Ansis Līventāls

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (15); Translator (14); Atdzejotājs (4); Compiler (1); Person of reception (12)

Photos: Person in photo(2)

NameAnsis Līventāls
PseudonymL........s; 45. ; L......l.; L - l.; L.
Name at birthHans Lieventhal / Liewenthal
SummaryAnsis LĪVENTĀLS (1803 -1878) ir literāts un skolotājs. Viņš ir dzimis trūcīgā ģimenē, agri zaudējis tēvu, piecu gadu vecumā iemācījies lasīt. Jaunībā strādājis Toces muižā par sulaini un iemācījies vācu valodu. Pēc sava labvēļa nāves bijis kāda skrodera Bernta (Berndt) māceklis, ar Ļaudonas mācītāja starpniecību pircis grāmatas, daudz lasījis. 1824./1825. gadā uzturējies Vietalvā pie draudzes skolotāja un ērģelnieka Leonharda Krēnberga (Krönberg), apgūst ērģeļu un flautas spēli, palīdz skolā. Kopš 1825. gada līdz mūža galam Līventāls strādā Biržu - Salas draudzē kā dziedātājs un skolotājs, ērģelnieks un ķesteris, ērģeļu un klavieru skaņotājs. Ap 1840. gadu Līventāls nokārto Tērbatā elementārskolas skolotāja eksāmenu. Pēc tam vairākus gadus pilda arī pagasta skrīvera palīga, pagasttiesas un pagastvaldes rakstveža pienākumus.
Līventāla literārā darbība ir Jakoba Florentīna Lundberga rosināta un atbalstīta. Pirmā publikācija - vācu dzejnieka J. F. Šloterbeka darba atdzejojums "Dēls no kara dienesta" (Latviešu Avīzes. 1830.13.II) . Līventāla dzeja publicēta latviešu periodikā, galvenokārt līdz 1842. gadam, pēc tam apkopota krājumā "Vecas modes dziesmiņu un zinģu līksmības" (1-2, 1863). Līventāls ir tulkojis vācu odas, fabulas, dabas un mīlestības dzejoļus. Līventāls ir sacerējis mīlestības un dabas dzeju, rakstījis par zemnieku dzīvi, bāreņiem un rekrūšiem, slavējis latviešu pašapziņu. Līventāls tulkojis latviski vācu dramaturga F. A. Krummahera lugu "Jānis jeb Vajāta patiesība" (1874), kā arī virkni vācu t.s. tautas literatūras darbus - kristīgi didaktiskus sentimentālus stāstus un garstāstus. Izmantojot augšzemnieku dialektu, Līventāls tulkojis vācu rakstnieka Friča Reitera viduslejas vācu valodā sarakstīto humoristisko prozu. Jau pēc Līventāla nāves publicēta viņa tulkoto un sakārtoto sprediķu izlase. Pēc ceļojuma uz Vāciju (1870) Līventāls tulkojis pāris tekstus par Vācijas 19. gadsimta vēsturi.
Personal informationAnsis LĪVENTĀLS (1803-1878) ir dzimis trūcīgā kalpa / citviet - saimnieka ģimenē, agri miris tēvs.

Līventāls ir 1829. gada 14. februārī apprecējies ar Jūliju / Juliani Jakobsoni no Ļaudonas, ģimenē uzaug trīs dēli un meita. Dēli - Augusts Kārlis Līventāls (Lieventhal, 1844-1900) studējis Tērbatas universitātē medicīnu, vēsturi un tautsaminiecību, papildinājies Leipcigā un Berlīnē, bijis tautsaimniecības profesors Rīgas Politehnikumā un šīs iestādes direktors (1886-1891); Jūlijs Ernsts Līventāls (1835-1917) Skodas (tg.Lietuvā) mācītājs [par viņu arī: Iepazīstot Latviju: mākslinieka Jūliusa Dēringa ceļojumu piezīmes. 19. gadsimta otrā puse. R., 2019]; Emīls Līventāls (dzim. 4.9.1842) ir aptiekārs Astrahaņā.
Work

Darbi atsevišķos izdevumos

Dzeja

1858: Dēls no kara dienesta [atdzejojums]. Rīga: L.Hartungs.
1863: Vecas modes dziesmiņas un ziņģu līksmības. 1.-2.d. Rīga: E.Platess.

