Vienības: Submitter (6)
@@@@: Author (316); Translator (9); Atdzejotājs (3); Person of reception (285)
Ilustrācijas: Person in photo(5)
| Nimi | Rainis |
|---|---|
| Papildu vārdi | Jānis Pliekšāns, Jānis Hristoforovičs Pliekšāns |
| Pseidonīms | Jāns Jasēnu Plikšis, Pēterpilietis, Petrapiliets, Bezdarbis, Jasietis, Henricus Lettus |
| Saite | https://runa.lnb.lv/; http://www.arlugano.lv/; https://enciklopedija.lv/skirklis/55869-Rainis |
| Kopsavilkums | Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns; 1865–1929) – dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, filozofs, kultūras darbinieks, politiķis. |
| Personiska informācija | Bērnību un skolas brīvdienas Rainis aizvadīja vairākās
Augškurzemes un Latgales muižās – Tadenavā, Randenē, Berķenelē (Berkenhēgenā), Vasiļovā un Jasmuižā – kuras nomā viņa vecāki. Bērnībā saukts par Žaniņu, viņš Tadenavā pavada pirmos četrus mūža gadus. Nākamais dzīves posms paiet Randenes muižā Latgalē, kur
Pliekšānu ģimene apmetas vieglāku nomas noteikumu dēļ. Kad Rainis ir aptuveni septiņus gadus vecs, Pliekšānu ģimene pārceļas uz netālo
Berkenhāgenes muižu. Bērnības vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogrāfiskajā epā "Saules gadi" (1925). Dzejnieka tēvs
Krišjānis Pliekšāns ir savam laikam moderns lauksaimnieks, materiāli labi
situēts cilvēks. Pateicoties uzņēmīgajam raksturam un praktiskajām dotībām,
viņš neatlaidīgi vairo dzimtas turību jau kopš klaušu laikiem. Respektējama arī
ir viņa autoritāte un stāvoklis vietējā latviešu sabiedrībā. Krišjāni Pliekšānu
tur pazīst kā vācu muižnieku un baznīcas pretinieku, kā laikmeta progresīvo
centienu, arī nacionālās kustības atbalstītāju. Māte Dārta Pliekšāne bijusi laba audēja un teicama tautas dziesmu zinātāja. Ģimenē bijuši pieci bērni, no kuriem divi vecākie brāļi miruši, vecākā māsa – Līze, jaunākā – Dora (precējusies Stučka).
1894: Rainis iepazinās ar nākamo sievu Aspaziju. 1897, dec.: laulības ar Aspaziju. |
| Profesionālā darbība | 1895: pirmā literārā publikācija – dzejolis "Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele" ar parakstu J. Reinis laikrakstā "Dienas Lapa" (1./ 13. novembrī); "Dienas Lapas" pielikumā 11./ 23. novembrī – dzejolis "Dziļākās domas" ar parakstu J. Rainis. Dzejoļu krājumi1903: "Tālas noskaņas zilā vakarā".1905: "Vētras sēja". 1909: "Klusā grāmata". 1912: "Gals un sākums". 1920–1925: "Dagdas piecas skiču burtnīcas" ("Addio bella!", "Čūsku vārdi", "Uz mājām" (1920), "Sudrabota gaisma" (1921), "Mēness meitiņa" (1925)). 1923: "Mūza mājās". Poēma1910: "Ave sol!".Lugas1901: "Pusideālists" (grāmatā 1904).1905: "Uguns un nakts" (grāmatā 1907). 1907: "Ģirts Vilks". 1909: "Zelta zirgs". 1912: "Indulis un Ārija". 1914: "Pūt, vējiņi!". 1915: "Spēlēju, dancoju" (sarakstīta 1915, grāmatā 1919, teātrī 1921). 1919: dramatiska poēma "Daugava". 1919: "Jāzeps un viņa brāļi". 1920: "Krauklītis". 1923: "Ilja Muromietis". 1927: "Mīla stiprāka par nāvi". 1928: "Rīgas ragana". Proza1928: atmiņu grāmata "Kastaņola".Dzejoļu krājumi bērniem1920: "Zelta sietiņš".1924: "Puķu lodziņš". 