Par Biruta Senkēvičas personību un darbību".. pulcējoties dzejnieces un sabiedriskās darbinieces Birutas Senkēvičas jubilejas svinībās, nebūs grūti šai vakarā viņu garā iedomāties Jūrkalnes saulainajās druvās un vēlāk skolotājas gaitās, skaistākās jaunības dienas veltījot jaunatnes audzināšanai, bet arī ar riteni braucot pa Kurzemes, Latgales un Vidzemes ceļiem, lai ar bites čaklumu vāktu latviešu tautas folkloru."
Vtr. Cildinājuma runu maratons. Latvija Amerikā, 1970, 7. febr.
Par grāmatu "Godi Vidus-Kursā" (1939)"156 lappušu biezā grāmatā Latviešu folkloras krātuve izdevusi Birutas Senkevičas sakopotās seno laiku ziņas par godiem Vidus-Kursā, kas savāktas un uzrakstītas Alsungā, Gudeniekos, Basā, Sakā, Dunalkā, Rudbāržos, Skrundā, Jūrkalnē, Ulmālē, Ēdolē, Raņķos, Virgā, Durbē. Visvairāk ziņu ir no Alsungas un suitu apgabaliem; tās ir vērtīgākās. [..] Kursas seno godu ierašu aprakstus Biruta Senkeviča kārtojusi cilvēka mūža rituma secībā: Pirmkārt - bērnu godības ar radību, piertižu, krustību, šķirību norisēm; otrkārt - tautās iešanas godības ar precību, derību, vedību (kāzu), pūra vešanas un vedību (tautieša sētā) aprakstiem; treškārt - sēru godības ar miršanas, bedības, veļu goda senajām parašām. Aprakstos ietilpst ticējumi, kas likti dažādo maģisko izdarību pamatos, tad pašas izdarības, kas jo bieži izvēršas krāšņā un plašā latviskā ceremoniālā un jau pieminētās, īpašos gadījumos dziedamās, zīmīgās dziesmas. Īsumā pieminēta un cik necik nojaušama arī etnogrāfiski visai interesantā, līdz šim pavisam maz pētītā parādība - radu pulka tiesiskais un sabiedriskais kārtojums un viņu savstarpējās attiecības senos laikos. Diezgan daudz grāmatā dažādu aprakstu, piemēram, ziņas par ēdienu sagatavošanu, mielastiem un to pasniegšanas kārtību, pie galda sēdēšanas kārtību, seno dzērienu pasniegšanu un dzeršanu, ziņas par tautas tērpiem un to nēsāšanu, ziņas par braukšanu, jāšanu, pajūgiem u. c. Doti arī daži tautas deju un rotaļu apraksti un beidzot liels skaits ļoti vērtīgu, senu, tagadnē aizmirstu, apvidus vārdu, īpatnēju priekšmetu un izdarību apzīmēšanai. Tūliņ gan jāpiezīmē, ka nezin kāda iemesla dēļ, nav ievērota visai svarīga elementāra prasība, pierakstot interesantajiem apvidus vārdiem, kuri vienā otrā vietā tekstā iespiesti pat retināti, to pagastu vārdus - kur dotie apvidus vārdi uzrakstīti un kur tie senāk lietoti."
Sējējs, 1940, Nr. 6. Par dzejas krājumu "Zeme un jūs" (1965)"Senkeviča ir patriote un cīnītāja. To liecina viņas dzeja katra rinda. Viņa pat pārāk uzsver idejisko un nacionālo momentu, tāpēc mākslinieciskais atstāts novārtā. Un tā jau sākumā jāsaka, ka tā ir cīnītaja, sludinātāja un apsūdzētāja dzeja mūsu tautas likteņsituācijā, bet nepretendē būt mākslas dzeja, tā kā tādai tai ir sava jēga un kategorija."
Spoģis, Alberts. Varoņu jundai un dzimtenei. Latvija, 1966, 9. apr.