| 1 | | ..cilvēks nevar izkļūt no likteņa novilktām robežām, tikai sapņos viņš aiziet pāri visam tālu, tālu | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2004 | Ņujorka | apcere | |
| 2 | | ".. es gribu būt savas paaudzes liecinieks" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2006 | Rīga | apcere | |
| 3 | | ".. un pasaule pārtop zīmēs - zīmēs un brīnumos" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2010 | | apcere | |
| 4 | | "... jo viss mans mūžs ir gaidīt brīnumu, kas neatnāks" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2012 | | apcere | |
| 5 | | "... man vajag atspiesties pret zvaigzne kādu vai mīlestību | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2004 | | apcere | |
| 6 | | "... ticu, ka cilvēks var rakstīt tikai tai valodā, kuru viņš jūt savās asinīs"... | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2010 | | apcere | |
| 7 | | "... un ik rītus mēs raugāmies pasaulei sejā caur Rīgas aizkariem" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2006 | | review | |
| 8 | | "Ar savu laiku esmu saradojies" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2015 | | apcere | |
| 9 | | "Arī bēgot - kaut kam ir jāiet pretim" | Jānis Bičolis
| 1958 | Ņujorka | review | |
| 10 | | "Atbraucu mājās ar pārliecību..." | | 2009 | | interview | |
| 11 | | "Atmiņas kā tādas" | Jānis Grīns
| 1958 | Ņujorka | review | |
| 12 | | "Atombumba ir, bet nav naglu..." | Jānis Klīdzējs
| 1985 | Ņujorka | review | |
| 13 | | "Bet pāri mūžam tvan kā saulē vaivarāji pa laika upi aizskalotie gadi" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2015 | | apcere | |
| 14 | | "Bija tik jauki dzīvot Mežaparkā" | Māra Celle
| 2007 | | interview | |
| 15 | | "Būt tur, kur mana vieta" | Juris Silenieks
| 1995 | Ņujorka | review | |
| 16 | | "Celsim māju no vēja". Astrīdes Ivaskas videoportrets | Inta Ezergaile
| 2001 | | apcere | |
| 17 | | "Dzejnieku kalna" iemītniece | Pēteris Aigars
| 1961 | Bruklina | apcere | |
| 18 | | "Dzīve", es smaidīdams saku, "ir iedomu spēle bikla..." | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2011 | | apcere | |
| 19 | | "Es jau nekad neesmu viens. Man ir mans ceļš zem kājām. Un manas domas" | Inguna Daukste-Silasproģe
| 2016 | | apcere | |
| 20 | | "Es savam Radītājam dziedu..." | Nikolajs Kalniņš
| 1987 | Ņujorka | review | |