Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)

Nedēļas laikraksts, 1907.–1908. gadā iznāca divas reizes nedēļā, 1909.–1910. gadā – reizi nedēļā. No 1894. gada apakštituls – Politisks un literārs laikraksts, no 1909. gada – Ilustrēts žurnāls zinātnei, literatūrai, mākslai un sadzīvei. Laikrakstā tika publicēti raksti par folkloru, vēsturi, valodu, izveido latviešu kritikas tradīciju.

Redaktori

02.07.1856–03.05.1874 Ansis Leitāns
11.05.1874–30.01.1887 Ernsts Platess
31.01.1887–07.08.1887 Ernsts Platess un Arnolds Platess
08.08.1887–09.07.1893 Arnolds Platess
10.07.1893–08.12.1906 Arnolds Platess un Pēteris Zālīte
09.12.1906–31.12.1908 Antons Benjamiņš
01.01.1909–29.12.1910 Pēteris Zālīte

Faktiskie redaktori

1874–1889 Indriķis Laube (redakcijā strādā no 1873. gada, citos avotos no 1870. gada)
1889–1893 Jānis Kazimirs

Redakcijas darbinieki

Kārlis Bertrams (1870, 1878, 1884)
Aleksandrs Engīzers (1872–1874)
Jēkabs Vāgners (1896–1905)
Aleksandrs Vinters (1897)
Rūdolfs Blaumanis (1898)
Kārlis Balodis (1900–1902)
Gustavs Beldavs (1900)
Augusts Deglavs (1901)
Jānis Vidiņš (1901, 1908)
Alfrēds Gruzītis (1901)
Nikolajs Puriņš (1907)

Izdevēji

02.07.1856–31.12.1858 Ludvigs Hartungs
01.01.1859–31.12.1905 Ernsts Platess
01.01.1906–29.12.1910 Arnolds Platess (faktiskais izdevējs no 1887. gada 8. augusta)

Redakcijas, kantora un ekspedīcijas adrese

02.07.1856–31.12.1858
Ekspedīcija: Ludviga Hartunga tipogrāfijā, Rīga, Vidzemes guberņa

01.01.1859– 31.12.1874
Ernsta Platesa spiestuve (grāmatu un bilžu driķe), no 1860. gada 4. janvāra norādīta adrese: Kungu un Mārstaļu ielas stūrī, kalēja Frišfelda mājā Nr. 20, Rīga, Vidzemes guberņa

01.01.1875–29.12.1910
Redakcijas un ekspedīcijas adrese: Ernsta Platesa grāmatu un bilžu drukātava pie Pētera baznīcas, Rīga, Vidzemes guberņa

Tipogrāfijas

02.07.1856–31.12.1858 Ludviga Hartunga spiestuve
01.01.1859–29.12.1910 Ernsta Platesa spiestuve

Cenzūra (līdz preventīvās cenzūras atcelšanai Krievija impērijā)

Līdz 1905. gada oktobrim (Nr. 10) – Rīgas cenzūras atļauja

Programma

".. te būs lasāms: jaunas ziņas tāpat no mūsu tēvu zemes, kā arī no svešām zemēm, īpaši tādas, kas mūsu lasītājiem der zināt; stāsti, kas māca prātu cilāt, Dieva godību atzīt viņa darbos, dzīves laimi un labklāšanu vairot, prātīgi un kristīgi dzīvot u. t. j. pr.; pamācīšanas par lauku, dārzu un lopu kopšanu, kā to labāki vaj vieglāki var izdarīt un ko visu ļaudis citās malās labāku atraduši un izdarījuši; mācības kā veselība kopjama pie cilvēkiem un lopiem; ziņas par baznīcām un skolām un kā misionāriem pagānu zemēs izdodas kristīgu ticību izplatīt; ziņas par vecām un jaunām latviešu grāmatām u. t. j. pr.; dažādas sludināšanas un augstas valdīšanas pavēlēšanas, kas visiem vajadzīgas zināt, u. t. j. pr."

Leitāns, A., Hartungs, L. Ziņa par jaunām latviešu avīzēm. 1856, 11. jūn.

