Mirdza Bendrupe

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (68); Translator (1); Author of the comment (1); Person of reception (44)

Ilustrācijas: Person in photo(4)

NimiMirdza Bendrupe
Papildu vārdiLija Mirdza Bendrupe, Lija Mirdza Skuča
KopsavilkumsMirdza Bendrupe (1910–1995), dzejniece un rakstniece. Pirmajos dzejoļu krājumos "Dzīvība" (1937) un "Pie jūras" (1939) – filozofiski dzīves jēgas meklējumi. Stāstos un novelēs "Majestāte un pērtiķis" (1938) un "Dieva viesuļi" (1942) turpinājusi modernās psiholoģiskās noveles tradīcijas, akcentējot līdzjūtību pret visu dzīvo.
Personiska informācijaDzimusi zemnieka Paula Ludvika Bendrupa un skolotājas un literātes Emīlijas Kristīnes Bendrupes (dzimusi Baltgalve) ģimenē.
Tēvs Pauls Ludviks Bendrups par piedalīšanos 1905. gada revolūcijā vairākus gadus sēdējis Jelgavas cietumā.
Māte – mājskolotāja, kas jaunībā arī atdzejojusi.
1914: ģimene bēgļu gaitās dodas uz Maskavu.
1917: pēc tēva slimības un nāves māte ar abām meitām atgriežas Latvijā.
1924: beigusi pamatskolu Jelgavā.
1925–28: mācījusies Rīgas 1. ģimnāzijā, taču grūtu materiālo apstākļu dēļ viņai no pēdējās klases jāizstājas un jāpelna iztika ar dažādiem darbiem.
Strādājusi par mašīnrakstītāju un tulkotāju Latvijas Nacionālajā Operā.
1936. gada 22. novembris: laulības ar mākslinieku Jāni Skuču (1908–1998) (laulība šķirta 1939. gada 10. augustā).
1947–48: strādājusi Rīgas kinostudijā par vecāko redaktori.
Tulkojusi Rīgas kinostudijai filmu tekstus dublāžai, kādu laiku darbojusies Dubultos milicijas bērnu istabā. Visvairāk nodarbojusies ar tulkošanu.
1956: tikusi uzņemta Rakstnieku Savienībā.
1957: pirmo reizi nokļuvusi Krimā.
No 1960. gadu vidus līdz 1978: dzīvojusi galvenokārt Plaņerskā (Koktebelē), Krimā.
Profesionālā darbība1926: pirmā publikācija – dzejolis "Bij pusnakts..." laikrakstā "Jaunākās Ziņas" (14. septembrī).
1940: žurnālā "Daugava" sāk, bet nepabeidz publicēt (ar 7. numuru žurnāls pārstāj iznākt) Bendrupes romānu "Trešā paaudze". Manuskripts vēlāk gājis bojā.
Pēc kara Bendrupe strādāja kinostudijā, tulkoja no krievu valodas dzejoļus, dziesmu tekstus, stāstus, bērnu grāmatas.
Nozīmīgi ir Aleksandra Puškina un Mihaila Ļermontova darbu atdzejojumi.
Kopš 1965: atsākta dzejoļu publicēšana periodikā.

Dzeja

"Dzīvība" (1937)
"Pie jūras" (1939)

"Nerimas balss" (1967)
"Vētras acs" (1969)
"Ceļa gaita" (1970)
"Pilna krūze mēnesnīcas" (1974)
"Buramie vārdi" (1979)
"Viss ir tagad. Tepat" (1980)
"Lukturu aizdedzinātājs" (1986)
"Sirds apziņa" (1991)

Proza

"Majestāte un pērtiķis" (1938)
"Dieva viesuļi" (1942)
"Trešā paaudze" ("Daugava", 1940, 1-7) (nepabeigts romāns)
"Skudru Meistars un viņa ļaudis" (daļēji periodikā 1942-43) (līdzību cikls)

"Upe izkāpj no krastiem" (1957)
"Visskaistākais dārzs" (1960)
"Pie durvīm klauvē" (1961)
"Vilkumigas iekarotājs" (1963)
"Degošie raksti" (1963)


