Bernhards Dīriķis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (3); Publisher (1); Compiler (1); Editor (1); Person of reception (10)

Photos: Person in photo(4)

NameBernhards Dīriķis
Additional namesJānis
PseudonymB.D. ; Vējietis
SummaryBernhards DĪRIĶIS (1831 - 1892) - ir publicists, izdevējs un sabiedrisks darbinieks. Dīriķis ir dzimis krodzinieka ģimenē, mācījies Jēkabpils apriņķa skolā, Tērbatas skolotāju seminārā, kā arī beidzis Pēterburgas skolotāju institūtu (1852). Studējis Pēterburgā par valsts līdzekļiem, Dīriķis pēc mācībām ticis nosūtīts skolotāja darbā uz Ārensburgas proģimnāziju (tg. Kuresāre, Igaunijā), kur strādājis par krievu valodas skolotāju līdz 1858. gadam. Atgriežoties Rīgā, Dīriķis strādājis par grāmatvedi Vidzemes kamerālpalātā Rīgā (1858-62), pēc tam bijis ierēdnis akcīzes valdē Pleskavā (1862-66) un, atgriežoties Rīgā, atkal strādājis Vidzemes kamerālpalātā Rīgā (1867-77). Sašutis par Baltijas vācu Latviešu literārās (draugu) biedrības konservatīvo, latviešu pašnoteikšanās centienus apkarojošo darbību, iniciējis alternatīvas Latviešu Valodas un literatūras biedrības dibināšanu, kopā ar Juri Caunīti un Kasparu Biezbārdi izstrādājis tās statūtus (1861), kas tomēr netika oficiāli Vidzemes guberņas valdē apstiprināti, Pēc "Pēterburgas Avīžu" slēgšanas nodibinājis laikrakstu "Baltijas Vēstnesis", bijis tā izdevējs un pirmais redaktors (1868-1870); iniciējis Rīgas Latviešu biedrības dibināšanu (1868), bijis tās pirmais priekšnieks, aktīvi darbojies RLB Zinību un Teātra komisijās. 1877. gadā dibinājis pirmo latviešu dienas avīzi "Rīgas Lapa" (1877-1880).
Kopš 1861. gada Dīriķis ir publicējies latviešu presē, 1860gados darbojies recenzijas žanrā; 1870gados publicistikas tematiskais loks paplašinājies un 1879.gadā apsīkst. Dīriķis ir sarakstījis pirmo latviešu literatūras vēsturi "Latviešu rakstniecība" (1860), kā arī sastādījis krājumu "Par piemiņu" (1875).
Personal informationBernhards Jānis DĪRIĶIS (1831-1892) ir dzimis Jāņa Dīriķa (1805-1879) un viņa sievas Annas, dzimušas Grīnbergas (Grünberg, 1811-1890), ģimenē kā vecākais bērns. Dīriķu ģimenē ir 11 bērni - 5 dēli un 6 meitas; tēvs ir pēc profesijas krodznieks un kalējs, strādājis arī par pagasta skrīveri Ļaudonā un Odzienā. Nepilnu gadu pēc Bernharda Dīriķa dzimšanas ģimene pārceļas uz Siktera muižu, Vecsēlpils tuvumā, dažus gadus vēlāk - atgriežas Vidzemē, Bērzones Gravenos.

Bernhards Dīriķis ir precējies ar barona fon Falkena meitu, skolotāju Olīviju fon Falkenu (mir.1855), laulībā dzimis dēls, vēlākais ārsts Arturs Dīriķis (1855-1926).
Work

Grāmatas

1860: Latviešu rakstniecība [latviešu literatūras vēsture]. Rīga: Plates.
1875: Par piemiņu! Rakstu krājums salasīts iz "Baltijas Vēstneša" pirmiem gada gājumiem (1869-1874). Rīga: brāļi Buši.

Publikācijas presē

Stāsti, anekdotes utml.

1869: Jocīgas mīklas. Baltijas Vēstnesis, nr. 32.
1869: Poēzija un proza. Baltijas Vēstnesis, nr. 65
1869: Nelaime nelaimes galā. Baltijas Vēstnesis, nr. 74.
1869: Medus mēnesis laulībā [tulkojums]. Baltijas Vēstnesis, nr. 41-43.
1872: Tīri malēniski. Baltijas Vēstnesis, nr. 4.
1873: Arī āķi! Baltijas Vēstneša pielikums, nr. 1
1873: Katrai kaitei sava zāle. Baltijas Vēstnesis, nr. 18.-20.

