Andrejs Grāpis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (48); Compiler (6); Co-author (1); Author of the comment (8); Person of reception (18)

Photos: Person in photo(4)

NameAndrejs Grāpis
SummaryAndrejs Grāpis (1960–2020) – literatūrzinātnieks, kritiķis. Publicējis rakstus un grāmatas par izglītības un kultūras mecenātu Augustu Dombrovski, skolotāju un muzeju darbinieku Jāni Gresti, bijušo kultūras ministru un muzejnieku Voldemāru Kalpiņu un žurnālisti un literāti Veru Kacenu, rakstnieku Vili Lāci un citiem. Sarakstījis literatūras teorijas grāmatas pamatskolai un vidusskolai, darbojies literatūras kritikā (raksti "Literatūrā un Mākslā", "Karogā", "Domuzīmē", "Jaunajā Gaitā"). Strādājis par latviešu valodas un literatūras skolotāju un Rakstniecības un mūzikas muzejā par kolekcijas kuratoru.
Work1977: pirmā publikācija – dzejolis "Rudens skaņās klausoties" laikrakstā "Pionieris" 8. martā.
1980: piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības jauno autoru seminārā dramaturģijas grupā.

1987–1991: literārais redaktors Latvijas republikāniskā neklātinlauksaimniecības tehnikuma izdevniecībā.
1991–1995: latviešu valodas un literatūras skolotājs Rīgas 94. vidusskolā.
1995–2006: latviešu valodas un literatūras skolotājs Ziemeļvalstu ģimnāzijā.
2006–2007: galvenais arhivārs Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu saglabāšanas daļā.
2006–2009: galvenais speciālists Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja Rakstniecības nodaļā.
2009–2017: mākslas eksperts Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Grāmatas
1996: "Pieci soļi. Literatūrteorija pamatskolai" (Zvaigzne ABC).
1996: "Pērs un Solveiga", sakārtojums un pēcvārds (Zvaigzne ABC).
2001: "Literatūrteorija vidusskolai" (Zvaigzne ABC).
2006: "Augusts Dombrovskis. Mūžs un veikums" (INDEX-i).
2010: "Bezrūpju kauss", sakārtojums un pēcvārds (Zvaigzne ABC).
2011: "Stāja. Voldemāra Kalpiņa laiks", sakārtojums un pēcvārds (Pils).
2011: Elza Ķezbere "Gliemežvāks dzied...", sakārtojums un pēcvārds (Zvaigzne ABC).
2014: Jānis Medenis "Dieva dārzs. Putnu ceļš. 1947–1955", sakārtojums un pēcvārds (Mansards).
2017: "Jānis Greste. Fotostāsts", sakārtojums un pēcvārds (Mansards).

Priekšvārdi grāmatām
2008: priekšvārds 20. gadsimta latviešu dzejas antoloģijai "Антология на съвременната латвийска поезия" (Sofija: Foundation of Bulgarian Literature).
2012: "Iepazīsimies – Vera Kacena" grāmatā: Vera Kacena "Kājāmgājējs karā" (Mansards).
2014: "Vilis Lācis. Cenzūra un pašcenzūra" grāmatā: Vilis Lācis "Ceļojums uz Norieta pilsētu" (Divpadsmits).
2015
: "Kārlis Dziļleja un latviešu biogrāfiskā romāna sākotne" grāmatā: Kārlis Dziļleja "Garlībs Merķelis" (Mansards).

Nozīmīgākie raksti periodikā
1981: "Kluso kāpu valstībā" (Par kultūras vēsturi Vecmīlgrāvī Rīgā) (Literatūra un Māksla, 20.02.–13.03.).
2011: "Atgriežieties dzimtenē! Okupētās Latvijas un trimdas kultūras sakaru aizsākumi" (Jaunā Gaita, Nr. 2 (265)).
2018: "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme" (par Līvijas Volkovas grāmatu "Rūdolfa Blaumaņa pašatklāsme. Rakstnieks un viņa adresāti vēstulēs un komentāros") (Domuzīme, Nr. 1).
2019: "Nepopulāras domas: ideālkomunisti Padomju Latvijas rakstniecībā starp ilūzijām un realitāti" (Domuzīme, Nr. 1).

Quotations

Par Andreja Grāpja personību

"Andrejam patika izaicinājumi, aizliegto augļu saldums. Tā pēc grandiozajiem Jāņiem Brakos 1976. gadā, Andrejs no rīta lepni paziņoja, ka saullēktā abi ar Jāni Ķirškalnu Braku kalnā nodziedājuši “Dievs, svētī Latviju!”. Tāpat viņš varēja ierasties Teātra muzejā un 70. gadu nogalē man pēc sarīkojuma pasniegt sarkanbaltsarkanas neļķes, kam pievienota kartīte ar K. Ulmaņa citātu. Tādas spēles viņam sagādāja jautrību. Neko vairāk.
Ievēroju vēlākos gados, kad Andrejs jau strādāja muzejā, ka viņš pieturējās pie klasiskām vērtībām. Viņu neaizrāva ne jaunākā dzeja, ne meklējumi muzeoloģijas laukā. Sarunās viņš iesaistījās ar tiem, ar kuriem sarunāties viņam šķita interesanti un kur arī pats varēja uzzināt kaut ko jaunu. Tā rezultātā jaunie kolēģi dažkārt baidījās viņam tuvoties. Sastapies ar nezināšanu, viņš varēja būt ironisks vai vienkārši aiziet."

