"Iznācis Ausmas Cinātes dzeju krājums – "Saulei aizejot". Pirms dzejām autore sniedz atmiņu zīmējumu. Gleznaina valoda, viegli slīdošā ritmā. Tur pavīd dzejnieces sāpīgais mūžs no šūpuļa līdz šodienai, tādēļ viņa lūdz "– nezināmie draugi, piedodat! Manas dziesmas skumji skan, jo atnācu šai pasaulē – Saulei aizejot..." Dzejniece savam pirmām krājumam izmeklējusi izteicošu nosaukumu, jo patiešām – visas dziesmas nes sāpes; melns skumju pavediens auž vārdu pie vārda. Tiem, kas nekāro vieglo farsu un banalitāti. Ausmas Cinātes dzejas būs mīļš draugs kluso vakaru stundās."
Par ko Rīga runā. Dailes Magazina, Nr.97 (23.03.1934)
"Dzejoļi sakopoti krājumā "Saulei aizejot" (1934). Krājumā vilšanās dzīvē un pretstatā tai – labestības, saules, gaismas slavinājums. Krājuma ievadā autobiogrāfisks tēlojums ļauj nojaust biogrāfijas metus (..). Īsi tēlojumi, dzejoļi, ekstātiska mīlestības dzeja sakopoti krājumā "Avots tuksnesī" (1935)."
Raimonds Briedis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.