Marija Šūmane

lv
Ziņot redaktoram

@@@@: Translator (6); Person of reception (1)

Ilustrācijas: Person in photo(1)

NimiMarija Šūmane
Dzimtais vārdsKalniņa
KopsavilkumsMarija Šūmane (1899–1992) – tulkotāja, žurnāliste, redaktore. Tulkojusi no krievu, ukraiņu un turku valodas. Nozīmīgi ir viņas tulkotie krievu literatūras klasikas darbi. Tulkojusi krievu valodā Andreja Upīša "Robežnieku" ciklu. Periodikā publicistiski vērtējusi tulkojumu kvalitāti, asi vērsusies pret latviešu valodas izkropļojumiem.
Personiska informācija1922–1926: veikusi Komunistiskās partijas Rīgas komitejas propagandistes pienākumus.
1926–1928: par komunistisko darbību apcietināta. Pēc atbrīvošanas 1928. gadā pārcēlusies uz dzīvi PSRS.
1937: pēc izslēgšanas no Komunistiskās partijas, vairīdamās no represijām, slepeni pārcēlās uz dzīvi Alma-Atā.

Pašmācības ceļā apguvusi persiešu un tai radniecīgas valodas.
Profesionālā darbība

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No krievu valodas
1949: Ivans Rjabokļačs "Zelta tūkstošnieks".
1950: Arkadijs Pervencevs "Kočubejs".
1952: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Pošehonas senatne".
1955: Nikolajs Gogolis "Mirušās dvēseles" (kopā ar Arvedu Mihelsonu).
1956: Vera Panova "Gada laiki".
1959: Josifs Ļikstanovs "Necildinātā slava".
1961: Mihails Žestevs "Zelta gredzens".
1963: Muhtars Auezovs "Abaja ceļš" (1–4).
1969: Aleksandrs Puškins "Pētera Lielā moris".
1970: Abdulla Kadiri "Altāra skorpions" (vārsmas no uzbeku valodas atdzejojis Uldis Bērziņš).
1971: Aleksejs Tolstojs "Kņazs Serebrenijs".
1973: Nikolajs Karamzins "Nabaga Līza".
1975: Ivans Turgeņevs "Dūmi".
1975: Ivans Turgeņevs "Jaunie arumi".
1976: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Šolaiku idille".
1977: Alims Gafurovs "Lauva un ciprese".
1978: Nikolajs Gogolis "Pēterburgas stāsti" (kopā ar Annu Ozolu-Saksi).
1978: Deniss Fonvizins " Komēdijas: Brigadieris; Pusaudzis".
1980: Fjodors Rešetņikovs "Liepēnu ļaudis".
1981: Aleksandrs Puškins "Romāni un stāsti" (kopā ar Kārli Egli u. c.).
1988: Aleksandrs Kuprins "Stāsti".
2014: Aleksandrs Puškins "Pīķa dāma un citi stāsti".

No turku valodas
1965: "Aklā laime: divdesmitā gadsimta turku noveles" (arī pēcvārda autore).
1965: Rešāds Nuri Gintekins "Mazputniņš Čalīkušū".
1970: Fahri Erdinčs "Mūsainā Hadžere".
1974: Suata Derviša "Fosforspožā Dževrije".
1982: Suata Derviša "Mīlestības romāni".

No ukraiņu valodas
1966: Panass Mirnijs "Staigule".
1967: Mihailo Stelmahs "Lido zosis, lido gulbji...".
1969: Mihailo Stelmahs "Dāsnais vakars".
1972: Jurijs Janovskis "Jātnieki".
1980: Vasils Stefaniks "Sena melodija".
1983: Jurijs Mušketiks "Pozīcija".
1986: Mikola Oļijniks "Žiļuki".
2014: Tarass Ševčenko "Izlase" (kopā ar Valts Dāvidu, Mirdzu Ķempi, Paulīnu Bārdu, Jāni Plaudi, Mirdzu Bendrupi).

No latviešu valodas
1951: Andrejs Upīts "Новые истоки" (kopā ar Arnoldu Dukuru).
1952: Andrejs Upīts "В шелковой паутине" (kopā ar Arnoldu Dukuru).
1952: Andrejs Upīts "Северный ветер" (kopā ar Arnoldu Dukuru un Vladimiru Ņevski).
1954: Andrejs Upīts "Писатель о себе" (kopā ar Ludmilu Beiļinu).

