Rīgas Karaliskā tipogrāfija
Vēsture
1675. gadā, neraugoties uz Rīgas rātes iebildumiem, ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju tika atvērta otra, "karaļa" spiestuve – Rīgas Karaliskā tipogrāfija – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Spiestuvi dibināja Rīgas Vidzemes superintendents Johans Fišers, bet vadīja tipogrāfs Johans Georgs Vilkens. Pirmie izdevumi 1676. gadā, grāmatu tirgošanas tiesības no 1682. gada.
Sākumā tipogrāfija namu īrēja, vēlāk spiestuve tika pārcelta uz Fišera namīpašumu Monētu ielā.
Johans Fišers noteica spiestuves darba virzienu, autoru loku (E. Gliks, G. Dresels), izdevumu finansēšanu gan par saviem, gan karaļa piešķirtajiem līdzekļiem. Tipogrāfijā bez vācu grāmatām iespieda arī garīgu literatūru latviešu valodā. Fišera organizētā otrā spiestuve Rīgā nebija pakļauta pilsētas rātei.
Johana Fišera dibinātā tipogrāfija turpina pastāvēt arī pēc viņa aizceļošanas uz Vāciju, taču iespiedumu skaits saruka gan tipogrāfijas vadītāja nāves, gan Ziemeļu kara dēļ. Tipogrāfija pilnībā beidz darbu 1713. gadā. Pēc Ziemeļu kara tās iekārtu un grāmatas atrada iemūrētas kādā Doma baznīcas krustejas velvē.
Izdevumi
Johans Fišers organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680. un 1690. gadu).Latviešu grāmatniecībai nozīmīgs ir Johana Fišera un J. Helviga sarakstītais darbs "Schrifftmässige Erklärung des kleinen Katechismi D. Mart. Lutheri.." (pirmizdevums 1680), pēc kura E. Gliks sagatavojis daudzreiz iespiesto un Vidzemē oficiāli lietoto katehismu "Svētu bērnu mācību tā Dieva kalpa Luterus.." (pirmizdevums 1682?. gadā). Šī katehisma otru daļu Ernsts Gliks tulkojis latviešu valodā; šis darbs Glikam bija sagatavošanās pirms Bībeles tulkojuma.Vairāki Fišera organizēti izdevumi – ābeces, katehismi, dziesmu grāmatas – Vidzemes lauku skolām izdalīti arī bez maksas.Bībeles pirmizdevums
Nozīmīgākais Johana Fišera veikums bija Ernsta Glika Bībeles pirmizdevuma latviešu valodā "Tā svēta grāmata.." (1689, faktiski 1694) tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas organizēšana, kas veikta par zviedru valdības piešķirtajiem līdzekļiem. To sāka iespiest 1685. gadā, bet pilnībā pabeidza 1694. gadā.
Daļu no metiena (250) izdalīja skolām un baznīcām bez maksas, daļu pārdeva. Johans Fišers sarakstījis arī pirmās latviešu Bībeles priekšvārdu.Johana Fišera izdotās Bībeles latviešu izdevums konkurēja ar Rīgas pilsētas tipogrāfijas grāmatām. Fišera izdoto katehismu pēc 1682. gada Rīgas konsistorija aizliedza lietot Rīgas latviešu skolās. Fišers pieprasīja visos latviešu izdevumos Bībeles tekstus publicēt Glika tulkojumā, kas 1696. gadā un vēlāk traucēja un aizkavēja dažus Rīgas pilsētas tipogrāfa G. M. Nellera iesāktos darbus.
1675. gadā, neraugoties uz Rīgas rātes iebildumiem, ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju tika atvērta otra, "karaļa" spiestuve – Rīgas Karaliskā tipogrāfija – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Spiestuvi dibināja Rīgas Vidzemes superintendents Johans Fišers, bet vadīja tipogrāfs Johans Georgs Vilkens. Pirmie izdevumi 1676. gadā, grāmatu tirgošanas tiesības no 1682. gada.
Sākumā tipogrāfija namu īrēja, vēlāk spiestuve tika pārcelta uz Fišera namīpašumu Monētu ielā.
Johans Fišers noteica spiestuves darba virzienu, autoru loku (E. Gliks, G. Dresels), izdevumu finansēšanu gan par saviem, gan karaļa piešķirtajiem līdzekļiem. Tipogrāfijā bez vācu grāmatām iespieda arī garīgu literatūru latviešu valodā. Fišera organizētā otrā spiestuve Rīgā nebija pakļauta pilsētas rātei.
Johana Fišera dibinātā tipogrāfija turpina pastāvēt arī pēc viņa aizceļošanas uz Vāciju, taču iespiedumu skaits saruka gan tipogrāfijas vadītāja nāves, gan Ziemeļu kara dēļ. Tipogrāfija pilnībā beidz darbu 1713. gadā. Pēc Ziemeļu kara tās iekārtu un grāmatas atrada iemūrētas kādā Doma baznīcas krustejas velvē.
Izdevumi
Johans Fišers organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680. un 1690. gadu).Latviešu grāmatniecībai nozīmīgs ir Johana Fišera un J. Helviga sarakstītais darbs "Schrifftmässige Erklärung des kleinen Katechismi D. Mart. Lutheri.." (pirmizdevums 1680), pēc kura E. Gliks sagatavojis daudzreiz iespiesto un Vidzemē oficiāli lietoto katehismu "Svētu bērnu mācību tā Dieva kalpa Luterus.." (pirmizdevums 1682?. gadā). Šī katehisma otru daļu Ernsts Gliks tulkojis latviešu valodā; šis darbs Glikam bija sagatavošanās pirms Bībeles tulkojuma.Vairāki Fišera organizēti izdevumi – ābeces, katehismi, dziesmu grāmatas – Vidzemes lauku skolām izdalīti arī bez maksas.Bībeles pirmizdevums
Nozīmīgākais Johana Fišera veikums bija Ernsta Glika Bībeles pirmizdevuma latviešu valodā "Tā svēta grāmata.." (1689, faktiski 1694) tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas organizēšana, kas veikta par zviedru valdības piešķirtajiem līdzekļiem. To sāka iespiest 1685. gadā, bet pilnībā pabeidza 1694. gadā.
Daļu no metiena (250) izdalīja skolām un baznīcām bez maksas, daļu pārdeva. Johans Fišers sarakstījis arī pirmās latviešu Bībeles priekšvārdu.Johana Fišera izdotās Bībeles latviešu izdevums konkurēja ar Rīgas pilsētas tipogrāfijas grāmatām. Fišera izdoto katehismu pēc 1682. gada Rīgas konsistorija aizliedza lietot Rīgas latviešu skolās. Fišers pieprasīja visos latviešu izdevumos Bībeles tekstus publicēt Glika tulkojumā, kas 1696. gadā un vēlāk traucēja un aizkavēja dažus Rīgas pilsētas tipogrāfa G. M. Nellera iesāktos darbus.