Eņģele, Māra (muzeja speciāliste, Andreja Grāpja kolēģe Rakstniecības un mūzikas muzejā)

"Pirmais, kas nāk atmiņā, ir Andreja Grāpja skaļie, aizrautīgie smiekli. Vairs pat neatceros, kas tos izraisīja. Varbūt paša Andreja stāsts par kāda literāta dzīves kuriozu. Visdrīzāk tas. Andrejs bija cilvēks ar daudzām šķautnēm. Dažas no tām varēja būt krietni asas. Dažas, šķiet, auga uz iekšu. Liekuļot viņš neliekuļoja. Tomēr Andrejs varēja būt arī ļoti smalkjūtīgs kolēģis. Pateikt it kā nevilšus kādu labu vārdu tā, ka tu saproti – tas ir pa īstam. Jā, smiekli. Tajos bija kaut kas no tiešuma un arī personības vēriena. Tā bija tā pati emocionālā amplitūda, kāda bija viņa paaudzei. Mēs pazīstam dzejniekus Pēteru Brūveri, Māri Melgalvu. Andrejs bija no viņu loka. Visi skolas gados gājuši kopā Līvijas Volkovas muzejnieku pulciņā. Temperamenta ziņā Andrejs bija tikpat bravūrīgs, vienlaikus sirsnīgs un bērnišķīgi ievainojams. Savā jomā tikpat aizrautīgi erudīts. Un tikpat nepiemērots praktiskai dzīvei. Andrejs tiešām bija dzimis muzejnieks, kurš ar īstu pētnieka degsmi un neatlaidību veidoja neaizmirstamās grāmatas par Augustu Dombrovski (“Ziemeļblāzma” bija viņa otrā mīlestība pēc muzeja), Voldemāru Kalpiņu, Jāni Gresti – arī liela mēroga un vēriena cilvēkiem... Manuprāt, nenovērtējams ir viņa veidotais Jāņa Medeņa rakstu pirmais sējums. Andrejs turēja godā tradīcijas stiprākās un spožākās virsotnes un pret mūsdienu literatūras parādībām bija vērtējoši skeptisks. Savu pozīciju spoži mācēja paust uzstāšanās reizēs ar referātiem, vadot literārus sarīkojumus muzejā, rakstot recenzijas, kas pēdējos gados aizvien biežāk parādījās “Jaunajā Gaitā”."

Rižijs, Marians (Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts)

"Viņa pētniecisko interešu lokā bija Viļa Lāča pretrunīgā personība, kurā viņš atrada jaunus, līdz šim nezināmus aspektus, piemēram, Vecmīlgrāvja Baltās baznīcas 1930. gados izrakstītu draudzes piederības zīmi, veikli “paslēptu” zem rakstnieka otra vārda “Jānis”. Ar lielu aizrautību Andrejs pētīja kultūras mecenāta Augusta Dombrovska darbību, pārzināja arī Vecmīlgrāvja vēsturi. Viņš sarīkoja kolēģiem divas interesantas ekskursijas uz Dombrovska izveidoto “Ziemeļblāzmas” kultūras pili, tās parku, Burtnieku namu un apkaimi – pirmo 2007. gadā, vēl pirms šī kompleksa atjaunošanas, otro 2013. gadā. Viņu interesēja arī plašākai sabiedrībai mazāk zināmas personības, piemēram, Alfrēds Sausne Sibīrijas ceļos. Andrejam bija savas idejas par topošo Rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīciju, tapa pat alternatīvs tās koncepcijas uzmetums, kas tika nodots kolēģu apspriešanai un papildināšanai. Tas gan palika nerealizēts. Andrejs bieži sēdēja muzejā līdz vēlam vakaram, atpūtas brīžos austiņās klausījās aizgājušo gadu dziesmas, īpaši Zāras Leanderes balsi, dažkārt pat aizrautīgi dziedāja līdzi. Ar viņa aiziešanu ir noslēdzies zināms posms muzeja vēsturē, jo viņš bija cilvēks, kuru nevarēja nepamanīt."