Tulkotā un oriģinālproza

1860: Bīskapa cepure, stāsts, kas apliecina, ka tiešām tiesa tie vārdi: Kas uz to Kungu paļaujās, Tas ne pa smiltīm dibinās! Rīga: V.F. Hekers.
1868: Marija, pazemīga un droša: stāsts kā zemnieku meita apprecēta par lielmāti. Rīga: E. Platess.
1869: Māte Anne un Grietiņa: kas prātīgām mātēm jādara, lai viņu bērni pasaulē var laimīgi dzīvot. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1869: Stāsts par naudas kārību. Rīga: V.F. Hekers.
1873: Vecais uzārs jeb Klāvs pūš ragā: stāsts iz beidzamā vācu franču kara. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1874: Jaunais ulāns. Stāsts iz beidzamā franču kara. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1875: Friča Reutera apsasīvūšana. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1876: Nams, uz smiltīm uztaisīts. Stāsts pēc pirmā baušļa. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.
1876: Dzīvības skola. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1876: Skolotājs pēc Dieva prāta. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1877: Fridulis un Mirle. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1877: Laimas bērns. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1878: Bresigs un Havermans jeb viegli joki un nopietnība. Rīga: J. Deubner.

Luga (tulkojums)

1874: Jānis jeb vajāta patiesība: teātra luga piecos rādījumos. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.

Sprediķu krājums (tulkojums)

1884: Septiņdesmit sprediķi uz visām svētdienām un svētku dienām. Jelgava: J.F.Stefenhāgens.

Darbi par 19. gadsimta Eiropas vēsturi

1870: Franču pirmais dumpis. Jelgava: J.F.Stefenhāgens un dēls.
1873: Krievu un vāciešu kari pret frančiem no 1813. līdz 1815. gadam. Jelgava: J.F. Stefenhāgens un dēls.