Ārzemju autoru darbu atdzejojumi un tulkojumi

1948: Barto, Agnija. "Meitene raudule" (dzeja bērniem) (LVI).
1948: Barto, Agnija. "Pirmās klases skolniece" (LVI).
1948: Zolotovs, Vasīlijs. "Meža draugi" (LVI).
1950: Barto, Agnija. "Es dzīvoju Maskavā" (dzeja bērniem) (LVI).
1951: Ševčenko, Tarass. "Izlase" (atdzejojuši: M. Ķempe, V. Dāvids, P. Bārda, M. Bendrupe, J. Plaudis) (LVI).
1952: Sčipačovs, Stepans "Pavļiks Morozovs" (LVI).
1962: Tjutčevs, Fjodors. "Dzeja" (Kopā ar Vladimiru Kaijaku) (Liesma).
1962: Ļermantovs, Mihails. "Mciri; Bēglis" ("Mciri" atdzejojusi M. Bendrupe; "Bēglis" atdzejojis R. Egle) (LVI).
1966: Tendrjakovs, Vladimirs "Stāsti" (Liesma).
1972: Fets, Afanasijs. "Izlase" (Liesma).
1974: Puškins Aleksandrs. "Jevgeņijs Oņegins" (Liesma).
1981: Tjutčevs, Fjodors. "Lirika" (no krievu valodas atdzejojuši: Mirdza Bendrupe, Māris Čaklais, Olafs Gūtmanis, Vladimirs Kaijaks, Monta Kroma un Māra Misiņa) (Liesma).
1985: Baratašvili, Nikolozs. "Spārnotais zirgs" (no gruzīnu valodas parindeņiem atdzejojusi un pēcvārdu sarakstījusi Mirdza Bendrupe) (Liesma).
1996: "Bhagavadgītā" (Izmantojot autoritatīvus avotus vairākās valodās, tulkojusi Mirdza Bendrupe; Viktora Ivbuļa priekšvārds, zinātniskā konsultācija un glosārijs) (Jāņa sēta).
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Dzīvība" (Zemnieka Domas, 1937)

Mirdzas Bendrupes dzejoļu grāmatas lielāko daļu aizņem balādes, un jau šis apstāklis raksturo visu viņas dzeju. Ļoti oriģinālie sižeti, krāsainā, gleznām pārbagātā valoda ir apliecinājums, ka Bendrupe spēj dot mākslinieciski augsti vērtējamu dzeju. Viņa nevēlas iet iemītus, viegli staigājamus ceļus, bet ar visu sava temperamenta sparu laužas neizbrienamos biezokņos, būdama allaž ziņkārīga vērotāja un baudītāja, nevaldāmu dziņu un ugunīga prieka saucēja.

P. Ats. Straume Nr. 30, 1.02.1937

Par stāstu krājumu "Majestāte un pērtiķis" (Valters un Rapa, 1938)

Mirdzas Bendrupes stāsti un noveles pieder nelielai, bet spožai un īpatnējai latviešu jauno stāstnieku plejādei, kuras prozas mākslu raksturo krāšņa, rūpīgi izkopta valoda, smalka psiholoģiska metode un augsta estētiska kultūra. (..) Tā ir pasaule, kurā valda Erots, kas iedvesis Mirdzā Bendrupē tādu ekstatisku dzīvības izjūtu, tādu varenu skurbumu, kāds nav nevienā citā latviešu rakstniecē. Visos viņas stāstos un novelēs izpaužas kāda asa un neremdināma jūteklība un garīgā mīla uz cilvēkiem, dzīvniekiem, stādiem, formām, krāsām un smaržām, uz visām šīs pasaules redzamām un neredzamām lietām. (..) Bendrupes stiprā puse nav viņas stāstu un noveļu fabula un kompozīcija, bet viņas skaistais, plastiskais un smalki izstrādātais stils, spilgtie, interesantie raksturu zīmējumi un psiholoģiskie sarežģījumi.

Ķempe, Mirdza. Brīvā Zeme, Nr. 96, 30.04.1938.

