@@@@: Author (2); Translator (1); Editor (1)
Ilustrācijas: Person in photo(1)
| Nimi | Jēkabs Graubiņš |
|---|---|
| Papildu vārdi | Arnolds |
| Kopsavilkums | Jēkabs Graubiņš (1886–1961) – komponists, mūzikas kritiķis, folklorists, pedagogs. Strādājis Trikātas, Lubānas un Rīgas skolās par skolotāju, Latvijas konservatorijā par pedagogu un profesoru. Radījis 160 tautasdziesmu apdares, 210 oriģinālkompozīcijas, 90 solodziesmas, 5 etnogrāfiskus uzvedumus, 6 kantātes, 7 kamermūzikas darbus, sarakstījis vairākas mācību grāmatas. Kopš 1921. gada bijis viens no aktīvākajiem, arī prasīgākajiem mūzikas kritiķiem, arī šķirkļu autors par mūziku "Latviešu Konversācijas vārdnīcā" (1926–1940). Nozīmīgs arī Jēkaba Graubiņa veikums folkloras pētniecībā, īpaši tautasdziesmu metrikas jautājumos. Viņa devums 1935. gadā atzīmēts ar Krišjāņa Barona prēmiju. |
| Personiska informācija | Dzimis zemnieka Jāņa un Līzes Graubiņu 11 bērnu ģimenē. Audzis pazīstamu tautasdziesmu teicēju un tautas
muzikantu dzimtā Iecavas pagastā. Bijis precējies ar skolotāju Olgu Ērgli (1916), Annu Veroniku Dēliņu (1929) un Ēriku Bērziņu (1941). 1887–1899: Graubiņu ģimene dzīvo Grienvaldes (Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību. 1899–1902: Graubiņu ģimene dzīvo Rīgā. Jēkabs Graubiņš pirmās skolas gaitas sāk Zīvertes privātajā zēnu elementārskolā, tad mācās Klīversalas pamatskolā, pēc tam Rīgas pilsētas Katrīnas otrajā skolā. 1902: Jēkabs Graubiņš iestājas Valmieras skolotāju seminārā, kur viņam rodas izdevība vingrināties ērģeļu un vijoles spēlē, diriģēt skolēnu orķestri. 1905: pēc Valmieras skolotāju semināra beigšanas Jēkabs Graubiņš uzsāk skolotāja gaitas Trikātas draudzes skolā, kur vada Trikātas jaukto kori. 1909–1912: Jēkabs Graubiņš mācās Pēterpils skolotāju institūtā. Šai laikā iesākas draudzība ar komponistiem Jāni Zālīti un Jāni Mediņu. Mācījies arī privāti pie komponista Jāņa Zālīša. Emīļa Melngaiļa panākumu rosināts, sācis pierakstīt savu radinieču teiktās tautasdziesmas, ko vēlāk ietvēris etnomuzikoloģiskā pētījumā "Grievaltas dziesmu lizda". 1912–1919: strādājis par skolotāju Lubānas augstākajā tautskolā, kur izveidojis teicamu jaukto kori. Šai laikā tapuši arī pirmie mēģinājumi kompozīcijā. Pētera Stučkas valdīšanas sākumā Vecgulbenes revolucionārais tribunāls piespriedis autoritatīvajam skolotājam nāves sodu, ko tik tikko izdevies novērst vietējās sabiedrības protestiem. 1919–1924: Jēkabs Graubiņš pārnāk uz Rīgu, kur strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā un no 1921. gada ir "Izglītības Ministrijas Mēnešraksta" redaktora palīgs. Uzsāk studijas Latvijas Konservatorijas Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasē. Studijas absolvējis ar brīvmākslinieka diplomu. Viņš rūpējies par jaunās paaudzes audzināšanu: lasījis lekcijas skolotājiem, bijis Rīgas Valsts paraugpamatskolas dziedāšanas skolotājs, publicējis apcerējumus par dziedāšanas metodiku, izstrādājis mācību līdzekļus (Mūzikas elementārteorija, Pirmās notis, Solfeggio I, II ). 1924–1925: vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori. 1927–1936: mūzikas teorijas skolotājs Rīgas Tautas konservatorijā. 