Andris Jakubāns

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (62); Atdzejotājs (1); Co-author (1); Author of the comment (5); Person of reception (27)

Photos: Person in photo(2)

NameAndris Jakubāns
PseudonymH. Cumlaks
SummaryAndris Jakubāns (1941–2008) – rakstnieks, viens no izcilākajiem īsprozas autoriem 20. gadsimta 70. un 80. gados. Publicējis stāstu krājumus "Mana baltā ģitāra" (1968), "Vakariņas ar klaunu" (1974), "Burves aiziešana" (1980), "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988), izlasi "33 stāsti" (2001). Nozīmīga ir Andra Jakubāna darbība žurnālistikā – laikrakstos "Literatūra un Māksla" un "Neatkarīgā Cīņa" ("Neatkarīgā Rīta Avīze").
Personal informationDzimis Rēzeknē skolotāju ģimenē.
1948–1960: mācījies Cēsu 1. vidusskolā, Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā, Rīgas 2. vidusskolā un Rīgas Raiņa 8. vidusskolā.
1960–1963: studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā, strādājis par elektriķi.
1963–1966: dienējis Padomju Armijā.
1966–1971: strādājis par gaismotāju un redaktoru Latvijas Televīzijā, kā arī citus darbus
Work1971–1973: žurnāla "Liesma" nodaļas redaktors.
1974–1975
: strādājis Rīgas kinostudijā.
1975–1976: prozas konsultants Rakstnieku savienībā.
1976–1987: laikraksta "Literatūra un Māksla" prozas nodaļas vadītājs
1987–1990: žurnāla "Daugava" ("Даугава") galvenā redaktora vietnieks.
1990–1998: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze") redaktors un direktors.
2000: vadījis Latvijas Televīzijas raidījumu "4. studija".
2005–2008: Latvijas Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis.

Pirmā publikācija – tēlojums "Serenāde" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1967. gada 10. jūnijā.

Īsprozas krājumi

1968: "Mana baltā ģitāra" (Liesma).
1974: "Vakariņas ar klaunu" (Liesma).
1980: "Burves aiziešana" (Liesma).
1988: "Un atkal melnais suns pie kājām" (Liesma).
2001: izlase "33 stāsti" (Nordik).

Darbu tulkojumi citās valodās

čehu valodā
1984
: "Večěre s klaunem" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojis Vojtěch Gaja; Prāga: "Lidové nakladatelství").

gruzīnu valodā
2004
: "No pirmdienas līdz pirmdienai" (tulkojis Ušans Salthucišvilī; Tbilisi: b.i.).

igauņu valodā
1970
: "Hakkas sadama kell neli üksteist" ("Lietus sāka līt pulksten četros un vienpadsmit minūtēs" (stāsti no krājuma "Mana baltā ģitāra"); tulkojusi Ita Saks; sērijā "Loomingu raamatukogu"; Tallina: Perioodika).

krievu valodā

1978: "Реставрация бабочек" (tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1984
: "Уход колдуньи" ("Burves aiziešana"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).
1990: "Леди Сам-Уан и картины ее города" ("Samvanlēdijas pilsētas ainavas"; tulkojis Jurijs Abizovs; Maskava: Советский писатель).

poļu valodā
1983
: "Gość s baru "Lato" ("Vakariņas ar klaunu"; tulkojušas Wiesława Karaczewska un Lubowa Osipova; Varšava: Panstwowy Instytut Wydawniczy).

Kopkrājumos
krievu valodā
1971: "Моя белая гитара" (stāsts ""Моя белая гитара" ("Mana baltā ģitāra"); Maskava: Молодая гвардия).
1976: "О старой доброй земле и о море" (stāsts "О старой доброй земле и о море" ("Dziesma par veco labo zemi un par jūru"); tulkojusi Ļubova Osipova; Rīga: Liesma).
1979: "След чайки" (stāsts "Сын вернулся" ("Dēls pārnācis"); tulkojusi Ļubova Osipova; Maskava: Молодая гвардия).
1983: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Птичий полет"; tulkojis Jurijs Abizovs; Rīga: Liesma).
1986: "Современный латышский рассказ" (stāsts "Алло, вас беспокоят из 3-го "б"! "; tulk. Z. Trenko; Rīga: Liesma).
1987: "Повести писателей Латвии" (stāsts "Танго" ("Tango"); Maskava: Известия).

