Nikolajs Alunāns

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Person of reception (2)

NimiNikolajs Alunāns
Personiska informācija

 

 

ALUNĀNS Andrejs Frīdrihs Nikolajs (*1859.4.XII Jelgavas raj. Mazsesavā - † 1919.19.IX Rīgā; apbed. Lielajos kapos) – komponists, mūzikas publicists, diriģents un pedagogs. Tēvs Mazsesavas kroņa muižas nomnieks, jaunlatviešu sab. darbinieks Pēteris A., dzimtā vairāki ievērojami literāti – tēvabrāļi Juris un Indriķis A., māsa Luīze Skujeniece, brālis Ādolfs A. Pirmās klaviersp. iemaņas A. guvis Jelgavā pie E. Vulfas, vēlāk māc. klav., ērģ. un pūšaminstrumentu spēli pie R. Posteļa un K. Rapa. Apmeklējis Kurzemes guberņas ģimn. Jelgavā (1871-79), 1887 nokārtojis beigšanas eksāmenus. 1882 iestājies SpbK: sākumā stud. V. Vurma kornetes (cornet à piston) klasē, mūz. teoriju apguvis pie A. Bernharda un vēlāk pie J. Johansena, orķ. diriģēšanu pie K. Davidova, A. Rubinšteina un N. Rimska-Korsakova. 1884-88 stud. arī N. Rimska-Korsakova brīvās komp. klasē, pēc karadienesta 1892 beidzis komp. kl. kā eksternis. 1892 atgriezies Jelgavā, no 1893 līdz mūža beigām dzīv. Rīgā. Pasn. privātstundas klavierspēlē un mūz. teorijā, bijis skolot. vairākās mācību iestādēs, t. sk. RMS, kur no 1910 bijis inspektors, bet 1913-15 kopā ar T. Lembu veicis direktora pienākumus. 1919 iesaistījies LK organizēšanā, neilgi pirms nāves iecelts par tās prorektoru un komp. kl. vadītāju, tomēr LK atklāšanu vairs nav piedzīvojis. A. aktīvi darbojies kā diriģents: stud. gados vad. Spb Jēzus bazn. kori, 19. gs. 90. gados vad. paša organizētos kordziedāš. kursus Rīgā, bijis Rīgas Latv. t-ra diriģents (1898-1901), JLT muzikālās daļas vad. (1902-05), veicinājis operu un operešu iekļaušanu šī t-ra repertuārā. 1907 kopā ar B. Valli dib. pirmo pastāvīgo latv. SO Eifonija, kas 1908-14 darbojies kā JRT orķestris un A. vadībā piedal. t-ra SO izrādēs.

Pēc  SpbK beigšanas A. kļuvis par vienu no rosīgākajiem latv. mūz. publicistiem. Kritiķa gaitas sācis ~1892: sākotnēji sadarbojies ar izdevumiem AustrumsBaltijas Vēstnesis un Dienas Lapa, bijis laikr. Latvija pastāvīgais mūzikas kritiķis (1910-14), 1918 darb. laikr. Baltijas Ziņas. Bijis pirmais latv. mūziķis, kas izstrādājis plašākus pētījumus mūz. teorētisko priekšmetu metodikā; vislielāko rezonansi no tiem savulaik guvuši darbi Die Musikalische Composition in Unterrichts-Briefen (Mūzikas kompozīcija mācību vēstulēs) un Das prima-vista Singen. Eine Schreib-und Lese-Fibel der Tonsprache (Dziedāšana no lapas. Skaņu valodas rakstām- un lasāmābece. Manuskripts, radies ~20. gs. sākumā).

A. pieder pie pirmajiem latv. skaņražiem, kura darbi guvuši atzinīgu atsauksmi ārpus Ljas (sk. citātus no Berlīnes laikr. Allgemeine Musikzeitung 1893, Nr. 41, izlasē Jurjānu Andrejs. Raksti, sast. L. Mūrniece, R. 1980, 127. lpp.). A. kompozīciju klāstā vislielākais īpatsvars ir t-ra mūzikai, kas rakstīta gk. sadarbībā ar Rīgas Latv. t-ri, JLT un JRT. A. bijis pirmais latv. komp., kas sacerējis mūziku latv. autora oriģināllugai (Ādolfa Alunāna Brencis un Žvingulis Austrālijā, 1883), daudz komp. arī kamermūziku, lielākoties miniatūras. A. skaņurakstam tipisks melodiskums, formas skaidrība, pārsvarā homofona faktūra, melanholiskas, nereti viegli sentimentālas noskaņas. T-ra mūz. un kordziesmās reizēm izmantotas latv. tdz. intonācijas. Daudzas A. kompozīcijas, t. sk. Klavieru trio (pirmais šī žanra paraugs latv. mūzikā), nav saglabājušās.

