Arturs Kadiķis-Groznijs

lv
Report to editor

Collections (2)

Works: Author (10); Person of reception (5)

Photos: Person in photo(3)

NameArturs Kadiķis-Groznijs
Pseudonymotrs Taliņš
Name at birthArturs Talents
SummaryArturs Kadiķis-Groznijs (dzimis Arturs Talents, 1901–1934) – īsprozas autors. Kopš 15 gadu vecuma aktīvi iesaistījies revolucionāru kustībā, piedalījies februāra un oktobra apvērsumos Krievijā, strādājis dažādos amatos Sarkanajā Armijā. 1919. gadā darbojies Iekšlietu tautas komisariātā Rīgā, bijis arī komjaunatnes Rīgas komitejas otrais sekretārs. Kopš 1919. gada rudens piedalījās Krievijas Pilsoņu karā Kubaņā un Ziemeļkaukāzā. Kopš 1924. gada strādājis Ļeņingradas kara apgabalā kā politdarbinieks, instruktors un kara komisārs, paralēli pievērsies rakstniecībai.
Publicējis īsprozu PSRS periodikā, izdoti stāstu krājumu "Putenī, kad stepe smilkst..." (1927) un "Ens" (1930), garais stāsts "Uz Daugavas krastiem" (1934 krievu valodā; 1936 latviešu valodā), kopā ar Jāni Eiduku sarakstījis lugu par latviešu strēlnieku pievēršanos lielinieku idejām Pirmajā pasaules karā "Strēlnieki pagriež stoburs" (teātrī 1933; grāmatā 1934).
Prozā dominē latviešu strēlnieku un sarkanarmiešu cīņas pilsoņu karā, 1919. gada padomju varas mēneši Rīgā un atkāpšanās notikumi. Stāsti mākslinieciski neizstrādāti, dominē notikumu apraksti bez tēlu individualizācijas, slikti izkopta latviešu valoda (paralēli raksta arī krievu valodā).
1934. gadā miris no smadzeņu iekaisuma.
Personal information1901. gada 4. jūnijs: dzimis sociāldemokrātisku strādnieku ģimenē Rīgā; dzīvoklī bieži notikušas nelegālas partijas sanāksmes.
1910–1914: mācījies P. Užāna elementārskolā.
Līdz 1915. gadam: strādājis dažādus gadījuma darbus.
Pirmā Pasaules kara laikā: nonāk kā bēglis Petrogradā.
1917. gada februārī: kā kaujas vienības loceklis piedalās patvaldības gāšanā.
1917. gada aprīlī: iestājas lielinieku partijā.
1917. gada jūnijā: kļūst par Sarkanās Gvardes locekli; aktīvi iesaistās revolucionārajā kustībā.
1918. gadā: iziet aģitatora kursus Smoļnijā.
1918. gadā: darbojas pirmajā priekšzīmīgajā partijas vienībā Vjatkas apgabalā; ir ložmetējnieks pilsoņu karā, cīnoties pret baltgvardiem; tiek smagi ievainots un ārstējas hospitālī Petrogradā, kur top pirmais dzejolis "Rīta Rasa".
1918. gadā: apprec revolucionāri Mēriju Kadiķi-Grozniju (pārņem viņas uzvārdu).
1919. gadā: strādā Rīgā Iekšlietu tautas komisariātā, kā arī ir otrais komjaunatnes sekretārs; maijā atkāpjas un atgriežas Petrorgradā.
1919–1924: kā Sarkanās Armijas politdarbinieks piedalās pilsoņu karā; karo Dienvidu frontē (Kubaņā un Ziemeļkaukāzā).
1924–1934: strādā Ļeņingradas kara apgabalā par politdarbinieku, instruktoru un kara komisāru.
1930–1934: vada redakciju un izdevniecību Tolmačova kara politakadēmija.
20. gs. 30. gadu sākumā: mācījies Sarkanās profesūras literatūras institūtā.
1934. gada 8. jūlijā mirst no smadzeņu iekaisuma. Urna noglabāta Popovkas brāļu kapos (netālu no Ļeņingradas).
WorkPirmās publikācijas: korespondence periodikā 1917. gadā. Pirmais iespiestais dzejolis 1919. gadā "Rīta rasa" žurnālā "Darba Zvans" (Nr. 1), kurā vēstīts par 1905. gada revolūciju.

Proza

1927: "Putenī, kad stepe smilkst...".
1930: "Ens".
1934–1936: "Uz Daugavas krastiem".

Vairāki desmiti stāstu, skiču, tēlojumu un feļetonu publicēti PSRS preses izdevumos 20. gadsimta 20.–30. gados.

Dramaturģija

1934: "Strēlnieki pagriež stobrus" (kopā ar Jānis Eiduku).