Recenzijas un raksti par latviešu valodu un latviešu kultūru

1861: Latviešu raksti 1860. gadā [pārskats un kritika par "Mājas Viesī" aizvadītajā gadā publicētajiem daiļliteratūras un ar latviešu kultūru saistītajiem tekstiem]. Mājas Viesis, nr. 23
1861: Latviešu raksti 1860.gadā [pārskats un kritika par "Latviešu Avīzēs" aizvadītajā gadāpublicēto]. Mājas Viesis, nr. 25
1861: Latviešu raksti 1860. gadā [Prīdis un Trūte. Svētas gaudu piemiņas. Tobijas jeb to ticīgajo dzīve pasaulē. etc. no E. Dünsberg]. Mājas Viesis, nr. 29.
1861: Latviešu raksti 1860. gadā. [H.Kavals. Dieva radījumi pasaulē]. Mājas Viesis, nr. 35.
1861: Latviešu raksti 1860. gadā [Pasaules stāstu grāmata no R. Šulc. Pasaules stāstu grāmata no Gibeik. "Latviešu rakstniecība no B.D." (pašaizrādījums)]. Mājas Viesis, nr. 45.
1861: No Rīgas [J.Caunītis miris. Nekrologs]. Mājas Viesis, nr. 48
1861: Latviešu raksti 1860. gadā ["Sēta, daba, pasaule". I-III daļa. Visu jaunākā ābece. Apgādāta no E. Plates. Vācu valodas mācība priekš latviešiem. Sarakstījis J. Neiken]. Mājas Viesis, nr. 49
1861: Latviešu raksti 1860. gadā [latviešu un tulkotās prozas vērtējums: Ceļš uz laimi, Stāsti par malēniešiem, Bīskapa cepure u.c.]. Mājas Viesis, nr. 52.
1862: Kāds vārds par dziedāšanu un dziesmām. Pēterburgas Avīzes, nr. 2
1869: Par rakstību. Baltijas Vēstnesis, nr. 10.
1871: Latviešu valodas bagātība. Baltijas Vēstnesis, nr. 2
1872: Atskats uz 1872. gadu [galvenokārt literatūra]. Baltijas Vēstnesis, nr. 52
1873: Vispārīga latviešu skolotāju sapulce [atreferējums]. Baltijas Vēstnesis, nr. 27.
1874: ar ps. Vējietis. Uz Latvijas augstākā stāvokļa [autobiogrāfiskas piezīmes, ievītas ceļojumā uz Gaiziņkalnu]. Baltijas Vēstnesis, nr. 32, 35.
1876: Septiņas tēzas latviešu ortogrāfijas lietā. Baltijas Vēstnesis, nr. 15.
1885: Kur palikuši Kronvalda Ata raksti? Baltijas Vēstnesis, nr. 268.
B.Dīriķis, K. Kalniņš, E.Skujenieks. Vārdi, kas uzieti "Baltijas Vēstnesī" 1874.g. nr. 1., 2. un 1875.g. nr. 49., bet kas Ulmaņa vārdnīcē neatronās vai arī nepareizi tulkoti. RLB ZK Rakstu krājums I. sēj., 42.-45.lpp.

Publicistika par vispārīgiem jautājumiem

1868: Lūgšana [pēc atbalsta "Baltijas Vēstnesim"] Pagasta nams [būvplāna projekts]. Baltijas Vēstnesis, paraugnumurs.
1869: Merķeļa piemiņas akmeņa atklāšana. Baltijas Vēstnesis, nr. 85., 86.
1869: Merķeļa dienas svinēšana Rīgā. Baltijas Vēstnesis, nr. 86.
1869: Atskats [uz "B.V." darbību 1869. gadā]. Baltijas Vēstnesis, nr.104.
1870: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 45.
1871: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 4., 16., 22.
1871: Tu mūžs, kas uz pasaules cilvēku! Baltijas Vēstnesis, nr. 8
1872: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 1., 13., 41.
1872: Kādi naudas papīri nes vislielākus augļus un kā viņi visdrošāki glabājami. Latviešu Avīzes, nr. 7
1872: Kas ir vairāk kopjams: teāters vai grāmatu krātuve? Latviešu Avīzes, nr. 8
1872: Trusis. Baltijas Vēstnesis, nr. 24.
1873: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 2., 11., 20., 30.
1874: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 21.
1875: Priekš lauksaimniekiem [padomi, aizrādījumi]. Baltijas Vēstnesis, nr. 14., 22.
1879: Atskats. Baltijas Vēstnesis, nr. 52.
QuotationsJa tauta strādā pie rakstniecības / Un valoda uzkopta tika,
Ja rodas dažādas sabiedrības, / Kas tautiskus mērķus sev lika, -
Tad tevim nākās daudz atzīšanas, / Kā vienam no tautiešiem pirmiem,
Kurš strādā vēl tagad bez piekušanas / Šai laukā ar matiem jau sirmiem -
Lai Laima, kura tev` šūpojuse, / Vēl uztur līdz laikam jo vēlam,
Priekš tautas vēl darboties nolikuse / Mūs` cienītam Dīriķu Tēvam!
No: Andrejs Pumpurs. Baltijas Vēstnesis, nr. 9 (12.01.1889.).

