@@@@: Author (146); Author of the comment (3); Person of reception (60)
Ilustrācijas: Person in photo(3)
| Nimi | Vilis Lācis |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Jānis Vilhelms Lācis |
| Kopsavilkums | Vilis Lācis (īstajā vārdā Jānis Vilhelms Lācis; 1904–1966) – rakstnieks, politiķis. Rakstījis romānus, stāstus un lugas. Bijis Latvijas Republikas Iekšlietu ministrs, Latvijas PSR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs un Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētājs, kā arī PSRS Augstākās Padomes Tautību padomes priekšsēdētājs. Viens no galvenajiem padomju varas un ideoloģijas kolaboracionistiem. Viņa paraksts ir zem daudzām Latvijas sabiedrisko un politisko darbinieku apcietināšanas un deportācijas pavēlēm. LPSR Tautas rakstnieks (1947), divu Staļina prēmiju (vēlāko PSRS Valsts prēmiju) laureāts (1949, 1952), apbalvots ar 7 Ļeņina ordeņiem un Otrā pasaules (Tēvijas) kara I pakāpes ordeni. |
| Personiska informācija | Dzimis ostas strādnieka Teņa un Karlīnes Lāču ģimenē. Četrus gadus jaunāka māsa Milda. 1927: laulības ar klasesbiedreni Mariju Buti, ģimenē piedzima dēli Zigurds Lācis(1928) un Ojārs Lācis (1932). Jaunākais dēls Ojārs 1940. gadā gāja bojā nelaimes gadījumā, iekrītot lifta šahtā. 1944: evakuācijas laikā Padomju Krievijā sieva Marija ar vecāko dēlu Zigurdu uzturējās Kirovas apgabalā. Marija regulāri brauca apciemot vīru, un šajā laikā viņu ģimenē dzimst vēl viens dēls – Edvīns (1944), taču laulāto atšķirtības dēļ tiek izteiktas aizdomas, ka tas nav Viļa Lāča dēls. 1944: precējies otrreiz ar Veltu Kalpiņu, ģimenē piedzima dēli Leonīds Lācis (1945) un Juris Lācis (1946). 1946: Latvijas nacionālie partizāni veica atentāta mēģinājumu pret Vili Lāci. Līdz 1954: Jānis Vilhelms Lācis. Vārds "Vilis" ir vārda "Vilhelms" saīsinātā forma. |
| Profesionālā darbība | 1920: pirmās publikācijas (korespondences, feļetoni)
laikrakstā "Sibīrijas Cīņa". 1930: pirmais stāsts "Sieviete" publicēts žurnālā "Domas". Romāni1930–1931: "Atbrīvotais zvērs" (žurnālā "Domas", grāmatā 1939).1931–1932: "Piecstāvīgā pilsēta" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1939). 1931–1932: "Pasaules jūrās" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940). 1932: "Putni bez spārniem" (laikrakstā "Sociāldemokrāts", grāmatā 1940). 1933–1934: "Zvejnieka dēls" (laikrakstā "Jaunākās ziņas", grāmatā 1934). 1935: "Pūļa elks". 1935: "Senču aicinājums". 1936: "Cilvēki maskās". 1939: "Akmeņainais ceļš". 1937–1938: "Vecā jūrnieku ligzda" (pārveidotais variants "Zītaru dzimta", 1955). 1939: "Purvmale" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas"). 1941: "Pazudusī dzimtene". 1946–1948: "Vētra". 1942: "Uz jauno krastu". 1954: "Ciems pie jūras". 1962: "Pēc negaisa". Stāsti1930: "Sieviete".1932: "Čumišas karātavas" (kalendārā "Strādnieku gada grāmata"). 1932: "Vecais kurinātājs" (žurnālā "Domas"). 1933–1934: "Ceļojums uz Kalna pilsētu" (žurnālā "Atpūta"). 1934: "Pusnakts brīnums" (žurnālā "Jūrnieks"). 1936: "Vanadziņš" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas"). 1937: "Četri braucieni". 1937: "Rotaļa virs bezdibeņa". 1938: "Vainīgie". 1938: "Zeme un jūra". 1939: "Vēlais pavasaris" (laikrakstā "Jaunākās Ziņas"). 1942: "Edžiņš". 1943: "Nākotnes kalēji", "Notikums jūrā". 1943: "Langstiņš iet medībās". 1945: "Aizputes dēli". Lugas1936: "Tālais ceļš" (teātrī 1935).1936: "Kristaps Kaugurs" (arī teātrī). 1938: "Jaunā maiņa". 1945: "Vedekla" (teātrī 1943). 1945: "Uzvara" (arī teātrī). 1948: "Bāka uz salas" (teātrī 1937). Kopumā sarakstījis 20 romānus un garos stāstus, 58 stāstus, 6 lugas un daudzus publicistiskus apcerējumus par sabiedriskās dzīves un daiļrades tēmām. 