Elza Grāvīte-Plukša

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (17); Compiler (1); Author of the comment (1)

Photos: Person in photo(1)

NameElza Grāvīte-Plukša
Additional namesPlukše
PseudonymE. Gr. Īlija
Name at birthElza Veronika Grāvīte
SummaryElza Grāvīte-Plukša (dz. Grāvīte, prec. Plukša; 1907–1994) – literatūrkritiķe, literatūrzinātniece. Mācījusies Zeltiņu draudzes skolā (1916-1919), beigusi Alūksnes vidusskolu (1926). Studējusi Angļu valodas institūtā Rīgā. Pēc 1945. gada strādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Alūksnes vidusskolā, 1948-1954. gadam latviešu un angļu valodas skolotāja Alūksnes strādnieku jaunatnes vidusskolā.1926-1934. gadam publicējusi literārus darbus, recenzijas provinces periodikā, galvenokārt laikrakstā "Ziemeļlatvija", "Valmierietis" u.c. izdevumos. Kritikas apceres par latviešu literatūru publicējusi arī žurnālā "Latvju Grāmata" (1931), "Daugava" (1932-33), "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (1934-39), "Burtnieks" (1935-36), rakstu krājumā "Ceļi" (1935). L. Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsturē" publicējusi apceres par E. Stērsti, K. Štrālu. Literatūkritisko darbību atsākusi 1957. gadā, publicēdama 20. gs. 60.-80. gados Alūksnes un Rīgas presē, galvenokārt žurnālā "Karogs", atmiņas un apceres par latviešu rakstniekiem un recenzijas. Kopā ar K. Preisu sastādījusi un sarakstījusi priekšvārdu Klitijas lugu krājumam "Zulamite" (1972). Sākot ar 20. gs. 60. gadu nogali, vākusi ZA Valodas un literatūras institūtam Alūksnes novada apvidvārdus, frazeoloģismus, ticējumius.
Personal information1934. gadā laulība ar Kārli Plukšu.
WorkPirmā publikācija - dzejolis "Skolēna skumjas" laikrakstā "Malienas Ziņas" 1925.19.XI (ar parakstu E.Gr-Ilija).
Quotations24. februārī Alūksnes slimnīcā mūža pavediens pārtrūcis skolotajai, valodniecei un literātei, akadēmiskās organizācijas "Ramave" biedrei Elzai Grāvītei Plukšai. Viņa dzimusi Alūksnes pagasta Maltavniekos 1907.gada 27. jūnijā, mācījusies Zeltiņu draudzes skolā, Alūksnes vidusskolā, studējusi Angļu valodas institūta Pedagoģijas fakultātē, Rīgā. Strādājusi par ierēdni, bibliotekāri Alūksnē, bet visilgāk par latviešu un angļu valodas skolotāju Alūksnes vidusskolā un Ziemeru septiņgadīgajā skolā. Filoloģijai un literatūrai Elza Grāvīte pievērsusies mācoties Alūksnes vidusskolā, kur tolaik par latviešu valodas skolotāju strādā pazīstamais rakstnieks Augusts Baltpurviņš. Viņa protekcijā nodibinās skolas literārais pulciņš "Potrimps" un tajā visrosīgāk darbojas trīs skolēni – vēlākais kreisais dzejnieks Pēteris Ķikuts, vēlākais ģermāņu literatūras docents Kārlis Plukšs un Elza Grāvīte. 1925. gadā Malienas ziņās (tām redaktors ir Rūdolfa Blaumaņa draugs un literārais audzēknis Kārlis Kraujiņš) parādās viņas pirmā publikācija - dzejolis "Skolēna skumjas". Tas un pēc tam arī citi dzejoļi parakstīti ar Īlijas, bet prozas darbiņi — ar Egras vārdu. Nezinu, kā ar stāstiem, bet, saliekot kopā visus Īlijas dzejoļus, iznāktu vesels krājums. Taču sagadījies tā, ka vairāk nekā dzejniece Īlija literatūrā pazīstama kritiķe Elza Grāvīte. Pēc apprecēšanās ar Kārli Plukšu viņa visbiežāk parakstās kā Elza Gāvīte Plukša. Recenzijas un raksti par literatūru viņai publicēti Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā, Latvju Grāmatā, Daugavā. Kārļa Egles rediģētajā Latviešu literatūras vēsturē, bet padomju varas gados — dažos rajonu laikrakstos, Skolotāju avīzē, Karogā. Rakstījusi viņa par Elzu Stērsti, Zentu Mauriņu, Kārli Štrālu, Augustu Baltpurviņu, Pēteri Ķikutu, gleznotāju Jēkabu Kazāku u.c. Sadarbībā ar Kārli Preisu sagatavota Klitijas izlase (iznākusi 1972. gadā) un Pētera Ķikuta izlase (nav izdota), kā arī monogrāfija par Kārli Kraujiņu (nav izdota). Vērtīgs ir Elzas Grāvītes-Plukšas ieguldījums latviešu dialektoloģijā: viņa vākusi sava dzimtā Malienas novada apvidvārdus. Elza Grāvīte-Plukša piederēja pie tiem latviešu kultūras cilvēkiem, kuru darbs padomju iekārtā netika pienācīgi novērtēts. Bet būtu labi, ja viņas atstātie rokraksti un arhīvs tiktu saglabāts vai nu Raiņa Literatūras vai Alūksnes novada muzejā.

