Ābrams Feldhūns

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (1); Translator (1)

Photos: Person in photo(6)

NameĀbrams Feldhūns
SummaryĀbrams Feldhūns (1915–2009) – antīkās literatūras tulkotājs un valodnieks, filoloģijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, Valsts emeritētais zinātnieks. Tulkojis no sengrieķu un latīņu valodas Euripīda, Senekas, Aristofana, Plauta, Platona, Terencija, Sofokla, Ksenofonta, Hēsioda, Ēzopa un daudzu citu seno grieķu un romiešu autoru darbus. No vācu valodas tulkojis "Indriķa hroniku", pārstrādājis Garlība Merķeļa "Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimeņta beigās" tulkojumu. Vairākām tulkotām grāmatām ir sastādītājs, priekšvārda vai pēcvārda un komentāru autors.
Personal informationDzimis tirgotāja un drēbnieka Rafaila Feldhūna ģimenē. Tēvam piederēja veikals Rīgā, Kungu ielā 14. Ābrama Feldhūna māte mirusi, kad viņam bija vien pieci gadi.
Ābrams Feldhūns bijis seškārtējs Latvijas meistars sprintā.
1935, marts–aprīlis: piedalījies sporta sacensībās Telavivā.
1939, aug.: piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.
Work

Nozīmīgākie darbi valodniecībā

1972: Ernesta Glika Jaunās Derības latviešu tulkojuma leksikas un frazeoloģijas kartotēka, deponēta Valsts bibliotēkā 1972. gadā. Šī pētījuma rezultātā tapa arī publikācija "Absolūtā datīva konstrukcija Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevumā" (krājumā "Latviešu valodas un literatūras problēmas", 1970. gads).
1974: "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" – 13. sējums. "Sengrieķu valodas īpašvārdi" (sastādītājs).
1985: "Latīņu valodas īpašvārdu atveide latviešu valodā" ("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1985, 21).
1990: "Internacionālismu pārnesumdalīšana" (("Latviešu valodas kultūras jautājumi", 1990, 26).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No sengrieķu valodas
1974: Longs "Dafnids un Hloja".
1975: Aishils triloģija "Orestija" (krājumā "Sengrieķu traģēdijas").
1978: Ēzops "Ēzopa Fabulas".
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas".
1984: Līsijs "Tiesas runas".
1984: Euripīds "Alkestīda", "Trojietes", "Ifigenija tauru zemē", "Helena", "Bakhantes" un kopā ar Henriku Novacki "Ifigenija Aulidā", "Kiklops" (krājumā Eurpīds "Traģēdijas").
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (Platona, Ksenofonta, Plūtarha, Diogena Lāertieša, Ailiāna sacerējumu tulkojums).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".
1997: Platons "Sokrata prāva" ("Eutifrons"; "Sokrata aizstāvēšanās"; "Kritons"; "Faidons").
1999: Platons "Dialogi un vēstules" ("Protagors", "Hipijs lielākais", "Faidrs", 7. un 8. vēstule).
2003: Hērods "Mīmi".
2004: Platons "Gorgijs".
2005: Ksenofonts "Dzīres".
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu".
2006: Platons "Dialogi" ("Lisīds", "Harmids", "Alkibiads", "Hipijs mazākais").
2006: Aishils "Persieši".
2008: Sofokls "Ajants".

No latīņu valodas

1979: Plauts "Karavīrs lielībnieks", "Gūstekņi", "Pseidols", "Māla krūka", "Dvīņi"; Terencijs "Einuhs", "Brāļi" (krājumā "Antīkā komēdija").
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Mēdeja", "Faidra", "Tiests", "Trojietes", "Oktāvija" (krājumā "Traģēdija").
1993: "Indriķa hronika".
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku".
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" ("Par laimīgu dzīvi", "Par dzīves īsumu", "Par gudrā nelokāmību", "Par dvēseles mieru", "Par dusmām", "Mierinājums mātei Helvijai", "Mierinājums Marcijai").

No vācu valodas
1953: Garlībs Merķelis "Latvieši" (pārstrādāts tulkojums).
1958: Bertolts Brehts "Trīsgrašu romāns" (arī pēcvārda autors).

Sastādītājs un komentāru autors

1959: Aristotelis "Poētika" (ievada autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1961: Homērs "Iliāda" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1967: Homērs "Odiseja" (ievada un komentāru autors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1970: Vergilijs "Eneīda" (ievada un komentāru autors, redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).