14 romānu un garo stāstu dramatizējumi iestudēti teātros, vairāki atkārtoti. 1934: romāna "Zvejnieka dēls" skatuves variants vienlaikus izrādīts Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī. Pēc Otrā pasaules kara tā iestudējums guvis panākumus daudzu padomju republiku teātros. Par iestudējumu Drāmas teātrī piešķirta PSRS Valsts prēmija (1959). Literāro darbu ekranizējumi1939: "Zvejnieka dēls" (režisors Vilis Jānis Lapenieks).1947: "Mājup ar uzvaru" (lugas "Uzvara" variants). 1955: "Uz jauno krastu" (režisors Leonīds Lukovs). 1957: "Zvejnieka dēls". 1960: "Vētra". 1972, 1978: "Vanadziņš" (aktierfilmas un leļļu filmas varianti). 1983: "Akmeņainais ceļš" (režisors Rolands Kalniņš). 1989: "Zītaru dzimta" (TV seriāls – 6 filmas; režisors Aloizs Brenčs). Literāro darbu recepcija1955: pēc romāna "Uz jauno krastu" veidota Marģera Zariņa tāda paša nosaukuma opera.pēc stāsta "Vanadziņš" veidota Oļģerta Grāvīša TV opera – viencēliens "Vanadziņš". 1959: romāns "Pazudusī dzimtene" kļuvis par ierosmi baletam "Rigonda" (komp. R. Grīnblats, baletmeistare Helēna Tangijeva-Birzniece). Politiskā darbībaPSKP XIX, XX un XXII kongresā ievēlēts par PSKP CK locekļa kandidātu.LKP IX-XIX (izņemot XVI) kongresos ievēlēts par LKP CK loceklis. |
| Citātu galerija | "Vilis Lācis vienlaikus dzīvoja vairākas dzīves. Kā rakstnieks viņš izdzīvoja to cilvēku likteņus, kas risinājās viņa darbos. Taču līdztekus viņa darbiem risinājās paša rakstnieka dzīves romāns ar sākotnēji paša iecerētu sižetu, aizsāktu kāpinājumu un organizētām peripetijām; autors vienlaikus ir romāna galvenais varonis, un notikumu gaitā tam iecerēta spīdoša un galvu reibinoša karjera. Puisim no lielpilsētas nomales bija jāiekaro pasaules slava un atzinība. Mērķis – skaidrs un liels, tāpēc likmes augstas, tā sasniegšanai tiek izmantoti visi iespējamie līdzekļi. Taču vēlāk – tuvojoties romāna vidum, brīdī, kad galvenajam varonim jāsasprindzina visi spēki, lai pārvarētu pēdējos šķēršļus un iegūtu cerēto piepildījumu, kuram pakļauts un ziedots tik daudz, sākas drāma – varonis ieguvis visu, ko viņš gribējis un uz ko cerējis, tomēr izrādās, ka romāna autors ir pavisam kāds cits. Autors-varonis ir tikai viens no personāža, kura gaitām lielais spēlmanis – liktenis – paredzējis citu atrisinājumu. Sākotnējais sociālkritiskais romāns ar dēku romāna pieskaņu vēršas drāmā, iecerētais un dzīvē realizētais rada sekas, kas iepriekš nav bijušas paredzētas. Sākotnēji spēcīgais un veiksmīgais varonis vēršas antivaronī, kas vairs nav notikumu gaitas virzītājs. Viņa ziņā ir vairs tikai reaģēt, pakļauties notikumiem un noteikumiem, kurus veidojuši paša izvēlētie ceļi un līdzekļi. To radītās sekas ir smagas. Gluži kā modernistu darbos, galvenais varonis cenšas pārrakstīt sava romāna sākumu vēl un vēlreiz – taču mainītā pagātne ir tikai kādā tagadnes brīdī tapis pagātnes interpretējums. Romāna izskaņā kādreiz spožais varonis ir vecs, slims un vientuļš cilvēks, kas, izrādās, dzīvojis divas dzīves, nevienā no tām negūstot piepildījumu. Savulaik talantīgais sapņotājs ir vērties noslēgtā cilvēkā, kas caur tumšām acenēm raugās pasaulē, viens izciezdams savas sāpes. [..] Vili Lāci, tāpat kā daudzus citus rakstniekus (ja runājam par literatūru), nav nepieciešams reabilitēt, attaisnot vai padarīt par negatīvo vēstures varoni un izsvītrot no grāmatām. Ir nepieciešams saprast, atbildēt uz jautājumu "kāpēc?", "kā?", "kas īsti notika, un kādas ir šo notikumu sekas?". Notikumu gaitu vairs mainīt nav iespējams. Bijušo par nebijušu – arī ne. Vilis Lācis savu izvēli ir izdarījis." Briedis, Raimonds. Vilis Lācis. Latviešu rakstnieku portreti. Laikmeta krustpunktos. Rīga: Zinātne, 2001, 51.–53. lpp. |