Dihrik war eine conservative Natur, ein vorsichtiger, mit geschäftsmäßiger Kaltblütigkeit combinirender Charakter, dem der Sperling in der Hand mehr werth war, als die Taube auf dem Dache. (..) Als Leiter mehrer publizistischer Unternehmungen hat er es verstanden, unter der jüngeren Generation die besten Kräfte herauszufinden und für seine Zwecke heranzubilden, indem er nicht selten auch mit materieller Unterstützunghelfend und fördernd eingriff.
[Dīriķis bija konservatīvs pēc dabas, apveltīts ar lietišķu aukstasinību, kuram zvirbulis plaukstā nozīmēja vairāk nekā balodis uz jumta (..). Kā vairāku publicistisku uzņēmumu vadītājs viņš prata jaunajā paaudzē atklāt tās labākos spēkus un izglītot saviem mērķiem, kuru sasniegšanai viņš nereti arī palīdzēja ar saviem materiālajiem līdzekļiem.]
Pēc: Hofrath B.Dihrik [Nekrologs]. Zeitung für Stadt und Land, nr. 193 (26.08.1892).

Mācītu latviešu tanīs gados bija mazs pulciņš, no tiem pašiem vēl dažam labam trūka dūšas ņemt uz sevi atbildību par jaunās biedrības un jaunās avīzes darbiem, kuru panākumi toreiz vēl nebija diezgan skaidri noredzami.(..) viņš nebaidījās piebiedroties mūsu strādniekiem, celmu lauzējiem, un sagādāja vietu, laikrakstu, kur varēja strādāt par labu latviešiem, modināt ar varenu balsi snauduļus, pelt puskoka lēcējus, kur ar vārdu sakot varēja darboties, izsacīt savas domas jaunā, garīgi možā paaudze.
No: Vensku Edvarts. Vecais hofrats. Austrums, nr.10 (1892), 241.-246.lpp.

B. Dīriķis bij ļoti pamatīga rakstura vīrs, kas sargājās kaut ko vieglprātīgi uzsākt, un jo vairāk tādu svarīgu darbu, kāds tolaik, pēc "Pēterburgas Avīžu" krišanas, bij tautiska laikraksta izdošanas uzņēmums bez samērīgiem kapitāla līdzekļiem un zem zināmās varas spaidekļiem. Pirms šā lielā pasākuma uzņemšanās Dīriķis ir apvaicājies arī pie Kronvalda, ko viņš domājot par šo lietu (..). Kronvalds pats par šo sarunu kādreiz stāstīja sekoši: "Pirms iesākšanas par "Vēstneša" izdošanu gādāt, Dīriķis atbrauc pie manis Tērbatā, saslien labi augstu savas lielās uzacis un vaicā man: Ko tu saki, vai latviešu tauta pastāvēs un vai ir vērts turpināt "Pēterburgas Avīžu" gaitu? Es viņam sacīju: ko tur vēl šaubīties? Tā tauta ir mūžīga."
No: Kaudzītes Matīss. Atmiņas no "tautiskā laikmeta" un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. I sēj. Cēsis-Rīga, 1924, 144. lpp.

Iedabā nosvērts un iecietīgs, Dīriķis prata "Baltijas Vēstnesim" piesaistīt gandrīz visus ievērojamākos tā laika publicistus (Valdemāru, Kronvaldu, Fr.Veinbergu) un rakstniekus (Ausekli, Pumpuru, Kaudzītes). Viņa laikraksta priekšrocība pret "Pēterburgas Avīzēm" bija tā, ka tas iznāca Rīgā, kas 70-tos gados jau noteikti kļuva par galveno latviešu kultūras un nacionālās kustības centru (..). Pamazām tas [“Baltijas Vēstnesis”] kļuva par pirmo spilgti pilsonisko latviešu laikrakstu.
A.Johansons. Latviešu literātūra. Stokholma, 1953, 98. lpp.

