Andris Bergmanis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (45); Artist (1); Author of the comment (2); Person of reception (13)

Photos: Person in photo(2)

NameAndris Bergmanis
Summary

Andris Bergmanis (1945–2009) – dzejnieks, rakstnieks un žurnālists. Divu dzejoļu krājumu – “Uzdāvini man tīru sniegu” (1970) un “Patvērums” (1989) autors. Pirmais krājums kļuva par 70. gadu jauniešu kulta grāmatu, piesaistot ar skaidri uztveramām, nesakompromitētām vērtībām – tīrām, godīgām attiecībām kā draudzībā, tā mīlestībā, arī pret sevi un dzīvi. Divu erotisku romānu – “Kaili uz mēness ceļa” (2000) un “Solveiga un Diogens” (2008) autors. Nozīmīgas ir autora atmiņas par radošās inteliģences un bohēmas dzīvi 20. gadsimta 60.–80. gados, kas veido spilgtas padomju Latvijas kultūrvēstures ainas.

Personal information1945: 23. oktobrī dzimis provizora ģimenē.
Work1963: mācoties Rīgas 41. vidusskolā, sācis rakstīt dzejoļus.
1964: 26. augustā laikrakstā "Padomju Jaunatne" publicēti dzejoļi "Dzintars" un "Pie ugunskura".
1974: Bergmaņa iepriekš nepublicētie dzejoļi izmantoti Valmieras teātra muzikālajā izrādē "Kamēr saule vēl nenoriet", sadarbojoties ar Dzintru Klētnieci, Imantu Kalniņu, Ilzi Bindi un ansambli "Menuets".
2006: žurnāla "Dadzis" 6. numurā Andris Bergmanis stāsta, ka raksta divas grāmatas – "Dullības bija mūsu dzīvesveids" (par padomju laika bohēmu) un "Ņurbuliāde jeb Latviešu dzejas Pauļuks" (par dzejnieku Aivaru Neibartu). Manuskripti palika nepabeigti, fragmenti publicēti periodikā.

Dzejoļu krājumi

1970: Uzdāvini man tīru sniegu
1989: Patvērums

Romāni

2000: Kaili uz mēness ceļa
2008: Solveiga un Diogēns

Andra Bergmaņa dzejas recepcija mūzikā

Dziesmas ar Andra Bergmaņa tekstiem komponējuši Imants Kalniņš, Gunārs Stade, Ruta Vintule, Andris Vecumnieks.
Quotations

Par dzejoļu krājumu "Uzdāvini man tīru sniegu" (1970)

