@@@@: Author (23); Translator (1); Atdzejotājs (4); Person of reception (46)
Ilustrācijas: Person in photo(1)
| Nimi | Juris Alunāns |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Gustavs Georgs Frīdrihs |
| Personiska informācija | ALUNĀNS Juris (īst. v. Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns; 1832.13.V Jaunkalsnavas muižā - 1864.18.IV Jostenes, vēlākā Sesavas pag. Kauļos, apbed. Lielvircavas kapos) - dzejnieks, publicists. Heinriha Alunāna brālis. Dz. muižas nomnieka ģim. 1839 Alunāni pārcēlās uz Jelgavas apkaimi, no 1850 bija saimnieki Jostenes pag. Kauļos. A. māc. Jelgavas apr. sk. (1846-48) un ģimn. (1848-54). Apguvis vācu, kr., grieķu, lat., liet., fr., senebreju val. un nopietni pētījis latv. valodu. A. lasīja orģinālā pasaules lit. klasiķus, pētīja latv. val. izteiksmes iespējas un, jau mācoties ģimn., pārtulkoja latv. val. daudzu ievērojamu dzejnieku darbus. 1855 A. devās uz Tērbatas univ. studēt medicīnu, bet, neizturējis pārbaudījumus, 1856 iestājās Vēst. un filol. fak., pēc pusgada pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimn.) fak., tomēr joprojām klausījās arī val. un lit. kursus. Tērbatā 1856 iznāca A. "Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas", kas ir pirmais mākslinieciski nozīmīgais pas. dzejas klasikas kopojums latv. valodā. Atdzejojumi rakstīti gk. jau ģimn. laikā, to vairumam pievienots oriģinālteksts. Tulkojumiem A. izvēlējies mākslinieciski augstvērtīgus dzejoļus, kas pauž cieņu pret brīvu, spēcīgu cilvēku: Horācija, J. V. Gētes, F. Šillera, A. Puškina, M. Ļermontova, H. Heines, G. Hervēga, F. Rikerta u.c. aut. darbus. Kopā ar K. Valdemāru, K. Baronu u.c. A. darbojies Tērbatas latv. studentu pulciņā. Savus uzskatus un centienus pulciņa dalībn. pauda laikr. "Mājas Viesis". A. bijis viens no rosīgākajiem laikr. līdzstr. (1856-60) jaunlatv. cīņā pret feodālo ideoloģiju, par latv. tautas pašapziņas celšanu. Tērbatā A. izdevis populārzin. rakstu krāj. "Sēta, daba, pasaule" (1-3, 1859-60), pats būdams arī tā galv. autors. Pēc Tērbatas univ. beigšanas (1861) A. stud. Mežu inst. Pēterburgā (1861-62). Kopā ar K. Valdemāru 1862 A. dib. pirmo progr. latv. laikrakstu "Pēterburgas Avīzes" un bijis laikr. pirmais atbildīgais redaktors. Nozīmīgi bija šajā laikr. ievietotie A. raksti par tautsaimn., kuros viņš, balstoties gk. uz angļu ekanomista Ā.Smita uzskatiem, pretstatā feod. sistēmai popularizējis kapit. ražošanu. Tās ir pirmās apceres par polit. ekonomijas jaut. latv. valodā. Rakstos par latv. literatūru A. asi nostājies pret mācītāju līdzšinējo hegemoniju tajā, polemizējis ar vācu "kultūrtrēģerisma" aizstāvjiem. Laikr. satīriskajā piel. "Dzirkstele", vēlāk "Zobugals" vērsies pret baltvācu muižn. un mācītājiem un t.s. kaunīgajiem latviešiem, kas noliedza savu tautību. A. rakstos redzams spilgts satīriķa talants, viņa publikcijas pieder pie pašiem principiālākajiem rakstiem laikr. "Pēterburgas Avīzes". Asākie A. raksti ir vācu val. rakstītās polemikas "Zur lettischen Literatur der Gegenwart" ("Par tagadnes latviešu literatūru", sar. 1861) un "Audiatur et pars altera" ("Uzklausiet arī otru pusi", sar. 1862), taču A. dzīves laikā tie netika public. (latv. val. pirmais no minētajiem rakstiem public. laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" 1910; abi A. "Izlasē", 1956). No 1863. g. pavasara A. dzīv. Kauļos, kur pabeidzis grāmatas par tautsaimn. ("Tautas saimniecība", 1867, "Mazais bodnieks jeb izstāstīšana par dažādiem stādiem, kas andelē atronas", 1873). No 1864 I A. atradies pastāvīgā policijas uzraudzībā. Vairākumu A. dzejoļu un tulk. izd. brālis Heinrihs Alunāns tikai pēc autora nāves krāj. "Dziesmiņas" (1-2, 1867-1869). Šajos nelielajos krāj. A. atklājas kā tautas pašapziņas modinātājs, dzēlīgs satīriķis, veikls epigrammu meistars. A. pirmais ir radījis sabiedriski un mākslin. vērtīgu latv. mākslas dzeju, darinājis daudz jaunvārdu. Raksti 2 sēj. (1914), Kopoti raksti 3. sēj. (1929-33), "Izlase" (1956). L. Alunāns Ā. Ievērojamie latvieši. Jelgava, 1887. I. burtn.: t.p. Jura Alunāna dzīve. Jelgava, 1910; Līgotņu Jēkabs. Juris Alunāns. R., 1924; Goba A. Jura Alunāna dzīve // Alunāns J. Kop. r. R., 1929. 1. sēj.; Jansons J.A. // Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki. R., 1939; Austrums V. [Ievads] // Alunāns J. Izlase. R., 1956; Libermanis G. Jaunlatvieši. R., 1957; Labrence V. Varēšanas pieteikums // Alunāns J. Dziesmiņas. R., 1981. V. Labrence |
| Saiknes | Ādolfs Alunāns (1848–1912) - Nephew Heinrihs Alunāns (1835–1904) - Brother Pēteris Johans Alunāns (1821–1903) - Brother Nikolajs Alunāns (1859–1919) - Nephew Elizabete Alunāne (1855–1944) - Svaine |
| Nodarbes | luuletaja publitsist |
| Birth time/place | 13.05.1832 |
| Education | nezināms – 1861 studējis beidza Tērbatas universitātes Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti 1846 – 1848 mācījies mācījies Jelgavas apriņķa skolā 1848 – 1854 mācījies mācījies Jelgavas ģimnāzijā 1855 studējis 1856 iestājās Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. devās uz Tērbatas universitāti studēt medicīnu, bet neizturēja pārbaudījumus 1856 – 1861 studējis Pēc pusgada pārgāja uz Kamerāliju (Tautsaimniecības) fakultāti, tomēr joprojām klausījās arī valodas un literatūras kursus. iestājās Tērbatas universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē 1861 – 1862 studējis studē Mežu institūtā Pēterburgā |
| Place/time of death | 18.04.1864 |
| Buried |