somu valodā
1985
: "Koti-ikävä: ja muita latvialaisia novelleja" (tulkojusi Ulla-Liisa Heino; Espo: Weilin+Göös).

vācu valodā
1978
: "Unter dem Flügel eines Vogels" (Berlīne: Volk und Welt).
1979
: "Für Dich, Rostock!: ein literarischer Gruss zum 30. Jahrestag der DDR" (Liesma).
1982: "Neue Namen aus zehn Sowjetrepubliken: Erzählungen" (stāsts "Lodrian – Lotte und Lothar Liebchens Sohn"; tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).
1983: "Novellen aus Estland, Lettland, Litauen" (stāsts "Tbilissi, Tbilissi..." ("Tbilisi, Tbilisi..."); tulkojusi Velta Ēlerte; Berlīne: Volk und Welt).

Publicistika

2000: "Cita tūkstošgade" (Nordik).
80. gadu publicistikā popularitāti ieguva Andra Jakubāna radītais satīriskais aprobežota birokrāta H. Cumlaka tēls "Literatūras un Mākslas" humora pielikumā ”Literatūriņa un Māksliņa”. 90. gados Andris Jakubāns rakstījis slejas par politiskām un sabiedriskām norisēm laikrakstā "Neatkarīgā Cīņa" (vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze"), kopā ar laikraksta redaktora biedru Ēriku Hānbergu publicējis gandrīz 400 interviju ar politiķiem, uzņēmējiem, garīdzniekiem un kultūras jomas darbiniekiem.

Citi darbi

1986: komikss "Notikumi ar krēsliem", mākslinieki Irēna Lūse un Atis Lūsis; teksta autors Andris Jakubāns, kopkrājumā Ceļojums vēsturē" (Liesma).
2005: "Dzīvs – tātad dziedu. Ojārs Grinbergs" (Jumava).
2019: Trakie deviņdesmitie: atskati intervijās "...tikai Andrim Jakubānam un Ērikam Hānbergam" (sastādījis Voldemārs Hermanis; Jumava).

Darbība kinematogrāfijā

1970: dokumentālā filma "Dienas rītdienai", scenārija autors kopā ar J. Dobrovoļski, Rīgas kinostudija.
1974: dokumentālā filma "Tāds darbs", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1975: spēlfilma "Motociklu vasara", scenārija autors kopā ar Elmāru Ansonu, Rīgas kinostudija.
1975: dokumentālā filma "Akmeņainais krasts", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1977: spēlfilma "Atspulgs ūdenī", teksta autors, Rīgas kinostudija.
1982: spēlfilma "Salavecīša personiskā dzīve", scenārija autors kopā ar Andri Rozenbergu, Rīgas kinostudija.

Quotations

Par Andra Jakubāna personību un daiļradi

"1967. gada vasarā dzelzs priekškara šajā pusē, kad putekļu mākoņus atkal sacēla tanki, gatavojoties iebrukumam Čehoslovakijā, laikrakstā "Literatūra un Māksla" parādījās Andra Jakubāna pirmais stāsts. Ar virsrakstu "Serenāde", kas tik pārsteidzoši disonēja ar apkārtējo nervozo noskaņojumu, ka daudzi jutās pat šokēti. Jauno autoru nevarēja neievērot. Viņa rokraksts pārāk atšķīrās no tā, kas raksturoja laikmeta kaligrāfiju. Agrāk nepamanīts, savdabīgs un gatavs, rakstnieku aprindām apkārt nesīcis kā odiņš pirms kodiena, Jakubāns pēkšņi, šķiet, bija nokritis no zila gaisa. Jā, biogrāfija viņam bija raiba un svaidīga – mācījies Cēsīs, Valmierā, Rīgā. Trīs gadus skolojies Universitātē, tad strādājis televīzijā par elektriķi, par apgaismotāju. Bieži viņš nepublicējās, toties uzliesmojumi bija spoži.