| Saiknes | Voldemārs Kalpiņš - Svainis |
| Nodarbes | author |
| Birth time/place | 12.05.1904 Rīnūži Rīga Dzimis Mangaļu pagasta, tagad Rīgas pilsētas Ziemeļu daļas Vecmīlgrāvja Rīnūžos. |
| Residence | 1904 – 1912 Rīga Rīga 1912 Toboļska Tobolsk, Tyumen Oblast, Russia 1912 – 1915 Rīga Rīga 1915 – 1916 Ārciems Ārciems , Pāles pagasts, Limbažu novads Lāču ģimene rentnieki "Pukšu" mājās. 1916 Langas ciema "Dīķu" mājas. 1917 – 1918 Barnaula Barnaul, Altai Krai, Russia 1921 – 1935 Rīga Rīga 1935 – 1938 Pabaži Pabaži, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads 1938 – 1941 Rīga Rīga 1941 – 1944 Maskava Moscow, Russia 00.10.1944 – 1966 (Kuupäev on ligikaudne) |
| Education | 1912 – 1917 Daugavgrīvas draudzes skola Daugavgrīva Daugavgrīva, Rīga, Latvija 1917 – 1918 Barnaulas skolotāju seminārs Barnaula Barnaul, Altai Krai, Russia |
| Working place | Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga 1.–6. sasaukuma deputāts. PSRS Augstākā Padome Maskava Moscow, Russia 1.–5. deputāts. 1921 – 1923 Rīgas osta Rīga Rīga Zvejnieks, dokers. 00.09.1923 – 00.02.1924 (Kuupäev on ligikaudne) Rīgas osta Rīga Rīga Kurinātājs uz kuģa, kas brauc uz Angliju un Franciju. 00.02.1924 – 1925 Rīgas osta Rīga Rīga Ostas strādnieks. 1926 Rīgas osta Rīga Rīga Kuģa kurinātājs (reiss pa Vācijas, Beļģijas, Anglijas un Dānijas ostām). 1927 – 1933 Rīgas osta Rīga Rīga Krāvējs Eksportostā. 1933 – 1935 Rīga Rīga Rīgas pilsētas 9. bibliotēkas bibliotekārs. 00.06.1940 – 00.07.1940 Rīga Rīga Latvijas Tautas valdības iekšlietu ministrs. 00.08.1940 Rīga Rīga Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs. 1941 Latvijas Komunistiskā partija Rīga Rīga Centrālkomitejas loceklis. 1941 Latvijas PSR Augstākā Padome Rīga Rīga Deputāts. 1946 – 1959 Latvijas PSR Ministru Padome Rīga Rīga Ministru Padomes priekšsēdētājs. 1954 – 1958 PSRS Augstākā Padome Maskava Moscow, Russia Tautību Padomes priekšsēdētājs. |
| Participation in organisations | 1929 – 1933 Rīgas osta Rīga Rīga Ostas transporta strādnieku arodbiedrības valdes loceklis. Iesaistījies nelegālajā kreisajā pagrīdē un revolucionārajā kustībā. 1940 – 1952 Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952) Biedrs Komunistiskās partijas biedra stāžs dokumentos ticis skaitīts jau no 1928. gada. 17.10.1940 – 06.02.1966 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1952 – 1966 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs |
| Service | 1925 – 1926 Liepāja Liepāja Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku. 1925 – 1926 Rēzekne Rēzekne Karadienests jūras kara flotes instruktoru skolā Liepājā, pēcāk tiek pārcelts uz Rēzeknes kājnieku pulku. |
| Emigrated | 1917 – 1918 Barnaula Barnaul, Altai Krai, Russia 1918 – 00.11.1921 Bijska Biysk, Altai Krai, Russia Bijis ciema padomes sekretārs latviešu ciemā (1919–1921). 1941 – 1944 Maskava Moscow, Russia Otrā pasaules kara laikā atradās evakuācijā Maskavā, Padomju Krievijā. |
| Detention | 1918 – 1921 Bijska Biysk, Altai Krai, Russia |
| Place/time of death | 06.02.1966 Rīga Rīga |
| Buried | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Memorials | 1974 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 Kapa piemineklis (tēlnieks
A. Gulbis, arhitekts J. Skalbergs). |
| Museums | 1984 – 1991 (Kuupäev on ligikaudne) Viļa Lāča memoriālais muzejs Stokholmas iela 33, Rīga Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014 |
| Apbalvojumi | LPSR Tautas rakstnieks 1947 Staļina prēmija Vētra Prēmija piešķirta par romānu "Vētra". Literatūra 1949 Staļina prēmija Uz jauno krastu Prēmija piešķirta par romānu "Uz jauno krastu". Pirmās pakāpes prēmija 1952 |
|---|
Kartes leģenda
Näitan 38 üksusest 1-38.