Pagodinājumi:
Hofrāta jeb pils padomnieka tituls par uzcītību kroņa dienestā (pavēle 6.04.1867)
Arī 2. vai 4. šķiras Staņislava ordenis
1853.-1856. gada kara medālis un divi uzslavas raksti
Sarkanā krusta atzinība par palīdzības gādāšanu Krievijas kareivjiem Turku karā
Vietalvas labdarības biedrības goda biedrs
Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs
LinksAndrejs Dīriķis - Brother
Arturs Dīriķis - Son
Occupationsjournalist
public employee
Birth time/place23.01.1831
Vējava
Vējava, Jumurdas pagasts, Ērgļu novads
Dzimis Vējavas Lielā krogā kā krodzinieka dēls.
Education00.05.1848 (Date is approximate)
Jēkabpils apriņķa skola
Jēkabpils
Jēkabpils
Mācījies, iestāšanās laiks nav precizēts.

00.08.1848–00.06.1850
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Mācījies, uzņemts kā 92. audzēknis kopš skolas dibināšanas.

1850–1852
Pēterburgas skolotāju institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Mācās uz valsts jeb "kroņa" rēķina, mācību maksu pēc tam atpelna, strādājot par skolotāju sešus gadus pēc valsts pasūtījuma
Working place1852–1858
Ārensburgas proģimnāzija
Kuresāre
Kuressaare, Saare County, Estonia
Sākumā - jaunākais, pēc tam - vecākais krievu valodas skolotājs.

1858–1862
Vidzemes guberņas Kamerālpalāta, Kamerālvalde
Rīga
Rīga
grāmatvedis

1862–1866
Pleskavas guberņas Akcīzes valde
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia
grāmatvedis

1866–1877
Vidzemes guberņas Kamerālpalāta, Kamerālvalde
Rīga
Rīga
grāmatvedis, vēlāk - sevišķu uzdevumu ierēdnis. Par kalpošanu izpelnās hofrāta jeb pilspadomnieka titulu, latviešu presē dēvēts par "veco hofrātu", kā arī Staņislava 3. un 4. pakāpes ordeni.
Participation in organisationsStudentu korporācija "Lettonia"
Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga, LV-1010
Goda filistrs

1860–1861
Latviešu Valodas un literatūras biedrība
Rīga
Rīga
Biedrības izveides iniciators un vadītājs. Tā kā tās oficiālu apstiprinājumu neizdodas panākt, biedrība darbību pārtrauc, to īsti neuzsākusi.

1868–1892
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis"
Rīga
Rīga
1868. gada rudenī saņem koncesiju laikraksta dibināšanai, pirmais tā redaktors. 1872. gadā reformē laikraksta valodu, atsakoties no līdzskaņu dubultošanas pēc īsajiem patskaņiem jeb t.s. "divklaudžiem". Kopš 1880. gada, apvienojot paša izveidoto dienas laikrakstu "Rīgas Lapa" ar "Baltijas Vēstnesi", pēdējo pārvērš par dienas laikrakstu.

12.10.1868–1892
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Biedrības izveidotājs: panāk statūtu apstiprināšanu (12.10./ 24.10.1868), sasauc pirmo sēdi (10.11./22.11.1868), runasvīrs un pirmais priekšnieks - amatā līdz 6.08.1870, amatu atstāj pēc paša vēlēšanās.

Darbojas arī RLB Derīgu grāmatu nodaļā, rūpējas par naudas vākšanu latviešu studentu stipendijām.

RLB Teātra komisijas priekšsēdētājs (1887-1892 pavasaris) - sadarbībā ar Rodi-Ebelingu panāk aktieru regulāru apmācību, paredz noteikumus turpmākai teātra darbībai; nostiprina atalgojuma sistēmu aktieriem, panāk biedrības skatuves pārbūvi.


04.05.1869–1892
Science Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050

Zinību Komisijas izveidotājs (4.05.1869), pirmais tās priekšnieks līdz 1872. gada februārim; otrreiz priekšnieks no 1874. gada 11. februāra līdz 1877. gada vasarai (citur: līdz 1882.gadam). Iniciē Zinātnisku rakstu krājuma regulāru izdošanu, iniciē jautājumu un atbilžu vakarus.

1880. gadā RLB ZK iekārto muzeju, arī tas ir Dīriķa darba rezultāts.