Miezīte, Ilona (Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperte)

Par grāmatu "Pieci soļi: literatūrteorija pamatskolai"

"Autoram ir viegla valoda un skaidra izteiksme; tas, līdz ar asprātīgajām ilustrācijām .., dara šo tradicionāli drausmīgo mācību priekšmetu saprotamu un pat interesantu. (..) Pārejot uz kritiskām piebildēm, gribu uzsvērt, ka tā būs tikai šķendēšanās par to, ka šī grāmata nav ideāla – tāpēc ka tā ir vislabākā literatūrteorijas mācību grāmata, kādu man nācies turēt rokās, desmit gadus interesējoties par literatūru. (..) A. Grāpis, atšķirībā no teorētiķu vairākuma, prot izteikties tā, ka arī rakstnieki var viņu saprast, un teorētiski viņam nav izdevies atrisināt tikai neatrisināmo dzejas formulēšanas dilemmu, kā arī radīt lasītājos skaidrību par dažiem terminiem, piem. vārsma un motīvs. (..) Piekasīties varētu vēl šur un tur, tomēr vēlos uzsvērt, ka šīs darvas pilītes ir gaužām niecīgas, salīdzinot ar lielo informācijas daudzumu, kas ir tik pārskatāms un labi izklāstīts, ka kļuvis par gardu un barojošu medus podu ne tikai pamatskolniekiem un viņu skolotājiem, bet arī filoloģijas studentiem un (cerams) jaunajiem literātiem."

Ramba (Elsbergs), Jānis. Plaši, bet pārskatāmi. "Literatūra. Māksla. Mēs" 06.06.1996.
Occupationsteacher
literary scholar
muzeja darbinieks
Birth time/place24.10.1960
Rīga
Rīga
ResidenceEnkura iela 6A - 1B, Rīga
Enkura iela 6A - 1B, Rīga, LV-1048
Education1979
Viļa Lāča Rīgas 31. vidusskola
Rīga
Rīga
Beidzis Viļa Lāča Rīgas 31. vidusskolu, bijis skolas muzeja padomes priekšsēdētājs.

1980 – 1987
University of Latvia
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Mācījies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā (studijas nepabeigtas).


1996 – 1996 (Date is approximate)
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Atsācis studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē (?–1996, studijas nepabeigtas).


2001 – 2006
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija
Imantas 7. līnija 1, Rīga
Imantas 7. līnija 1, Rīga, LV-1083

Mācījies Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Vadības un ekonomikas fakultātes Izglītības darba vadības nodaļā (studijas nepabeigtas).

Working place1987 – 1991
Latvijas republikāniskais neklātienes lauksaimniecības tehnikums
Latvijas republikāniskā neklātienes lauksaimniecības tehnikuma izdevniecības literārais redaktors

1991 – 1995
Rīgas 94. vidusskola
Rīga
Rīga

latviešu valodas un literatūras skolotājs


1995 – 2006
Ziemeļvalstu ģimnāzija
Rīga
Rīga
latviešu valodas un literatūras skolotājs

13.11.2006 – 04.07.2007
Latvia State Archives
Rīga
Rīga

Latvijas Valsts vēstures arhīva Dokumentu saglabāšanas daļas galvenais arhivārs


16.07.2007 – 30.09.2009
Literature and Music Museum
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050
Rakstniecības nodaļas galvenais speciālists

01.10.2009 – 30.01.2017
Literature and Music Museum
Pils laukums 2, Rīga
Pils laukums 2, Rīga, LV-1050

mākslas eksperts


2017 – 2018 (Date is approximate)
Bulduru dārzkopības tehnikums
Viestura iela 6, Jūrmala
Viestura iela 6, Jūrmala, LV-2010
latviešu valodas un literatūras skolotājs
Participation in organisationsLatvijas Kultūras fonds

Darbojies Latvijas Kultūras fonda “Ziemeļblāzmas” grupā


Kārļa Dziļlejas fonds

Skolu muzeju biedrība

Vecmīlgrāvja attīstības biedrība
Place/time of death27.08.2020
Rīga
Rīga
Atvadīšanās notikusi 2020. gada 2. septembrī plkst. 14.00 Jaunajā krematorijā Rīgā, Jēkabpils ielā 28.

Map legend











Showing 1-13 of 13 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Rīga
(Rīga)
24.10.1960Birth time/placeCity
2Enkura iela 6A - 1B, Rīga
(Enkura iela 6A - 1B, Rīga, LV-1048)
(not set)ResidenceBuilding, house
3Rīga
(Rīga)
27.08.2020Place/time of deathCity
4Rīga
(Rīga)
1979EducationCity
5Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1980 - 1987EducationBuilding, house
6Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
1996 - 1996EducationBuilding, house
7Imantas 7. līnija 1, Rīga
(Imantas 7. līnija 1, Rīga, LV-1083)
2001 - 2006EducationBuilding, house
8Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
01.10.2009 - 30.01.2017Working placeBuilding, house
9Pils laukums 2, Rīga
(Pils laukums 2, Rīga, LV-1050)
16.07.2007 - 30.09.2009Working placeBuilding, house
10Rīga
(Rīga)
13.11.2006 - 04.07.2007Working placeCity
11Rīga
(Rīga)
1995 - 2006Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
1991 - 1995Working placeCity
13Viestura iela 6, Jūrmala
(Viestura iela 6, Jūrmala, LV-2010)
2017 - 2018Working placeBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.