Gadagājumi

1856. Nr. 1 (2. jūl.)–Nr. 27 (31. dec.)
1857. Nr. 1 (7. janv.)– Nr. 52 (30. dec.)
1858. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1859. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1860. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (26. dec.)
1861. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1862. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (31. dec.)
1863. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (30. dec.)
1864. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1865. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1866. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (26. dec.)
1867. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1868. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (30. dec.)
1869. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1870. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1871. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1872. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (30. dec.)
1873. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1874. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1875. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1876. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1877. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (31. dec.)
1878. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (30. dec.)
1879. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1880. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1881. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (26. dec.)
1882. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1883. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1884. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (29. dec.)
1885. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1886. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (27. dec.)
1887. Nr. 1 (3. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1888. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 53 (31. dec.)
1889. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (30. dec.)
1890. Nr. 1 (5. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1891. Nr. 1 (5.janv.)–Nr. 52 (28. dec.)
1892. Nr. 1 (4. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1893. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (25. dec.)
1894. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 52 (21. dec.)
1895. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 52 (20. dec.)
1896. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 53 (25. dec.)
1897. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1898. Nr. 1 (1. janv.)–Nr. 52 (23. dec.)
1899. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1900. Nr. 1 (5.janv.)–Nr. 52 (23. dec.)
1901. Nr. 1–Nr. 52
1902. Nr. 1 (2. janv.)–Nr. 52 (24. dec.)
1903. Nr. 1–Nr. 52
1904. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)
1905. Nr. 1–Nr. 52
1906. Nr. 1/52 (9. dec.)
1901–1908. 104 numuri gadā
1909. Nr. 1 (7. janv.)–Nr. 52 (30. dec.)
1910. Nr. 1 (6. janv.)–Nr. 52 (29. dec.)

Regulārie pielikumi

1888–1908
Literārs pielikums ar mainīgiem nosaukumiem – "Pielikums pie "Mājas Viesa"", ""Mājas Viesam" Pielikums", ""Mājas Viesa" Pielikums", ""Mājas Viesa" Literāriskais Pielikums"

1893–1905
Lauksaimniecības pielikums ar mainīgiem nosaukumiem – ""Mājas Viesa" Zemkopības pielikums", "Pielikums pie "Mājas Viesa" numura"

Gadījuma pielikumi

1856
Pie Nr. 13 – "Ziņa par jaunām avīzēm". 1 lp.

1857
Pie Nr. 46 – "Ziņa "Mājas Viesa" lasītājiem". 1 lp.

1866
Pie Nr. 6 – "Priekšraksts, uz kādu vīzi grib ieriktēt sievišķu palīdzības biedrību Rīgā". 2 lpp.
Pie Nr. 45 – "Nāciet palīgā!" [Aicinājums ziedot Ģertrūdes baznīcas celšanai]. 2 lpp.

1868
Pie Nr. 9 – "Uzaicināšana [ziedot igauņu bada cietējiem]". 2 lpp.

1871
Pie Nr. 3 – "Telegrāfa ziņas". 1 lp.

1872
"Sludināšana [Rīgas pilsētas veselības komitejas un kvartālu komiteju locekļu saraksts]". 1 lpp. Latviešu, krievu un vācu valodā.

1873
Pie Nr. 47 – ""Samaras komitejas" izsludināšana"

1877
Pie Nr. 12 – "Izvilkums [Rīgas Hipotēku biedrības darbība]"

1886
Pie Nr. 23 – "Izvilkums iz darbu kārtības ruļļa priekš savienoto sv. Pētera-, Domes- un sv. Jāņa baznīcu kapsētas uzrauga". 2 lpp.

1888
Pie Nr. 46 – "Dzelzceļa nelaime pie Borki 17. okt. 1888. g.". 1 lpp.

1889
Pie Nr. 27 – “Parīzes izstāde ar savu milzu torni [Litogrāfija]”. 1 lpp.

1889
Pie Nr. 31 – "A. Millera privātā tirdzniecības skola [Mācību priekšmeti un uzņemšanas noteikumi]". 2 lpp.

1899
Pie Nr. 30 un 32 – "Mēslošanas izmēģinājumi ar tomasmiltiem, kainītu un Čīles salpetri". Jelgava, 1899. 6 lpp. ar il.;
Pie Nr. 31 un 33 – "Ražas panākumi, mēslojot pilnīgāki ar fosforskābi".

1909
Pie Nr. 13 – "Par mazas piensaimniecības organizāciju".

1860–1861, 1863, 1867, 1869–1871, 1873–1874, 1879, 1889, 1901, 1903
Dažiem numuriem pievienoti V. Hekera,E. Platesa, J. Deibnera un G. Reijera grāmatu veikalu un izdevniecību katalogu atsevišķi laidieni.

Cena

01.01.1857–31.12.1871
Gada abonements – 1 rbļ.

01.01.1872–31.12.1874
Gada abonements – 1 rbļ., ar pielikumu – 1,75 rbļ.
Gada abonements ar pasta pakalpojumiem – 1,60 rbļ., ar pielikumu – 2,35 rbļ.