Drīz vien viņš jau strādāja Rakstnieku savienībā par jauno autoru konsultantu. Sēdēja arī dažā labā redaktora krēslā. Tomēr ne tā kā citi – savādāk. Kad apkārt skanēja sapīņātas un mākslīgi sacirtotas runas, viņš aicināja patiesību meklēt sevī, sacīja: "Jāsāk ar to, ka vispirms pašam jānoskaidro, ko tu no savas pieredzes esi sapratis, kuri ir tie spēka punkti, kas tev ļauj atsperties." To, ko toreiz cenzūras dēļ nevarēja rakstīt par mūsu pašu vīriem, viņš uzrakstīja par gruzīniem, un latviešu literatūra ieguva neaizmirstamu stāstu "Tbilisi, Tbilisi". Apmīļojot Latvijas zemi un mūsu ļaužu vitalitāti, spalva Jakubāna rokās uzbūra orķestri, kas nospēlēja veselu simfoniju ar nosaukumu "Stāsts par veco, labo zemi un arī par jūru".

Jakubānu cienīja un mīlēja, un šī mīlestība dažkārt izpaudās visai neparasti, proti, reiz, piemēram, viņam par godu Universitātes aulā draugi sarīkoja ērģeļu koncertu. Tukšā zālē pie neiedegtām gaismām. Rakstnieku mājas priekšā Vesetas ielā mēnešiem ilgi nostāvēja ģipša piemineklis – Jakubāna radītais Cumlaka tēls – iekārtas personificētā aprobežotība ar diktatoriski paceltu roku. Daudz spēka un enerģijas Andris Jakubāns kopā ar Ēriku Hānbergu savā laikā iztērēja šķietami neiespējami – uzliekot uz jaunām, neatkarīgām sliedēm vienu no lielākajām Latvijas avīzēm, boļševistisko "Cīņu". Diemžēl arī pasaules stiprākie spēkavīri, kā zināms, pavilkt lokomotīves, lidmašīnas un citus dižsmagumus spēj tikai ierobežotu laiku un mazu gabaliņu.

Pēdējos gados Jakubāns rakstīja maz. Tomēr pašu galveno paspēja – 2001.gadā sakopoja un izdeva savu stāstu izlasi "33 stāsti". Izcila manta.

Reiz kāds vīrs atnācis pie Andra Jakubāna un jautājis: "Sakiet, ja tas nav noslēpums, kādam jābūt labam stāstam?" Jakubāns paskatījies uz jautātāju, it kā brīnīdamies, ka viņš to nezina, un atbildējis: "Nu ko es kā televīzijas bijušais apgaismotājs varu teikt? Gaišam jābūt. Un drusku skumjam. Kā dzīve..." Tieši tādus viņš pats arī rakstīja. Un aiziedams mums atstāj. Rakstnieki mirst tad, kad mirst viņu sacerētais."

Skujiņš, Zigmunds. Andris Jakubāns. 28.II 1941.–16.VI 2008. Diena, 19.06.2008.

"Pirmais krājums "Mana baltā ģitāra" (1968) guva ievērību galvenokārt ar patiesu jaunatnes tematikas atveidi. Turpmākajos stāstos, atklājot dažādu sabiedrības slāņu tipiskus raksturus, Jakubāns pievērsies laikmetīgām sociālētiskām problēmām. Krājumā "Vakariņas ar klaunu" (1974) un krājumā "Burves aiziešana" (1980) autora pasaules skatījums ironisks, plaši izmantota hiperbola. Krājumā "Un atkal melnais suns pie kājām" (1988) tieksme sapludināt reālistisko un fantastisko tēlojumu. Nezaudējot dzīves dramatisma izjūtu, krājuma tonalitātē jūtams lirisks, gaišs akcents."

Treimane, Inese. Andris Jakubāns. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2004.

Par krājumu "Vakariņas ar klaunu"

"Zīmīgi jakubāniski stāsti ir arī "Tbilisi, Tbilisi, Tbilisi" un "Cements". Bet ko nozīmē – jakubāniski? Salīdzinājumā ar agrāko gadu prozu, ko rakstījuši citi, iezīmīgākais un izturēts Jakubāna prozā ir slieksme vēstīt par cilvēkiem, kas ir un paliek tikai cilvēki. Cilvēki dažādos dzīves momentos, dzēruši un nedzēruši, barā vai pa vienam. Brīžiem ērmīgās situācijās, brīžiem morālisti līdz sirds dziļumiem, bet citu neizprasti. Vai šie cilvēki dzīvo zemē, ko dēvē par padomju zemi, vai citur – galu galā ir vienalga: ārējie atribūti var būt dažādi, bet starp ārējā novilktajām robežām cilvēks tomēr svaidās "pa savam". Ir patīkami ar tādiem satikties prozā, just viņu dzīvās asinis pulsējam, nervus ietrīcamies. Papīra figūriņu priekšsēžu un varoņu vietā cilvēks kā cilvēks. Tas ir daudz."

