Arvis Kolmanis

Arvis Kolmanis – rakstnieks, tulkotājs un scenārists. Studējis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (1985–1992) un Maskavas Kinematogrāfijas institūtā (1989–1992), specializējoties scenāriju rakstīšanā. 80. un 90. gados strādājis dažādus darbus (radiokontrolieris, kultūras darba metodiķis, ekspeditors, datormaketētājs u. c.). Šā gadsimta sākumā strādājis žurnāla "Karogs" redakcijā. Scenāriju autors mākslas filmām "Mona" (2012) un "Bille" (2018), topošajai Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" ekranizācijai, arī vairāku raidlugu autors. Arvis Kolmanis literatūrā debitējis ar stāstu krājumu "Greniāna jeb ceturtā versija" (1995), sarakstījis romānu "Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs" (2005) un vēl vienu stāstu krājumu – "Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas" (2018). 2020. gadā klajā nācis viņa jaunākais prozas darbs "Annas stāsti". Arvja Kolmaņa prozai raksturīgs ironisks skatījums uz cilvēka absurdo eksistenci apvienojumā ar drosmi būt atklātam un liriskam. Tulkojis plaši pazīstamā krievu rakstnieka Viktora Peļevina darbus.

1992: stāsts "Intervija" žurnālā "Parks" (Nr. 4).

Stāstu krājumi
1995: "Greniāna jeb ceturtā versija" (Daugava).
2018: "Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas" (Dienas Grāmata).
2020: "Annas stāsti" (Latvijas Mediji).

Romāni
2005: "Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs" (Atēna).

Lugas un scenāriji
1999: luga "Kā rīsa lauks, tik liela pasaule…" godalgota Jaunā Teātra Institūta un Dramaturģijas Aģentūras rīkotajā konkursā, iestudēta Rīgas jaunajā teātrī (režisore Maija Apine).
2012: scenārijs Latvijas – Islandes pilnmetrāžas spēlfilmai "MONA".
2012/2013: scenārijs TV seriālam "Eņģeļu māja" (kopā ar Evitu Sniedzi).
2014: radioseriāls "Taksista stāsti".
2015: radioiestudējums "Mona".
2015: scenārijs pilnmetrāžas spēlfilmai "Bille" (kopā ar Evitu Sniedzi).

"Šajā tekstā ir viss – vienlaikus valodas pilnbrieds un draiskais dienvidvējš, latviskā stāstniecības tradīcija, kas, pati sevi piemiedzot ar aci, iepludina sevī mūsdienīgi ironisko pasaules bezjēdzības saturu, tomēr apgalvojot, ka pat vēlēšanās glābt pasauli nav vērtīgāka par pašu dzīvi."

Ikstena, Nora. Iedvesmas brīžu krājums. Karogs, Nr. 4, 2005.

---

Par stāstu krājumu "Balāde par latviešu zemnieku, Grēns un citas versijas" (Dienas Grāmata, 2018)

"[G]alvenais krājuma raksturotājs ir nevis sižetiskie strupceļi, bet praktiski katra teksta intonatīvā «partitūra», kurā sarkastisks, pat ņirdzīgs skats uz eksistenciālo bezjēdzīgumu vietumis pārsteidzoši organiski saplūst ar atkailinātu lirismu. No vienas puses, šim lirismam ticēt it kā liedz autora visuresošais un katru banalitāti izķidājošais smīns, bet, no otras puses, vai nešķiet, ka arī smīns ir tikai maska, daļa no bezgalīgajiem "tā vajag" uzslāņojumiem patiesībai? Un tā nu lasītājs attopas, līdz ausīm sapinies īsti kolmaniskā paradoksā, quod erat demonstrandum."

Simsone, Bārbala. Zen un pievilto cerību māksla. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 163, 2018.