Brīvā Latvija, 14.03.1994

Kāpēc tik daudz par Alūksni? Tāpēc, ka mēs gribam pastāstīt šoreiz par Elzu Plukšu, caur un cauri alūksnieti. Tur dzimusi, tur mācījusies, tur aizvadījusi garāko cēlienu no sava darba mūža, tur dzīvo arī šobrīd. Elzas Plukšas (jaunības uzvārds Grāvīte) dzimtā un joprojām arī dzīves vieta ir Alūksnes Maltenieki. Tur viņa nākusi pa saulē 1907. gada 27. jūnijā. Mācījusies Alūksnes vidusskolā, studējusi Angļu valodas institūtā Rīgā. Un tad – pedagoģiskā darba gadi – atkal lielākoties dzimtajā novadā. Pievēršanās literatūrai sākas jau vidus skolā. Tieši tai laikā latviešu valodu un literatūru Alūksnes vidusskolā māca Augusts Baltpurviņš. Viņa protekcijā nodibinās skolas literārais pulciņš "Potrimps", un tajā visaktīvāk darbojas trīs skolēni – Pēteris Ķikuts, Kārlis Plukšs (vēlākais literatūrzinātnieks, ģermāņu literatūras docents Latvijas Valsts universitātē) un Elza Grāvīte. Šeit viņiem visiem rodas arī pirmie nopietnākie literārie mēģinājumi — kā dzejā un prozā, tā kritikā (referāti par rakstniecību). Elza Plukša ar smaidu atceras savu pirmo publicēto dzejoli (1925) "Skolēna skumjas": Kā drausmīgi miglas tēli Pļavu ārēs klusi klīst, Tā skolēna dvēselē vēli Skumju rasa lēni līst. Dvēselei smeldzoši skumji, Tā nezina mieru rast. Vēsturē izgājis dumji Un fizikā ļoti prast' . . . Ceļu uz publicēšanos Elzai Grāvītei pirmais pašķir Kārlis Krauj iņš, kas tolaik Val kā vada laikrakstu "Ziemeļlatvija". Un tā "Ziemeļlatvija"» lasītāji sāk pazīt pavisam jaunu dzejnieci īliju, no kuras, kā rādīja nule citētais piemērs, ar laiku būtu varējusi izaugt visai savdabīga satīriķe. Kāpēc īlija? Varbūt jauno autori valdzinājusi antīkā pasaule un Homērs, jo īlija taču nozīmē Troju. Bet varbūt arī šis vārds izraudzīts vienīgi tā maigskanīguma dēļ. Ilgi pie īlijas dzejniece nepaliek un jau drīz sāk publicēties ar savu īsto vārdu — Elza Grāvīte, bet pēc apprecēšanās ar jau pieminēto skolas biedru Kārli Plūkšu — Elza Grāvīte-Plukša. Pirmskara gadu periodikā publicēti vairāki Elzas Grāvītes stāsti, bet dzejoļu tik daudz, ka, tos visus sakopojot, iznāktu vesels krājums. Un žēl, ka mums nav parastas antoloģijas tiem, dzejniekiem, kam nav savas grāmatas. Tajā, bez šaubām, sava vieta atrastos arī Elzas Grāvītes dzejai. Taču mūsu jubilāres literārās darbības galvenais zars ir kritika. Gan «Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā», gan «Latvju Grāmatā», gan «Daugavā», gan citos 20. gadu beigu un 30. gadu izdevumos parādījies ievērojams skaits viņas recenziju un kāds pusducis monogrāfisku apcerējumu par rakstniekiem. Kritiķei plaša interešu aploce — dzeja, dzejas antoloģijas, proza, literatūrzinātne, literatūras tulkojumi. Mēs alotos, apgalvodami, ka itin viss, ko Elza Plukša uzrakstījusi un publicējusi, sa glabājis savu nozīmi un vērtību līdz pat mūsu dienām. Tā nu gluži nav. Dažā labā vietā, raugoties no mūsdienu viedokļa, izmanāms tā laika sociālās un politiskās iekārtas zīmogs. Taču kritiķe nekur un nekad nenonāk līdz laikmeta nebūšanu apoloģijai, līdz autoritārā režīma slavinājumam. Uz viņas spriedumiem lielākoties var droši un bez bažām paļauties. Un tā vēl šodien ar interesi un patiku lasām, ko Elza Grāvīte-Plukša savā laikā rakstījusi par Kārli Štrālu, Elzu Stērsti, Paulīnu Bārdu vai kādu citu dzejnieku un rakstnieku. Daudzus pēckara gadus Elza Plukša šķita tā kā apklususi. Tas arī saprotams, jo daudz laika un spēka vajadzēja skolas darbam. Bet gluži aizmirstas nebija arī literārās intereses. Ļoti daudz pastrādāts, ZA Valodas un literatūras institūtam sagādājot materiālus par Alūksnes izloksni, galvenokārt apvidvārdus. Tāpat publicēts viens otrs raksts vai atmiņu tēlojums (piem., par Augustu Baltpurviņu, Pēteri Ķikutu, Jēkabu Kazāku), viena otra recenzija (arī «Karogā»). Sadarbībā ar literatūrzinātnieku Kārli Preisu vai šo rindu autora radušies arī daži apjomīgāki darbi: Klitijas izlase (iznākusi 1972. gadā), monogrāfija par Kārli Kraujiņu (manu skriptā), Pētera Ķikuta izlase (pašlaik top). Lai nu jubilārei turas veselība un lai vēl daudz raženu vasaru tur – Alūksnes malā!

