Asūnes pamatskola

Skolas vēsture Asūnes skola tika izveidota 1865. gadā Fermas sādžā. 1870. gadā skolu pārcēla uz Asūni, kur skolas vajadzībām tika uzcelta jauna ēka. Šajā laikā skola bija trīsgadīga, to apmeklēja 30-40 skolēnu, strādāja viens skolotājs. 1919. gadā skolu pārveidoja par četrklasīgo un skolēnu skaits jau pārsniedza 80 bērnu. 1924. gadā skolu pārveidoja par sešklasīgo, tajā jau mācījās 100 skolēnu un strādāja pieci skolotāji. 1936.gadā nojauca veco skolas ēku, tās vietā uzcēla pašreizējo. Pēc 2. Pasaules kara Asūnes ciematā praktiski visas mājas bija nodegušas, brīnumainā kārtā gandrīz neskarta bija saglabājusies tikai skola. 1964. gadā likti pamati skolas piebūvei, astoņgadīgajā izglītības iestādē strādāja 15 skolotāji. No 1989. gada skola ir deviņgadīga, bet ar 1992. gadu tai ir cits nosaukums — pamatskola. Sākot ar 2003.gadu, skola īsteno 5.-6. gadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programmu. Līdz 2007. gadam skolā bija divas plūsmas, latviešu un krievu. Kultūrvēsturiskais mantojums No Asūnes pamatskolas nākuši daudzi izcili gara gaismas nesēji, tādi kā pasaulslavenais filozofs Konstantīns Raudive, dzejnieks Konstantīns Aispurs, dzejas prozaiķis Norberts Trepša un citi. 1999. gadā skolā atklāta un darbojas Konstantīna Raudives piemiņas istaba, bet šogad oktobrī ierīkota novadpētniecības istaba “Asūnes pagasts”. Skolas direktori Laika gaitā nomainījušies vairāki skolas vadītāji. No 1939.līdz 1940. gadam skolas direktors bija Aloizs Bečs, no 1940. līdz 1947. gadam — Edmunds Juhnevičs, no 1947. līdz 1950. gadam — Viktors Raciņš, 1950. gadā — Vilhelms Raciņš, no 1951. līdz 1953. gadam — Viktors Raciņš, no 1953. līdz 1977. gadam — Aloizs Zeiza, no 1977. līdz 1979. gadam — Staņislavs Leikučs, no 1979. līdz 1980. gadam — Lidija Gražule, no 1980. - 1983. gadam — Jānis Belkovskis, no 1983. līdz 1992. gadam Anatolijs Sadovņikovs, no 1992. līdz 2005. gadam — Lidija Peipiņa, no 2005. gada skolu vada Ārija Šumeiko. Avots: ezerzeme.lv