1924: "Vasaras princīši un princītes". 1924: "Lellīte Lolīte". 1925: "Putniņš uz zara". 1928: "Saulīte slimnīcā". Lugas bērniem1923: "Mušu ķēniņš".1928: "Suns un kaķe". Literārā līdzdalība citos projektos1888: satīristisku dzejoļu krājums "Mazie dunduri".1889: satīristisks krājums "Apdziedāšanas dziesmas III vispārīgiem latvju dziesmu svētkiem" (publicēts ar pseidonīmu Jāns Jasēnu Plikšis). Ārzemju autoru darbu tulkojumi1898: Johans Volfgangs Gēte "Fausts" (tulkojums sākts 1896. gadā, publicēts žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts" 1897–1898, grāmatā 1898).1899. gadā Rainis ļoti daudz tulkoja, galvenokārt pasaules klasiķu lugas: Gotholda Efraima Lesinga "Nātans Gudrais", Hnerika Ibsena "Svētki Solhaugā", Džordžs Gordons Bairona "Kains", Heinriha Heines "Viljams Ratklifs", Aleksandra Puškina "Boriss Godunovs", Gerharta Hauptmaņa "Nogrimušais zvans" un "Hannele", Johana Volfganga Gētes "Prometejs" un "Ifigenija", Viljama Šekspīra "Karalis Līrs", Frīdriha Šillera "Marija Stjuarte", "Vilhelms Tells", "Laupītāji". Rainis pārtulkoja Johana Volfganga Gētes lugas "Torkvato Taso", "Egmots", Kalderona de la Barkas "Zalameas tiesnesis" un citas. |
| Citātu galerija | "Dzejnieks – nemiera cēlējs un "pasaulsmīklu" minētājs. Plurāla un zināmā mērā arī pretrunīga identitāte. Ideju ģenerators, ierosinātājs un atradējs. Pašpilnveidošanās ģēnijs. Latviešu dzejas un dramaturģijas lielmeistars. Ar nacionālu un cilvēcisku pašcieņu vispārākajā pakāpē apveltīts latvietis un moderns eiropietis vienā personā. Vienlīdzības zīme starp mums, latviešiem, un cilvēces kultūras lielumiem (brīvi, pēc Imanta Ziedoņa). Latvijas nacionālā valstiskuma idejas agrīns un ietekmīgs izteicējs. Reizē – gribēts un negribēts, saprasts un nesaprasts, mīlēts un nīsts "mūžīgais trimdinieks" savā reiz zaudētajā un tā vairs īsti neatrastajā dzimtenē gan dzīves laikā, gan pēc aiziešanas mūžībā." Grīnuma, Gundega. Ievadam. Rainim 150. "Un rīts būs jāpieņem, lai kāds tas nāks". Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2015, 5. lpp. "Izcila Eiropas literatūras apzināšana ir ļāvusi Rainim būtiski paplašināt latviešu literatūras garīgo dimensiju. Tieši Rainis latviešu mākslā ienes faustisko gara dzīves attīstības ideju. Raiņa gars attīstās bināro opozīciju sadursmē. Viņš pretstatos uztver gan laika plūdumu – pagātni, tagadni, nākotni –, gan dzīvību un nāvi, gan dabu, darbu, mīlestību. Dzejnieka liriskais Es ir reizē nemainīgais pirmsākums, bet apliecina sevi nemitīgā maiņā, dzīve ir reizē realitāte un sapnis, darbs ir cilvēka būtības izteicējs un iekšējās neapmierinātības avots, daba gan saplūst ar dvēseli, gan attālina no sabiedrības, mīla alkst ziedoties, bet nesaņem pretmīlu, sāpes gan padziļina, gan posta dvēseli. Nāve iznīcina dzīvību, bet reizē apliecina padarītā darba nemirstību. Rainis gribēja tautai galīgās domāšanas vietā mācīt mūžīgo attīstības ideju. Rainis tomēr diezin vai spēja tautai iemācīt pārvarēt galīgo domāšanu, kas katru vielu spēja "galībā vien tik jēgt". Tautas galīgā domāšana izpaudās prasīgā jautājumā "Kas man par to būs?", bet Rainis uzskatīja, ka cilvēka darba rezultāts vispirms dod labumu citiem, ne viņam pašam. Savu sarežģītāko dzejoļu krājumu "Gals un sākums" dzejnieks veltīja pamatšķirai. Fricis Bārda gan ironiski jautāja – vai tiešām dzejnieks tic, ka pamatšķirai jelkad būs nepieciešams "Gals un sākums"? Atbildes pagaidām nav. Pastāv uzskats, ka nacionālā māksla sasniedz garīgu pilngadību tad, kad tā sasniedz traģisko dimensiju. Traģiskā konflikta būtība ir tā, ka augstākā ideja (Rainim un Aspazijai tā ir tautas brīvības, gara brīvības ideja) tiek salīdzināta ar dzīvības vērtību. Un varonis ir spējīgs dzīvību upurēt idejas vārdā. Rainis ar lielu māksliniecisku spēku mākslā kopj tautas varoņgaru, kas skan jau folklorā: "Labāk manu galvu ņēma nekā manu tēvu zemi" un Andreja Pumpura eposā "Lāčplēsis". Lai izteiktu traģiskā varoņa domas vērienu un galēji intensīvo pārdzīvojumu, ir būtiski visos elementos jāmaina latviešu literatūrā ierastās reālistiskās drāmas struktūra – laiks, telpa, tēla atklāsme jāveido daudz augstākā nosacītības pakāpē. Rainis daudz ņēma no Eiropas literatūras. Ne kā padevīgs un paklausīgs skolēns, bet kā Eiropas dižgariem līdzvērtīgs, kritiski domājošs sarunu biedrs. Viņš arī Šekspīru uzskatīja par pārspējamu pretinieku. Neatbildēts paliek jautājums, ko Eiropa ir saņēmusi no Raiņa." Bībers, Gunārs. Tas, ko varam zināt par Raini. Satori, 2015, 24. apr. "Ne nievāt, ne pelt, bet saprast Raini, saprast cilvēku ar visām viņa pretrunām, šaubām, varbūt arī maldiem, ar viņa nedaudz naivo un utopisko pasaules un nākotnes redzējumu. Jā, lasot viņa pārdomas un atziņas, viņa lugas un dzejoļus, jūtam, ka dzejnieka idejas saistās ar brīvu, patstāvīgu, neatkarīgu Latvijas valsti, tādu, kurā augstā cieņā būtu garīgums un kurā mājotu vienlīdzība. Nereti savas cerības Rainis saista ar vārdu "sociālisms". Tas bija Raiņa abstrakti ideālais sapnis par nākotnes sabiedrību. Rainis to nepiedzīvoja, un vārda "sociālisms" jēga pagājušā gadsimta otrajā pusē Latvijā tiktāl tika degradēta, ka daudzi cilvēki bīstas to mutē ņemt. Bet vārdam pašam par sevi nav nekādas vainas un sapnim arī ne, vismaz Raiņa sapnim ne. Rainis bija darba cilvēks, katra diena viņam pagāja darbā. Krājās teksti, krājās uzmetumi un ieceres, rakstnieks tos cītīgi glabāja, ne lapiņa nenoklīda [..]. Rainis bija izteikts savas zemes patriots, viņa augstākais ideāls bija Latvija un latvietība, taču vienlīdz augstu viņš cienīja citu tautu kultūru un literatūru; būdams nacionāli noskaņots, viņš vienlaikus pēc domāšanas plašuma un vēriena bija Eiropas cilvēks, gara radniecība viņu saistīja ar Eiropas rakstniekiem, un vispirms tas bija J. V. Gēte." Hausmanis, Viktors. Turpinām iepazīt Raini. Rainis radošo meklējumu spogulī. Rīga: Zinātne, 2001, 6. lpp. |
| Saiknes | Aspazija - Wife Pauls Dauge - Draugs Pēteris Stučka - Svainis Dora Stučka - Sister |
| Nodarbes | kultuuritöötaja luuletaja tõlkija ajakirjanik poliitik play writer philosopher theatre superior ministrs |