VALDEMĀRS ANCĪTIS. Tur – Alūksnes malā. Karogs, Nr.6 (01.06.1977)
LinksAugusts Baltpurviņš (1871–1930) - Teacher
Klitija (1892–1931) - Relative
Pēteris Ķikuts (1907–1943) - Schoolmate
Kārlis Plukšs (1906–1945) - Husband
Kārlis Plukšs (1906–1945) - Schoolmate
Occupationsliterary scholar
literary critic
Birth time/place27.06.1907
Alūksnes novads
Alūksnes novads
Dzimusi Alūksnes pagasta "Malteniekos".

EducationEnglish Language Institute
Raiņa bulvāris 29, Rīga
Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējusi Angļu valodas institūtā.


Unknown – 1926
Alūksne Secondary School
Kanaviņu iela 14, Alūksne
Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301

1916 – 1919
mācījies
mācījusies Zeltiņu draudzesskolā
Working place1945 – 1948
Alūksne Secondary School
Kanaviņu iela 14, Alūksne
Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
latviešu valodas un literatūras skolotāja

1948 – 1954
Alūksnes strādnieku jaunatnes vidusskola
Glika iela 10, Alūksne
Glika iela 10, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301
latviešu un angļu valodas skolotāja
Participation in organisationsAkadēmiskā organizācija "Ramave"
Place/time of death24.02.1994
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads
Buried1994
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Map legend











Showing 1-7 of 7 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Alūksnes novads
(Alūksnes novads)
27.06.1907Birth time/placeRegion
2Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
24.02.1994Place/time of deathCity
3Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1994BuriedCity
4Kanaviņu iela 14, Alūksne
(Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301)
1926EducationBuilding, house
5Raiņa bulvāris 29, Rīga
(Raiņa bulvāris 29, Rīga, Latvija, LV-1050)
(Not set)EducationBuilding, house
6Kanaviņu iela 14, Alūksne
(Kanaviņu iela 14, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301)
1945 - 1948Working placeBuilding, house
7Glika iela 10, Alūksne
(Glika iela 10, Alūksne, Alūksnes novads, LV-4301)
1948 - 1954Working placeBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.