Publikācijas latviešu presē

Oriģināldzeja un atdzejojumi

1830: Dēls no kara dienesta [tulkojums:J.F.Schlotterbeck "Walter, der verlorene Sohn"]. Latviešu Avīzes, nr. 7
1830: Vecums. Latviešu Avīzes. nr. 29.
1830: Iekš sviedriem tava vaiga būs tev savu maizi ēst. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1830: Šūpļa dziesmiņa. Latviešu Avīzes. nr. 42.
1830: Lēģera tirdzniece [tulkojums "Marketenderin"]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1831: Jumprava. Latviešu Avīzes. nr. 6.
1831: Vasara. Latviešu Avīzes. nr. 7.
1831: Apmierināšana, Latviešu Avīzes, nr. 16
1831: Prieca. Latviešu Avīzes. nr. 19.
1831: Dziesma mūsu Biržu baznīcas simtu gadu dienā un mūsu cienīga mācītāja divdesmit piecu gadu iesvētīšanas dienā. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1831: Dziesmiņa Ak, kā skaisti jauki]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1831: Līgaviņa kā rozīte. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1831: Kaps. Latviešu Avīzes. nr. 38.
1831: Dzīvības dārzs. Latviešu Avīzes, nr. 40
1831: Pie bērna kapa. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1831: Cerība. Latviešu Avīzes. nr. 44.
1831: Mīkla [Kas tā par zīmīti drīz melna, drīz balta]. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1831: Sapnis [Pie lakstīgalas dziesmām]. Latviešu Avīzes. nr. 50.
1832: Mēnes [tulkojums: M.Claudius "Der Mond ist aufgegangen"] Latviešu Avīzes, nr. 4
1832: Rīta dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 5.
1832: Mīklas uzminēšana. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1832: Alus dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 18
1832: Mierīgs prāts. Latviešu Avīzes. nr. 20.
1832: Kapu racis pie kapsētas vārtiem. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1832: Dzīvības ātrums. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1832: Miegs un nāve. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1832: Caur bēdām būs mums ieiet Dieva valstībā. Latviešu Avīzes. nr. 29.
1832: Saule. Latviešu Avīzes, nr. 33.
1832: Latviešu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1832: Mīkla [Kas tas, kas zemē gulēja]. Latviešu Avīzes. nr. 47.
1832: Gaiļi. Latviešu Avīzes, nr. 48.
1832: Nākamu dienu noslēpums. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1832: Apmierināšana, pie godīgas sievas kapa, kas bērnu raizēs mirusi. Latviešu Avīzes, nr. 52-52.
1833: Jauna gada rītā 1833. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1833: Bites [Arī bitēm sava valdīšana]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 24.
1833: Draugu palīgs. Latviešu Avīzes, nr. 27.
1833: Bezvainība. Bite un vista [tulkojums: Ch.F.Gellert "Die Biene und Henne"]. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 34.
1833: Miķels [tulkojums: G.Pfefel]. Latviešu Avīzes, nr. 35.
1833: Jaunzemnieks. Latviešu Avīzes, nr. 38.
1833: Pasaka [Viens jaunskundziņš bij dzirdējis]. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1834: Sērošana pēc līgaviņas. Latviešu Avīzes. nr. 1
1834: Ērmans. Latviešu Avīzes, nr. 4
1834: Līzītes gaudas. Latviešu Ļaužu Draugs., nr. 27.
1834: Ņem vērā! Latviešu Avīzes, nr. 40.
1834: Mana tēva namā ir daudz mājokļu. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1834: Jauna baznīcas gada rītā 1835. Latviešu Avīzes, nr. 49.
1835: Domas pie mīļota drauga K.C-i kapa. Latviešu Avīzes, nr. 1
1835: Mana meitiņa. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1835: Uz vārgulīša bērēm. Latviešu Avīzes. nr. 6.
1835: Tēvu tēvu ieraša. Latviešu Avīzes. nr. 15.
1835: Domas dzimtu dienā 28. merc. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1835: Dziesmiņa par ļoti cienīgu rentes kungu Vidzemē. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 18.
1835: Domas pie Biržumuižas jaunas kapsētas iesvētīšanas 19tā Mei 1835. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 26.
1835: Rūpes. Latviešu Avīzes. nr. 30.
1835: Trīs dziesmas par jaunu zaldātu būšanu. Latviešu Ļaužu Draugs. I Dziesmiņa, kad uz rekrūšu lozēšanu iet. nr. 38; II Jauna zaldāta šķiršana. nr. 40.; III Jauna zaldāta dziesmiņa.nr. 42.
1835: Dziesmiņa, kad pie rekrūšu lozēšanas iet. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 41.