Izlases

1936: "Daiļdarbu izlase" (sastādījis Jānis Eiduks).
1956: "Rakstu izlase" (sastādījis Kārlis Preiss).
Quotations"Vismīļākais A. Kadiķa-Groznija darba lauks rakstniecība. Strēlnieks-cīnītājs ņēma spalvu rokās, lai atspoguļotu rakstniecības darbos strēlnieku varonīgās cīņas, lai rādītu lielinieciskās partijas un komjaunatnes vedošo lomu lielajos revolūcijas notikumos.
Viss vairums A. Kadiķa-Groznija stāstu veltīts pilsoņkara cīņām. Tādi ir viņa pirmie stāsti "Hazirats", "Mēs vēl nāksim!", tāds ir arī viņa lielākais pēdējais darbs "Uz Daugavas krastiem".
Jau pirmie rakstnieka darbi rāda īpatnējo, dziļas sirsnības pilnu tēlotāju un ļauj saskatīt autorā plašu iespējamību pilnu mākslinieku.
Liels šķērslis jaunā rakstnieka ceļā rusicismu pārpilnā valoda, krieviskā teikumu konstrukcija, šaurais vārdu apcirknis. Ilgus pilsoņkara gadus A. Kadiķis-Groznijs nebija redzējis latvju drukātā vārda, nebij dzirdējis mātes valodu un, nonācis par jaunu latvju darba ļaudīs, sastapās ar valodas grūtībām. Viņš ilgi nevarēja izšķirties: rakstīt latviski vai krieviski, un pa lielākais tiesai rakstīja paralēli krieviski un latviski. Tā, vispirms krieviski radies "Putenī, kad stepe smilkst", "Uz Daugavas krastiem" (atsevišķas ainas gan agrāk radušās latviski).
Ar strēlniecisku neatlaidību rakstnieks tomēr strādā pie latvju valodas izkopšanas un atbrīvošanas no rusicismiem. Viņš nevien lasīja labākos latvju valodas meistarus, studē K. Mīlenbaha un J. Endzelīna "Latvju valodas vārdnīcu", bet vērīgi uzklausīja un atzīmēja kabatas grāmatiņā arī katru zīmīgāku latvju vārdu vai izteicienu, kas noklausīts."

Eiduks, Jānis. Arturs Kadiķis-Groznijs. Celtne, Nr. 7, 1934, 542. lpp.

"Paliek cīnītāja rakstnieka veikums – ap trīsdesmit īsāku un garāku stāstu, skiču, tēlojumu un aprakstu. Daļa no tiem ir nepabeigti. Šo stāstu un tēlojumu tematika – revolūcijas un pilsoņkara notikumi, varoņi – revolūcijas cīnītāji, strēlnieki, strādnieku jaunieši. Viņa labākajos darbos vienkārša, reālistisks izteiksme, sirsnīgs lirisms. Tajos daudz autobiogrāfiska materiāla. Vislabākais ir pēdējais stāsts "Uz Daugavas krastiem", kas vēstī par sarkano strēlnieku cīņām par Rīgu, par kaujām Kurzemes frontē. Tas latviešu padomju literatūrā ir plašākais un spēcīgākais darba par pirmajiem Padomju Latvijas mēnešiem. "

Vikmane, Velta. Cīnītāja Mūžs. Liesma (Valmiera), Nr. 88, 1971.

Occupationsauthor
Birth time/place04.06.1901
Rīga
Rīga
Residence1917 – 1919
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Education1910 – 1914
mācījies
P. Užāna elementārskolā

1918
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
aģitatora kursi Smoļnijā

1930 – 1934 (Date is approximate)
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Sarkanās profesūras literatūras institūts.
Working place1919
Rīga
Rīga

strādā Rīgā Iekšlietu tautas komisariātā, kā arī ir otrais komjaunatnes sekretārs


1924 – 1934
Sarkanā armija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
strādā Ļeņingradas kara apgabalā par politdarbinieku, instruktoru un kara komisāru
Service1918
Kirova
Kirov, Kirov Oblast, Russia

darbojas pirmajā priekšzīmīgajā partijas vienībā Vjatkas apgabalā; ir ložmetējnieks pilsoņu karā, cīnoties pret baltgvardiem; tiek smagi ievainots


1919 – 1924
Sarkanā armija
Kubaņas apgabals
Kuban, Russia
kā Sarkanās Armijas politdarbinieks piedalās pilsoņu karā; karo Dienvidu frontē (Kubaņā un Ziemeļkaukāzā).
Place/time of death08.07.1934
Maskava
Moscow, Russia
Buried00.07.1934
Popovka
Поповка, Пязелево, Павловск, Санкт-Петербург, Северо-Западный федеральный округ, 190000, Россия

Urna noglabāta Popovkas brāļu kapos.

Map legend















Showing 1-10 of 10 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rīga
(Rīga)
04.06.1901Birth time/placeCity
2Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917 - 1919ResidenceCity
3Maskava
(Moscow, Russia)
08.07.1934Place/time of deathCity
4Popovka
(Поповка, Пязелево, Павловск, Санкт-Петербург, Северо-Западный федеральный округ, 190000, Россия)
01.07.1934BuriedVillage
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1918EducationCity
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1930 - 1934EducationCity
7Rīga
(Rīga)
1919Working placeCity
8Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1924 - 1934Working placeCity
9Kirova
(Kirov, Kirov Oblast, Russia)
1918ServiceCity
10Kubaņas apgabals
(Kuban, Russia)
1919 - 1924ServiceRegion, area

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.