1877–1880
Laikraksts "Rīgas Lapa"
Rīga
Rīga

Pirmā latviešu dienas laikraksta izveidotājs, redaktors un izdevējs, 1880. gadā apvieno ar "Baltijas Vēstnesi".

[“Rīgas Lapa”] "atrada siltu paspārni pie latviešu strādniekiem Rīgā un arī tie puspārvācotie Rīgas latvieši, kas lasīja vācu dienas avīzes, pamazām sāka piegriezties pie “Rīgas Lapas” un tā tika atgriezti atpakaļ pie savas tautas. (..) pa lielākai daļai tas ir viņas nopelns, ka Rīgas Latviešu lielais vairums tika ievilkts jaunajā modrajā tautas dzīves straumē".

No: Bernhards Dīriķis [Nekrologs]. Balss nr.36 (1892).


1880–1890
Rīgas Latviešu labdarības biedrības meiteņu skola
Rīga
Rīga
Skolas kuratorijas priekšnieks

1880–1892
B. Dīriķis un biedri
Rīga
Rīga
Pirmās latviešu preses izdevēju akciju sabiedrības dibinātājs (kopā ar Al.Vēberu) un viens no tās īpašniekiem

15.08.1884
Rīgas Latviešu biedrības Reiņa meiteņu skola
Kalnciema iela, Rīga
Kalnciema iela, Rīga
Skolas idejiskais tēvs, izveidotājs.
Travelled00.06.1892–09.07.1892
Kuresāre
Kuressaare, Saare County, Estonia

Ārstē reimatismu toreizējās Ārensburgas dūņu vannās, diemžēl iestājas kāju paralīze.

Place/time of death06.09.1892
Rīga
Rīga
Miris otrdienā, 8 rītā Šrēdera (Schröder) slimnīcā Zasulaukā.

Buried09.09.1892
Rīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

Bernhardu Dīriķi izvada no Rīgas Latviešu biedrības zāles, godasardzē biedrībā un vēlāk līdzās katafalkam līdz kapam - Rīgas Politehnikuma studenti un Tērbatas Lettonijas biedri. Dīriķi izvada mācītājs Kārlis Kundziņš, piedalās Rīgas Latviešu Dziedāšanas biedrības vīru koris, RLB runu saka priekšnieks Frīdrihs Grosvalds. Kapos runā Aleksandrs Vēbers, Puriņu Klāvs, Rūdolfs Blaumanis kā RLB Teātra komisijas pārstāvis, Jānis Brigaders kā RLB Teātra aktieru pārstāvis, Miķelis Skruzītis no "Austruma" redakcijas, Jānis Pliekšāns no "Dienas Lapas" u.c. Nekrologi publicēti visos lielākajos latviešu un vairākos vācu laikrakstos.

Apbedīts Lielajos kapos Doma draudzes daļā.

Sīks bēru apraksts: Dīriķa tēva bēres. Baltijas Vēstnesis, nr. 196 (1892) un nr. 197 (1892).

RewardsSvētā Staņislava ordenis
3. šķira
1867

Map legend

Showing 1-20 of 20 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Vējava
(Vējava, Jumurdas pagasts, Ērgļu novads)
23.01.1831Birth time/placeVillage
2Rīga
(Rīga)
06.09.1892Place/time of deathCity
3Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
09.09.1892BuriedCemetery
4Jēkabpils
(Jēkabpils)
01.05.1848EducationCity
5Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
01.08.1848 - 01.06.1850EducationCity
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1850 - 1852EducationCity
7Kuresāre
(Kuressaare, Saare County, Estonia)
1852 - 1858Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1858 - 1862Working placeCity
9Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1862 - 1866Working placeCity
10Rīga
(Rīga)
1866 - 1877Working placeCity
11Kuresāre
(Kuressaare, Saare County, Estonia)
01.06.1892 - 09.07.1892TravelledCity
12Rīga
(Rīga)
1860 - 1861Participation in organisationsCity
13Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
12.10.1868 - 1892Participation in organisationsBuilding, house
14Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
04.05.1869 - 1892Participation in organisationsBuilding, house
15Rīga
(Rīga)
1868 - 1892Participation in organisationsCity
16Rīga
(Rīga)
1877 - 1880Participation in organisationsCity
17Rīga
(Rīga)
1880 - 1892Participation in organisationsCity
18Rīga
(Rīga)
1880 - 1890Participation in organisationsCity
19Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 55, Rīga, LV-1010)
(not set)Participation in organisationsBuilding, house
20Kalnciema iela, Rīga15.08.1884Participation in organisationsStreet

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.