Par dzejoļu krājumu "Pie jūras" (Valters un Rapa, 1939)

Krājums nav liels, bet ļoti noskaņots saturā, un atsevišķie dzejoļi saistās viens ar otru kā poēmas daļas. Lasot uzteicamo apdāvinātās dzejnieces grāmatu, jāatzīst, ka latviešu jaunākajā lirikā sievietes dažkārt apliecinājušas lielāku talantu nekā vīrieši. Pie tam raksturīgi, ka šis talants ir vairāk intelektuālas un episkas, nekā liriskas dabas. "Pie jūras" uzskatāma par vienu no gatavākajām dzejoļu grāmatām, kas iznākušas 1939. gadā. Tā rāda dzejnieces lielo talantu un – galvenais – augšanu.

Dziesma, Fricis. Sējējs, Nr. 2, 1.02.1940

Par stāstu un noveļu krājumu "Dieva viesuļi" (K. Rasiņa apgāds, 1942)

Līdzīgi tam, kā Bendrupe no vienas puses pieķērusies zemei un cilvēkiem, no otras – skatās tiem pāri un aiziet reliģiskos meklējumos, viņas darbos gleznainība un fantāzija cīnās ar reliģisko un filozofisko domu, jeb pareizāk – tās tur viena otru līdzsvarā. Bez šīs domas viņas darbi zaudētu daudz no sava dziļuma, bet kailā doma varētu pārvērst mākslinieci sludinātājā. Bendrupei svešs ir sauss, lietišķs stāstījums. Viņas stilam, kā jau minēts, raksturīga gleznainība un tēlainība. Visas lietas viņa skata pirmreizējā gaismā, un visniecīgākajām no tām viņa piešķir nozīmību ar oriģināla salīdzinājuma, epiteta vai metaforas palīdzību. Sevišķi šī gleznainība izpaužas dabas tēlojumos, kur, apvienodamās ar spilgti izteikto ritmu, tā ienes darbā spēcīgu lirismu.

Sproģere, Otīlija. Latvju Mēnešraksts, Nr. 2, 1.01.1943
SaiknesVladimirs Kaijaks - Bijušais vīrs
Lija Bendrupe - Mother
Jānis Skučs - Bijušais vīrs
Nodarbesluuletaja
tõlkija
author
Birth time/place23.10.1910
Čūkšļi
Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads
Residence1914 – 1918
Maskava
Moscow, Russia

1965 – 1976 (Kuupäev on ligikaudne)
Krima
Crimea, Ukraine

Plaņerska, Krima


1978
Rīga
Rīga
Education1924
Jelgava
Jelgava

Mācījusies pamatskolā Jelgavā.


1925 – 1928
Riga State Gymnasium No.1
Rīga
Rīga
Working place1937 – 1939
Latvian Nationa Opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050

Tulkotāja.


1947
Riga Motion Pictures Studio

Vecākā redaktore. Vēlāk tulko filmu tekstus dublāžai.

Participation in organisations1956
Latvian Soviet Writers’ Union
Emigrated1914 – 1917
Maskava
Moscow, Russia

Ģimene bēgļu gaitās dodas uz Maskavu. Pēc tēva nāves atgriežas Latvijā.

Place/time of death30.07.1995
Rīga
Rīga
Buried14.09.1995
Apšuciems
Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads

Pelni izkaisīti Baltijas jūrā pie Apšuciema.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Pie jūras
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Pie jūras".
Literatūra
1940

Dzejas dienu balva
Viss ir tagad. Tepat
Balva piešķirta par krājumu "Viss ir tagad. Tepat".
Dzeja
1981

Dzejas dienu balva
Balva piešķirta par Mihaila Ļermontova poēmu jauniem atdzejojumiem Kopotos rakstos.
Atdzeja
1985

Kartes leģenda















Näitan 10 üksusest 1-10.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Čūkšļi
(Līvbērzes pagasts, Jelgavas novads)
23.10.1910Birth time/placeBuilding, house
2Krima
(Crimea, Ukraine)
1965 - 1976ResidenceRegion, area
3Rīga
(Rīga)
1978ResidenceCity
4Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1918ResidenceCity
5Rīga
(Rīga)
30.07.1995Place/time of deathCity
6Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917EmigratedCity
7Apšuciems
(Apšuciems, Engures pagasts, Engures novads)
14.09.1995BuriedVillage
8Jelgava
(Jelgava)
1924EducationCity
9Rīga
(Rīga)
1925 - 1928EducationCity
10Aspazijas bulvāris 3, Rīga
(Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050)
1937 - 1939Working placeBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.