SKAŅDARBI. SO: Atskaņas iz klaušu laikiem, Melodrāma, Orķestra svīta, Svīta par latviešu tautasdziesmām, Prelude e moll. Soloinstrumentam un SO: Koncerts klav. un SO (Concerto pour Piano et Orchestre op. 3 c moll, nepabeigts), Bagatelle vij. ar orķ. a mollInstr. kamermūzika: skaņdarbi vij. un klav. (Divas miniatūras, Larghetto u. c.); Klavieru trio; Stīgu kvartets. Klav.: BerceuseDziesmaKas tie tādi, kas dziedājaLied der Zigeunerin (Čigānietes dziesma), Mazurka, SerenādeValse caprice,Valse triste u. c. miniatūras. Korim ar pavadījumu (ar vai bez solistiem): Zauls, kantāte soprānam, baritonam un jk. (K. Foļanovs, 1892); Великая поминка (Dižais sēru dievkalpojums), kantāte; Dziedātāja lāsts, balāde jk. un SO (J. L. Ūlands, tulk. Varaidošu Zanders); korim a cappellajauktajam korim – oriģināldziesmas Divi ceļiniekiKoru apsveikšanas dziesma (Valdis), Šūpļa dziesmaTik nabaga jau nav neviena u. c., tdz. apdares; vīru korim – oriģināldziesmas Niedru dziesma (atdzejojis J. Purkalītis) u. c., tdz. apdares.  Balsij ar pavadījumu: Nogrimušais zvans, kantāte solistam, ērģ. un stīgu instr.; balsij un klav. – Kam ziedoni es tā mīlu (atdzejojis Pavasaru Jānis), Spīdolas dziesma (Rainis), Tavus baltos lil'ju pirkstus (atdzejojis Vaidelaitis) u. c..Teātra mūzika: Ādolfa Alunāna Brencis un Žvingulis Austrālijā (1883); Mūsu senči (1905); J. Laimnieka (Dravnieka) Skirmunda (1899); G. Hauptmaņa Nogrimušais zvans (1903); Aspazijas Vaidelote (1908); L. Andrejeva Melnās maskas (1909); J. V. fon Gētes Fausts (1909); Aspazijas Ragana (1910); Raiņa Uguns un nakts (1911); K. Freinberga Uz burvja valsti (1912); u. c.

GRĀMATAS UN MANUSKRIPTI: Gedanken über die Notwendigkeit einer Reform des Musik-Unterrichts (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 1), R., Leipzig, 1899; Das äussere und innere Gehör (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 2), R., Leipzig, 1899; Die Wechselwirkung des Gleichgestimmten (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 3), R., Leipzig, 1899; Ursprung, Wesen und Aufgabe der Musik (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 4); Metrum und Rhytmus der Wort und Ton-Poesie (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 5); Die Musikalische Composition in Unterrichts-Briefen, R. 1906; Das prima-vista Singen. Eine Schreib- und Lese-Fibel der Tonsprache (Musikalische Unterrichts-Bibliothek Nr. 6).

RAKSTI: Mūzikas sākums, būtne un uzdevums // Austrums, 1892, 8, 119. lpp.; Kora dziedāšana. Pamācība, kā kora dziedātāji izglītojami no Nikolaja Alunāna, 6 burtnīcas, R., 1894-95; Kas ir mūzika? Kā viņa cēlusies? Kāds viņai uzdevums? // Latvija, 1911, 151; Kā nostādīta dziedāšanas mācības pasniegšana Rīgā // Latvija, 1913, 277; Domas par mūsu skolas dziedāšanas mācības vajadzīgo reformu // Latvijas Sargs, 1919, 145, 151;  u. c.

LIT.: Vītols J.,  Nikolajs Alunāns kā cilvēks un mūziķis // IMM, 1920, 3, 240. lpp.; Augusts M., Nikolajs Alunāns // IMM, 1929, 3, 215. lpp.; Vēriņa S.,  Nikolajs Alunāns,  R., 1959; Jurjānu Andrejs. Raksti, sast. L. Mūrniece, R., 1980, 127. lpp.; Jakovļeva L., Alunāns Nikolajs // Teātris un kino biogrāfijās, 1. Galv. red. M. Niedra, R., 1999, 37. lpp.

 

 

B. Jaunslaviete

SaiknesĀdolfs Alunāns (1848–1912) - Brother
Heinrihs Alunāns (1835–1904) - Father's brother
Juris Alunāns (1832–1864) - Father's brother
Edvarts Vensku (1855–1897) - Relative
Luīze Irma Skujeniece (1857–1934) - Sister
Biruta Skujeniece (1888–1931) - Niece
Pēteris Johans Alunāns (1821–1903) - Father
Nodarbesdirigent
publitsist
helilooja
educator
Birth time/place04.12.1859
Place/time of death19.09.1919
Rīga
Rīga

Kartes leģenda



Näitan 1 üksusest 1-1.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
19.09.1919Place/time of deathCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.