1835: Jauna zaldāta šķiršana. Latviešu Avīzes, nr. 43.
1835: Jauna zaldātu dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 45
1836: Ienaidnieku mīlestība. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 3
1836: Pavasaras dziesmiņa. Latviešu Avīzes, nr. 16.
1836: Tāda bij viņa. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1836: Baznīcas pērminderu dziesma, Latviešu Avīzes, nr. 21.
1836: Brīnumi. Latviešu Avīzes, nr. 23
1836: Īsts draugs ir dārga manta. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 26
1836: Tie divi goda krekli. Latviešu Ļaužu Draugs. nr. 40.
1836: Rīta apsveicināšana [Biržu muižas īpašniekam Pēterim fon Rautenfeldam]. Latviešu Avīzes. nr. 45
1836: Apsveikšana. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 46.
1837: Dziesmiņa [Draugs, ja labprāt klausi].Latviešu Ļaužu Draugs, 3.
1837: Spēku ticības augļi. Latviešu Ļaužu Draugs. nr. 18.
1837: Latviešu meitiņa. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1837: Madaļa. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1837: Vecai mātei. Latviešu Avīzes. nr. 23.
1837: Zemnieks ir bagāts. Latviešu Ļaužu Draugs. nr. 25.
1837: Zemene. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 27.
1837: Miķeļa gaudas. Latviešu Avīzes, nr. 28.
1837: Vakara dziesmiņa. Latviešu Ļaužu Draugs. nr. 32.
1837: Slavas dziesma par Dieva žēlīgu palīgu pie ļaužu prāta apgaismošanas. Latviešu Ļaužu Draugs, nr. 38.
1837: Sūdu guba un roze. Latviešu Avīzes. nr. 45.
1838: Matīsiņš. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1838: Grietiņas prieki. Tas Latviešu Draugs, nr. 24.
1838: Žūpu Bērtulis un sātības biedri. Tas Latviešu Draugs, nr.29.
1838: Ceļš caur pasauli. Tas Latviešu Draugs, nr. 36.
1838: Trīs zvaigznes dzīvībā. Tas Latviešu Draugs, nr. 41.
1839: Pie tā godīga Biržumuižas pagasta vecākā Jēkaba Cinovski zārka tika dziedāts uz četrām balsīm. Latviešu Avīzes. nr. 4
1839: Trīs nesaderīgi. Latviešu Avīzes. nr. 20.
1839: Dziesma par ļoti spēcīgu elevantu un mazu pelīti. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1839: Ķeizers un zemnieka sieviņa. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1839: Pasaciņa [Balodis ar savu sievu]. Tas Latviešu Draugs, nr. 45.
1839: Domas jaunā baznīcas gadā 1835., kad valdīšana jaunus baznīcas likumus pilnā spēkā like, ko augsti cienīgs Ķeizers Nikolai arī priekš latviešiem devis [dzejoļa "Jauna baznīcas gada rītā" (1834) cenzēts variants]. Tas Latviešu Draugs, nr. 48.
1840: Pasaciņa [Pulks putnu kungam sprostā bija]. Tas Latviešu Draugs nr. 4.
1840: Kristus ļaudis, svētījiet. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 13.
1840: Uz Gutenberga piemiņu, kas 1440tā gadā izdomājis grāmatu driķēšanu. Latviešu Avīzes. nr. 17.
1840: Divi laivinieki [tulkojums: И.Козлов." Два челнока"]. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1840: Stāsts [Iet kara laikos dažādi]. Latviešu Avīzes. nr. 25.
1840: Miezis [tulkojums: R.Burns "John Barleycorn" (1782)/ Ph.Kaufmann. "Hans Gerstenkorn" (1839)]. Tas Latviešu Draugs, nr. 27.
1840: Liekulis. Tas Latviešu Draugs, nr. 44.
1841: Neredzīgs ubags un kristīgs devējs. Tas Latviešu Draugs, nr. 12.
1841: Slava tam radītājam. Tā mīļa svētdiena. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 50/51.
1842: Divi miroņu galvas sarunājās. Tas Latviešu Draugs, 1842, nr.4
1842: Dziesma [apsveikums mācītājam J.F.Lundbergam 60tā dzimšanas dienā]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1842: Bites [Kapsētā rokot uz bedrītes malu]. Tas Latviešu Draugs, 10.
1842: Caur kāršu spēlēšanu nāk nelaime uz nelaimi. Jaunskungs un Jēkabs sarunājās. Tas Latviešu Draugs, nr. 21.
1851: Jel mīļu sirdi rādīt steidz. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1851: Nu jis gon vairok nasacels! Treis dīnas dzieru. Latviešu Avīzes, nr. 45.
1856: Praviets Elijas uz Oreba. Mājas Viesis, nr. 15
1859: Sudraba kāzu rītā [veltījums J.F.Lundbergam]. Latviešu Avīzes, nr. 9
1862: Breinumi, breinumi! Pēterburgas Avīžu pielikums, nr. 10.
1862: As jū na asu lomovs! Pēterburgas Avīžu pielikums, nr. 12
1872: Pracesis par ķēves ēnu. Latviešu Avīzes, nr. 8., 9.
1875: Sveiks Baltijai! Latviešu Avīzes, nr. 7.
1875: Vakara klusums. Latviešu Avīzes, nr. 10.