| Birth time/place | 11.09.1865 Varslavāni "Varslavāni", Dunavas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5216 Dzimis Dunavas pagasta "Varslavāni" mājās. |
| Residence | 1865–1869 Tadenava Tadenava , Dunavas pagasts, Jēkabpils novads 1869–1872 Randene Randene, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads 1872–1881 Berkeneļi Birkineļi, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads 1881–1883 Vasiļova Vasiļova, Maļinovas pagasts, Daugavpils novads 1883–1889 Jasmuiža "Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305 1889–1891 Viļņa Vilnius, Vilnius County, Lithuania 1891–1895 Rīga Rīga 1895–1896 (Kuupäev on ligikaudne) Jelgava Jelgava 00.03.1897–00.06.1897 Paņeveža Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania Advokāta darbs Panevēžā.
31. maijā Raini apcietināja un ieslodzīja Panevēžas cietumā, 26. jūnijā pārsūtīja uz Liepājas, pēc tam Rīgas cietumu, apsūdzot par piederību pretvalstiskai slepenai organizācijai, kā bija nodēvēta Jaunā strāva. 00.07.1897–00.12.1897 (Kuupäev on ligikaudne) Rīga Rīga Ieslodzījums Liepājas un Rīgas cietumā. Cietumā Rainis tulkoja J. V. Gētes „Faustu” (tulkojums sākts 1896, publicēts žurnālā „Mājas Viesa Mēnešraksts” 1897–1898, grāmatā 1898). 00.12.1897–00.03.1899 Pleskava Pskov, Pskov Oblast, Russia 00.04.1899–00.05.1903 Slobodska Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia 1903–1904 Jūrmala Jūrmala 1904–1905 Jaundubulti Priedaine, Jūrmala 00.12.1905–00.03.1906 Cīrihe Zürich, Switzerland 00.03.1906–00.03.1920 Lugano Lugano, Canton of Ticino, Switzerland 00.04.1920–00.10.1920 Baložu iela 14, Rīga Baložu iela 14, Rīga, LV-1048 Par pirmo dzīvesvietu pēc atgriešanās no Šveices kļuva dzīvoklis Rīgā, Baložu ielā 14. No Šveices Raini un Aspaziju sagaidīja kā varoņus un viņu pirmajai dzīvesvietai bija vākti sabiedrības līdzekļi – Tautas balva. 00.10.1920 (Kuupäev on ligikaudne) Muitas iela 4, Rīga Muitas iela 4, Rīga, LV-1010 1921 (Kuupäev on ligikaudne) Nometņu iela, Rīga Nometņu iela, Rīga 00.05.1922–00.08.1926 Dīķa iela 11, Rīga Dīķa iela 11, Rīga, LV-1004 Šajā laikā Rainis ir Saeimas deputāts un Nacionālā teātra direktors. Šeit sarakstīts dzejoļu krājums "Mēnesmeitiņa", sakārtoti un izdoti Raiņa raksti "Dzīve un darbi" un svinēta viņa 60 gadu jubileja. Dzejnieki māju pārdeva, kad pārcēlās uz Baznīcas ielu 30. 1923–1929 (Kuupäev on ligikaudne) M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 Piešķirta Rainim pēc nacionalizācijas 1923. gadā, kurš 1928.gadā to dāvināja Latvijas Skolotāju savienībai ar vēlējumu tajā iekārtot viņam dzīvokli un muzeju, bet pārējās telpas izmantot kultūras un atpūtas nama vajadzībām. Durbes pilī iekārtotajā dzīvoklī Rainis savā pēdējā vasarā 1929.gadā pavadījis vien dažas dienas, bet Aspazija tur nodzīvojusi vairāk nekā mēnesi. 00.09.1926–12.09.1929 Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015 Vasarnīcu Majoros Rainis nopirka 1926. gada rudenī. No 1927. līdz 1929. gadam tā bija dzejnieku – Raiņa un Aspazijas – darba un vasaras atpūtas vieta. Vasarnīca kļuva par Raiņa pēdējo dzīves vietu – savā darbistabā – verandā 1929. gada 12. septembrī Rainis nomira. 