Dāvis Kažoku

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (6); Atdzejotājs (1); Compiler (1); Person of reception (8)

Photos: Person in photo(1)

NameDāvis Kažoku
PseudonymKažociņš, Kāds Veclatvietis
Name at birthDāvids Pelcs
SummaryKAŽOKU Dāvis (īstajā vārdā Dāvids Pelcs, 1850–1913) ir skolotājs un rakstnieks. Kažoku Dāvis ir mācījies Smiltenes draudzes skolā un Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolā (1869). Viņš ir ieguvis mājskolotāja tiesības matemātikā un no 1870 strādājis Tveras guberņā. No 1873. gada Kažoku Dāvis ir dzīvojis Pēterburgā. 1880. gadā viņš ir ieguvis ģimnāzijas vācu valodas skolotāja tiesības un strādājis Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā, pēc tam Pētera komercskolā. Kopā ar P. Gūtmani, Ausekli u.c. darbojies Pēterburgas latviešu literātu pulciņā, "Dunduru" krājumos publicējis satīrisku dzeju ("Kritiķiem", "Latviešu leksikons filologa Bizes rokās" u.c.) un īso prozu. Kažoku Dāvis gādājis par latviešu teātra izrāžu organizēšanu Pēterburgā. 1875. gadā izrādīta viņa luga "Plītnieks" ar Ausekļa prologu. Tā vēlāk pārstrādāta un publicēta ar nosaukumu "Mērnieks" (1877). Kažoku Dāvis ir viens no Pēterburgas Latviešu labdarības biedrības dibinātājiem (1878), aktīvi darbojies Pēterburgas Latviešu Jēzus draudzes vadībā. Pensionējies un mūža pēdējos četrus gadus viņš dzīvojis Cēsīs, kur panācis atsevišķas latviešu draudzes dibināšanu un Annas skolas darbības atjaunošanu.
Kažoku Dāvja pirmā publikācija ir dzejolis "Svešumā" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1871.28.I. Ausekļa "Paidagoģiskajā gada grāmatā" (1876) iespiests Kažoku Dāvja apcere "Parunas jeb sakāmi vārdi". Viņš ir atdzejojis A. Puškina drāmu "Nāra" (1877; rediģējis Auseklis). Kažoku Dāvis ir pirmais Ausekļa biogrāfs. Pēc Ausekļa nāves 1879. gadā viņš ir publicējis nekrologu, kā arī apcerējumu "Krogzemju Mikus (Auseklis)" ("Balss", 1879, 17.-21.II) un sastādījis un sarakstījis priekšvārdu Ausekļa Rakstiem (1-2, 1888). Manaseina revīzijas laikā (1882-83) senatora Manaseina uzdevumā Kažoku Dāvis ir sastādījis reģistru "Augstskolās izglītotie latvieši" (tas tulkots krievu valodā, to nodevis senatoram Stērstu Andrejs). Laikrakstos "Baltijas Vēstnesis", "Balss", žurnālā "Austrums" u.c. iespiesti daudzi Kažoku Dāvja raksti, nozīmīgākie no tiem valodniecībā, piemēram, "Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda" (1893). Kažoku Dāvis centies attīrīt un padarīt bagātāku latviešu valodu.
Par ilggadīgu pedagoģisko darbu Dāvim Pelcam piešķirti vairāki apbalvojumi, 1910. gadā viņš ir arī valsts padomnieks.
L. Baltijas Vēstneša divdesmit piecu gadu jubilejai par piemiņu. R., 1893; [Zeiferts] T. Kažoku Dāvis // Druva, 1913, 5, 633. lpp.
Personal informationKažoku Dāvis ir dzimis saimnieku Jēkaba un Annas( dzimušas Elias) ģimenē kā jaunākais dēls un Jāņa, nākamā saimnieka, brālis. Brālis Jānis ir bijis dūšīgs strādnieks un aktīvs hernhūtietis. Kažoku Dāvis apprecējies 1885. gadā, laulībā dzimusi meita un dēls Vītauts Pelcs, kas studējis Pēterburgas Universitātē, pavadījis 25 gadus Vidusāzijā un Indijā, bijis vairāku angļu zinātnisku izdevumu līdzstrādnieks, publicējis rakstu žurnālā "Daugava" (nr.7, 1933).