Citi darbi

1982: Sastādījusi "Norādījumi par citvalodu īpašvārdu pareizrakstību un pareizrunu latviešu literārajā valodā" 15. laidienu "Arābu valodas īpašvārdi" (kopā ar Jāni Sīkstuli).
Citātu galerija"Viņa daudz palīdzējusi citiem tulkotājiem, konsultēdama Austrumu valodu vārdu pareizrakstību latviski un apkarodama šo vārdu latvisko veidojumu ar krievu valodas starpniecību. Viņa labi pārzināja ari ukraiņu valodu un literatūru. Marija Šūmane savu redaktores un tulkotājas darbu strādāja ar aizrautību un degsmi, cenzdamās visur iedziļināties, visu izprast līdz galam. Jau mūža otrā pusē viņa apguva iemīļotās Austrumu tautu valodas un kļuva par vienu no labākajām turku un arābu valodu zinātājām Latvijā. Skaudrā rakstura dēļ Marija Šūmane bija iemantojusi arī nedraugus, tomēr palīdzēt ar padomu viņa nevienam nekad nav atteikusies, jo savas sirds dziļumos bija labestīga un dāsna."

Rauhvargers, Eižens. Marija Šūmane. Literatūra un Māksla, Nr. 34, 1992, 11. sept.
Nodarbestõlkija
ajakirjanik
editor
Birth time/place24.12.1899
Nītaure
Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads
Residence1928 – 1937
Maskava
Moscow, Russia

1937 – 1944
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
EducationNītaures pagastskola
Nītaure
Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads

nezināms – 1914
Serkova ģimnāzija
Rīga
Rīga

1914 – 1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
Mācījusies latviešu bēgļu ģimnāzijā Petrogradā.

1930 – 1933
Rietumtautu komunistiskā universitāte
Maskava
Moscow, Russia

1930 – 1933
Vissavienības Komunistiskais žurnālistikas institūts
Maskava
Moscow, Russia
Working place1917 – 1918
Tbilisi
Tbilisi, Georgia
Strādājusi dažādus darbus.

1919 – 1920
Rostova pie Donas
Rostov-on-Don, Rostov Oblast, Russia
Strādājusi dažādus darbus.

1921 – 1922
Vladikaukāza
Vladikavkaz, North Ossetia–Alania, Russia
Strādājusi dažādus darbus.

1922 – 1926
Grāmatrūpnieku arodbiedrība
Rīga
Rīga

1929 – 1930
Maskava
Moscow, Russia
Strādājusi par atbildīgo sekretāri.

1938 – 1941
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
Strādājusi Kazahijas Valsts bibliotēkā par bibliogrāfi.

1941 – 1944
Almati
Almaty, Almaty Province, Kazakhstan
Strādājusi Kazahijas Apvienotajā izdevniecībā par redaktori.

1944 – 1945
Laikraksts "Zemgales Komunists"
Jelgava
Jelgava
Sekretāre

1945 – 1946
Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011
Sekretāre

1946 – 1957
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Redaktore Daiļliteratūras redakcijā
Participation in organisationsnezināms – 1937
Vissavienības komunistiskā (boļševiku) partija (1925–1952)
Biedre. 1937. gadā izslēgta no partijas.

1955 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 1992
Latvian Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre
Detention1926 – 1928
Rīga
Rīga
Par komunistisko darbību apcietināta.
Place/time of death04.09.1992
Rīga
Rīga

Kartes leģenda















Näitan 22 üksusest 1-22.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Nītaure
(Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads)
24.12.1899Birth time/placeVillage
2Almati
(Almaty, Almaty Province, Kazakhstan)
1937 - 1944ResidenceCity
3Maskava
(Moscow, Russia)
1928 - 1937ResidenceCity
4Rīga
(Rīga)
04.09.1992Place/time of deathCity
5Nītaure
(Nītaure, Nītaures pagasts, Amatas novads)
(Nav norādīts)EducationVillage
6Rīga
(Rīga)
1914EducationCity
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1917EducationCity
8Maskava
(Moscow, Russia)
1930 - 1933EducationCity
9Maskava
(Moscow, Russia)
1930 - 1933EducationCity
10Tbilisi
(Tbilisi, Georgia)
1917 - 1918Working placeCity
11Rostova pie Donas
(Rostov-on-Don, Rostov Oblast, Russia)
1919 - 1920Working placeCity
12Vladikaukāza
(Vladikavkaz, North Ossetia–Alania, Russia)
1921 - 1922Working placeCity
13Rīga
(Rīga)
1922 - 1926Working placeCity
14Maskava
(Moscow, Russia)
1929 - 1930Working placeCity
15Almati
(Almaty, Almaty Province, Kazakhstan)
1938 - 1941Working placeCity
16Almati
(Almaty, Almaty Province, Kazakhstan)
1941 - 1944Working placeCity
17Jelgava
(Jelgava)
1944 - 1945Working placeCity
18Blaumaņa iela 38/40, Rīga
(Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)
1945 - 1946Working placeBuilding, house
19Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1946 - 1957Working placeBuilding, house
20Rīga
(Rīga)
1926 - 1928DetentionCity
21Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1955 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
22Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 1992Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.