15.09.1926–12.09.1929 Baznīcas iela 30, Rīga Baznīcas iela 30, Rīga, LV-1010 Rainis šajā namā dzīvoja līdz pat savai nāvei. Par šīs mājas nozīmību liecina ieraksts abu Raiņa un Aspazijas testamentā: "Nams Rīgā, Baznīcas ielā 30 paliek Rīgas pilsētai, kurai tajā jāierīko muzejs uz mūsu abu vārda. Namā paliek arī mūsu bibliotēka un rokraksti, un tie darāmi pieejami visiem…" |
| Education | 1873–1874 Ēģipte Ēģipte, Medumu pagasts, Daugavpils novads Mācījies pansijā pie Ēģiptes (agrāk Vilkumiesta) mācītāja Oskara Svensona. 08.08.1875–16.12.1879 Grīvas vācu skola Komunālā iela 2, Daugavpils Komunālā iela 2, Daugavpils, LV-5418 Klasiskā nodaļa 1880–1884 Rīgas pilsētas ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 Klasiskā nodaļa 1884–1888 Pēterburgas Universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Juridiskā fakultāte 1889–1891 Viļņa Vilnius, Vilnius County, Lithuania Izstrādā kandidāta disertāciju romiešu tiesību vēsturē "Justiniāna likums". 1891. gadā Pēterburgas universitāte viņam piešķir tiesību kandidāta grādu |
| Working place | 1886–1890 (Kuupäev on ligikaudne) Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Korespondents Pēterburgā laikrakstam "Dienas Lapa" 00.01.1889–00.09.1889 Jelgava Jelgava Advokāta Andreja Stērstes palīgs 00.02.1889–00.09.1891 (Kuupäev on ligikaudne) Viļņa Vilnius, Vilnius County, Lithuania Viļņas apgabaltiesas tiesneša amata kandidāts un sekretārs; turpināja rakstīt korespondences laikrakstam „Dienas Lapa”, raksta par tieslietu jautājumiem laikrakstam "Виленский Вестник", kā arī izstrādā kandidāta disertāciju romiešu tiesību vēsturē "Justiniāna likums" (1891. gadā Pēterburgas universitāte viņam piešķir tiesību kandidāta grādu). 00.09.1891–00.12.1895 Laikraksts "Dienas Lapa" Elizabetes iela 16, Rīga Elizabetes iela 16, Rīga, LV-1010 Laikraksta "Dienas Lapa" žurnālists, no 1891. gada 17. decembra līdz 1895. gada decembrim – redaktors. 00.12.1895–1896 (Kuupäev on ligikaudne) Jelgava Jelgava Jurists Jelgavas notāru kantorī 00.03.1897–00.05.1897 Paņeveža Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania Advokāts Paņevēžas tiesā 1920–1921 The Dailes Theatre Lāčplēša iela 25, Rīga Lāčplēša iela 25, Rīga, LV-1011 Dailes teātra līdzdibinātājs un direktors 1920–1922 Latvijas Republikas Satversmes sapulce Rīga Rīga Latvijas Republikas Satversmes sapulces loceklis 14.04.1920–10.12.1920 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Izglītības ministrijas Mākslas departamenta direktors 1921–1925 The National Theatre of Latvia Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Direktors 1922–1926 The Saeima of the Republic of Latvia Jēkaba iela 11, Rīga Jēkaba iela 11, Rīga, LV-1050 Saeimas deputāts 00.12.1926–00.01.1928 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Latvijas Republikas izglītības ministrs |
| Participation in organisations | Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija Biedrs |
