakstā "Ļeņina Ceļš".

Dzejoļu krājumi

1972: Paļāvība
1975: Staru un pretstaru spēles
1979: Dzērveņstīgas
1982: Gundegu gaisma (izlase)
1984: Balta ābele pelēkā seģenē
1987: Sidrabupe

Tulkojumi

No angļu valodas
1998:
Robertsa, Nora. Mānīgās ilūzijas (kopā ar Peteri Grīnbergu). Rīga: Juventa.

No krievu valodas

1950: Gulia, Georgijs. Labā pilsēta. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1950: Priļežajeva, Marija. Mašas Strogovas jaunība. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1953: Abrahams, Peters. Pērkona taka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1955: Bianki, Vitālijs. Meža avīze katram gadam. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1958: Gončarovs, Ivans. Parasts notikums. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1959: Illešs, Bela. Ungāru rapsodija (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Fedosejevs, Grigorijs. Pārbaudījumu taka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1960: Virta, Nikolajs. Vientulība. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1961: Ostromencka. Nadežda.Pie Spartaka. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Jevdokimovs, Nikolajs. Grēciniece. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Kuprins, Aleksandrs. Izlase (kopā ar Kārli Egli, Tatjanu Jarmolinsku un citiem). Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Vorobjovs, Konstantīns. Neaizej pavisam. Rīga: Liesma.
1966: Oulafurs Sigurdsons. Zemes krāsu rotaļa. Rīga: Liesma.
1966: Čiviļihins, Vladimirs. Velna milti. Rīga: Liesma.
1970: Hamzatovs, Rasuls. Mana Dagestāna. (1. grāmata). Rīga: Liesma.
1973: Prišvins, Mihails. Dabas kalebdārs. Rīga: Liesma.
1977: Hamzatovs, Rasuls. Mana Dagestāna. (2. grāmata) Rīga: Liesma.
1981: Turgeņevs, Ivans. Dzejoļi prozā (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Liesma.
1984: Turgeņevs, Ivans. Mumu. Rīga: Liesma.
1988: Koptelovs, Afanasijs. Atbalsta punkts. Rīga: Liesma.
1990: Turgeņevs, Ivans. Dzejoļi prozā = Стихотворения в прозе (kopā ar Emīlu Sudmali). Rīga: Zvaigzne.

No vācu valodas
1966: Laksness, Haldors. Islandes zvans. Rīga: Liesma.
1969: Feihtvangers, Lions. Viltus Nerons. Rīga: Liesma.
1971: Tirks, Harijs. Nāve un lietus. Rīga: Liesma.
1974: Trāvens, B. Gājiens uz Kaobas valstību. Rīga: Liesma.
1980: Kants, Hermanis. Impressum. Rīga: Liesma.
1984: Remarks, Ērihs Marija. Lisabonas nakts. Rīga: Liesma.
1983: Drēvica, Ingeborga. Augstceltne. Rīga: Liesma.
1988: Zakovskis, Helmūts. Nolādēta un mīlēta. Rīga: Liesma.
1994: Franks, Leonhards. Sapņa līdzinieki; Karls un Anna. Rīga: Liesma.
1994: Matīss, Horsts. Mazā laumiņa Linkatalankata. Rīga: Sprīdītis.
1996: Blobela, Brigite. Klusais stūrītis. Rīga: Vaga.
2000: Hertlings, Pēters K. Atlantīda, Atlantīda! Rīga: AGB.
Quotations

Par dzejoļu krājumu "Paļāvība" (1972)

""Paļāvība" ir Elzas Sudmales pirmais dzejoļu krājums, kurā apkopoti darbi, kas radušies no 60. gadu vidus līdz 70. gadu sākumam. Reizē tā ir arī izlase un jubilejas izdevums. Elza Sudmale (Grīnberga), kuru līdz šim pazinām kā labas literatūras labu tulkotāju (Ļ.Tolstoja, M. Gorkija, A. Serafimoviča, A. Kuprina stāsti, I. Gončarova "Parasts notikums", R. Hamzatova «Mana Dagestāna» u. c), tagad nostājas mūsu priekšā kā dzejniece. [..]
Gandrīz visi viņas dzejoļi ir lauku vidē (precīzāk – dabas valstībā) fundēti, dabas tēli, priekšstati un gleznas ieaužas gan mīlas dzejoļos ("Kā medus kārēs"), gan draudzībai un citām jūtām veltītajos ("Pienenes"). Labākie, bez šaubām, tie dzejdarbi, kuros dabas elementu atveidojumā iezīmējas arī skaidrāk izteikts otrais plāns dzejiskas paralēles, zemteksti ("Purva siekstas", "Roku grāvi", "Bērza cerība"). Visiemīļotākā uzturēšanās vieta krājuma liriskajai varonei ir mežs; koki, zāle, sūnas, ziedi savā augsnē un kustībā, ar floru saistītās krāsas, skaņas, smaržas un izjūtas nāk mums pretī vai ik rindā. Tikai retumis līdz ar dzejnieci noejam līdz jūrai vai vilcienā braucam no Vidzemes baltābola pļavām uz Rīgas pusi, lai atkal drīz vien atgrieztos bērnības un jaunības dienu pusē, lai atkal no dzērvenājiem un lācenājiem mācītos ikdienā nepieciešamo drosmi un neatlaidību. Autorei piemīt optimistisks dabas tvērums un izjūtas. Brīžam viņas dzejoļos pat nesaskatām kādu īpašu tēmu, bet saklausām gluži vienkāršu, cilvēcisku prieku par dzīvi un dzīvību ("Vasara")."