1975: "Sengrieķu traģēdijas" (sastādītājs un komentāru autors).
1979: "Antīkā komēdija" (sastādītājs un pēcvārda autors).
1980: Lukiāns "Dievu, mirušo un hetēru sarunas" (sastādītājs).
1984: Līsijs "Tiesu runas" (sastādītājs un priekšvārda autors).
1984: Euripīds "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1987: "Netveramais Sokrats. Sokrats sengrieķu domātāju un rakstnieku atmiņās" (sastādītājs un paskaidrojumu autors).
1989: Lūcijs Annejs Seneka "Traģēdijas" (sastādītājs, komentāru un pēcvārda autors).
1994: sengrieķu dzejas izlase "Afrodīte mirdzošā tronī...".

1995: Hēsiods "Teogonija; Darbi un dienas" (pēcvārda, paskaidrojumu autors un redaktors; Augusta Ģiezena tulkojums).
1996: Lūcijs Annejs Seneka "Vēstules Lucīlijam par ētiku" (arī kometāru autors).
2001: Lūcijs Annejs Seneka "Dialogi" (priekšvārda, komentāru un pēcvārda autors).
2005: Ksenofonts "Atmiņas par Sokratu" (arī piezīmju un ievada autors).
2006: Platons "Dialogi" (arī piezīmju un dialogu pēcvārdu autors).
2006: Aishils "Persieši" (arī piezīmju un ievada autors).
2008: Sofokls "Ajants" (arī ievadesejas un piezīmju autors).
2009: Sofokls "Trāhīnietes".

Apbalvojumi un pagodinājumi

1993, 26. nov.: Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda doktors filoloģijā.
1996, 16. maijs: Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija par ieguldījumu antīkās klasikas latviskošanā (īpaši par ieguldījumu, rediģējot un komentējot Hēsioda eposu "Teogonija" un poēmu "Darbi un dienas".
1999: par mūža ieguldījumu zinātnē saņēmis emeritētā zinātnieka diplomu.
Quotations"Ā. Feldhūna tulkojumi no klasiskajām valodām ir nozīmīgi antīkā kultūrmantojuma apguvē latviskajā kultūrvidē. Viņa dramaturģisko un filozofisko tekstu tulkojumi līdzās A. Ģiezena atdzejotajiem Homēra eposiem ir plašākie latviešu valodā lasāmie antīkās literatūras avoti. Šie teksti tiek izmantoti gan izglītībā, gan mākslā – teātra uzvedumos, literāros sacerējumos u. c. Tāpat aktualitāti nav zaudējuši antīko īpašvārdu atveides norādījumi, tie ar atsevišķiem izņēmumiem tiek izmantoti joprojām."

Bodniece, Līva. Ābrams Feldhūns. Nacionālā enciklopēdija.
LinksLarisa Bulava (1950) - Daughter
Occupationslinguist
translator
scientist
philologist
poetry translator
docent
Birth time/place26.10.1915
Rīga
Rīga
Residence1933 (Date is approximate)
Raiņa bulvāris 21, Rīga
Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050

1946 (Date is approximate)
Stabu iela 19, Rīga
Stabu iela 19, Rīga, LV-1011

1948 (Date is approximate)
Baznīcas iela 34, Rīga
Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010
Tolaik Eduarda Veidenbauma iela.
Education
Bērnībā un jaunībā mācījies klavierspēli Jūlija Majevska studijā.

Rīga
Rīga
Pie Volfganga Dārziņa mācījies elementāro mūzikas teoriju un solfedžo.

unknown – 1956
Filoloģijas zinātņu kandidāts

unknown – 1993
Filoloģijas doktors

1924 – 1933
Rīgas Valsts vācu klasiskā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1933 – 1941
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vispirms iestājies Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā, 1935. gadā pārgājis uz Klasiskās filoloģijas nodaļu. Studējis Latvijas Universitātē ar pārtraukumiem (armijas dienesta, Otrā pasaules kara dēļ).

00.09.1942 – 00.08.1943
Taškenta
Tashkent, Uzbekistan
Vidusāzijas Valsts universitātes students

1946 – 1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

1946. gadā iestājies Latvijas Valsts universitātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, lai turpinātu Latvijas Republikas laikā iesāktās Klasiskās filoloģijas studijas 4. kursā. Studijas beidzis ar diplomdarbu "Politiskās invektīvas Aristofana komēdijās".

Working place00.08.1940 – 00.06.1941
Laikraksta "Sarkanais Sports" atbildīgā redaktora vietnieks

00.08.1940 – 00.06.1941
Laikraksts "Jaunais Komunārs"
Rīga
Rīga
Līdzstrādnieks

00.09.1941 – 00.09.1942
Buhāra
Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan
Skolotājs Pedagoģiskajā tehnikumā.

00.08.1943 – 00.11.1944
Taškenta
Tashkent, Uzbekistan
Kadru daļas atbildīgais sekretārs Farhadas spēkstacijas celtniecībā Taškentas apgabalā.

