| Organisation | Tērbatas Universitāte |
|---|---|
| Linked organizations | Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija" University of Tartu Gustava akadēmija Kurzemes studentu korporācija "Curonia" Studentu korporācija Livonia |
| Repositories | Latvijas literatūra |
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Ülikooli 18, Tartu (Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005) | (Not set) | Location | Building, house |
studējis teoloģiju, studijas beidz ar teoloģijas kandidāta grādu (Cand.theol.).
Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte).
studējis teoloģiju
studējis teoloģiju. 1829. gadā Tērbatā ieguvis sudraba medaļu.
1830. gadā ieguvis teoloģijas kandidāta grādu.
studējis teoloģiju
Piešķirts teoloģijas kandidāta grāds (Candidat der Theologie), par to: Literärischer Begleiter des Provinzialblattes, nr. 3 (30.01.1829). Citur arī norāde, ka 1826. gadā piešķirta zelta medaļa: P. Baerent. Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1977, S. 403.
studējis teoloģiju
Studē teoloģiju, saņem kandidāta grādu Cand.Theol.
1846. gadā apbalvots ar divām universitātes sudraba medaļām, viena no tām par sprediķi, kas balstīts Lukas evaņģēlija 18. nodaļas 35.-43. pantā (par Jērikas aklā dziedināšanu).
Pēc: Universität- und Schulchronik. Das Inland, nr.51 (1846), 17.dec.
studējis teoloģiju. 1849. gadā ieguvis zelta medaļu.
Vienu semestri studējis dabaszinātnes, paralēli apgūstot ebreju valodu, lai pēc tam studētu teoloģiju.
Decembrī nokārto maģistra eksāmenu, nākošā gada sākumā iegūst maģistra grādu (Mg.theol.) par darbu Die Ecclesiologie, ein biblisch-dogmatischer Entwurf. Dorpat: Laakmann, 1855, 109 lpp.
Studējis kamerālzinātnes (tautsaimniecību) Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē.
1855. gadā Alunāns devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856. gadā iestājās Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Fizikas un matemātikas fakultāte. Studējis matemātiku un astronomiju. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un atgriezies Dundagā.
Iesaistījies Krišjāņa Valdemāra dibinātajā Tērbatas latviešu studentu pulciņā.
Pēc pusgada studijām Vēstues un filoloģijas fakultātē pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. 1861. gadā beidza Tērbatas universitātes Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti.
Absolvē Tērbatas Universitātes pedagoģiskos kursus. Pēc pārbaudījumiem latīņu, vācu, krievu valodā, matemātikā, vēsturē, ģeogrāfijā, fizikā un reliģijā iegūst apriņķa skolotāja tiesības.
Studējis tieslietas Tērbatas universitātē.
studējis matemātiku un astronomiju, naudas trūkuma dēļ studijas nebeidz.
studējis Medicīnas fakultātē. I pusgadā (1874) kā brīvklausītājs apmeklē profesora Reisnera un A.fon Oetingena lekcijas par anatomiju un fiziku, nokārto ģimnāzijas beigu eksāmenu Krievijas vēsturē. 1874. gada augustā imatrikulēts Tērbatas Universitātē. 1878. gada 12. decembrī sudraba medaļa par ""Die Neigung des weiblichen Beckens bei verschiedenen Nationalitäten" .
Sākotnēji studējis teoloģiju, vēlāk arī filoloģiju un filozofiju. Tērbatas universitātes studentu rakstniecības vakaros nolasījis savus pirmos stāstus "Valtiņš" (1875) un "Zilās acis" (1876), kurus vēlāk iespieda laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".1878. gadā līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests studijas pārtraukt.
Tērbatas universitātē studējis klasisko filoloģiju un filozofiju.
studējis filoloģiju, salīdzināmo valodniecību, nokārto gala eksāmenus decembrī, bet nedaudz vēlāk (1880. V) iegūst cand.comp.ling. grādu [salīdzināmās valodniecības kandidāta grāds vispārīgajā valodniecībā un ģermanistikā]. Zinātnisko darbu izstrādā pie indologa profesora Leopolda fon Šrēdera (Schröder, 1851-1920) par tēmu "Pasīvie aoristi ar -thēn und -ēn Homēra dzejās"; viens no pirmajiem latviešu valodniekiem Tērbatā.
Atmiņās raksta: "Tērbatā arī ļoti daudz lasīju (..) kā par tautsaimniecību, vēsturi, filozofiju, teoloģiju. Kolēģijas apmeklēju kārtīgi, reti tik izpalikdams. Bet pie tam piedalījos arī pie studentu dzīves, nekur neatraudamies no jautrības. Laiks no sestdienas pusdienas līdz pirmdienas rītam arvienu bij atvēlēts jautrībai. Tērbatā arī tūliņ piedalījos pie latviešiem, lasīdams visus laikrakstus un mēģinādamies ko neko rakstīt, kas gan pa lielākai daļai palicis nenodrukāts."
No: Jēkabs Velme. Latviešu kalendārs ar bildēm. 1891. Jelgava: Zīslaks, 1890, 57.lpp.