"“Uzdāvini man tīru sniegu” autora personība vēl neatklājas īpašā vērienīgumā un daudzveidībā, bet tajā iezīmējas tādi simpātiski vaibsti kā prasīgums pēc tīras sirdsapziņas, aktīvas domas un harmoniskas dvēseles, rokrakstā – visumā laba dzejas kultūras izjūta, formas dažādība. Patīkams ir viņa urdošais gars, aktivitāte, ko vērtē augstu un baidās pazaudēt sevī un citos. Nerimtības motīvs krājumā viens no izteiktākajiem. [..]Viens no krājuma labākajiem dzejoļiem, manuprāt, ir “Pulksteņi lauku mājās” – tā mierīgā, līdzsvarotā intonācija, sulīgie gleznu triepieni liek apjaust zemes spēku, ko nevari necienīt. I. Ziedoņa vecim, kas “tā dara, it kā priekšā viņam vēl būtu mūžība gara” (dzejolis “Paskaties, kā vecis met tīklu . . .”), ir rada Jēkops, kas “palēnām laiku stumda”, “no vēlajiem ziemas rītiem uz miglaino pļaujas rasu”, “no diendusas snaudiena salda Uz to skaļo un skumīgo dienu, Kad dzērves launagu aiznes”. Vai vārdu inflācija – kad jūtu un domu segums tajos netiek cienīts un vērtēts visaugstāk – nenes līdzi arī jūtu inflāciju? Ar grūti apvaldāmu niknumu izskan dzejolis “Izrādi “Pēdējie” skatoties” (sasaucas ar O. Vācieša “Filmu “Miers jaunajai dzīvībai” skatoties”). Runātmīļi, kas nav darbmīļi – arī tie ir sava laika “bērni”. Nevarēdams izturēt vārdu plūdus, I. Ziedonis devās uz Kurzemīti, Bergmanis jautā: “Vai jūs nejūtat, ka pēc katras runāšanas Kaut kas neatkārtojams pagājis garām!” (“Atsvabiniet mani vismaz uz laiku…”) un piedāvā “dažas stundas sīka, bet patiesa prieka”. (Vai tikai primitīvais un naivais var būt patiess? Vai tā atkal nav galējība?) Talants nav viszinība, ne absolūto patiesību krājumu valdnieks. Saredzēt, uztaustīt mūžīgos “kāpēc”, “izsist” cilvēku no pašsaprotamības sastinguma, likt ieraudzīt, izjust, meklēt. Pārāk sarežģīts un pretrunīgs ir šis XX gadsimts, lai varētu ticēt vieglu atbilžu atradumiem un bezgaltaisniem un platiem ceļiem. Varbūt tādēļ vairāk uzticības rodas tad, ja cilvēks godīgi un atklāti meklē savas spēka saknes. Pie tām vārsmām, kas “kas no sevis kā lemešiem artas” un iezīmē to jūtu un domu irdni, kurā atklājas individualitāte, manuprāt, pieskaitāmi “1968. gada 1. decembris”, “Vecā kalnieša nāve”, “Čurļona motīvs”, “Nekas jau nenotiks…”, “Ja tu neesi ceļi…” un citi. Tajos iekšēji mērķtiecīga kompozīcija un izjūtu blīvums, emocionāls “augstspriegums”."

Kronta, Ildze. Tīru sniegu tīrā pasaulē. Padomju Jaunatne, 1970, 29. novembris.)
LinksAmanda Aizpuriete (1956) - Partner
Occupationspoet
journalist
Birth time/place23.10.1945
Rīga
Rīga
Education1952 – 1961 (Date is approximate)
Rīgas 5. vidusskola
Rīga
Rīga

1961 – 1963 (Date is approximate)
Rīgas 1. vidusskola
Rīga
Rīga

1963 – 1964
Riga secondary school No. 41
Slokas iela 49a, Rīga
Slokas iela 49A, Rīga, LV-1007
Working place1967 – 1969 (Date is approximate)
Rīga
Rīga
Lauksaimnieku arodbiedrība, atbildīgais par kultūras jautājumiem

1973 – 1977
Laikraksts "Padomju Jaunatne"
Rīga
Rīga

1990 – 1990
Rīga
Rīga
Laikrakstā "Neatkarība"

1991 – 1992
Laikraksts "Diena"
Rīga
Rīga
"Smalko aprindu hronists", žurnālists

1991 – 1995 (Date is approximate)
Laikraksts "Atmoda Atpūtai"
Rīga
Rīga

"Smalko aprindu hronists", žurnālists

Place/time of death19.12.2009
Rīga
Rīga
Buried23.12.2009
Rīga
Rīga

Map legend











Showing 1-11 of 11 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Rīga
(Rīga)
23.10.1945Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
19.12.2009Place/time of deathCity
3Rīga
(Rīga)
23.12.2009BuriedCity
4Slokas iela 49a, Rīga
(Slokas iela 49A, Rīga, LV-1007)
1963 - 1964EducationBuilding, house
5Rīga
(Rīga)
1961 - 1963EducationCity
6Rīga
(Rīga)
1952 - 1961EducationCity
7Rīga
(Rīga)
1967 - 1969Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1973 - 1977Working placeCity
9Rīga
(Rīga)
1990 - 1990Working placeCity
10Rīga
(Rīga)
1991 - 1995Working placeCity
11Rīga
(Rīga)
1991 - 1992Working placeCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.