26.10.1945 – 00.08.1946
VAPP Grāmatu apgāds
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors

00.08.1946 – 1951
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktors

1951 – 1958
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Vārdnīcu redakcijas vadītājs

1958 – 1975
Rīgas Politehniskais institūts
Kaļķu iela 1, Rīga
Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050
Svešvalodu katedras vadītājs
Participation in organisations1986 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 – 2009
Latvian Writers’ Union
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Biedrs
Service15.04.1937 – 30.09.1938
Latvian Army
Rīga
Rīga
4. Valmieras kājinieku pulka 2. rotas kareivis.

12.09.1939 – 00.11.1939
Latvian Army
Rīga
Rīga
Iesaukšanas pavēsti saņēmis 1939. gada 12. septembrī, atgriežoties no studentu olimpiādes Montkarlo. Otrā reize Latvijas armijā. Dienējis 4. Valmieras kājnieku pulka rotā, apsargājot poļu internētos virsniekus Lilastē.

00.12.1944 – 25.10.1945
Sarkanā armija
Kurzeme
Latvija

Frontē Kurzemē no 1945. marta līdz kapitulācijai. Demobilizēts un Rīgā ieradies 1945. gada 25. oktobrī.

359. rezerves pulka kareivis no 1944. gada decembra līdz 1945. gada martam. No 1945. gada aprīļa līdz oktobrim 319. strēlnieku pulkā, nodaļas komandieris, vecākais seržants.

Emigrated1941 – 1944
Vidusāzija
Central Asia
Buhāra, Taškenta, Taškentas apgabals.
Travelled00.03.1935 – 00.04.1935
Telaviva
Tel Aviv-Yafo, Israel
Dalība sporta sacensībās.

00.08.1939
Montekarlo
Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo.

01.09.1939 (Date is approximate)
Berlīne
Berlin, Germany
Piedalījies studentu olimpiādē Montekarlo. Atceļā no olimpiādes, sākoties Otrajam pasaules karam, atradies Berlīnē.
Place/time of death27.02.2009
Rīga
Rīga
Buried04.03.2009
Atvadīšanās no Ābrama Feldhūna notika Krematorijas Lielajā zālē.
RewardsLatvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
1993

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu antīkās literatūras tulkošanā.
Mūža ieguldījums
2001

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 2001. gada 10. oktobra lēmumu.
III šķira
2001

Map legend



















Showing 1-26 of 26 items.
#LocationDateTypeType of location
  
1Rīga
(Rīga)
26.10.1915Birth time/placeCity
2Raiņa bulvāris 21, Rīga
(Raiņa bulvāris 21, Rīga, LV-1050)
1933ResidenceBuilding, house
3Stabu iela 19, Rīga
(Stabu iela 19, Rīga, LV-1011)
1946ResidenceBuilding, house
4Baznīcas iela 34, Rīga
(Baznīcas iela 34, Rīga, LV-1010)
1948ResidenceBuilding, house
5Rīga
(Rīga)
27.02.2009Place/time of deathCity
6Vidusāzija
(Central Asia)
1941 - 1944EmigratedRegion, area
7Rīga
(Rīga)
(not set)EducationCity
8Rīga
(Rīga)
1924 - 1933EducationCity
9Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1941EducationBuilding, house
10Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1946 - 1948EducationBuilding, house
11Taškenta
(Tashkent, Uzbekistan)
01.09.1942 - 01.08.1943EducationCity
12Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
26.10.1945 - 01.08.1946Working placeBuilding, house
13Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
01.08.1946 - 1951Working placeBuilding, house
14Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1951 - 1958Working placeBuilding, house
15Kaļķu iela 1, Rīga
(Kaļķu iela 1, Rīga, LV-1050)
1958 - 1975Working placeBuilding, house
16Rīga
(Rīga)
01.08.1940 - 01.06.1941Working placeCity
17Buhāra
(Bukhara, Bukhara Region, Uzbekistan)
01.09.1941 - 01.09.1942Working placeCity
18Taškenta
(Tashkent, Uzbekistan)
01.08.1943 - 01.11.1944Working placeCity
19Montekarlo
(Monte Carlo, Monaco-Ville, Monaco)
01.08.1939TravelledPart of a city
20Berlīne
(Berlin, Germany)
01.09.1939TravelledCity
21Telaviva
(Tel Aviv-Yafo, Israel)
01.03.1935 - 01.04.1935TravelledCity
22Rīga
(Rīga)
12.09.1939 - 01.11.1939ServiceCity
23Kurzeme
(Latvija)
01.12.1944 - 25.10.1945ServiceRegion, area
24Rīga
(Rīga)
15.04.1937 - 30.09.1938ServiceCity
25Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1986 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
26Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2009Participation in organisationsApartment

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.