Irbe, Gunārs. Cilvēki kā cilvēki. Jaunā Gaita, 1975, nr. 105.
Occupationsauthor
film script writer
editor
Birth time/place28.02.1941
Rēzekne
Rēzekne
EducationCēsu 1. vidusskola
Leona Paegles iela 1, Cēsis
Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Valmieras 1. vidusskola
Leona Paegles iela 40, Valmiera
Leona Paegles iela 40, Valmiera

mācījies Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā


Rīgas Raiņa 8. vakara vidusskola

Riga secondary school No. 2
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010

1960 – 1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātes Vēstures nodaļā

Working place1966 – 1971 (Date is approximate)
Latvijas Televīzija
Nometņu iela 62, Rīga
Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002
strādājis par gaismotāju un redaktoru

1971 – 1973
Magazine "Flame"
Rīga
Rīga
nodaļas redaktors

1974 – 1975
Riga Motion Pictures Studio
Šmerļa iela 3, Rīga
Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006

1975 – 1976
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
prozas konsultants

1976 – 1987
Literature and Art
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
prozas nodaļas vadītājs

1988 – 1990
Daugava
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

galvenā redaktora vietnieks


1990 – 1998
Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa"
Rīga
Rīga

redaktors un direktors
(vēlāk "Neatkarīgā Rīta Avīze")


2000 – 2002
Latvijas Televīzija
Zaķusalas krastmala 33, Rīga
Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050

vadījis raidījumu "4. studija"


2005 – 2008
Latvijas Nacionālā radio un TV padome

padomes loceklis

Participation in organisations1969 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1979 – 1990
Latvijas Komunistiskā partija

1990 – 2008
Latvian Writers’ Union
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Service1963 – 1966
Soviet Army
Travelled1976
Mongolija
Mongolia
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

1979
Rumānija
Romania
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.10.1980
Dienvidslāvija

Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.04.1982
Bulgārija
Bulgaria
Brauciens uz 10 dienām.

00.03.1984
Čehoslovākija
Czechia, Slovakia
Brauciens PSRS Rakstnieku savienības delegācijas sastāvā.

00.09.1985
Turcija
Turkey
Brauciens KPFSR Rakstnieku savienības tūrisma grupas sastāvā.
Place/time of death16.06.2008
Rīga
Rīga
Atvadīšanās notikusi 19. jūnijā plkst. 13 Rīgas krematorijā.

Map legend













Showing 1-22 of 22 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Rēzekne
(Rēzekne)
28.02.1941Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
16.06.2008Place/time of deathCity
3Leona Paegles iela 1, Cēsis
(Leona Paegles iela 1, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
(not set)EducationBuilding, house
4Leona Paegles iela 40, Valmiera(not set)EducationBuilding, house
5Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1960 - 1963EducationBuilding, house
6Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010)
(not set)EducationBuilding, house
7Rīga
(Rīga)
1971 - 1973Working placeCity
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1975 - 1976Working placeBuilding, house
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1976 - 1987Working placeBuilding, house
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1988 - 1990Working placeBuilding, house
11Rīga
(Rīga)
1990 - 1998Working placeCity
12Nometņu iela 62, Rīga
(Nometņu iela 62, Rīga, LV-1002)
1966 - 1971Working placeBuilding, house
13Zaķusalas krastmala 33, Rīga
(Zaķusalas krastmala 33, Rīga, LV-1050)
2000 - 2002Working placeBuilding, house
14Šmerļa iela 3, Rīga
(Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006)
1974 - 1975Working placeBuilding, house
15Mongolija
(Mongolia)
1976TravelledCountry
16Rumānija
(Romania)
1979TravelledCountry
17Čehoslovākija
(Czechia, Slovakia)
01.03.1984TravelledCountry
18Turcija
(Turkey)
01.09.1985TravelledCountry
19Dienvidslāvija01.10.1980TravelledCountry
20Bulgārija
(Bulgaria)
01.04.1982TravelledCountry
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1969 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
22Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1990 - 2008Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.