Proza

1842: Blēdība sev pašai griež rīkstes. Latviešu Ļaužu Draugs, nr.22
1848: Iekam ko dari, apdomā, voi darbs ies tevim labumā. Latviešu Avīzes, nr.8.
1868: Divi slimnieki. Mājas Viesis, nr. 18., 19., 21., 23.
1870: Brīnuma krēsls. Latviešu Avīzes, nr. 20.
1871: Zaldāta atraitnes dvīnīši [tulkojums no vācu laikraksta "Daheim"] Latviešu Avīzes, nr. 7.
1873: Par plūdu briesmībām. Latviešu Avīzes, nr. 23.-25.

Publicistika [izlase].

1836: Maķenīt no māņu ticības. Latviešu Avīzes, nr. 5
1838: Kas ir sadomājis un pirmu reizi uzrakstījis to dziesmu, kas atronama Vidzemes dziesmu grāmatā nr. 296 un Kurzemes nr. 431 [par dziesmu "Pavēlies tavās mokās jeb Ak, sirds, uz mieru dodies"]. Tas Latviešu Draugs, nr. 31.
1839: Iz Limbažas [sāls pūšļošana un buršana], nr. 8.
1839: Kā Ēģiptes zemē tiesu spriež. Tas Latviešu Draugs, nr. 22.
1839: Cik neizdibināmi ir tā Kunga ceļi! Sapnis. Tas Latviešu Draugs, nr.3., 4.
1839: Ziņa par tām svētdienām un svētku dienām, kas Lutera baznīcā top svētītas. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, nr. 4.-8.; 1840, nr. 6.,7.,11., 15/16, 19/20.
1840: Kā Olenderu zemē vecos laikos tas goda vīrs Giles Tilemanis priekš Lutera ticības nāvi izcietis. Tas Latviešu Draugs, pielikums Pavadonis, 25/26.
1841: Padoms saimniecēm pie drēbju mazgāšanas. Tas Latviešu Draugs, nr. 18.
1842: No Biržu muižas Kurzemē [mācītāja J.F.Lundberga 60tā dzimšanas diena]. Tas Latviešu Draugs, nr.46.
1859: Biržu baznīcas dziedātājs [atbilde polemikai par Līventāla dziesmu]. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas Ziņas, nr. 27.
1862: No Biržumuižas [cara Aleksandra II viesošanās Koknesē]. Pēterburgas Avīzes, nr. 4.
1862: Biezbārda kungam [atbilde, piezīmes K.Biezbārža rakstam "Ko dvēsele var atzīt?"] Pēterburgas Avīzes, nr. 10.
1863: Par akmiņu krusu [par meteoriem]. Latviešu Avīzes, nr. 24.
1867: No Vietolvas [skolotāja Leonarda Kroenberga 50 gadu amata svētki]. Mājas Viesis, nr. 41
1868: Bites. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1868: No Biržumuižas [Fr.Engelkena ziņas par badu Kurzemē 1602. gadā]. Latviešu Avīzes, nr. 13.,14.
1868: Priekš bišukopējiem. Latviešu Avīzes, nr. 22., 28.,32.
1868: No Biržumuižas. Par baznīcas 300gadu piemiņas svētkiem. Baznīcas un skolas ziņas, nr.23., 25.
1868: Par Sonākstes dziesmusvētkiem [kora dziesmas baznīcā]. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 27.
1868: Par Sandviča salaju. Baznīcas un skolas ziņas, nr. 43.
1868: Dabas brīnumi. Lietus. Latviešu Avīzes, nr. 25.
1868: Sēlpils. Latviešu Avīzes, nr. 50.
1869: Astrahaņa. Latviešu Avīzes, nr.19.-21.
1869: Par Sinai kalnu [K.Tšendorfa apraksta tulkojums]. Baznīcas un skolas ziņas. nr. 25., 27.
1871: Kas ir patiesība [starpgadījums ar pareizticīgo priesteri Grunduli un muižas arendatoru Mazstraupē]. Mājas Viesis, nr.40.
1871: Kāds mazumiņš par mūsu zemes lādi. Latviešu Avīzes, nr. 49.-52.
1872: Ķeizars Pēteris I tas Lielais kā viņš savus pavalstniekus modinājis no gara tumsības un kūtrības uz gara modrību un tiklu strādāšanu. Latviešu Avīzes, nr. 19.-29.
1873: No Kurzemes augšgala [nosodījums meitās iešanai]. Latviešu Avīzes, nr. 5
1874: Klusa armija [par Sarkano Krustu, tā lomu kara laikā]. Latviešu Avīzes, nr. 9.,10.