1926–1940: Latviešu Konversācijas vārdnīcas mūzikas šķirkļu autors. 1935–1941: Latvijas Kultūras fonda Centrālās nošu bibliotēkas vadītājs. 1938–1950: pēc Jēkaba Graubiņa iniciatīvas nodibināta Latviešu tautas mūzikas katedra Latvijas Konservatorijā (vēlāk – Latvijas Valsts konservatorija), kur viņš strādājis par folkloras un polifonijas pasniedzēju (no 1947. gada profesors). 1950–1955: ticis atlaists no darba Latvijas Valsts konservatorijā un izslēgts no LPSR Komponistu savienības, kam sekojis ieslodzījums Soļikamskas un Gavrila Poļanas koncentrācijas nometnēs. Pēc atbrīvošanas, grūtā cīņā ar iemantotajām slimībām Jēkabs Graubiņš atkal nodevies jaunradei, īsajā t. s. atkušņa periodā radot lielu sabiedrības atsaucību guvušos etnogrāfiskos uzvedumus un vokālo dramatisko poēmu "Atraitnes dēls". Viņa daiļrades mantojums glabājas galvenokārt rokrakstos. |
| Profesionālā darbība | SkaņdarbiSimfoniskā mūzikaRomantiska dziesma mežragam un orķestrim (1934) Vītola kokle svīta simfoniskam orķestrim (1934) Terases, simfonisks rondo (1935) Gatavs biju karavīrs , partičella (1950) Pūt, vējiņi! , pasaka stīgu orķestrim ar mežraga solo (1956) Staburadzītes stāsts , simfoniska teika (1956) Vokālinstrumentālā mūzika Ciprese sērule , leģenda (kantāte) soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (1932, Vilis Plūdons) Līksmības dziesma , kantāte basam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, Jānis Medenis) Viena roze, viena meita, rapsodija tenoram, soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1937, dainas) Grāmatu putenis , kantāte soprānam, jauktajam korim un simfoniskam orķestrim (1938, Edvarts Virza) Mūzika skatuvei Saulgrieži, etnogrāfisks uzvedums (1956) Sērdieņi, etnogrāfisks uzvedums (1957) Atraitnes dēls , vokāli dramatiskā poēma korim un solobalsīm (1957) Dziedot dzimu, dziedot augu , etnogrāfisks uzvedums (1958) Instrumentālā kamermūzika Variācijas par tautasdziemu Tumša nakte, zaļa zāle divām vijolēm un altam (1930) Sudraba vakars, klavieru kvintets (1946) Klavieru kvintets nr. 2 (1954) Klavierēm Sonāte (1923) Spēlmanītis, tautasdziesma jauniem pianistiem, 3 burtnīcas (1927–1930) Graznas dziesmas , variācija par tautasdziesmām (1938–1952) Vāverīte, svīta bērniem (1949) Vēstules labākajam draugam (1951–1954) Vasaras ūdeņi , svīta (1958) Balsij un klavierēm Ap 16 tautasdziesmu apdares, ap 50 oriģināldziesmas, t. sk. cikli Mīlestība balsij un klavu kvintetam (1943–1958, Elīna Zālīte); Zilzaļie lauki (1942, Jānis Akuraters); Aglajas dziesmas (1953–1954, Z. Madžiņa) Koriem a cappella Ap 100 latviešu tautasdziesmu jauktajam korim, t. sk. Tek saulīte tecēdama (1926); Grieziet ceļu (1925); Kas tur kliedza (1936); vīru koriem ap 25, bērnu un /vai sieviešu koriem ap 150 Oriģināldziesmas Ap 90 jauktajiem koriem, t. sk. Mežā nakts ir ienākusi (1932, Jānis Jaunsudrabiņš); Nāves ējas (1935, Kārlis Skalbe); vīru koriem: ap 50, t. sk. Saules lēkts (1930, Jānis Jaunsudrabiņš); Lāčplēšu dziesma (1934, Vilis Plūdons), Bite (1934, Edvards