Vītols, Herberts. Par "Paļāvību". Karogs, 1972, Nr. 1.

Par dzejoļu krājumu "Dzērveņstīgas" (1979)

"Tāpat kā iepriekšējos krājumos, arī "Dzērveņstīgās" E. Sudmale turpina kultivēt sev tik raksturīgo ziemeļniecisko kolorītu (šķiet, ka mūsu dzimtene atrastos vismaz dažus simtus kilometru tālāk uz ziemeļiem) un ne mazāk ziemeļniecisko liriskās varones mentalitāti, kura aicināta izcelt mīlestības uguns dzīvinošo spēku. Mūsu dzejā patstāvīga, lepna, sīksta sieviete pazīstama, jau sākot ar folkloru, netrūkst niemēru arī mūsdienu dzejā. Šo tēlu mēs zinām visai niansēti, jo tajā izpaužas mūsu tautas sievietes mentalitāte. Tāpēc, lielos vilcienos zīmēta, šāda varone mums nav nekas jauns. Gaidīts tiek savdabīgāks, dziļāks šī rakstura zīmējums. E. Sudmales dzeja nav viengabalaina blakus patiesām emocijām, kas krājumā ir mazākumā, daudz gatavu, zināmu atziņu, pārdzīvojuma sadomātības... [..]
Autorei labāk padodas tie dzejoļi, kuros viņa ļaujas kādai noskaņai, visbiežāk dabas izraisītai (tikai šīs etīdes, impresijas savās noskaņās stipri vienveidīgas), taču tur, kur dzejoli rada nevis "mīlestības dvēsele", bet prāts, atrodam diezgan daudz pārliecinošas sadomātības ("Sevmīlība", "Par pacietību un Bēthovenu", "Jauns karavīrs raksta uz mājām", "Bezbēdīgie ritmi"). Vērojot dzejnieces attīstību, šķiet, ka viņa savu augšanu pārāk forsē, cenšoties būt ražīgāka, nekā tas ir viņas spēkos, un tāpēc kļūst liekvārdīga, ir spiesta ņemt no vispārīgu atziņu apcirkņa un aizvien vairāk nokļūst citu dzejnieku radīto darbu varā, neapzināti pārnesot uz savu dzeju svešas intonācijas, pat rindas [..]."

Mackova, Jolanta.Ja nemeklējam graudus vien. Literatūra un Māksla, 1979, 21. decembris.
Occupationspoet
translator
editor
Birth time/place21.01.1922
Dzērbene
Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads
"Kalnameļļos"

Education1930 – 1931 (Date is approximate)
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1931 – 1936 (Date is approximate)
Dzērbenes sešklasīgā pamatskola
Dzērbene
Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads

1936 – 1939 (Date is approximate)
Cēsu Pilsētas vidusskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1939 – 1941 (Date is approximate)
Jelgavas 2. ģimnāzija
Jelgava
Jelgava

1944 – 1947 (Date is approximate)
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

Mākslas zinātnes nodaļa


1947 – 1949
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga

Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Working place1948 – 1956
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktore

1956 – 1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vecākā redaktore

1965 – 1968
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vecākā redaktore

1968 – 1973
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Oriģināldaiļliteratūras redakcijas vadītāja

1973 – 1982
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vecākā redaktore
Participation in organisations1961 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 2005
Latvian Writers’ Union
Rīga
Rīga
Biedre
TravelledSomija
Finland

1971
Zviedrija
Sweden

1972
Vācijas Demokrātiskā Republika


1974
Ungārija
Hungary

00.09.1976
Vācijas Demokrātiskā Republika


00.08.1978
Vācijas Demokrātiskā Republika

Dalība tulkotāju seminārā.

02.10.1988 – 12.10.1988
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany
Place/time of death27.05.2005
Buried2005
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Map legend













Showing 1-22 of 22 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Dzērbene
(Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads)
21.01.1922Birth time/placeVillage
2Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
2005BuriedCemetery
3Jelgava
(Jelgava)
1939 - 1941EducationCity
4Rīga
(Rīga)
1944 - 1947EducationCity
5Rīga
(Rīga)
1947 - 1949EducationCity
6Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1930 - 1931EducationCity
7Dzērbene
(Dzērbene, Dzērbenes pagasts, Cēsu novads)
1931 - 1936EducationVillage
8Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1936 - 1939EducationCity
9Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1948 - 1956Working placeBuilding, house
10Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1956 - 1965Working placeBuilding, house
11Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1965 - 1968Working placeBuilding, house
12Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1968 - 1973Working placeBuilding, house
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1973 - 1982Working placeBuilding, house
14Vācijas Demokrātiskā Republika 01.09.1976TravelledCountry
15Somija
(Finland)
(Not set)TravelledCountry
16Zviedrija
(Sweden)
1971TravelledCountry
17Vācijas Demokrātiskā Republika 1972TravelledCountry
18Ungārija
(Hungary)
1974TravelledCountry
19Vācijas Demokrātiskā Republika 01.08.1978TravelledCountry
20Rostoka
(Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
02.10.1988 - 12.10.1988TravelledCity
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1961 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
22Rīga
(Rīga)
1990 - 2005Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.