QuotationsViens vecs godatēvs ir 21. december Dieva priekšā aizgājis: A. Līventāls, Biržu draudzes skolotājs, ķesteris un ērģelnieks. (..) Daždažādām vētrām un pārbaudīšanām, ko laiki pienesa, viņš zināja ar vīra krūti pretī stāvēt un ar savu priekšzīmi stiprināt citus. (..) Dievs viņam to prieku bij devis, dēlus izaudzināt un likt izstudierēt, kas stāv savās augstās goda vietās. Lai nu dus sirmais tēvs tā kunda mierā!
No: Latviešu Avīzes. nr. 2(1878).

Līventāls bija stingrāks vīrs, lai gan neliela, bet padrukna auguma, cienīgs "kā pats mācītājs", kā birzieši stāsta. Lauku sabiedrībā viņam bija svars, kaut gan šo svaru viņš ne katrreiz izlietojis īsti kārtīgi. Tie paši birzieši žēlojas, ka pagasta tiesu viņš bieži vien grozījis pēc sava prāta, daudz nerēķinādamies ar taisnību. Un draugu pulciņā viņš nedzied vis garīgas dziesmas harmoņikas pavadībā, bet gan labprāt tukšo alus kausu un uzrauj kādu dzīru dziesmu. Arī pats viņš tādas dziesmas sacerēja, kas palikušas dzīvas tautā līdz šai dienai.
A.Goba. Veci vīri jaunā gaismā. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 4 (1930), 367.lpp.

Ja nu arī še [Līventāla dzejas] izrakstos dažs kas atgādinātu veco Stenderu vai garīgo dzeju, kā tas tobrīd nemaz nevarēja citādi būt, tad tam visam cauri spīd paša tautas un zemes mīlestība ar karstu vēlēšanos sagādāt savai tautai labākus laikus (..) ir pilnīgi iespējams, ka no Līventāla karstās sirds kāda dzirkstele palīdz aizdedzināt Ruģēna vēlāk liesmojošo sārtu.
Ludis Bērziņš. Tautiskās atmodas priekšteči. Latvijas Vēstures institūta žurnāls. 1940, nr.2, 170. lpp.

Anša Līventāla dzejoli "Līgaviņa kā rozīte", plašāk pazīstamu ar nosaukumu "Lūk, roze zied" korim komponējis Jurjānu Andrejs (1888).
LinksJākobs Florentīns Lundbergs (1782–1858) - Friend
Occupationspoet
translator
Birth time/place09.04.1803
Ļaudonas pagasts
Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Dzimis Ļaudonas pagasta Jošmaļos.

Education1840 (Date is approximate)
Tērbatas skolotāju seminārs
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Nokārto elementārskolotāja eksāmenu; pārdomā, vai neapmesties uz dzīvi Tartu, tomēr atgriežas Biržos.

Working place1818 – 1823
Ļaudonas pagasts
Ļaudonas pagasts, Madonas novads

Toces muižā sulainis, apgūst vācu valodu, pēc tam pie skrodera Bernta apgūst amatu. Bernts augstu vērtē ne tikai amatu, bet izglītību, izskolo savus dēlus; viņam arī liela mājas bibliotēka. Līventālam skrodera amats ir arī peļņas avots, pie Ļaudonas mācītāja par savu naudu pērk grāmatas. Šajā laikā iegādājies rakstīšanas grāmatu (Baumgarten), rēķināšanas grāmatu (Mueller), dabas mācību (Funk), vēsturi (Jerren), ģeogrāfiju (Vogler), muzicē, spēlē flautu.