Work

Raksts par sadzīves jautājumiem

1880: Vēl kāds vārds par pagasta amata vīru braukšanām pie uzraugu tiesām. Balss, nr. 51

Dzejas publikācijas

1871: Svešumā. Baltijas Vēstnesis, 28. jūn.
1877: A. Puškina poēmas "Nāra" atdzejojums. Pēterburga.
1880: No tēvijas izstumts. Svešumā. Grām. Smaidi un asaras jeb dzejnieku labdienas. Red.M. Kaudzīte, 125. un 492.lpp. [t.p. citos Smaidu un asaru izdevumos].

Raksti valodniecībā

1876: Parunas jeb sakāmi vārdi. Paidagogiska gada grāmata 1876!
1884: Jautājieni. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums [RLB ZK Rk] nr. 2
1885: Par vietu nosaukumiem Latvijā [Par Smiltenes apkaimes mājvārdiem 19. gs. pirmajā pusē]. RLB ZK Rk nr. 3, 1.-8. lpp.
1888: Par nākamiem tautas svētkiem [izskaņas -ams nozīme]. Baltijas Vēstnesis nr.103
1893: Mūsu rakstu valoda un mūsu tēvu valoda RLB ZK Rk, nr. 8
1894: Sveši iespaidi mūsu valodā. Austrums, 1894, I, 10.-16.lpp.
1903: Kāda ortogrāfija mums visderīgākā? Rīgas Avīze, nr. 165
Kādu rakstību latviešiem ieteica nelaiķis Kaspars Biezbārdis? Rīgas Avīze, nr. 231
Vaj jāraksta maja mēnesis jeb maija mēnesis? Rīgas Avīze, nr.85
1908: Tērbata jeb Tērpata un kā mēs pārvēršam svešvārdus? Latvija, nr. 54
1911: Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 239-243.
Piezīmes pie mana raksta "Nepareizi muižu nosaukumi Vidzemē". Dzimtenes Vēstnesis, nr. 268.
1913: Latviešu valodas druskas. Latvija, nr. 18

Raksti par Baltijas kultūru un vēsturi

1884: Birutas kalns. Rota, nr. 1.
1886: Mūsu rakstniecības kavēkļi. Austrums IX, 547.-561. lpp.
1888: Latvju tautas svētku dienas [par III Dziesmu svētkiem]. Balss, nr. 26-30.
1890: No Arensburgas [par Jurjānu Andreja un R.Grīviņa garīgās mūzikas koncertu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 176.
1892: Arī kāds no mūsu rakstniecības kavēkļiem [viena rakstnieka darbi dažādos formātos]. Baltijas Vēstnesis, nr. 159.
1903: Leonards Šterns [nekrologs Jēkaba Zvaigznītes brālim]. Rīgas Avīze, nr.216.
1908: 1908. gada jubilejas [35 gadi pirmajiem vispārējiem dziesmusvētkiem; 35 gadi himnai "Dievs, svēti Latviju" un Ausekļa dziesmai "Trimpula"; 25 gadi Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrības studentu stipendiju kasei] Latvija, nr. 22.

Rūpes par Ausekļa piemiņas saglabāšanu

1879: Krogzemju Mikus. Liepājas Pastnieks, nr. 11.
Krogzemju Mikus (Auseklis). [Nekrologs, plašs ieskats Ausekļa dzīvē un veikumā] Balss, nr. 14.-15.
1880: Kažoku Dāvis izstrādājis Ausekļa kapa pieminekļa zīmējumu.
1888: Ausekļa raksti 2 sēj. [ar Kažoku Dāvja priekšvārdu un plašāku biogrāfiju, grāmata izdota par Kažoku Dāvja u.c.ziedotāju līdzekļiem; izdevuma atlikums izmantots pieminekļa celšanai uz Ausekļa kapa].
Kāda svētku dāvana [Ausekļa raksti un latviešu rakstniecība]. Baltijas Vēstnesis, nr. 130
Kāda svētku dāvana. Balss, nr. 24

Manuskriptā palikuši

1873-1874: iesieta burtnīca ar dažiem dzejoļiem
1875: burtnīca "Dispozīcija operai - Rūziņš - Jurjanam" un pirmais cēliens no nepabeigtas lugas.
1882: "Augstskolās izglītotie latvieši" - ziņas par ap 300 personām.
1891: burtnīca ar rakstu par Līvu pulksteni Cēsu Jāņa baznīcā, publicētu "Dienas Lapā"
Nedatēti: stāsta fragments "Mūsu skola" [skolotājs, viņa kundze, skolēni, negatīvi rādīti tie, kuru vecāki pieder brāļu draudzei]; cita stāsta sākuma fragm.; manuskripts par lībiešiem un viņu asimilāciju latviešos; dzejolis "Biruta".
No: Jānis Lapiņš. Aizrādījums. Latvju Grāmata, nr. 4 (1922), 32. lpp.