Vulfs); Ballīte (1936, Anšlavs Eglītis); ap 90 sieviešu vai bērnu koriem Citi darbiMūzikas kritikaVairāk kā 2000 kritikas un apcerējumi no 1920. līdz 1945. gadam laikrakstos Brīvā Zeme, Latvis, Jaunākās Ziņas, Tēvija, žurnālā Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Latvju Mūzika, Mūzikas Nedēļa, Mūzika, Daugava, Mūzikas Apskats, Burtnieks, Laikmets , Latvju Mēnešraksts u. c. Kultūrvēsturiski apcerējumi Mana laika sejas (1927–1950) Atmiņas par Jāni Zālīti (1947) Folkloras pētniecība Latviešu tautasdziesmu mūzika (1935) Talsu novada tautas melodijas (1935) Intervālu virzieni tautas melodijās (1942) Dainu metrikas jautājumi (1942–1943) Paralēles starp latviešu un krievu tdz. (1946) Grievaltas dziesmu lizda (1948–1957). Pedagoģiskie darbi Mūzikas elementārteorija (1921) Pirmās notis (1931) Solfeggio ( I, kopā ar J. Cīruli, 1932; II, 1933); Krājumu sastādīšana, rediģējumi Jāzeps Vītols. Kopotas dziesmas (1933) Jurjānu Andrejs. Kopotas dziesmas (1939) Rakstu krājums Jāzeps Vītols (1944). DiskogrāfijaLP, Jēkabs Graubiņš. Latvijas Radio T. Kalniņa koris, diriģents E. Račevskis [13 latv. tdz. apdares], 33D-026521-2, Melodija, 1970, Rīgā;LP, J. Vītols, J. Graubiņš. Vīru koris „Dziedonis”, diriģents I. Kokars [8 tdz. apdares], 28281-2, Melodija, 1989, Rīgā; CD, J. Graubiņš. Atraitnes dēls [Mežā nakts ir ienākusi; Dziedātāja līgaviņa; Smagi liecu to lazdiņu; Neviens mīļi tā nebrauca. Radio koris, dir. E. Račevskis ]; CD, Latviešu kora mūzikas izlase. Latvijas Radio koris, [G. latv. tdz. apdares: Tek saulīte tecēdama, S. Kļavas vad.; Alutiņš, bāleliņš, K .Putniņa vad.], Remix Production, R. 1993; LP, V.Vismane, P.Sīpolnieks. Ērģeles, [G.: Fantāzija par latviešu tdz. tēmu - P.Sīpolnieks], 33SM-02058, Melodija, R. bg.; LP, [13] Latviešu tautasdziesmu apdares, [LRd T.Kalniņa koris, E.Račevska vad.], 33D-026521-2, Melodija, R. bg. CD, Dainu zemē. Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, diriģents I. Kokars [tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Alutiņš – bāleliņš; Silmala trīcēja dancojot], 521 AG9502 LR03, 1995, Rīgā; CD, Sieviešu koris „Dzintars”. Diriģente Ausma Derkēvica [tdz. apd.: Tek saulīte tecēdama; Silmala trīcēja dancojot], RS 004, Rīgas Skaņu ierakstu studija, 1995, Rīgā PagodinājumiViņa vārdā nosaukta Jēkaba Graubiņa Līvānu Mūzikas un mākslas skola, kas sadarbībā ar Līvānu novada domi rīko Jēkaba Graubiņa Jauno pianistu konkursus. |
| Citātu galerija | "Jaunrades intereses vispirms izpaudušās a capella kora mūzikā. Pirmie skolu koriem adresētie krājumi no bērnu koru trīsbalsības aizvada līdz pirmajiem klasiskiem Jēkaba Graubiņa jaunrades paraugiem (Laimiņai pavaicāju, Grieziet ceļu, Trīcēj’ kalni) četrbalsīgam jauktam korim. Koru mūzika arī turpmāk palikusi par galveno Graubiņa jaunrades gultni, visspilgtāko izpausmi rodot tautasdziesmu apdarē. Dibinoties Melngaiļa izkoptajos principos, Graubiņš atradis savu savdabīgu pieeju tautasdziesmām, kam raksturīga homofoni polifona, vietumis tīri kontrapunktiska rakstība un centieni atsevišķus pantus saliedēt plašākā caurviju formā. Tādējādi