No: Kaudzītes Matīss. Hans Lieventhals. Baltijas Zemkopis, nr. 13 (1878)


1824 – 1825
Vietalva
Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads

Iekrājis 20 rubļus, Līventāls kļūst par skolotāja Leonarda Krēnberga mācekli, apgūst ērģeļu un uzlabo flautas spēli, palīdz skolotāja darbā. Krēnbergs ir raksturots kā vācu ērģelnieka un pedagoga F.V.Bergnera (Bregner, 1802-1883) audzēknis. Bergners pēc studijām Hallē (1822-1824) strādā par mūzikas skolotāju Bergmaņa pansijā (Bergmann`sche Pensionsanstalt) Lazdonā, kur dibina kori un orķestri.
Domājams, Līventāls ir bijis klāt Krēnberga 50gadu amata svētkos, par to pats raksta: No Vietolvas [skolotāja Leonarda Krönberga 50 gadu amata svētki]. Mājas Viesis, nr. 41 (1867).


1825 – 1878
Biržu un Salas draudze
Biržu sv.Annas baznīca, Birži, Salas pagasts, Salas novads
"Biržu baznīca", Birži, Salas pagasts, Salas novads, LV-5214

Sākumā pieņemts darbā kā draudzes dziedātājs un skolotājs, vēlāk - ērģelnieks, ķesteris, 1840.gados pagasta rakstvedis. Pelnījies ar skrodera amatu, klavieru un ērģeļu skaņošanu. Raksturots kā dievbijīgs vīrs, mācītāja neesamības gadījumos teicis draudzei sprediķus.

"1843. gadā Jēkabmiesta pops piedāvāja Līventālam latviešu skolotāja vietu priesteru seminārā Rīgā ar 500 rbļ. lielu algu utt. Šā gada jūlija mēnesī šis pops ar kādu Rīgas bīskapa sūtītu vīru aicina viņu bīskapa vārdā pāriet pareizticībā un palikt par latviešu popu Rīgā, kur ierīkošot īpašas telpas latviešu pareizticīgo dievkalpojumiem. Par to viņš saņemšot pirmā gadā 800 rbl. un brīvu dzīvokli, brīvu apkalpošanu; otrā gadā jau 1000 rbl., pēc trim gadiem ordeni un 2000 rbl. naudas. Ne vien šiem vilinošiem solījumiem, bet arī klāt pievienotiem draudiem atturējās pretim mans Līventāls, un viņa paraugam sekoja arī Seces ķesteris Steins un Jēkabmiesta elementārskolotājs Māgens. To ievērojot, Kurzemes bruņniecība piespriedusi Līventālam kā goda balvu 100 rbļ."

No: J.F.Lundberga vēstules sekretāram 1844. gada 4.novembrī. Citēts pēc: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 150.lpp.

Participation in organisations1836
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Ar J.F.Lundberga atbalstu ievēlēts par goda biedru.
Travelled1870 (Date is approximate)
Vācija
Germany

Ceļojums, lai apmeklētu savu jaunāko dēlu.

"Augsts bija Līventāla prieks, kad viņam iznāca iespēja uz ārzemi ceļot un redzēt svētītās Austruma un Rietruma Prūsijas, kā arī jo svētītās Saksijas attīstību. Bez tām lielām pilsētām ar viņu ievērojamībām, ar viņu varenīgo sadzīves kustēšanos un amatniecības vietām, viņš iepazinās ar Harca kalnāju (..) Turklāt gadījās vēl, ka viņa Vāczemes ceļojums krita vācu - franču kara laikā, kur viņš redzēja un dzirdēja vācu tautas priekus un gavilēšanu par Sedanas uzvaru. Līventāla sirds bija caur un caurim sajūtīga pie visa kas daiļš un augsts, bet jo vairāk pie kādas veselas tautas likteņa."
No: Matīss Kaudzīte. Hans Lieventhals. Baltijas Zemkopis, nr. 17 (1878).