QuotationsMans mērķis [Latvijas vietvārdi apzināti un sakrāti] būtu aizsniegts, ja būtu pamudinājis pie šā darba ķerties, pie darba, kas tik pat svarīgs, ja ne svarīgāks, nekā tautas dziesmu, tautas teiku un citu tautas gara mantu krāšana. Tādēļ, cienītie kungi, pie darba, pie darba, lai jaunu laiku straume neaizpludina, neiznīcina to, kas vecs, cienīgs un derīgs valodai un vēsturei, mūsu tēvu - valodai, mīļas dzimtenes vēsturei.
Kažoku Dāvis. Par vietu nosaukumiem Latvijā. Rakstu krājums, izdots no Rīgas Latviešu Biedrības Zinību Komisijas. 3. krāj. Rīga, 1885, 8.lpp.

Paradis visu savu mūžu cītīgi darboties, un būdams savas tautas sirsnīgs labvēlis, viņš, kaut gan veselībā visai gaudens, nevarēja savu mūža vakaru pavadīt dīkā un apskatīgā mierā. Arī savā jaunajā dzīves vietā [Cēsīs] viņam rūpēja savu tautas brāļu garīgā labklājība. Novērojis, ka Cēsīs pāris tūkstots vācu vai pārvācotu pilsoņu jau gadiem kopojušies savā draudzē ar savu dvēseļi apkopēju priekšgalā, un turienes lauku draudzes mācītājs pārāk apkrauts darbiem, jo tam bija jāapmierina arī pilsētas latviešu iedzīvotāju garīgās vajadzības, Kažoku Dāvis jo dedzīgi piekrita nodomam, dibināt pastāvīgu Cēsu pilsētas latviešu draudzi. Ar dzīvē parasto neatlaidību (..) valdībai iesniedzamā lūgumrakstā, lai draudzi apstiprina, pats pirmais parakstījies "valstspadomnieks Dāvids Pelcs".
K. Dāvis Pelcs (Kažoku Dāvis) pēdējā gaitā. Dzimtenes Vēstnesis, nr. 81 (1913), 9. apr.

Uzrādīdams plaisu, kāda cēlusēs starp mūsu tagad lietoto rakstu valodu un tautas gara mantās un pa daļai dzīvās sarunās novērojamo tēvu valodu, Kažoku Dāvis meklē ceļus, kā rakstu valoda formās un konstrukcijās vedama saskaņā ar īsto tautas valodu.
T.[T.Zeiferts]. Kažoku Dāvis. Druva, 1913, nr. 5, 633. lpp.

1881. gada rudenī pirmo reizi satikos ar Pēterpils studentiem - latviešiem: Jurjānu Andreju, Vensku Edvartu, Stērstu Andreju, filistriem Mārtiņu Remiķi, Kažoku Dāvi, daudz citiem. Iespaids dažāds. Pozitīvs tamdēļ, ka šie jaunie paziņas mani ieveda līdz tam svešajā latviešu ideoloģijā. Visa mana audzināšana bija notikusi vācu skolā, vācu garā. Tēva mājā latviski nerunāja jau tādēļ vien, ka tanī mita vienmēr 6-8 pansionāri no tālākiem krievu, poļu, leišu vidiem, kas Jelgavas skolās meklēja, galvenais, vācu valodu. Negatīvi tamdēļ, ka mani priekšlaikus ierāva nekārtīgos bohēmiešu tikumos jeb pareizāk, netikumos: daudz laika tika tērēts, ko labāk būtu pavadījis grāmatas vai partitūras sabiedrībā; arī pāragri mani pieradināja pie alkohola: viss tas maniem tikai 18 gadiem bija vēl maz piemērots.
Jāzeps Vītols. Manas dzīves atmiņas. Rīga: Liesma, 1988, 63.-64.lpp.
Occupationsteacher
poet
publicist
author
play writer
poetry translator
Birth time/place20.08.1850
Kažauči
"Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729
Dzimis Smiltenes pagasta Kažokos jeb Kažaučos, uz ziemeļiem, ap 4 km attālumā no Smiltenes, tā pirms 2. pasaules kara ir joprojām viena no lielākajām Smiltenes pagasta mājām.

Māju un dzimtas vēsture: Jānis Pelcis. Pēteris Pelcis un Smiltenes "Kažauči". Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1999, nr.5.

