"Ausmas Pormales lielākās veiksmes ir tās, kur viņa pratusi būt vienkārša, nepretendē uz
dziļdomību vai ekscentriskumu (..), tāpēc visumā simpātiska ir dzejnieces tieksme pēc dvēseles
līdzsvara, sava ceļa meklējumi un cīņa ar vientulības sajūtu."
Ieva Bratka. Pieneņpūku pievilcība. "Literatūra un Māksla" Nr. 47, 1969, 4.lpp.
"Dzejā savdabīgi trausla, neaizsargāta, bet iekšēji vīrišķīga cilvēka pasaules redzējums. Daiļrades pamattēma – cilvēka cīņa par savu vietu zem saules, spilgti dabas, pretkara motīvi."
Astrīda Vite. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
Par Ausmu Pormali"Leons Briedis
par Ausmu Pormali saka: "Ausma bija ļoti emocionāla, jūtīga un trausla, uzreiz pārdzīvoja
notiekošo. Viņa vienmēr juta līdzi. Viņai piemita atklātība, liela sirsnība un iejūtība. Ausma bija
ārkārtīgi emocionāla – trausls ceriņzars virs bezdibeņa. Jauka kaimiņiene un sabiedrotā, tik jauka
kaimiņa man nekad vairāk nav bijis un nebūs, apbrīnojami toleranta un saprotoša. Šķietami
neaizsargāta, bet varēja savas grūtības panest bez žēlošanās.(..) Silts, gaišs cilvēks ar labu
auru. (..) Bez vārda runas mēs viņu pieņēmām kā dzejnieci no Dieva žēlastības, kas viņa laikam arī bija. Un kļūmītes vai nemākulības, kas katram no mums ir, to piedevām, tas mums nebija svarīgi, svarīga bija būtība – vai tu esi dzejnieks pēc būtības."
A. Pormales draudzene un kolēģe Ilga Rismane, atsaucot atmiņā dzejnieci, vēstulē raksta: "Ausma Pormale ir patiešām neatkārtojama personība, un nāk vēl aizvien atmiņā viņas
sirsnīgums un dzejiskums, dzīves alka un spēja darboties literatūrā arī tad, kad spēka rezerves
izsīkst un dzen izmisumā. (..) Pati Ausma – pasīka augumā, lielām acīm, it kā izbrīnīta. (..) Viņa
apbur ar savu asprātību un iekšējo apgarotību. Viņa palikusi atmiņā precīza, izpildīga, ar savu
izkopto gribasspēku un lepnumu. Talantīga, centīga, dzīvespriecīga, arīdzan apdomīga un
piesardzīga savos izteikumos."
Saiva Skrūzmane. "Ausmas Pormales lirika: personības atklāsme." Bakalaura darbs. LU, 2010, 20. lpp.