01.01.1875–31.12.1879
Rīgā par gadu – 1 rbļ., par pusgadu – 55 kap., par trīs mēnešiem – 30 kap.
Ar piesūtīšanu pa pastu gadā – 1,60 rbļ., par pusgadu – 85 kap.
Sludinājumi – par vienu rindiņu 10 kap.

01.01.1880–31.12.1895
Rīgā par gadu – 1 rbļ., ar pielikumu par gadu – 1,75 rbļ., par pusgadu – 55 kap., ar pielikumu par pusgadu – 90 kap.
Ar piesūtīšanu pa pastu gadā – 1,60 rbļ., ar pielikumu par gadu – 2,35 rbļ., par pusgadu – 85 kap., ar pielikumu par pusgadu – 1,25 rbļ.
Sludinājumi – par vienu rindiņu 8 kap., no 1886. gada 20. septembra – 5 kap., 1887. gada 3. oktobra – 8 kap.,

No 01.01.1896
Ar pielikumiem Rīgā par gadu – 2 rbļ., par pusgadu – 1 rbļ.
Ar pielikumiem, piesūtot pa pastu, gadā – 3 rbļ., par pusgadu – 1,60 rbļ.
Ar pielikumiem, piesūtot uz ārzemēm, gadā – 3,60 rbļ., par pusgadu – 2 rbļ.
Sludinājumi – par vienu rindiņu 8 kap., no 1898. gada 29. jūlija – par vienu rindiņu 10 kap., priekšpusē – 30 kap.

No 01.01.1909
Rīgā par gadu – 2,50 rbļ., par pusgadu – 1,50 rbļ.
Piesūtot pa pastu gadā – 3,50 rbļ., par pusgadu – 2 rbļ.
Piesūtot uz ārzemēm, gadā – 5 rbļ., par pusgadu – 2,50 rbļ.
Sludinājumi – par vienu rindiņu 10 kap.

Laikabiedru vērtējumi

"Viņi bija sašutuši, ka bez viņu ziņas 1856. gadā Rīgā parādījās jauns latviešu laikraksts, saukts "Mājas Viesis", un tūdaļ sacēla trauksmi, ka tā redaktors gan pazīstams kā ļoti dievbijīgs vīrs, bet nav garīdznieks. Vajāšanas, ko šis laikraksts izcieta no cienījamās luteriskās garīdzniecības puses, ir gandrīz neticamas. Nepietika ar to, ka mācītājs Šulcs savā avīzē pērkonīgās filipikās izteica lāstus viesiem tiem latviešiem, kas negribēja apmierināties tikai ar viņa laikrakstu, – apkārtrakstā viņš sakūdīja arī garīdzniekus nepieņemt jaundibināmās avīzes pasūtījumus. Bet, kad skolotāji izpildīja ļaužu lūgumu un tiem pasūtīja laikrakstu, garīdznieki piedraudēja ar atlaišanu no amata. Kad arī šis līdzeklis neatstāja vēlamo iespaidu un ļaudis citā ceļā sagādāja jaunā laikraksta atsevišķus eksemplārus, luteriskā garīdzniecība ķērās pie aizdomu radīšanas, pūlēdamās administrācijai to iztēlot par visai revolucionāru."

Juris Alunāns. Par tagadnes latviešu literatūru. (1861). Cit.: Austrums, V. (sast.). Juris Alunāns. Izlase. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 1956. 211.–212. lpp.

"Lapa latviešu apgaismības likteņa grāmatā bij pagriezusies otrādi. Līdz "M.[ājas] Viesa" dibināšanas laikam vispirmie latviešu rakstniecības darbinieki bij pielaižami tikai tā kā palīgi, bet visa vadība palika rūpīgu audzinātāju rokās. Turpretī nu bij iesācies lomu izmaiņas laikmets, kaut arī pirmā galā ar mazu nozīmi. Tomēr ceļi, kā izšķīrušies, tā palika – kopā tie vairs nesavienojās, līdz beidzot viens no viņiem pamazām kā zudin izzuda un otrs saņēma sevī visu ceļa gaitu."

Matīss Kaudzīte. Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem. Cēsis–Rīga: O. Jēpes apgādība, 1924. 1. sēj. 57. lpp.