| Emigrated | 00.12.1905–00.03.1906 Cīrihe Zürich, Switzerland 00.03.1906–00.04.1920 Lugano Lugano, Canton of Ticino, Switzerland 1906. gada martā Rainis apmetās uz dzīvi Kastaņolas ciematā (tagad Lugāno pilsēta) pie Lugāno ezera. Šveicē Rainis uzturējās ar pieņemtu vārdu Arturs Nagliņš. 1920. gada 10. aprīlī Rainis un Aspazija, tūkstošiem cilvēku sveikti, atgriezās Rīgā. |
| Travelled | 00.08.1927 Kastanjola Castagnola, Ticino, Switzerland 1927. gada augustā kopā ar mākslinieku Albertu Prandi devies uz Kastaņolu, lai strādātu pie iecerētās atmiņu grāmatas. |
| Deported | 00.12.1897–00.03.1899 Pleskava Pskov, Pskov Oblast, Russia 1897. gada decembrī Rainis salaulājās ar Aspaziju, 22. decembrī kopā ar viņu devās uz pagaidu nometinājuma vietu Pleskavā. 1899–1903 Slobodska Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia 1899. gada aprīlī tiesa piesprieda Rainim izsūtījumu uz Vjatkas guberņas Slobodskas pilsētu, kur ieradās tā paša gada 17. jūnijā (par dzīvi Pleskavā un izsūtījumā – vēstulēs Aspazijai, Kopoti raksti, 19.–20. sēj., 1984.). Rainis šajā periodā ļoti daudz tulkoja, galvenokārt pasaules klasiķu lugas. |
| Place/time of death | 12.09.1929 Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015 |
| Buried | 15.09.1929 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 |
| Memorials | Randene Randene, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads Piemiņas vieta Raiņa vecāku bijušo māju vietā Randenē, piemiņas zīmes autors tēlnieks Igors Dobičins. Vasiļova Vasiļova, Maļinovas pagasts, Daugavpils novads Piemiņas akmens Raiņa vecāku bijušo māju vietā Vasiļovā, uzstādīts Vasiļovā Daugavpils–Rēzeknes šosejas malā, vietā, kur atradās Vasiļovas pusmuiža. Slobodska Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia Raiņa māja Slobodskā. Kastanjola Castagnola, Ticino, Switzerland Raiņa un Aspazijas piemineklis 1929–1937 Raiņa muzejs Durbes pilī M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 1932–1935 Raiņa kapi Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026 1932. gadā Raiņa kapa vietā izveidota arhitekta Pētera Ārenda kolonāde, 1935. gadā uzstādīts Kārļa Zemdegas piemineklis. 1965 Esplanāde Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050 Raiņa piemineklis (pēc Kārļa Zemdegas ieceres). Tēlnieki – Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs. 1990 Raiņa iela 49, Ilūkste Raiņa iela 49, Ilūkste, Ilūkstes novads, Latvija, LV-5447 1927. gadā dzejnieks Rainis piedalījies Ilūkstes pamatskolas svinīgajā atklāšanā kā izglītības ministrs. Par godu šim notikumam 1990. gadā pie tagadējās Ilūkstes Raiņa vidusskolas uzstādīts tēlnieka Induļa Folkmaņa veidots piemineklis – Raiņa krūšutēls. |