apdare tuvinās oriģināldziesmai, kur tautas meldijai nereti vairs tikai inspiratīva aizdzieta nozīme (V. Bērzkalns). Graubiņa mūzikai bijuši atsaucīgi labākie tā laika kori (Reitera koris, LU, LU P!K! vīru un sieviešu kori, Dziesmuvara, Daina, u. c.), kopš 7. Dziesmu svētkiem (1931) tā skanējusi arī svētku kopkorī. Paliekošas vērtības Graubiņš atstājis arī instrumentālajā mūzikā, īpaši tur, kur par rosinātāju bijusi tautasdziesma (Spēlmanītis, Graznas dziesmas, Sudraba vakars u. c.). Mazāk raksturīgi izrādījušies mēģinājumi pievērsties lielākām simfonisko un vokālo simfoniju formām. Kā izņēmums minami 30. gados bieži atskaņotais simfoniskais rondo Terases un Romantiska dziesma mežragam ar orķestri. Nozīmīgs arī Graubiņa veikums folkloras pētniecībā, īpaši tautasdziesmu metrikas jautājumos. Viņa devums 1935. gadā atzīmēts ar Krišjāņa Barona prēmiju. Pētniecību Graubiņš turpināja arī padomju okupācijas laikā, taču neviens no darbiem (Paralēles starp latviešu un krievu tautasdziesmām u. c.) savu publikāciju vēl joprojām nav pieredzējis." |
| Nodarbes | õpetaja folklorist professor helilooja educator music critic |
| Birth time/place | 16.04.1886 Līvāni Līvāni, Līvānu novads Dzimis Līvānu pagasta Preiļu muižā. |
| Residence | 1887–1899 Grienvalde Iecavas novads Graubiņu ģimene dzīvo Grievaltas(Grienvaldes, Grīnvaldes) pagastā, kur Jēkabs Graubiņš pavada bērnību. 1899–1902 Rīga Rīga |
| Education | 1896 (Kuupäev on ligikaudne) Zīvertes privātā zēnu elementārskola Rīga Rīga 1896 (Kuupäev on ligikaudne) Klīversalas pamatskola Rīga Rīga 1897–1902 Rīgas pilsētas Katrīnas otrā skola Rīga Rīga 1902–1905 Valmieras skolotāju seminārs Leona Paegles iela 40, Valmiera Leona Paegles iela 40, Valmiera Apguvis skolotāja profesiju 1909–1912 Pēterburgas skolotāju institūts Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1919–1924 Latvijas Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Absolvējis Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi ar brīvmākslinieka diplomu. |
| Working place | University of Latvia Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Lektors skolotājiem dziedāšanas metodikā 1905–1909 Trikātas draudzes skola Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads Skolotājs. Izveidojis jaukto kori. 1912–1919 Lubānas augstākā tautskola Lubāna Lubāna, Lubānas novads Skolotājs 1919 Latvijas Republikas Izglītības ministrija Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010 Strādā par darbvedi Izglītības ministrijas pamatskolu nodaļā. 1921 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts Rīga Rīga Redaktora palīgs 1921–1922 Laikraksts "Brīvā Zeme" Rīga Rīga Mūzikas recenzents 1921–1923 Rīgas Valsts paraugpamatskola Rīga Rīga Dziedāšanas skolotājs 1922–1926 Laikraksts "Latvis" Rīga Rīga Mūzikas recenzents 1924–1925 Rīga Rīga Vadījis Rīgas vidusskolu jaunatnes kori. 1926–1927 Laikraksts "Jaunākās Ziņas" Rīga Rīga Mūzikas recenzents 1927–1936 Rīgas Tautas konservatorija Rīga Rīga Mūzikas teorijas pasniedzējs 1935–1941 Latvijas Kultūras fonds Rīga Rīga Latvijas Kultūras fonda