1880. IX nokārto virsskolotāja eksāmenu.
Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektora vietas izpildītājs. Iecelts pēc nolasītās lekcijas par latviešu gramatikas vēsturi "Zur Geschichte der lettischen Grammatik".
Tērbatas Universitātē studējis teoloģiju. Studiju gados aktīvi piedalijās literārajos vakaros, pievērsās latviešu valodas un vēstures izpētei, sacerēja dzejoļus.
Tērbatas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes latviešu valodas lektors
1887. gadā ar rakstu "Latviešu reliģija" (Der Religion der Letten) ieguva filozofijas kandidāta grādu.
Studējis teoloģiju, filoloģiju, dabas zinātnes un medicīnu.
Studijas Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Lai gan E. Veidenbauma studijas finansiāli atbalstīja brālis Kārlis Veidenbaums, tomēr 1889. gadā naudas grūtību dēļ uz laiku studijas nācās pārtraukt.
1891.–1892. gadā Veidenbaums gatavojās beigt studijas.
Studējis teoloģiju. Vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpinot folkloras vākšanu. Zinātniskais darbs augstskolu beidzot, pārskats par
Hausleitera grāmatu "Der Glaube Jesu Christi und Jesu Christi Glaube".
Pārgājis uz Tērbatas Universitātes Juridisko fakultāti, studijas nav beidzis
1896. gadā aizstāvēja maģistra disertāciju par lietuviešu un latviešu folkloras vēsturi. Disertācijā "Очерки из истории литовско-латышского народного творчества" salīdzināja abu tautu tautasdziesmas, mīklas un sakāmvārdus.
Tērbatas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes salīdzināmo valodu privātdocents. Ievēlēts pēc maģistra disertācijas aizstāvēšanas.
1897. gadā K. Kasparsonu kopā ar 87 citiem jaunstrāvniekiem apvainoja revolucionārajā darbībā un piesprieda 2 nedēļas ieslodzījuma universitātes karcerī.
Studējas Medicīnas fakultātē, pēc studiju beigām kļuva par asistentu pie profesora Čiža.
studē vēsturi, kādā duelī zaudē kreiso aci; vīlies gan studiju kvalitātē, gan atmosfērā. 1912. gada vasaru pavada Lobērģos, nolemj Tērbatā vairs neatgriezties.
Iestājies juridiskā fakultātē, bet drīz vien pārgāja uz vēstures-filoloģijas fakultāti, kur specializējās klasiskajās valodās.
1913: pavasarī studijas beidza kā diplomēts filoloģijas kandidāts ar tiesībām mācīt ģimnāzijās klasiskās valodas.
Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa
"Runāt par saviem studiju gadiem kā par kaut ko veselu un viengabalainu nevaru jau vienkārt tamdēļ, ja viņi ieilga. Tam bija vairāki iemesli. Viens no pirmajiem bija tas, ka klasiskās filoloģijas studijām es kā reālskolnieks biju vāji sagatavots. Otrs bija tas, ka, dzīvodami kopā pirmos divus semestrus, ar rakstnieku Viktoru Eglīti mēs mazāk nodevāmies tieši universitātes priekšmetiem kā plašās bibliotēkas izmantošanai un dzīvām pārrunām par rakstniecības un vispār mākslas jautājumiem. Šīs sarunas ļoti sekmēja manī rakstnieka un dzejnieka īpatnības npgatavošanos un vairāk tamdēļ, ka pēc temperamenta, pēc dabas un pašas pieiešanas pie dzejas vielas mēs stipri atšķīrāmies viens no otra. Bez tam, iestādamies augstskolā, mēs kā viens, tā otrs turpinājām tikpat intensīvi kā agrāk nodoties rakstniecībai."
Dambergs, Valdemārs. Mana autobiogrāfija. Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas. K. Egles sakārtojums un bio-bibliogrāfija. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 289. lpp.
Studējis Tērbatas Universitātes Vēstures fakultātē (1909–1910), Juridiskajā fakultātē.
Studējis Fizikas un matemātikas fakultātē. Par piedalīšanos studentu politiskajā kustībā neilgu laiku bijis apcietinājumā un studijas pārtraucis.
Beigusi Filoloģijas fakultāti.
Studējis Medicīnas fakultātē, studijas nav beidzis.
Studējis Dabaszinību fakultātē matemātikas nodaļā.
studējis klasisko filoloģiju un filozofiju
Iestājas Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē, bet, sākoties I pasaules karam, mācības drīz pārtrauc.
Iestājies Juridiskajā fakultātē, bet pārgājis uz Filoloģijas fakultātes Literatūras nodaļu (1917).
Atsāk studijas Tērbatā, taču universitātes evakuēšanas dēļ to neabsolvē.
Nolikusi valsts pārbaudījumu, iegūstot ārstes tiesības
Studējis medicīnu; kara apstākļu dēļ 1918. gada decembrī atgriezies dzimtajā pusē.
Ieguvis dabaszinātņu doktora grādu - Dr. phil. nat. grādu, disertacijas temats "Untersuchungen ueber die Kern- und Zellteilung in dem primaeren Meristem der hoeheren Pflanzen" (Pētījumi augstāko augu kodolu un šūniņu dalīšanās procesā).