"Še mēs nākam pie "Mājas Viesa" spīdošās puses. Tie ir viņa zinātniskie raksti dažādos arodos, kas tecējuši no īstu lietpratēju spalvas. Visvairāk piekoptais arods ir dabas zinātnes, tad lauksaimniecība un ārstniecība. Šie raksti stāv pilnīgi uz tagad sasniegtās zinātnes pakāpes. Neviens no latviešu laikrakstiem nevar šai ziņā ar "Mājas Viesi" sacensties. – Ievērojams ir arī "Mājas Viesa" feļetons. Nekur neatrodam tādu oriģinālstāstu krājumu, kā še. Bet paliek tur arvienu vairāk neievērots tas, kas iesākumā likās "Mājas Viesa" programmā: iepazīstināt latviešus ar citu tautu slavenākajiem jaunlaiku rakstniekiem. Priekš tam šis feļetons arī par mazu, no kura labu daļu ieņem dažādi apcerējumi. "Mājas Viesis" ir tā tad ceļā, viss pārvērsties par zinātnisku. Ievadā pa labai daļai zinātne, apakš strīpas tikai zinātne un arī feļetonā zinātne.
Caur tagadējo "Mājas Viesi" izplatās gaisma un atzīšana jo tāļu latviešu starpā; caur viņu dažos arodos visaugstākais un visjaunākais, kas panākts, tautai pieejams. Bet noteikta ceļa viņam nav."

[Teodors Zeiferts]. Mūsu laikrakstu virzieni. Rīga: A. fon Grothuss, 1896. 29.–30. lpp.

Pētnieku atzinumi

""Mājas Viesis” ir pirmais paštautiešu vadīts laikraksts. Ernsts Platess [jābūt – Ludvigs Hartungs] to nodibināja 1856. gadā un pieņēma Ansi Leitānu par vadītāju. Leitāns tik tai ziņā nošķīrās no citiem laikrakstu vadītājiem, ka bij drusku brīvprātīgāks. Viņš noprata zemes reformas svaru, visādi uzskubināja ļaudis uz nomu un zemturību. Zemturībai iesākoties, Leitāns cītīgi ziņo par katrām nopirktām mājām, lai pamudinātu tumšos ļaudis uz zemes iegūšanu un izgaiņātu cerības, ka tā nāks par velti. To redzēdami, jaunie tautiskie censoņi mēģināja "Mājas Viesim" iedvest savas straujās domas, bet drīz nāca sadursmē ar Leitānu un atstāja minēto lapu. Juris Alunāns nenocietās par "Mājas Viesi" skaudīgus pantiņus ("Čuči, "Mājas Viesi", čuči / Īsu, sūru mūžiņu: / Uzgūlušies lieli kluči / Spiež tev ārā dzīvību.") nesalicis. "Mājas Viesis" par to dzejniekam, jau nomirušam, nodziedāja nepieklājīgi pārgrieztus šos pantiņus.
"Mājas Viesa" galvenie raksti, kā parasts, bij pamācības un laika kavēkļa raksti. Leitāns no iekšzemēm un ārzemēm prata aizvien izlasīt visādus šausmīgus notikumus, briesmīgas ziņas, slepkavības, ugunsgrēkus un brīnumu stāstiņus. Viņš cenšas ļaužu prātiem pieglausties. Dažreiz izliekas, it kā būtu gaidāms vaj pastara gals, cik daudz šausmu Leitāns bij pratis sakrāt."

Roberts Klaustiņš. Latviešu rakstniecības vēsture skolām. Rīga: K. J. Zihmanis, 1907. 129. lpp.

"Kādas ir “Mājas Viesa" satura pamatlīnijas? Katra laikraksta nozīmīgumu sabiedriskajā dzīvē vispirms nosaka tā attieksme pret svarīgākajiem politiskajiem notikumiem. Jāņem vērā, ka visi laikraksti bija pakļauti cenzūrai. Ziņās par iekšējās un ārējās politikas jautājumiem "Mājas Viesis" uzticīgi aizstāvēja cariskās patvaldības politiku. Tāpēc dabiski, ka rakstos par ārzemju notikumiem "Mājas Viesis" nosodīja tautu nacionālās atbrīvošanās centienus. Piemēram, aprakstot nacionālās cīņas Spānijā, t. s. spāņu dumpi, 1856. gadā laikrakstā lakoniski apgalvots, ka tur ļaudis sacēlušies pret savu Dieva ieceltu valdīšanu un tāpēc tur tik slikti klājas. [..]
Ziņas par Krievijas notikumiem, tāpat ārzemju ziņas bija trūcīgas. Toties ar turpinājumiem cītīgi publicētas misiones ziņas, kā arī dažādu sensacionālu notikumu apraksti, no kuriem varētu mācīties, cik liela ir Dieva žēlastība un visspēcība."