Centrālo nošu bibliotēkas izveidotājs un vadītājs 1938–1944 Latvijas Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Pēc viņa iniciatīvas 1938. gadā Latvijas Konservatprijā nodibināta Latviešu tautas
mūzikas katedra, kurā strādā par folkloras un polifonijas pasniedzēju. 1941–1944 Rīga Rīga Mākslas lietu departamenta Mūzikas
referents 1944–1950 Latvian Conservatoire Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Latviešu tautas
mūzikas katedras folkloras un polifonijas pasniedzējs, no 1947. gada – profesors. |
| Participation in organisations | 1924–1939 Latvijas skaņražu kopa Rīga Rīga Biedrs, sekretārs līdz 1937. gadam. 1944–1950 Latvijas PSR Komponistu savienība Rīga Rīga Biedrs |
| Detention | 00.01.1919 Vecgulbenes pagasts ✚ Gulbenes novads Jēkabu Graubiņu apcietināja Latvijas Sociālistiskās Padomju Republikas varas iestādes un kā "baltās gvardes organizatoru" nosūtīja uz Vecgulbenes koncentrācijas nometni revolucionārajam tribunālam. Lubānas sabiedrība panāca sava skolotāja attaisnošanu. 17.10.1950–00.03.1955 Soļikamska Solikamsk, Perm Krai, Russia |
| Place/time of death | 03.12.1961 Rīga Rīga |
| Buried | Otrie Meža kapi Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026 |
| Memorials | 24.04.1986 Rožupe [uo] Rožupe, Rožupes pagasts, Līvānu novads, Latvija Pie Rožupes pamatskolas uzstādīts piemiņas akmens. |
| Apbalvojumi | Krišjāņa Barona prēmija Prēmija par rakstu "Latviešu tautasdziesmu mūzika". 1936 |
|---|
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Līvāni (Līvāni, Līvānu novads) | 16.04.1886 | Birth time/place | City |
| 2 | Grienvalde (Iecavas novads) | 1887 - 1899 | Residence | Manor house |
| 3 | Rīga (Rīga) | 1899 - 1902 | Residence | City |
| 4 | Rīga (Rīga) | 03.12.1961 | Place/time of death | City |
| 5 | Otrie Meža kapi (Gaujas iela 12B, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | Buried | Cemetery |
| 6 | Leona Paegles iela 40, Valmiera | 1902 - 1905 | Education | Building, house |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1896 | Education | City |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1896 | Education | City |
| 9 | Rīga (Rīga) | 1897 - 1902 | Education | City |
| 10 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1909 - 1912 | Education | City |
| 11 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1919 - 1924 | Education | Building, house |
| 12 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads) | 1905 - 1909 | Working place | Village |
| 13 | Lubāna (Lubāna, Lubānas novads) | 1912 - 1919 | Working place | City |
| 14 | Rīga (Rīga) | 1924 - 1925 | Working place | City |
| 15 | Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga, LV-1010) | 1919 | Working place | Building, house |
| 16 | Rīga (Rīga) | 1921 | Working place | City |
| 17 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1923 | Working place | City |
| 18 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | (Nav norādīts) | Working place | Building, house |
| 19 | Rīga (Rīga) | 1921 - 1922 | Working place | City |
| 20 | Rīga (Rīga) | 1922 - 1926 | Working place | City |