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīnūži (Rīga) | 12.05.1904 | Birth time/place | Part of a city |
| 2 | Toboļska (Tobolsk, Tyumen Oblast, Russia) | 1912 | Residence | City |
| 3 | Pabaži (Pabaži, Saulkrastu pagasts, Saulkrastu novads) | 1935 - 1938 | Residence | Village |
| 4 | Rīga (Rīga) | 1904 - 1912 | Residence | City |
| 5 | Rīga (Rīga) | 1912 - 1915 | Residence | City |
| 6 | Ārciems (Ārciems , Pāles pagasts, Limbažu novads) | 1915 - 1916 | Residence | Village |
| 7 | Barnaula (Barnaul, Altai Krai, Russia) | 1917 - 1918 | Residence | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1935 | Residence | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1938 - 1941 | Residence | City |
| 10 | Maskava (Moscow, Russia) | 1941 - 1944 | Residence | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | 06.02.1966 | Place/time of death | City |
| 12 | Maskava (Moscow, Russia) | 1941 - 1944 | Emigrated | City |
| 13 | Barnaula (Barnaul, Altai Krai, Russia) | 1917 - 1918 | Emigrated | City |
| 14 | Bijska (Biysk, Altai Krai, Russia) | 1918 - 01.11.1921 | Emigrated | City |
| 15 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Buried | Cemetery |
| 16 | Daugavgrīva (Daugavgrīva, Rīga, Latvija) | 1912 - 1917 | Education | Part of a city |
| 17 | Barnaula (Barnaul, Altai Krai, Russia) | 1917 - 1918 | Education | City |
| 18 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1923 | Working place | City |
| 19 | Rīga (Rīga) | 01.09.1923 - 01.02.1924 | Working place | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | 01.02.1924 - 1925 | Working place | City |
| 21 | Rīga (Rīga) | 1926 | Working place | City |
| 22 | Rīga (Rīga) | 1927 - 1933 | Working place | City |
| 23 | Rīga (Rīga) | 1933 - 1935 | Working place | City |
| 24 | Rīga (Rīga) | 01.06.1940 - 01.07.1940 | Working place | City |
| 25 | Rīga (Rīga) | 01.08.1940 | Working place | City |
| 26 | Rīga (Rīga) | 1941 | Working place | City |
| 27 | Rīga (Rīga) | 1941 | Working place | City |
| 28 | Rīga (Rīga) | 1946 - 1959 | Working place | City |
| 29 | Maskava (Moscow, Russia) | 1954 - 1958 | Working place | City |
| 30 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Working place | City |
| 31 | Maskava (Moscow, Russia) | (Nav norādīts) | Working place | City |
| 32 | Liepāja (Liepāja) | 1925 - 1926 | Service | City |
| 33 | Rēzekne (Rēzekne) | 1925 - 1926 | Service | City |
| 34 | Bijska (Biysk, Altai Krai, Russia) | 1918 - 1921 | Detention | City |
| 35 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 17.10.1940 - 06.02.1966 | Participation in organisations | Building, house |
| 36 | Rīga (Rīga) | 1929 - 1933 | Participation in organisations | City |
| 37 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 1974 | Memorials | Cemetery |
| 38 | Stokholmas iela 33, Rīga (Stokholmas iela 33, Rīga, LV-1014) | 1984 - 1991 | Museums | Building, house |