Residence1878–1879
Gatčina
Gatchina, Leningrad Oblast, Russia
Dzīvo Gatčinā - šo adresi uzrāda Ausekļa cienītājiem, lūdzot pēc dzejnieka nāves Kažoku Dāvim iesūtīt Ausekļa manuskriptus u.c. uzziņai un publicēšanai derīgus materiālus.

1879–1908 (Date is approximate)
Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 191023

1889. gadā dzīvo Fontankā 52 dz. 49, Pēterburgā.

Education1868 (Date is approximate)
Smiltenes draudzes skola
Smiltene
Smiltene, Smiltenes novads

mācījies Smiltenes draudzes skolā, precīzs mācību laiks nav noskaidrots.


1869 (Date is approximate)
Pētera I reālskola
Palasta iela 9, Rīga
Palasta iela 9, Rīga, LV-1050

beidzis toreizējo Rīgas 2. apriņķa un tirdzniecības skolu, iestāšanās datums nav noskaidrots. Apguvis franču un angļu valodu, pēc paša iniciatīvas - arī grieķu un latīņu valodu, gatavojoties iestājai ģimnāzijā.


1870
Rīga
Rīga
Nokārto mājskolotāja eksāmenu

1880
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Nokārto vācu valodas ģimnāzijas skolotāja eksāmenu.
Working place1870–1872
Tveras apgabals
Tver Oblast, Russia
Mājskolotājs, nostiprina krievu valodas zināšanas, apgūst senslāvu valodu.

1873–1878
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Skolotājs un audzinātājs Štirmera (Stürmer) privātskolā Pēterburgā

1878–1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Audzinātājs Ķeizariskajā Gatčinas bāreņu institūtā


1879
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Audzinātājs Katrīnas baznīcas skolā

1880–1908 (Date is approximate)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Skolotājs Pēterburgas Vasilija salas sieviešu ģimnāzijā un Pētera komercskolā. Kad darba gaitas šajās skolās beidzis, nav noskaidrots.
Participation in organisationsScience Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Loceklis, publicējies Zinību komisijas rakstu krājumos.

Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Dalībnieks

1878–1908 (Date is approximate)
Pēterburgas Latviešu Labdarības biedrība
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Precīzs darības laiks biedrībā nav noskaidrots. Bijis biedrības amatvīrs.

1882–09.05.1893 (Date is approximate)
Pēterburgas Latviešu Jēzus draudze
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Precīzs darbības sākuma laiks draudzē nav noskaidrots.
Darbojas draudzes padomē (1880-1893), pilda rakstveža pienākumus, padomes sekretārs (1887-1893). 1885. gadā panāk latviešu tautības mācītāja J.Sandera iecelšanu, pārskata draudzes arhīvu. Domājams, pēc amatu atstāšanas turpina draudzes locekļa gaitas.

Place/time of death13.04.1913
11.30tm
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Miris 31.martā/14. aprīlī.


BuriedLuterāņu kapi
Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729

Izvadīts 5./19. aprīlī plkst. 11os no Cēsu sv.Jāņa baznīcas, izvadījis mācītājs V.Maldonis. Atvadu brīdis un izvadīšana 6./20. aprīlī plkst. 17os no Smiltenes baznīcas, izvadījis mācītājs K. Kundziņš, uz Smiltenes kapiem.

RewardsSv. Staņislava ordenis
II un III pakāpe
Sv. Annas ordenis
III pakāpe

Map legend

Showing 1-17 of 17 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Kažauči
("Kažauči", Brutuļi, Smiltenes pagasts, Smiltenes novads, LV-4729)
20.08.1850Birth time/placeFarmstead
2Fontanka, Sv. Pēterburga, Krievija, 1910231879 - 1908ResidenceStreet
3Gatčina
(Gatchina, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1879ResidenceCity
4Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
13.04.1913Place/time of deathCity
5Luterāņu kapi
(Vaļņu iela 19A, Smiltene, Smiltenes novads, LV-4729)
(not set)BuriedCemetery
6Smiltene
(Smiltene, Smiltenes novads)
1868EducationCity
7Palasta iela 9, Rīga
(Palasta iela 9, Rīga, LV-1050)
1869EducationBuilding, house
8Rīga
(Rīga)
1870EducationCity
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1880EducationCity
10Tveras apgabals
(Tver Oblast, Russia)
1870 - 1872Working placeRegion, area
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1873 - 1878Working placeCity
12Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1879Working placeCity
13Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1879Working placeCity
14Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1880 - 1908Working placeCity
15Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1882 - 09.05.1893Participation in organisationsCity
16Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1878 - 1908Participation in organisationsCity
17Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(not set)Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.