| Museums | Raiņa un Aspazijas māja Baznīcas iela 30, Rīga Baznīcas iela 30, Rīga, LV-1010 Raiņa muzejs "Tadenava" Tadenava Tadenava , Dunavas pagasts, Jēkabpils novads Lugano Lugano, Canton of Ticino, Switzerland Raiņa un Aspazijas muzejs Lugāno pilsētas vēstures arhīva telpās "Aspazijas un Raiņa virtuālais muzejs Lugāno" (http://www.arlugano.lv/) Raiņa māja Berķenelē Berkeneļi Birkineļi, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads 1996. gadā dibinātais muzejs atrodas bijušajā Berkenhēgenes pusmuižā, ko no 1872. līdz 1881. gadam nomāja nākamā dzejnieka tēvs Krišjānis Pliekšāns. 1949 līdz šim Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala Jāņa Pliekšāna iela 5/7, Jūrmala, LV-2015 1964 līdz šim Raiņa muzejs "Jasmuiža" Jasmuiža "Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305 00.06.2015 līdz šim M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads M. Parka iela 7, Tukums, Tukuma novads, LV-3101 "Rainis un Durbe"– Rainim veltīta ekspozīcija Durbes pilī, Tukumā. |
| Apbalvojumi | Rīgas Latviešu biedrības prēmija Prēmija piešķirta par J. V. Gētes darba "Fausts" tulkojumu (1901). 1901 Rīgas Latviešu biedrības prēmija 1913 The Order of Three Stars Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieris ar Domes 1925. gada 28. februāra lēmumu. I šķira 1925 LPSR Tautas dzejnieks 1940 |
|---|
Kartes leģenda
Näitan 63 üksusest 1-20.
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Varslavāni ("Varslavāni", Dunavas pagasts, Jēkabpils novads, LV-5216) | 11.09.1865 | Birth time/place | Farmstead |
| 2 | Lugano (Lugano, Canton of Ticino, Switzerland) | 01.03.1906 - 01.03.1920 | Residence | City |
| 3 | Randene (Randene, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads) | 1869 - 1872 | Residence | Village |
| 4 | Berkeneļi (Birkineļi, Kalkūnes pagasts, Daugavpils novads) | 1872 - 1881 | Residence | Village |
| 5 | Vasiļova (Vasiļova, Maļinovas pagasts, Daugavpils novads) | 1881 - 1883 | Residence | Village |
| 6 | Jasmuiža ("Jasmuiža", Aizkalnes pagasts, Preiļu novads, LV-5305) | 1883 - 1889 | Residence | Farmstead |
| 7 | Viļņa (Vilnius, Vilnius County, Lithuania) | 1889 - 1891 | Residence | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1891 - 1895 | Residence | City |
| 9 | Jelgava (Jelgava) | 1895 - 1896 | Residence | City |
| 10 | Paņeveža (Panevėžys, Panevėžys County, Lithuania) | 01.03.1897 - 01.06.1897 | Residence | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | 01.07.1897 - 01.12.1897 | Residence | City |
| 12 | Pleskava (Pskov, Pskov Oblast, Russia) | 01.12.1897 - 01.03.1899 | Residence | City |
| 13 | Slobodska (Slobodskoy, Kirov Oblast, Russia) | 01.04.1899 - 01.05.1903 | Residence | City |
| 14 | Jūrmala (Jūrmala) | 1903 - 1904 | Residence | City |
| 15 | Jaundubulti (Priedaine, Jūrmala) | 1904 - 1905 | Residence | Part of a city |
| 16 | Cīrihe (Zürich, Switzerland) | 01.12.1905 - 01.03.1906 | Residence | City |
| 17 | Baložu iela 14, Rīga (Baložu iela 14, Rīga, LV-1048) | 01.04.1920 - 01.10.1920 | Residence | Building, house |
| 18 | Muitas iela 4, Rīga (Muitas iela 4, Rīga, LV-1010) | 01.10.1920 | Residence | Building, house |
| 19 | Nometņu iela, Rīga | 1921 | Residence | Street |
| 20 | Dīķa iela 11, Rīga (Dīķa iela 11, Rīga, LV-1004) | 01.05.1922 - 01.08.1926 | Residence | Building, house |