Detention1871
Rīga
Rīga

"Līventālu krievu valdība sāka vajāt 1871. gadā, kad parādījās klajā viņa tulkotās Harlesa vēsturiskās ainas no Vidzemes luteriskās baznīcas [domāts darbs "Geschichtsbilder aus der lutherischen Kirche Livlands vom ahre 1845 an / von Adolf von Harless" Leipciga, 1869], kuras griezās pret latviešu pāreju pareizticībā. Viņu apcietināja un nosūtīja uz Rīgu, kur to ņēma bargā pārklaušināšanā."

Citēts pēc: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simts gadu darbā. Rīga, 1929, 150.lpp.

Place/time of death02.01.1878
Birži
Birži, Salas pagasts, Salas novads
Pēdējos trīs gadus slimojis ar kādu nieru kaiti, miris pēc trīs stundu agonijas naktī no 20. uz 21. decembri pēc vecā stila. Līventāla pēdējie vārdi: "Uzcel mani!".





Buried29.12.1877
Biržu sv.Annas baznīca, Birži, Salas pagasts, Salas novads
"Biržu baznīca", Birži, Salas pagasts, Salas novads, LV-5214

Apbedīts'kapos pie Biržu baznīcas līdzās savam atbalstītājam un domubiedram draudzes mācītājam Jakobam Florentīnam Lundbergam. Bēres 1877. gada 29.XII / 1878. gada 10.I. Piedalās mācītāji Lundbergs, Stenders no Sunākstes un Līventāls no Skodas, nelaiķa vecākais dēls. "Lai gan laiks bija auksts, tomēr labi liels pulks no vāciešiem un latviešiem bija nākuši savu mīļotu draugu un tēvu uz pēdīgu dusas vietiņu pavadīt." Bēres latviski un vāciski, Sunākstes Stenders runā vāciski. Dzied vairākas dziesmas 4balsīgi, novērtē nelaiķa pūliņus dziedāšanas uzplaukumā Biržu draudzē.

No: J. K..l..v..t... Nāves piemiņa. Latviešu Avīžu pielikums Baznīcas un skolas ziņas, nr. 5(1878).

1939. gada maijā, otrajos Vasaras svētkos Biržu baznīcas dārzā atklāts kopīgs kapa piemineklis A.Līventālam un J.F.Lundbergam. Tas darināts no sarkana granīta A.Kurava firmā un uzstādīts starp Lundberga un Līventāla kapu kopiņām un krustiem ar uzrakstu: "Rakstnieks un mācītājs Jēkabs Florentīns Lundbergs, 1762-1858. Dzejnieks un ērģelnieks Ansis Līventāls, 1803-1877. Darbā un piemiņā vienoti latviešu rakstos un Biržu draudzē." Pieminekļa atklāšanā piedalās: Nacionālā teātra direktors rakstnieks Jānis Grīns, Preses biedrības priekšnieka vietnieks rakstnieks A.Grīns, mākslinieks Uga Skulme u.c.. Notikumam par godu vakarā Ievulīcī notiek Jāņa Akuratera traģēdijas "Viesturs" brīvdabas izrāde J.Treimaņa iestudējumā.

No: Brīvā Zeme, nr.119.(31.05.1939.)

Map legend















Showing 1-9 of 9 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Ļaudonas pagasts
(Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
09.04.1803Birth time/placeParish
2Birži
(Birži, Salas pagasts, Salas novads)
02.01.1878Place/time of deathVillage
3Biržu sv.Annas baznīca, Birži, Salas pagasts, Salas novads
("Biržu baznīca", Birži, Salas pagasts, Salas novads, LV-5214)
29.12.1877BuriedChurch
4Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1840EducationCity
5Ļaudonas pagasts
(Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
1818 - 1823Working placeParish
6Vietalva
(Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
1824 - 1825Working placeVillage
7Biržu sv.Annas baznīca, Birži, Salas pagasts, Salas novads
("Biržu baznīca", Birži, Salas pagasts, Salas novads, LV-5214)
1825 - 1878Working placeChurch
8Vācija
(Germany)
1870TravelledCountry
9Rīga
(Rīga)
1871DetentionCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.