Milda Losberga. "Mājas Viesis". No: Čakars, O., Grigulis, A., Losberga, M. Latviešu literatūras vēsture no pirmsākumiem līdz XIX gadsimta 80. gadiem. 2. izd. Rīga: Zvaigzne, 1990. 208.–209. lpp.

"Jaunlatviešu publicistika aizsākās laikrakstā "Mājas Viesis", kas A. Leitāna vadībā sāka iznākt 1856. gadā. Tas bija pirmais pašu latviešu izdotais laikraksts. Ar K. Valdemāra, J. Alunāna, K. Barona, J. Zvaigznītes, J. Caunīša u.c. rakstiem par racionālas saimniekošanas, par dabaszinātņu, latviešu senatnes, folkloras un valodas jautājumiem "Mājas Viesis" ievadīja tautiskā racionālisma kustību. Diemžēl šis pacēlums bija īslaicīgs. Pēc pāris gadiem avīze ievirzījās konservatīvā, veclatviskā pieticības gultnē un savu nozīmi atmodas kustības tālākajā attīstībā zaudēja."

Biruta Gudriķe. Nacionālās atmodas laika literatūra. 19. gs. 50. gadu vidus–19. gs. 80. gadi. No: Hausmanis, V. (zin. vad.). Latviešu literatūras vēsture. 1. sēj.: No rakstītā vārda sākumiem līdz 1918. gadam. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 127. lpp.

"Laikposmā no 1856. līdz 1861. gadam latviešu avīžniecībā bija notikušas būtiskas pārmaiņas, kas līdz ar "Mājas Viesa" izveidi iedibināja latviešu nacionālo avīžniecību – latviešu nacionālās kustības un nācijas veidošanas absolūti nepieciešamu priekšnoteikumu. Preses kopainā radās jēdzieni "savējā", "(ne)savējā" un dažkārt arī "svešā" avīze, kas gan lasītajiem, gan korespondentiem lika izdarīt izvēli par labu vienam vai otram izdevumam. Savukārt par latviešu publiskās sfēras būtisku sastāvdaļu kļuva viedokļu pretišķība un konfrontācija. Vienlaikus arī aizsākās jauns posms mediju vēsturē – latviešu avīžniecības un žurnālistikas profesionalizēšanās."

Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822–1865. Rīga: Zinātne, 2009. 318. lpp.

"19. gs. 60. gados visai sarežģīta bija laikraksta "Mājas Viesis" situācija. Par spīti baltvācu mācītāju spiedienam "Mājas Viesi" padarīt līdzīgu "Latviešu Avīzēm", redaktors Ansis Leitāns saglabāja laikraksta līdzšinējo darbības pamatvirzienu. "Mājas Viesis" bija izteikti laicīgs laikraksts. Lai gan laikrakstā dažkārt tika publicēti misijas darbības apraksti un ziņas par notikumiem baznīcu dzīvē, tomēr tas nekad nekļuva par reliģisku izdevumu. Leitāns noteikti paziņoja, ka "skaidri garīgus rakstus nekad "Mājas Viesī" nevaram uzņemt, jo te nav tā vieta priekš Dieva vārdiem un garīgām dziesmām".
Sākot ar 1862. gadu, "Mājas Viesa" veidotāji arvien izteiktāk savas darbības priekšplānā sāka izvirzīt vietējās ziņas un Krievijas un pasaules norišu atspoguļojumu. Līdzās informatīvajam darbam 60. gadu pirmajā pusē par "Mājas Viesa" pamatuzdevumu kļuva arī Vidzemes skolu, kultūras dzīves un māju iepirkšanas gaitas atspoguļošana. Laikrakstā "Mājas Viesis" liela vieta tika atvēlēta interesantu, spraigu un emocijām bagātu literāro sacerējumu publicēšanai. Laikraksta veidotāji centās "Mājas Viesi" izveidot par Vidzemes latviešiem derīgu un nepieciešamu izdevumu, kurā apvienojas prāta un jūtu pasaule. Pirmo laikrakstā pārstāv ziņas, bet otro – literatūra. "Mājas Viesis" tiecās iemiesot populārā vācu visai ģimenei adresētā ilustrētā žurnāla Die Gartenlaube tradīciju – nodrošināt (cik vien iespējams) interesantu lasāmvielu un (cik vien iespējams) labi pavadītu laiku. Arī lasītkāri un lasītprieku."

Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822–1865. Rīga: Zinātne, 2009. 396. lpp.